Pēdējās dienās aizdomājos-ok,mēs mācamies,kā negudri,lai tikai dzīvē,ko sasniegtu,lai kādam ko pierādītu,varbūt pat,lai kādam izpatiktu,bet patiesībā, kam tas viss-vienkārši kaķim zem astes. Māšuks arī pabeidza videni(pat uz izlaidumu neies),saprata,ka tev naw ko iesākt,sakravāja čemodānus un 6dien aizlido,labākas dzīves,laimes un iespēju meklējumos uz UK!Tagad tā domāju,kaut es tā varētu,sakravāt mantas un viss-aizlaisties. Māšuks vienmēr bijis, pa gaisu,ne no kā naw baidījies,reizēm,pat skrējusi ar pieri sienā,bet vienmēr,ko ieguvusi!Es nesūdzos,man pagaidām tepat ir labi-mīļie ir blakus,naudiņa ir,dzīvot ir kur,ēst arī,bet kas zin,varbūt pat es vasaras beigās dodos labākas dzīves meklējumos!
Mans mazais māšuks,izpleš spārnus un aizlido. Mēs esam SUPERMĀSAS. Melotu,ja teiktu,ka naw kašķu,plēšanos un asaru,bet bez tā visa,mēs nepamanītu smieklus,laipnību un lielo mīlestību starp mums. Es viņu mīlu no visas sirds,dvēseles un pat vēl vairāk!Teiciens,ka māsas un brāļus apcelt varam,tikai mēs paši ir patiess,tiklīdz,kāds cits/cita aizskars vai sāpinās manu māsu,kirdik būs,apgriezīšu galvu uz otru pusi un izplēsīšu visus matus!
Solīju sev,mammai un omei,ka asaru nebūs,bet nu vairs nevaru to solīt,jo rakstot šo,pat asaras riešas acīs! NĒ,ES NERAUDĀŠU! Viņa dodas labākas dzīves un laimes meklējumos un es viņu atbalstu!
I LOVE YOU! :* XOXO
