Mīlestība? Vai tai vispār pastāv tāda lieta kā laiks? Tiem, kas mīl nepastāv laiks. Tiem nepastāv aizvietošana, krāpšana, sāpināšana, nodevība vai neuzticība. Pastāv rūpes, mīlināšanās, sirds siltums, maigums, iespējams pat cita pasaule. Mīlestība … Vērtība ar ilgstošu procesu, kas atsaucas sirdspukstos, glāstos un ne tikai cilvēkā, bet pret pasauli kā tādu. Mīlestība pret citām nenovērtējamām vērtībām. Mieru un vēlmi radīt mieru. Siltumu un vēlmi to dot. Laimi un vēlmi to saņemt. Galvenokārt, sevi un mīlestību pašam pret sevi, jo, kas mīl sevi, to mīlēs pārējās pasaules vērtības.
Lai arī cik bieži un daudz nākas domāt par jau tik ierasto mīlestības tematu ir grūti saprast, kur tā mīt. Kur atrast un kur sagaidīt …
Viņa meklēja mīlestību.
Viņa runāja ar agriem rītiem
Ik reizi, kad meklēja mīlestību
Klusi kad dziedāja ar mirkļiem
Sirdī glabāto klusuma melodiju
Viņa vienkārši modās pavasarī
Ik reizi, kad meklēja mīlestību
Un rīti tai mēdza atbildēt arī
Ar noskaņu baltu, siltu un tīru
Viņa nejuta nekādu vientulību
Ik reizi, kad meklēja mīlestību
Atlaidusi savu glabāto brīvību
Tā apslāpēja ieilgušo spītību
Viņa neklusēja kad sāpēja sirds
Ik reizi, kad meklēja mīlestību
Tā lūkojās pret sauli, kas mirdz
Un aizmirsa savu pagātnes nolemtību
Viņa vienkārši rīkojās kā citi
Ik reizi, kad meklēja mīlestību
Kad kļuva pavisam skumji un slikti
Viņa atkal modināja vientulību
Viņa meklēja mīlestību rītos
Viņa meklēja sevi, lai sasildītos
Viņa meklēja vārdus, lai atzītos
Viņa atrada vien rītus, lai nebaidītos
V.F
