Mums ikdiena visu laiku smagi sit pa nerviem un smadzeņu krokām. Ikdienu uzspiežam it visam: sarunām, redzējumiem apkart, apgērbam… Taču ir cilvēki/Dāmas/, kas ar slaidu vēzienu šo ikdienu aizsviež miskatē. Un uz vispārējā pelēkā fona uzzied kā saulaina puķe, lai neteiktu vairāk! Un visiem /Kungiem/ šo gatavo puķigribas noraut un iegūt savā īpašumā. Daudzos gadījumos bez piepūles un ieguldītā darba.
Laikam tā ir kāda visai pazīstama situācija: mājās, ģimenes lokā ir galaicīgas sarunas, jau aiztālēm uz priekšu zināms dienas režīms ar apnīkstošiem rituāliem. Kārtējam Vīrietim dienas aprite sit pa galvu: kad izkāpjam no gultas, iepļaujam rīta kafiju, aizejam patirgot ūdens krānus kādā veikalā (darbs), tad pa ceļam uz mājām aizejam iepļaut aliņu tuvējā pasēdētavā aiz stūra. Pēc tam vakara TV laiks, formāli jautājumi otrajai pusei un atvasēm: kā gāja šodien un kādas sekmes skolā? Un tad caurs miegs ar domām par nākamo dienu, kad atkal šīs pelēkās stundas rullēsies nākošajā pelēkajā riņķī. Drusku vienmuļību atšķaida tās dažas reizes mēnesī, kad izpildām vīra pienākumu vienveidīgaja misionāra pozā.
Pa reizei Vīriešiem iestājas tas, ko sauc par intīmo laiku. Kad ir vēlme pabūt vienatnē un daudzreiz arī slepenajā sirojumā pa tīmekli pie privātā pc. Un tad nu ar draugu vai kāda iepazīšanās portāla stapniecību uz baltā ekrāna uzlec Sieviete- Puķe. Sieviete pamanījusies būt frišā izskatā, labā fotogrāfijā skaistas dabas ielokā. Neaizmirstot parādīt gan gudrības apgarotību, gan skaisti koptās kājiņas. Un Vīrietim vēlā vakara stundā iekarsējas attiecīgie domu centri un parādās “x”, “xx” un reizēm “xxx” līmeņa fantāzijas. Un sākas lielās mokas … ar iepazīšanos. Vispirms virtuāla puķīte, tad kāda vēstulīte. STOP!
———————–
STOP… pēkšņi prāts atjēdzas. Aiz sienas platajā laulības gultā jau kādu brīdi miegā šņāc Paša Laulātā Draudzene. Kurai pēc smagas darba maiņas divās darbavietās miera stundas ir saldas. Un nekas netiek nojausts, ar ko Vīrietis nodarbojas pie sava kompja ekrāna.
Un tad Vīrietim iešaujas prātā … kas pavisam jauns un pavelkošs. “Mana Sieviete ir Karaliene”. Tik vien jāpakustina smadzenes.
3 mēnešus vēlāk… Sieva beidzot pārvertusies par Sievieti! Ir labs apģērbs (nu Vīrietis uz brīdi atlika jaunās mašīnas iegādi). Mētelis krāsains, kājās fifīgas spicenes. Sarunas vairs nevijas ap tēmu “Sieva, nomazgā traukus”, bet gan “uz kādu operu aiziesim šās nedēļas nogalē” vai “kā patika vakardienas Tarantino filma?”. Netika aizmirstas dažas fotosesijas skaistā dabā.
Vēl sešus mēnešus vēlāk… paša Sieva ir Karaliene. Un nav jāmeklējas (vispirms tīmeklī) vēlās stundās cita Sieviete. Pieliktas pūles pašu mājās! Vai ne?
====================
Unnnn morāle… Pastāsta pirmā daļa – daudzviet realitāte. Otrajā pusē rakstītais – nu, maigi runājot, ir kaut kas no pasakas patapināts. Vīrieša psiholoģija līdz tam nevelk. NEVELK! NEEEEEEVEEEEEEEEEELK! Bet varbūt šo rindu autors kļūdas? Pasakiet man priekšā…
