Lai arī kā gribētos, visu nopirkt nav iespējams, jo naudu nevar tērēt bezgalīgi. Bērniem gan šī izpratne veidojas tikai ar laiku – atšķirt vajadzības un vēlmes ir jāmācās. Zinot, kas ir obligāti nepieciešams, bet no kā var atteikties, cilvēks definē prioritātes. Taču dzīve bez vēlmju piepildīšanas arī būtu ļoti skumja. Kā palīdzēt bērnam apgūt naudas plānošanu, lai pietiktu gan vajadzībām, gan vēlmēm, iesaka “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Jāveido izpratne par vajadzībām un vēlmēm

Naudas ir tikai tik, cik nopelnām, un tā ir jātērē gudri un pārdomāti. Tāpēc ir ļoti svarīgi jau agrīnā vecumā veidot izpratni par to, ka pērkam ne tikai tās lietas, ko gribam, bet arī to, kas ir vajadzīgs, un tas jāsagādā vispirms. 

Bērni, it sevišķi paši mazākie, mēdz domāt, ka mantas mājās parādās, jo viņi tās grib. Jau ar bērniem, kas sasnieguši četru gadu vecumu, un pavisam noteikti ar skolēniem var un vajag runāt par naudas vērtību, par to, ka nauda ir jānopelna, ka iztērēt var tikai tik, cik nopelnīts, un visbiežāk pirmās tiek apmierinātas vajadzības, bet pēc tam, izvērtējot, cik daudz naudas atlicis, – arī vēlmes. Tāpēc ir svarīgi saprast, kas ir vēlmes un kas – vajadzības.

Vajadzības ir tas, bez kā nevar iztikt, piemēram, ēdiens, ūdens, apģērbs, mājoklis. Vēlmes ir tās lietas vai pakalpojumi, bez kuriem ikdienas dzīvē varētu iztikt. Vēlmes ir kā sapņi, tās var būt daudz un dažādas. Tās, piemēram, ir lietas priekam – jauns velosipēds, rotaļlietas, kinoteātra apmeklējums, sevis palutināšana ar lielu cukurvates mākoni vai karstās šokolādes dzēriena baudīšana kafejnīcā kopā ar draugiem. 

Bērnam var skaidrot, ka arī pieaugušie, plānojot ikdienas budžetu, cenšas ņemt vērā gan vēlmes, gan vajadzības. Tomēr ir maksājumi, kas jāveic obligāti, piemēram, par silto un auksto ūdeni, elektrību, telefonu un internetu, apģērbu, ēdienu, un ir tādi izdevumi, ko var ik pa laikam samazināt vai palielināt, piemēram, izklaides braucieni, saldumi u. c. 

Kāpēc nevar (un nevajag) nopirkt visu, ko gribas?

Tā kā nauda “no gaisa nekrīt”, ir nopietni jāapdomā, kam to tērēt. Ja gribam rīkoties ar naudu gudri, ļoti būtiska ir krāšana un mērķu sasniegšana. Krāšana prasa laiku un trenē pacietību, kā arī izpratni, ka vajadzību un vēlmju ir daudz, bet naudas apjoms tomēr ir ierobežots. 

Lai bērnam vispār rastos vēlme krāt, ir svarīgi izvirzīt mērķi un izveidot nelielu krāšanas plānu – cik daudz, kādā laika periodā un no kādas naudas iespējams mērķim sakrāt. Mērķi ieteicams vizualizēt un novietot redzamā vietā. Tad katru reizi, kad gribēsies naudu iztērēt citur, tas par sevi visu laiku atgādinās un atteikties no papildu tēriņiem būs vieglāk. 

Protams, ja krājkasītē ir zināma naudas summa, var rasties vilinājums to iztērēt kādai pēkšņai iegribai. Taču tērēt tikai tāpēc, ka to var atļauties, nav gudri. Ir gudri to darīt tikai tad, ja kaut kas patiešām ir vajadzīgs, un tikpat gudri ir arī padomāt par to, kas būs vajadzīgs rīt, parīt, nākamnedēļ vai nākamajā mēnesī. 

Vēlmes var ierobežot vai atlikt uz vēlāku laiku. Turklāt arī vēlmes var sadalīt prioritātēs – kaut ko vēlos stiprāk, kaut ko ne tik ļoti. Katru reizi, kad pēkšņi sagribas veikalā nopirkt kaut ko garšīgu, der atcerēties, kas ir prioritāte – gardums tūlīt vai tomēr tā otra lielākā, svarīgākā lieta, kurai kādu laiku jau esmu krājis. Tad no našķiem atteikties ir daudz vieglāk. 

