Izlasīju draugos šo teicienu … un aizdomājos. Vārdam IZVIRTĪBAS mums tāda slikta pēcskaņa velkas. Bet gribas šo jēdzienu paķidāt. Šodien.
Kas ir IZVIRTĪBAS?
* Laikam tas- kas atšķiras no ikdienas viduvējības. Katra (katrs) var pēc savas gaumes un samaitātības pakāpes zem šī segvārda var pabāzt DA’ JEBKO! Pēc principa “kas vienam ir s*ds, tas otram ir instalācija”.
* Uz reizi man jāsaka, t.s. izvirtības arī ne kurš katrs var izdomāt. Man domāt: šādas spēj izdomat smalks cilvēks. Tiem “vienkāršajiem” viss ir taisns un vienvirzienā – dzīve, sex, domas, darbi. Bet ne ar smalko domāsanu apveltītajiem.
* Visai daudz situācijas rodas saistībā ar to- kā no malas skatās citi uz TIEM DIVIEM, kuri savā buduārā darās. Dienās un naktīs. Darās sazin ko… Un kāds trešais aiz biezi aizvērtām durvīm dzird vien specifiskas skaņas. Nemaz nezinot, kas tur SLĒPJAS.
* Par izvirtībām mēs bieži uzskatām arī… fetiša lietas. Klasiskā fetiša definīcija ir – lietu reliģiska pielūgsme. Nakts lietās – pats par sevi fetišistiem ir pielūgt augstus papēdīšus kājiņās, pieguļošu apģērbu, pātagas, ķēdes ap kaklu+ vēl 1000 lietas. Bet citiem tās atkal ir izvirtības!
* Izvirtības ir tad, ja … vispār ir kādas novirzes. Pie mums pieņemts: jebkuru nestandarta ievirzi piekrustīt pie izvirtībām. Vai tā ir? Sievasmatei nepatīk, kā šodien vedekla izrīkojas? “Mūsu laikos tā nedarīja!”. Vai ne?
* Daudzreiz dzīvē šīš izvrtības … vien paliek par fantāzijam. Kas tiek noslēptas tālos domu gaņģos un netiek realizētas. Uzvelkam sava veida taisnuma masku- un esam gan kristīti, gan ar tikumiem gaišiem apveltīti. Priekš citiem. Bet pašam sev? Iecementēti domu sprostā! Un paši brīnāmies gan par veģetatīvām distonijām, gan par neirozēm, gan par depresijām. Tvaiks ir nenolaists. Karstasenīgie aiziet pie pērkamajām, dažas sameklē arī žigolo pakalpojumus.
——-
Un jūs esat izvirtīgi?
