Tā sajūta, kad jūsu acu skatieni sastopas un uz visas pasaules tu redzi tikai viņu…Kad tev gribas viņu nobaudīt tūlīt un tagad. Tā sajūta, kad abi to saprotat un vēlaties kaut laiks apstātos tajā pašā mirklī. Lai neviens jūsu laimei netraucētu.
Bet tad šo sajūcu izkliedē realitāte – bailes, nespēja ļauties mirkļa vājumam un pienākumi. Un jūsu pasaules šķirās, jūsu acu skatieni vairs nesastopas. Un nav vairs tās sajūtas…tikai blāvas atmiņas.
Un tu turpini dzīvot…ne savu dzīvi…
Tu turpini dzīvot kā lelle.
