Saksu rakstu ar to, ka neizmantoju mikstinajuma zimes vai garumzimes , jo tas nav pieejamas uz sis tastaturas. Man, personigi liekas , ka rakstot shaadi nekad nav izskatijies ipasi smuki, bet nu ko lai dara, ka jau var secinat pec uzraksta, neesmu majas – esmu arzemes. Uz mani visaa pilniiba nostradaja teiciens – Cilveks noverte visu, kas bija dots tad, kad to pazaude. Un es nevaretu atrast atbilstosaku piemeru, kaa pati sevi. ES izvelejos aizbraukt, ES domaju ,ka ta bus labak, ES sho lietu ierosinaju un tagad esmu kaa nelaimes chupinja. Es raudu, atceroties cik skaista tomer ir musu zeme – Latvija, visi miljie cilveki ir tur, seit nav neviena. Viss skaistais tiesam atrodas tur, un mana problema – domajot – vo, dabusu labu darbu velak pelnishu labi u.t.t. Bet aizmirsu, kad galvenais NAV materialais, bet gan garigais.(!) Es nevaru manit savu izveli, vairaku iemeslu del, bet es zinu, ja kads man dotu vienu velesanos, es veletos but Latvija, pie miiljajiem…
