Vispār šo rindu autors esam domājam: pirms TĀ brīža, kas tad notiek. Kaut kas jau vienmēr notiek, kad Vīrietis satiek savu Sievieti. Kaut kas notiek jau no pirmā acu skatiena. Tas pirmais acu skatiens ir – priekšspēles sākums.
Tik vienkārši? Vispār tas būtu tāds labs indikators divu cilvēku vidū- pat ne vārdi, pat ne “saimnieks meklē sievu” šovs, pat ne izskats. Pirmais ir tā jūtu ķīmija, par ko neviens tā īsti neko nezina. Bet- vai jāzina?
Priekšspēle gan “rāda”, cik attiecības konkrēto cilvēku vidū ir attīstības. Tādā – “ne visai tālu no seno primātu” līmeņa – viss notiek ātri: 18 minūšu laikā, pēc kurām sekas Sievietei ir 18 gadu garumā. Tomēr, ja liktenis saved kopā divus smalki domājošos- tad priekšspēle ilgst ilgi un ilgi.
Priekšspēle sakas no rīta, kad Sieviete apjautājas “kādu kleitu man vilkt šodien darbā”? Un – “ko pagatavot vakariņās”. Priekšspēle sākas, kad abi nosēžas uz balkona vai piemājas mauriņā- un skatās saulrietā. Priekšspēle sākas, ja abi kopā agrā pievakarē uzcep pankūkas!
Priekšspēle sākas, ja Sieviete maigi čaukstošā balsī uzjautā “Dārgais, vai nevēlies garšīgas gaļas pankūkas”- un atbilde ir “Mīļā, es tūlīt, tikai iznesīšu miskasti”. Ieprietīm pseido- neandertāliešu skabūža skatiem, kur vīrs iebrēcas “Sieva, iznes miskati”, un ir atbilde tad “beidz rīt nūdeles un iznes pats”. Jāsaka, tajā otrajā reizē- priekšspēle neveidojas, ir tikai atkal ātrs TAS un pēc tam ātrs miegs ar krācieniem…
Ir vēl kādas citas … pavisam garas priekšspēles. Makslinieks glezno- jau ar domu izpatikt mīļotajai. Sportists veic aizmākoņu rekordu, atkal domājot- ka meitene to visu redz vai par to dzird. Kāds talantīgs lokomotīves vadītājs, pa sliedēm tumsā traucoties ar savu monstru- aizvien domā par uzticīgo un gādīgo sieviņu. Tālbraucēja kuģa kapteinis, kurš pusgadu un vēl vairāk neredz savus dzimtos krastus, arīdzan caur savu darbu sublimējas sajūtās par gaidāmo tikšanos ar “otro pusīti”. Tūkstošiem dzīves piespēlētu variantu – kas ir priekšspēļu attālas priekšspēles (ak kas par vādu spēli mums te ir).
Tā mums pazīstamā priekšspēle- kādas minūtes pirms TĀ brīža… ir tikai kaislību ātrāks sakāpinājums. Dāma uzvelk sarkanas spicenes, ietērpjas … (to paši katri zina gultas gribētāji). Sāk darīt to, ko “normāli” nedara. Tas viss reizēm aizskrien kā zibens, bet reizēm tek kā rāms ūdens strautiņš. Katram savs.
Interesanti būtu uzjautāt- priekšspēle varbūt nav vajadzīga? Atkal kā nu kuram, un jums?
