Ne vienu vien reizi ikvienam no mums ir šķitis dīvains tas, ka kāds gaužas par to, ka viņa dzīve nav pietiekami izdevusies. Gribas likt viņam nolaisties uz zemes un pateikt: “Vecīt, tev ir divas rokas, divas kājas, galva uz pleciem, tu vari visu mainīt!”
Bet, bieži vien mēs sastopamies ar skaudro realitāti – kādam jau ir bērni, ģimene, kāds vēlas beidzot sajust stabilitāti, drošības sajūtu. Pajautājiet sev – vai tā ir tā dzīve, kuru es vēlos izdzīvot, vai man ir jāseko visam sētnieku baram, kas tēlo no sevis pasaules visziņus un pārgudros. Ja TU zini atbildi uz šo jautājumu, tad zini, ka visas iespējas ir tikai un vienīgi TAVĀS rokās.
Tālāk seko nākamais jautājums – kas es esmu? – dzejnieks, grāmatvedis, varbūt vēsturnieks?
Kur un galvenais kā meklēt atbildes uz šo jautājumu? Līdzīgi ka attēlā var iejusties šīs zivtiņas tēlā un plūst līdzi straumei, bet var sākt sevis apzināšanu. Pajautā sev, vai šajā dzīves posmā zini, kā tevi sauc? Vai TU zini, kura ir tava mīļākā krāsa?
Šis jautājums ikdienu nomoka arī mani, tādēļ arī es vēlos saprast to, kas es esmu, ko un kādēļ es daru tieši tā un ne savādāk?
Es apzinos, ka kādam tas var šķist lieki vai nevajadzigi, bet nākamajā rakstā es centīšos iedrošināt TEVI, pastāstot nedaudz, bet tajā pašā laikā pietiekami daudz, par sevi.