Ja mērķis ir gana tāls, var ieplānot, ka pusceļā mazās uzvaras kaut kā tiek atzīmētas, lai uzturētu entuziasmu. Vecāki var arī vienoties ar bērnu, ka gadījumā, ja līdz noteiktam laikam bērns pats sakrās pusi, pārējo pieliks vecāki.

Ko darīt, ja bērns kādu laiku pacietīgi krājis, bet pēkšņi zaudē motivāciju un grasās sakrāto iztērēt sīkumos?

Pirmkārt, labi nostrādā nogaidīšanas pieeja. Var mudināt bērnu nogaidīt 48 stundas līdz gala lēmuma pieņemšanai. Nereti pēc šī laika domas mēdz mainīties, jo lēmumu vairs nevada impulss. Ja arī pēc tam bērns grib atteikties no sava mērķa, derētu pārrunāt, kas tam par iemeslu. Varbūt mērķis kaut kādā ziņā kļuvis neaktuāls un to nepieciešams koriģēt. 

Pat ja pēc dziļākas sarunas bērns joprojām ir nolēmis uzkrājumu iztērēt, vecākiem to nevajadzētu aizliegt, bet gan ļaut bērnam gūt šo pieredzi un būt līdzās ar mierīgu, nosvērtu sarunu un gudru padomu. Aizliegšana vai kritizēšana nav pareizie rīki. Labāk, lai bērns piedzīvo bankrotu ar pirmajiem 20 eiro nekā vēlāk jau ar krietni lielākām summām. Nav jau tā, ka vienmēr visi lēmumi ir pareizi – kļūdas pieļauj arī pieaugušie, bet ir svarīgi no tām mācīties, lai tās neatkārtotu nākotnē.

Sabiedrības un katra indivīda labklājībai ir vajadzīga laba finanšu veselība, par kuru jāsāk rūpēties jau skolas gados, veidojot izpratni, kas ir nauda, kāpēc svarīga budžeta plānošana, kā pelnīt naudu un kā to gudri ieguldīt. Tāpēc, turpinot pērn aizsākto tradīciju, arī šogad “Swedbank” aicina Latvijas skolēnus iesaistīties finanšu pratības iniciatīvā “Naudas diena”.  Tas būs aizraujošs vienas dienas pasākums visu klašu skolēniem, kur videolekciju formātā interaktīvā, vieglā un aizraujošā veidā finanšu eksperti un vieslektori stāstīs, kas ir nauda, kāpēc svarīga budžeta plānošana, kā pelnīt naudu un kā to gudri ieguldīt.

Pasākums norisināsies visām klašu grupām – no 1.-12. klasei, kur tieši 3.–5. klašu nodarbība būs veltīta tam, kā gudri rīkoties ar naudu, kā atšķirt vēlmes no vajadzībām, kāpēc ir svarīgi izvirzīt mērķus un kā tiem sakrāt naudu. “Naudas diena” notiks 31. oktobrī tiešsaistē naudasdiena.lv visās Latvijas skolās un noslēgsies ar enerģiskās grupas “Citi Zēni” koncertu. Dalība tajā ir bez maksas. Lai piedalītos, skolotāji aicināti līdz 25. oktobrim reģistrēt savu klasi šeit: https://naudasdiena.lv/.

Noderīgi ieteikumi autovadītājiem, lai brauciens caur peļķi neizmaksātu simtiem eiro. Šogad Latviju nav saudzējusi ne tikai krusa – arī spēcīgās lietusgāzes ir darījušas savu. Apdrošināšanas sabiedrībā BALTA (PZU grupa) pieteikto atlīdzību apjoms par zaudējumiem, kas radušies, automašīnām iebraucot dziļās peļķēs, šī gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn ir pieaudzis 2,5 reizes. Apdrošinātājs atgādina – tuvojoties peļķei, autovadītājs redz ūdens virsmu, nevis bedri zem tās, un pastāv liela iespēja sabojāt automašīnas ritošo daļu, kā arī iedzīvoties citās likstās.

