Ar katru briidi arvien vairaak saprotu to, cik liels idiots ir mans viiriitis…ja godiigi pat nezinu vai vairs pat mans…tie kashkji nogalina..vai varbuut ir jau visu nogalinaajushi..labu laiku atpakalj…vinja idiotismam vairs neredzu galu…viss kas kaads vinjaa patika, tgd eed nervus, maigi izsakoties..kaitina viss…naw vairs nekaa no taa kas bija…es pat vairs nezinu vai gribu..vai vispaar vajag..un kam?? Man??? Vinjam?? Muusu mazuliitim??? Neko negribu saglabaat tikai beerna deelj, jo patiesiibaa, neko jau vairs naw ko saglabaat…vnk riebjas…pats trakaakais varbuut arii ka ne, bet man nepietruukst nekaa no taa kas mums bija, jo tagad man citas raizes, uzdevumi, domas…man naw jaaruupeejas, ne par vinju vai sevi, bet par savu mazo princesi…kas ir manas dziives labaaka dalja…esmu sapratusi ka dziive nebeidzas ar to, ka ja kaads tevi pamet, ja tev pashai kaa neiet, bet nu dziivei ir cita jeega, cita noziime, jo jaaruupeejas par citu…galvenais lai manai princesei viss labi un viss buutu…
Shodien arii uzsita dusmu-mazaa tikko aizmigusi, a shis saka davai gjeerb un braucam uz veikalu..veciit tu ar galvu pret sienu sists vai kaa-es necelshu triis meeneshus vecu beernu, negjeerbshu, lai brauktu uz veikalu…
Nekaa vairs naw un es pat negribu lai buutu…laikam jau vnk jaasanjemas un jaaiziet…jaaiziet, ja ne sevis, tad princeses deelj…
