Dzīvojot kopā ar vecākiem ir grūti saprast, kam nauda aiziet un cik grūti tā nāk. Vienmēr esmu bijusi tā, kurai vajag labas mantas, drēbes. Vārdu NĒ es nesapratu. Zinot, ka mani vecāki strādā labos amatos, nesapratu, kāpēc viņi nevar man nopirkt tādas lietas, kādas ir pārējiem….Biju dusmīga uz viņiem, domāju, ka pēc vidusskolas netērēšu laiku studējot, bet gan uzreiz iešu strādāt, lai varētu atļauties “krutos” brendus. Viņi ļoti gribēja, lai iestājos augstskolā, studiju programmā, kura man nodrošinās labu, atalgotu darbu. Bet tā kā viņi teica, ka man nebūs dzīvoklis, būs, iespējams, jādzīvo kojas, es pavisam nostājos pret iešanu augstskolā.. Es viņiem teicu, ka neiešu tādā gadījumā studēt, iešu strādāt, kaut vai Maximā… (biju ļoti iedomīga meitene)
Paldies Dievam mani pieņēma darbā, es dabūju darbu…un jau PIRMAJĀ dienā man atvērās acis…kāda ir realitāte, cik lieli nodokļi aiziet valstij, un kāpēc cilvēki piekrīt aplokšņu algām, atbalstot ēnu ekonomiku, kāpēc cilvēki Latvijā bieži vien ir nelaipni un nīgri. Darbs ko strādāju bija gan fiziski gan emocionāli smags. Tikai tajā brīdi es apzinājos, cik cilvēki var būt un ir nežēlīgi, nejauki un netaktiski. Aizrāda par kļūdām, kuras paši pieļauj, acīs skatoties melo…. ĀRPRĀTS! Sāku saprast skarbo realitāti, cik daudz jāpārdzīvo, lai tiktu līdz algai. Tad man atvērās acis un es sapratu, kāpēc mani vecāki dzīvo pieticīgi,nepērk man dārgas mantas un krāj naudu vecumdienām.
Es uzreiz sapratu, ka gribu studēt! Bet sapratu, ka ar diploma vien būs par maz, ir jāmaina sava domāšana un uzskati par naudu un dzīvi kā tādu par visiem 360 grādiem. Kad saņēmu pirmo algu biju šokā par nodokļiem, kuri tika novilkti no algas……nežēlīgie nodokļi, kuru aiziet uz kaut kādu “melno caurumu”, no kura man nav nekāda labuma..ir vienkārši “episki”. Bezmaksas izglītība, bezmaksas medicīna, labi ceļi utt…itkā par to aiziet nodokļu maksātāju nauda, bet kaut kā realitāte tas tā neizpaužas, zinu gadījumus, kad bērnu nevar palaist uz skolu, jo nav naudas transportam, nav naudas, lai nodrošinātu ēdienu bērnam skolā, jo arī tas nav bezmaksas, pabalsti ir vienkārši smieklīgi…Un Latvijas ceļus vispār nemaz nav jāpiemin, ikviens zina, kādā stāvoklī tie ir.
“Stāsts par bezmaksas medicīnu”. Kad mani sakoda suns, pirmais, ko man slimnīcā jautāja bija dokumenti un nauda par pakalpojumu, kurš būs jāapmaksā (brūces sakopšana). Tas ir vienkārši smieklīgi! Ja man toreiz nebūtu bijusi nauda ( kaut arī tikai 4,27euro) man nebūtu sniegta palīdzība. Arī ātrā palīdzība ir vienkārši smieklīga, kad manai mātei sākās lēkme, viņiem nebija nekādu zāļu, kas to varētu samazināt, viņi ieteica iedzert “Ibustar”. Tas ir normāli bezmaksas medicīnai?! Tas bija kā seriāla “Nasha russia”, kurā ir epizode par bezmaksas medicīnu (valsts apmaksātu), un medicīnu par kuru maksā pacients, tikai realitātē tas nebija smieklīgi, bet gan absurdi.
Varbūt vēl līdz galam acis man nav atvērušās, bet pilnīgi noteikti tagad saprotu cilvēkus, kuri brauc uz ārzemēm strādāt savā profesijā, saprotu tos, kuri ir neapmierināti par neadekvātajiem nodokļiem, tos, kuri sūdzas, ka Latvijā var tikai izdzīvot, ne dzīvot…Jo agrāk domāju, ka viss ir rožaini un skaisti, cilvēki tikai nemāk saplānot savu budžetu, bet, kad pati saskāros ar to, sapratu, ka dzīve nav rožu dārzs, it īpaši Latvijā!