Šovasar dabas stihijas nodarījušas ievērojamus postījumus dārziem, sējumiem, ēkām un automašīnām. Tuvojoties rudenim, sliktu laikapstākļu radīto izaicinājumu skaits, visticamāk, tikai pieaugs. Gribam to vai nē, bet līdz ar rudens iestāšanos braukšanas apstākļus būtiski pasliktina ne vien lielais nokrišņu daudzums, bet arī pieaugošais tumšo stundu īpatsvars. Šādā laikā autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, jo pēc pamatīgām lietavām uz ceļiem veidojas peļķes, kas var radīt gaužām mānīgu priekšstatu par šķērsojamā ceļa segumu. 

“Lai kā mums gribētos ideālus ceļus, diemžēl ne visi ceļu posmi ir atjaunoti. Un tieši mitrajā laikā tajos rodas bedres, jo ūdens iekļūst ceļu sedzošā asfalta bojājumos un izskalo ceļa segumu. Vadītājam ir grūti novērtēt, vai zem ūdens virsmas ir bedre un cik dziļa tā ir. Dažreiz peļķes ir tik dziļas, ka, iebraucot tajās, ūdens iekļūst vietās, kur ražotājs nav paredzējis aizsardzību, jo automašīnu nav paredzēts ekspluatēt tik dziļā ūdenī. Biežākās problēmas ir ūdens iekļūšana elektriskajos vadības blokos un tā saucamais hidrotrieciens jeb situācija, kad iekšdedzes dzinējs gaisa vietā iesūc ūdeni, kas neatgriezeniski sabojā dzinēju,” skaidro BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks. Viņš piebilst – jāatceras, ka viena lieta ir novērtēt peļķes dziļumu, bet vēl pavisam cita – novērtēt īslaicīgas ūdens līmeņa svārstības, kuras rodas, piemēram, no pretī braucoša auto, kas arī stumj pa priekšu ūdens masu.

Turklāt pilnīgi pietiek ar dažiem centimetriem ūdens, lai sāktos akvaplanēšana – situācija, kad auto svars nespēj izspiest visu starp riepu un ceļa segumu esošo ūdeni, tādējādi auto saķere ar ceļu samazinās vairākas reizes. Platas riepas, neliels protektora dziļums un ātrums ir lietas, kas tieši veicina akvaplanēšanu.

Laikā, kad brauktuve ir slapja, īpaša uzmanība jāpievērš gājējiem – ne tikai tāpēc, lai viņus neapšļakstītu, bet arī tāpēc, ka peļķes traucē arī viņiem, un gājēji var negaidīti manīt kustības virzienu, lai apietu peļķes savā ceļā.

BALTA iesaka, kā rīkoties, lai samazinātu risku iekļūt negadījumā peļķu dēļ.

• Rūpējies par auto riepām. Ja vasarā ir nobraukti daudzi kilometri, iespējams, ir īstais laiks izmantot sezonas beigu atlaides un uzlikt jaunas riepas nodilušo vietā.
• Pārbaudi logu tīrītāju slotiņas. Vasaras karstajā saulē tās var būt bojātas un vairs nepildīt savu uzdevumu, kā nākas.
• Izvēlies atbilstošu braukšanas ātrumu. Samazini ātrumu pirms peļķēm! Tas palīdzēs izvairīties gan no auto sabojāšanas, gan no nevajadzīgas gājēju apšļakstīšanas.
• Ja tavas zināšanas par auto uzbūvi to ļauj, noskaidro, kur tavai automašīnai ir gaisa iesūkšanas atvere. Pārsvarā tā tiek novietota pēc iespējas augstāk motortelpā, bet atsevišķiem modeļiem tā ir paslēpta aiz aizsargstieņa jeb, citiem vārdiem sakot, ievērojami zemāk. Šādiem auto nevajadzētu braukt peļķēs, kas dziļākas par 15–20 centimetriem.

Pirms pagājušā gada apkures sezonas enerģijas cenas strauji kāpa, un iedzīvotāji arvien aktīvāk sāka meklēt veidus, kā samazināt izdevumus par komunālajiem maksājumiem, tajā skaitā apkuri. Reizēm pietiek ar apkopes veikšanu esošajai sistēmai, tomēr, ja tā savu laiku ir nokalpojusi vai ir ļoti neefektīva, jālemj par vecās nomaiņu pret jaunu. Lai gan apkures sezona ir tepat aiz durvīm, arī šobrīd vēl nekas nav nokavēts un investēt energoefektīvā apkures sistēmā ir vērts, atzīst “Inbank Latvija” vadītājs Dainis Skrinda.

