Jau labi sapratām- runa ir par Stiprā Dzimuma it kā diviem apakšvirzieniem. Vieni vīrieši cenšas tikt ātrumā tikt ar visu galā un pie Sievietes (gultā) nokļūt “nākamajā naktī, pēc tam jau redzēs…”. Otrie – ir tendēti uz ilgstošu un stabilu draudzību ar tendenci tai pārvērsties par ko vairāk. Ir dažas domas, kā rīkojas vieni un otri. Un kas slēpjas zem dažām it kā sīkām lietām.
* Vispirms jau pats sapazīšanās tonis. Vai ieverojāt kādu atšķirību starp “ātro” un “lēno” gad’ijumu. Pirmajā versijā vīrietis jau tūdaļ piedavās klātieni. “Padzersim kafiju”, “aizbrauksim uz Burtniekiem” vai “aiziesim uz kino”. Otrajā versijā – būs “apmainīsimies ar foto” (kas gan nav aktuāli šodien- kad soc-tīklos fotogrāfijas redzamas, tā teikt, iztālēm…) un “pastāstiet par sevi”. Vienvārdsakot – Vīrietis NESTEIDZAS! Jo zina- LAIKA BŪS PIETIEKAMI.
* Dzeršana! Ievērojāt – “ātrie” vīrieši daudzreiz uzjautā “ko dzersi?” Labi zinādami, šmiga norauj nost apziņas rāmjus un pietuvina zemapziņu tuvāk sarunas virspusei. Atklājas slēptākās fantāzijas no nedaudz ieķemmējušās Dāmas puses, kas reizē ir tādas kā ieejas atslegas … nu TUR, kur vajag. Vēlams: jau nākošās nakts laikā. “Lēnais” vīrietis ne gluži pirmajā sarunā arī pajautās šo to par dzeršanu, taču jau PAVISAM SAVĀDĀKĀ kontekstā. Ar domu: pilnīgā un stabilā div-tulībā alkoholam nebūs vietas it nekad. Starp citu, pirmajā tikšanās reizē Sievietei neko stiprāku par kafiju arī nepiedāvās…
* Fantāzijas. “Ātrajā” gadījumā fantāzijas izsprūk jau ātrajās sarunās. “Vai zeķubikses velc”, “vai mīli jūrā mēnesnīcā peldēties” utt. Lai gan- fantāziju esamība vispār – liecina par cilvēka smalko domāšanu, kas tālākā draudzībā var izvērsties pacilājošā sarunā un vēl pavelkošākā darbībā (priekšspēlē). Taču daudzās reizēs visas skrejošās fantāzijas ir vien rāmjos “paņemt mutē un pec tam tur, kur vajag…”. Un pašai Sievietei nākas sasprindzināties sarunā, ko tad Vīrietis vēlas “200 attiecību seriālos”? Bet “lēnais” Vīrietis, reizem daudz vairāk apveltītais ar priekšspēļu vīzijām, savas velmes caur puķēm dos tikai otrās kārtas sarunās kādu laiciņu vēlāk.
* Nervozitēte. “Ātrais” sāks manāmi nervozēt, ja tā uz reizi netiek dabūts mērķis. Jau pirmajā vai otrajā reizē parādās zināmi neiecietības toņi (ja ne vēl kas vairāk…). Bet “lēni” ejošs vīrietis- ar nemainīgiem laipniem vārdiem – nemanāmi pazudīs tālēs. Ja šajos krastos samanīs: ka viņam nekas nespīdēs.
* Slengvārdu esamība vai neesamība. “Ātrais” nekavēsies vārdu straumē iepīt nogrūzties, minets, šļūcam pa diegu, ko nu lauzies. Kaut kur aiz stūra netālu klauvējas arī trīsstāvīgie “mātes” teicieni. “Lēnajam” sarunas ir jūtami literārākā valodā pasniegti. Vienkārši, bet saprotami.
* Laika izvēle. “Ātrais” visus randiņus novirza uz vēlākām vakara stundām – un tuvāk (vai pat pavisam iekšā) Sievietes mājvietai ar guļamistabu. “Lēnais” nebūt neiebildīs arī pret dienas laiku vai brīvdienas rītu, un pret kādu neitrālu ģeogrāfisko punktu (kafejnīcu). Jo “lēnajā” versijā Vīrieti interesē dvēseles stīgas vispirms, nevis kas zemāk par jostas vietu.
Tādi tie sīkumiņi- no kurām allaž sastādās arī lielās Mīlestības. Droši vien: ne vienīgie. Un- ko es te vispār runāju? Ko?
