Domājot ikdienisķās domas, sastapos ar vienu lietu, kas manā galvā atkartojās atkal, atkal un atkal…
Materiālas vērtības pret garīgajām. Nauda pret NEVILTOTU mīlestību. Cīņa starp šīm divām lietām notiek ik uz soļa…kurš uzvar?! Tas ir atkarīgs no paša cilvēka dzīves uzskatiem un mērķiem.
Daudzi gribētu saņemt dāvanā, ko izsmalcinātu, dārgu, ekskluzīvu, arī es tai skaitā…bet vai tādas emocijas, kuras rodas no dārgām dāvanam, nevar rasties no sirsnīgām, nemateriālām dāvanām?! Jubilārs noteikti būtu priecīgs, ja dzimšanas dienā saņemtu, kādu dārgu lietu, piemēram, maserati…Bet vai tādas pašas emocijas nevar izraisīt ar nedārgām, mīlestību pilnām dāvanām, kā, piemēram, ar fotogrāfijām, kuras tapušas smieklīgos, saviļņojošos, prieka pilnos brīžos?!Katrā dzimšanas dienā man dāvināja dārgas mantas, naudu- visu materiālo. Taču, vienā no savām dzimšanas dienām, es saņēmu neparastu dāvanu – savu bildi, kura bija aprakstīta ar manām labākajām, interesantākajām rakstura īpašībām, biju tik saviļņota, ka pat raudāju (no lielā pārsteiguma un prieka). Šo dāvanu es novērtēju vairāk, nekā dārgu kosmētiku, vai bezpersonisku veikala dāvanu karti..
Bieži vien vecāki grib atpirkties no bērniem ar lietām- dāvanām, naudu- materiālu, bezpersonisku materiālu! Manuprāt, šie bērni alkst pēc vecāku, šķietami neaizsniedzamā laika, uzmanības, rūpēm, MĪLESTĪBAS. Viņi labāk izvēlētos tik ļoti, škietami, neaizsniedzamo vecāku uzmanību un viņu mūžīgi aizņemto laiku nekā dārgas mantas. Bet, protams, pienāk brīdis, kad viņi pierod pie šī garīgā “aizvietotāja”, un tad arī sākas nevēlamās blakus parādības…Bērni pieaugot ir ieprogramēti uz mantām, naudu – materiālām vērtībām. Viņi nespēj novērtēt patiesas rūpes un mīlestību…bet kā gan viņi to varētu, ja paši to NEKAD nav saņēmuši? Kā cilvēks var dot īsteni, no visas sirds, to, ko pats NEKAD tā pa īstam NAV saņēmis?! Kad bērni pieaug, viņi ir nelaimīgi, jo nezina, kā atrast to, kā viņiem trūkst.. patiesu mīlestību. Cilvēks pēc dabas ir sabiedriska būtne, līdz ar to mīlestības alkoša, vienalgi cik introverts vai atvērts sabiedrībai tas ir.
Bieži vien bagāti cilvēki uzskata, ka nauda- tas ir viss, par to var dabūt visu…arī PATIESU mīlestību, bet vai tas tā ir?! Nē, ĪSTENA mīlestība nav nopērkama, pats trakākais bagātnieku murgs – tā nemaksā neko, bet to tā vienkārši nevar dabūt, lai to iegūtu ir smagi jāstrādā ar sevi, jainvestē savā dveselē, bieži vien, negribot to darīt, viņi uzķeras uz “gold diggeriem”, kuri rada skaistu ilūziju par mīlestību. Bet, kad atrodas, kāds, vēl “biezāks” maks, ši ilūzija izgaist. Nav vairs mīlestības, tā ir izgaisusi! Es uzskatu, ka ĪSTA mīlestība dzīvo mūžīgi! BET, lai tā notiktu, ir jāinvestē sevī, jāpilnveido sava iekšējā pasaule, jaizsver, kas tad ir SVARĪGĀKS – nauda vai PATIESA mīlestība!
“Ja laimi mēra bagātība, tad es esmu miljonārs.” šis citāts man ļoti patīk. Visi taču vēlas būt miljonāri! Bet, kas gan vairākumam ienāk PIRMAIS prāta, kad izdzirda vārdu – miljonārs? Vai nauda, pareizi uzminēju?! Mūsdienās daudzi tiecas pēc materiālām vērtībām, aizmirstot par garīgam, kad pēkšņi atmostas 60 gadu vecumā bez uzticama sarunbiedra, patiesas mīlestības un neviltotām atmiņām. Der, atcerēties, ka īsta mīlestība, dzīvo mūžam, kamēr nauda nāk un iet…
Protams, es saprotu, ka no gaisa vien paēst nevar, bet, mūsdienu notikumi, liek man aizdomāties, par šo materiālo, nemateriālo cīņu…, cīņu, kurā parasti uzvar materiālas vērtības…lai gan ar nemateriālām vērtībām var iegūt to pašu laimes izjūtu, tikai ar vienu atšķirību – uz MŪŽU, nevis uz īsu laika sprīdi!
