1.1 C
Rīga
trešdien, 18 decembris, 2024

Cina ar veja dzirnavam jeb ar savam iedomam

 

Savu draugu satiku kursos. 

Sakuma sedejam katrs sava klases puse, tad grupas darba ietvaros mums bija jaapvienojas viena grupa, nakamaja reize, kad ierados uz nodarbibu, mana vieta bija aiznemta un agrak vai velak sanaca, ka menesi ilgos kursus pavadijam sezot blakus, ta nodarbibu ietvaros mums bija javeido dialogi, pauzes bijam viena kafijotaju grupa, ari sanaca paris vardu apmaina. Kursu pirmspedeja diena mans solabiedrs man apjautajas, ka man veicas parbaudijuma un teica, ka vins ari pec kursu beigam plano pa laikam iedzert kafiju musu kafijotaju grupina, ja velos varu pievienoties, ta ka es dzivoju apmeram 40 minutes arpus pilsetas, es nedomaju, ka kadreiz pievienosos, jo laika un infrastrukturas zina biju loti ierobezota, bet tomer atbildeju, lai informe par vinu planotajam kafijas pauzem. Ta mes apmainijamies ar vel paris meiliem, kuros lauzijam valodu, ko abi macijamies minetajos kursos iesaceju limeni. Tad nu beidzot kada svetdiena es sanemos izrauties no savas depresivas rutinas un sakafijot ar kafijotajiem. ierados norunataja laika un vieta, tur bija tikai mans sola biedrs ietinies salle un sasveicinasanas bija mulsa, jo esam no dazadas tautibas un atradamies zeme ar nedaudz atskirigiem paradumiem, tapec sakums bija pavisam neveikls, es pieradusi, ka visi tur sveicinas sabucojot abus vaigus, jau uzreiz griezu vaigu un vins ka tads mazs puika raustidamies sabucoja manus vaigus. Es biju jauna valsti un pilseta, man nebija nejausmas, kur ir kas un kads tas ir, tapec es vienkarsi teicu, ka palaujos uz vinu, lai ari vins bija jauns seit, tomer dzivoja seit vismaz pusotru menesi ilgak. Ta mes aizgajam uz kadu troksnainu kafejnicu, kur es neko nevareju dzirdet, pat savas domas, tapec dazbrid es apbrinoju to ko pati pateicu, plusa visam es biju pienemusies svara, bet nu iespilejos izmeru mazaka kleita, kas nemaz neizskatijas slikti sava piegriezuma del, tikai bija nedaudz gruti elpot, tapec es nedaudz spiedu uz to, ka jatiek ara no tas elles. ta vins mani pavadija uz vilcienu, padalijas, ka vinam iepatiksies dziesma mums abiem jaunaja valoda un bla bla bla…Pec si pasakuma mes turpinajam apmainities ar smiekligam iszinam apmeram reizi nedela un satikties svetdienas uz kafiju vai kadu kokteili reizi divas nedelas. 

Tas bija jauki un smiekligi, vins bija pievilcigs, bet noslepumains, es vienmer runaju daudz un tikai pec tam attapos, ka vins pateica tiesi neko par savam dienas gaitam. Ta es centos neielaist sevi ideju, ka mums varetu but kaut kas vairak par smiekligam time to time tiksanas reizem. Paris menesus nodzivoto tur un sligstot depresija, es nolemu, ka kaut kas ir jadara lietas laba, pieregistrejos iepazisanas saita, sarunaju tiksanos taja pasa pilseta, kur dzivo mans sola biedrs, biju diezgan satraukta, jo mans akla randina biedrs izklausijas diezgan ekstrems, bet man prasijas kaut ko neparastu, bet, lai nonemtu stresu pirms tam sarunaju tikties ar manu kafijotaju, ta nu mes tikamies uz 1 atro kokteili un es vinam atklaju savu vakara planu un ka esmu nedaudz satraukta bla bla bla.. 

Ta nu es aizskreju uz randinu, smuki sapucejusies, sapratu, ka tomer es ar so ekstremo nu nez nez, varbut tikai tadam fiziskam attiecibam varetu tikties, ja es pat pielavu tadu domu, jauks puisis bet mind set mani nesaistija uz kaut ko ilgtermina. 

Bet mans kafijas biedrs sapurinajas un saka medit visus manus brivos brizus un gribet mani apciemot mana 40 km talaja nekurienee..

Un seit vares sakties mana cina …kops kuras jau pagajis apmeram pusgads.

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your comment!
Please enter your name here

The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Iepriekšējais rakstsMīlestība.
Nākamais rakstsgada nogale tuvojas… :)