Brivdiena. Sedeju virtuve, ietinusies halatina, baudiju kafiju, sarakstoties ar draugiem facebook un lasot diskusijas cosmo. Kakis, mans mazais asistents ka vienmer savu uzdevumu pildija godam, gulot uz blakus esosa kresla, skali murraja. Laiks bija apmacies un lielas lietus lases sitas loga. Ietinos halata vel ciesak un pagriezu apkures pogu uz siltaku rezimu. Diena bija ideali piemerota zvilnesanai uz divana un kino maratonam kopa ar miloto.
Es atcerejos par vinu. Par Semiru.
Atradu soma vina iedoto lapinu. Ta bija ieejas bilete uz pasakumu, kur viena puse bija vina vards un uzvards un otra uzrakstitais nummurs un vards. Groziju to rokas un nervozi supoju kaju. “Rakstit vai nerakstit, rakstit vai nerakstit?” atkartoju pie sevis “Vins noteikti ir musulmanis, vai man tas atkal ir vajadzigs?”
Domas izskreju cauri pedejo dienu notikumiem un atcerejos to vina skatienu un elpu uz sava kakla. Tas mirklis bija ipass. Lai ka centos to sev noliegt un taja bridi neizradit to savai kolegei, es to atkal sajutu- iekari.
Pec vairaku menesu ilgas retu dziedesanas pec skirsanas no Vina- mana lieliska viriesa, bija pienacis laiks atvert jaunu lappusi.
“Bet kadel tam atkal jabut musulmanim?” uzdevu pati sev jautajumu “kadel tiesi vina acu skaties ir tik valdzinoss un elpa tik karsta? Kadel tiesi vini spej atmodinat iekari mani un liek man lauties vilinajumam. Kas bija tas, kas vilka mani ka ar magnetu?”
Varbut ticot reinkarnacijai, iepriekseja dzive esmu bijusi musulmanu sieviete, vai varbut ticot zinatnei, manam deguman un smadzenem vinu feromoni liekas patikami? Ta ari nezinot atbildi, nolemju rikoties. Panemu tefefonu un nolemu rakstit sms. Tas ir drosak, ka zvanit! Un atkal jau problema- ko rakstit? Vai varbut tomer vispar nerakstit? Pagatavoju vel vienu kafiju ar bagatigu piena piedevu un iekodos cepuma.
Kas neriske, tas nedzer sampanieti, vai kas neriske, tas savu milestibu neatrod.
“Sveiks, tu biezi ta ar Vaitiju pievilini meitenes, lai iedotu savu telefoa nr?” uzrakstiju un nospiedu podzinu “send”. Pienaca piegades atskaite “Failed” “Failed???” neizpratne raudzijos telefona un Semira iedotaja lapina. Nummurs neeksisteja vai bija nepareizs. Piesedos atpakal pie datora, bet joprojam domaju… un tad atcerejos, ka zinu tacu ari vina uzvardu. Ierakstot facebook izradijas, ka tas ir visai populars- vairakas lapas ar lietotajiem. Skatijos uz profila bildem un tad apstajos pie vienas, isti nevareja redzet seju, bet mana intuicija teica, ka tas ir vins. Nosutiju draudzibas uzaicinajumu.
Pec stundas sanemu vestuli! 🙂