“Ja es gribu būt godīga pret visiem, vispirms man ir jābūt godīgai pašai pret sevi. Ja es gribu atrast īstu mīlestību, vispirms līdz mielēm jāizbauda nejaušas mīlestības. Trūcīgā dzīves pieredze man iemācījusi, ka cilvēks šajā dzīvē nav noteicējs, viss ir ilūzija -gan materiālajā, gan garīgajā laukā. Cilvēks, kas zaudējis ko tādu, kas tam šķitis nepazaudējams, nonāk pie secinājuma, ka īstenībā viņam nekas nepieder. Un ja man nekas nepieder, man nav jātētērē laiks, uztraucoties par lietām, kas nav manējās. Šodien jānodzīvo tā, it kā tā būtu pirmā (vai pēdējā) diena mūžā.”
P.S. Es pati jau sen saprotu, ka cilvēks nevar piederēt, jo tā ir dzīvā būtne. Piederēt tak var tikai lietas.
Un kā Jums šķiet?
