Lai, cik dīvaini neskanētu daļa laimes tiešām slēpjas nelaimē. Es pati par to sāku aizdomaties, tikai tad, kad sākās lielā krīze Latvijā. Mans tētis pazaudēja darbu – nelaime, toties viņš varēja vairāk laika pavadīt ar mani, un es pat teiktu, beidzot iepazīt, es pat neapzinājos, ka kopā ar tēti var tik forši pavadīt laiku, un, lai, cik skumji tas nebūtu, es viņu tikai sāku iepazīt..Vienmēr man viņš likās nopietns un apzinīgs…bet, tad, tad viss bija mainījies par 180 grādiem. Bet tas nav vienīgais gadījums, kurā reddzu šo sakarību(laime slēpjas nelaimē).
Arī cilvēki, kuri ir pārdzīvojuši klīnisko nāvi ir savādāks skats uz dzīvi, viņi (pārsvarā) sāk apzināties dzīves vērtību un tās sniegtās iespējas, tā teikt, atver acis un sāk elpot ar pilnu krūti. Pati arī esmu ar “defektu”. Tikai pēc tā iegūšanas, sapratu, ka pirms tam man nebija NEKĀDU tiesību sūdzēties par dzīvi! Bet nu…kad tas jau ir NEATGRIEZENISKI noticis, mainīt vairs neko nevar, tikai filozofēt “Kā vajadzēja, kamēr vēl pilnvērtīgi varēju izbaudīt dzīvi….”. Ar to es gribu teikt, ka dzīve mazliet “uzšauj pa pakaļu”, lai apzinātos, cik laimīgi mēs patiesībā esam. Protams es vairs nevaru būt pilnīgi vesela, bet es saprotu, ka VAR būt vēl ļaunāk, ka citiem ir vēl ļaunāk, bet viņi novērtē to, ka vispār ir vēl dzīvi un samērā spējīgi dzīvot un izbaudit iespēju bagāto dzīvi. Tagad biežāk izbaudu dzīvi un piedalos dažādos pasākumus, gūstot neaprakstāmas emocijas un draugus! 🙂
Vai tu gribētu dzīvot paradīzē? Saņemt visu par ko esi sapņojis, darīt to, kas tev patīk?Vai zināji, ka jau dzīvo uz paradīzes? Zeme visā galaktikā ir vienīgā vieta uz kuras ir saldūdens(dzeramais ūdens), cilvēkiem piemēroti laikapstākļi, svaigs gaiss, augļi, koki, izklaides vietas, jūras, okeāni utt. Līdz ar to zeme ir paradīze. Ja būsim pietiekami apņēmīgi ar lielu gribasspēku, dabūsim, ko esam PAŠI gribējuši nopelnīt. Ir arī daudzi bagāti, viduslāņa cilvēki, kuri nāk no nabadzīgām ģimenēm, bet ir piepildījuši savus sapņus. Es jau nesaku, ka tas ir viegli…pēkšņi no 248.00EUR algas sākt kalt lielos dzīves plānus, protams, tas nenotiek tā uzreiz, bet tas nāks ar daudziem gadiem, lielu ieguldījumu. AR to es gribu teikt, ka cilvēki, kuri ir saskārušies ar nabadzību vēlas kļūt “laimīgāki”, citiem tas izdodas, citiem ne…kāds nu kuram ir gribasspēks un apņēmība.
Daudz pārdomas mani rada loterijas. Ir lieliska iespēja laimēt lielus laimestus 20+miljonus, bet, vai loterijas kompānija kaut ko zaudē, vai tā ir labdarības akcija? Vai arī citu cilvēku ieguldītā nauda? Šie lieli laimesti ir tikai acu apmāns. Kā, piemēram, pokers. Cilvēki laimīgi saņem naudu uz citu cilvēku nelaimes. Citi cer, cer, iztērē kaudzēm naudas, kura aiziet pie cita spēlētāja….Ar to es gribu teikt, ka cilvēki paši gremdē sevi. Loteriju ir jauki uzspēlēt intereses pēc, bet ne jau azartiski gaidot, ka viss tā vienkārši notiks – kādā dienā es laimēšu lielos laimestus, lai gan pats par šiem gadiem jau būšu iztērējis vairākus tūkstošus/simtus euro. Te atkal, manā skatījumā, parādās cilvēku vājais gribasspēks. Mērķis ir: Gribu forši dzīvot,atpūsties. Darba gaita: pirkt biļeti, sēdēt uz dīvana un gaidīt būs vai nebūs, tā vietā, lai tiešām reāli kaut ko darītu.
