Vēlējos padalīties ar šīm rindiņām, kuras rakstījis Arvīds Kalme savā grāmatā “Kāds esmu es”.
“Mūsu dzīves traģēdija ir tā, ka cilvēks mūžīgu manipulāciju rezultātā zaudējis iespēju sevi izpaust tieši un radoši, viņš sevi ir novedis līdz rūpju pārņemta automāta līmenim, kas visu savu enerģiju tērē tikai tam, lai pārdzīvotu pagātni un nodrošinātu nākotni. Viņš gan mēdz papļāpāt par savām jūtām, taču reti tās patiesi izdzīvo. Labprāt filozofē par problēmām un rūpēm, taču drosmīgi pavērsties ar seju pret tām, lai tās pārvarētu, – uz to viņš nav spējīgs.”
Manuprāt, diezgan labi aprakstīta situācija, kas valda pasaulē mūsdienās. Lasot sarakstītās rindkopas, mani pārņem sajūta, it kā rakstnieks būtu kādu laiku bijis līdzās un no maniem domu pavedieniem uzrakstījis, ko patreiz lasu grāmatā! Man personīgi ļoti patīk.
