Lai gan šo rindu autors ir tālu no domas- ka visi līdzcilvēki ir vienādi kā lietus piles un it kā dalās dažādos “slāņos”- tomēr, pats sev drusku pretī runājot, saka: mēs dalāmies it kā divās daļās. Vismaz attiecībā pret pazimi- esam līderi vai tērējam, ko citi līderi savulaik veodjuši?
Šo teikto … mēs redzam uz katra soļa.
Vieni ir priekšneiki galvgalī, kuri pieņem stratēģiskus lēmumus. Citi, daudz lielākā “barā”, izpilda rīkojumus.
Vieni rada modi, citi skraida tai pakaļ.
Viens diriģē kori, bet citi dzied pēc kāda diriģenta rokas mājieniem.
Vieni rokgrupā ir “frontmeni”, kuru sejas ir visos medijos, bet kāds basgitārists turpat – ir gandrīz nezināms bezvārda cilvēciņš. Un drīz vien grupu atstāj…
Kara apstākļos- dažs ir kaujas lidmašīnu “ass”, bet šo pašu “ass” cīņā ar pretinieku piesedz 2 ekskadriļas ar parastiem lidotājiem.
Viens popdziedonis ir uz skatuves, bet 200 cilvēku komanda šamējam pienes pirms dziedāšanas svaigu ūdeni.
——-
Un daudz tādus piemērus še visur apkart varam piemeklēt. Jā, kamdēļ vieni ir priekšgalā, bet citi (un daudz vairāk), atbalsta šo pirmējo “seju”? Laikam jau tamdēļ, ka līderu domu gājiens krasi atšķiras no pārējiem. Pārejiem prātā un gandrīz zemapziņā iesēdinātas sīk-domas: “man jādara pēc standartiem”, “tā neviens nerīkojas”, un “vispār kārtīgi cilvēki tā atsacītos darīt” u.tml.
Savukārt pasaules līder-veicējam ir sekojošas smadzeņu norādes:
– lai neviens nedara, es darīšu pirmais;
– man “pie kājas”, ko citi domā;
– daru savu vēlmi šeit un tagad;
– eju grūtāko ceļu, tad man konkurenti būs mazāk;
– es taisu modi, nevis tai sekoju;
– es taisu standartus, nevis tiem sekoju;
– savu dzīves līmeni es nosaku pats;
– es esmu galvenais- šeit un tagad.
————–
Un – kaut kā dažiem tas arī izdodas. Vēl viens teiciens jāpasaka: sapņo gandrīz
visi, bet savus sapņus piepilda- tikai stipri cilvēki. Un tad jau nekādi uzspiesti sabiedrības standarti netraucē.
Mēs taču paši sevi nodalām- mazajos vai lielajos.
Patiesi!
