Kafija, brokastis, kārtējais dūms izpūsts gaisā … Hmm, atkal sapņoju sapni par savu simpātiju, kas ikdienas laikā īsti neuzbāžas ar uzmacīgām domām, bet miega periodā ļoti bieži paradās gan pievilcīgā, gan ļoti, ļoti pievilcīgā veidā. Mēdzam apgalvot, ka sapņi piepildās, ja tiem notic. Kur vārbūtība, ka ar vienu vienīgu sapni un patiesu ticību mēs varētu iegūt sen kāroto simpātiju? Praktiski, teicienam ”Sapņi piepildās!” vajadzētu būt kādam pamatojumam un cilvēce gadu laikā to tāpat vien nebūtu izdomājusi un palaidusi plašajās tautās, ja tas nebūtu apstiprinājies vismaz vairākos gadījumos. Jāsāk aizdomāties vai tiešām mūsu domas verētu pārtapt lietās, ja tām pievienotu vien pamatīgu ticības devu ? Tad jau cilvēcei nebūtu robežu, bet tādā pašā dadījumā nebūtu robežu pašam cilvēkam.
Mīlestības pilnās domās un stiprā ticībā tieksimies pēc savām vēlmēm satikt to īsto, vienīgo un patieso !