Lai gan prognozē, ka šoziem cenas nesasniegs pagājušā gada līmeni, tomēr, ņemot vērā arvien pieaugošo dzīves dārdzību, viņš uzskata, ka ietaupīt vienmēr ir svarīgi, pat, ja ieguvums būs jūtams tikai ilgtermiņā. “Jo vairāk rūpēsimies par savu apkures sistēmu, jo videi draudzīgāk un veselīgāk dzīvosim, lieki netērējot dabas resursus,” saka D. Skrinda.

Savukārt uzņēmuma “DC Energy” vadītājs Sandis Latūns norāda, ka 80% no ēkas patērētās enerģijas ir saistīti ar apkuri un dzesēšanu. Tas nozīmē, ka, uzlabojot apkures sistēmas efektivitāti, var panākt būtisku enerģijas ietaupījumu.

Svarīgi uzturēt darba kārtībā

Visām apkures sistēmām – kamīniem, siltumsūkņiem, krāsnīm, gāzes un apkures katliem – ir nepieciešama apkope. Tās biežums ir atkarīgs no apkures sistēmas, iekārtas veida un īpatnībām. Veicot regulāras apkopes, sistēma kalpos daudz ilgāk un efektīvāk.

“Ja sistēma netiek uzturēta darba kārtībā, palielinās apkures izmaksas. Piemēram, vecākās apkures sistēmās kaļķakmens bieži ierobežo ūdens plūsmu un siltuma pārnesi uz sistēmu, tāpēc nepieciešama tās atkaļķošana. Tāpat ir svarīgi pārliecināties, ka apkures sistēmā nerodas siltuma zudumi. Profilaktiskā servisa apmeklējuma izmaksas parasti ir līdz 200 eiro, atkarībā no apkures sistēmas veida un jaudas. Ja tiek konstatēts, ka sistēma jau ir novecojusi, noteikti ir vērts meklēt energoefektīvu alternatīvu,” iesaka S. Latūns.

Turklāt ir svarīgi sistēmas uzstādīšanu, apkopi un servisu uzticēt sertificētiem speciālistiem. Noslēdzot servisa un apkopes līgumu, var ietaupīt līdzekļus un nodrošināt garantētu kvalificēta speciālista apmeklējumu ērtā laikā.

Ietaupījums līdz 30%

Nomainot 20 gadus vecu siltumsūkni pret jaunu, modernu iekārtu, atkarībā no nomaināmās ierīces stāvokļa un siltumsūkņa tehniskiem datiem, enerģijas ietaupījums var sasniegt aptuveni 20%. Savukārt pārejot no vecas malkas krāsns uz jaunu krāsni, enerģijas ietaupījums var sasniegt pat 30%.

Uzlabošanas darbi ir jāveic, ņemot vērā mājsaimniecības individuālās iespējas, kā arī kurināmā pieejamību un cenu. Ja mājsaimniecībai ir savs mežs un malka ir pieejama bez maksas, apkures katlu var vienkārši nomainīt pret jaunu, nevis pāriet uz citu apkures veidu. 

“Ir novērots, ka klienti daudz laika un enerģijas tērē, meklējot labāko risinājumu, un nereti nonāk lamatās pie nekvalificētiem pārdevējiem vai uzstādītājiem. Tāpēc iesakām vērsties pie sertificētām kompānijām, kas var piedāvāt pilnu pakalpojuma spektru un atrast atbilstošāko iekārtu tieši klienta vajadzībām, nodrošināt kvalificētu uzstādīšanu un servisu,” saka S. Latūns.

Aktuālas videi draudzīgas sistēmas

Gadsimtiem ilgi apkuri nodrošināja, dedzinot fosilos enerģijas avotus – ogles, naftas un dabas gāzes produktus. Šāds apkures veids atstāj negatīvu ietekmi uz vidi, tāpēc 2015. gada Parīzes klimata pārmaiņu konferencē pieņēma lēmumu apturēt globālo sasilšanu un mazināt pasaules klimata pārmaiņas, tajā skaitā atsakoties no fosilā kurināmā.

Šī iemesla dēļ saules enerģijas paneļu uzstādīšana ir kļuvusi par ļoti populāru veidu, kā ietaupīt uz elektroenerģijas izmaksām un dzīvot videi draudzīgāk, īpaši, ja apkure tiek nodrošināta ar elektrību. Aprēķini liecina, ka profesionāli projektēta saules elektrostacija atmaksājas aptuveni desmit gadu laikā, bet, tā kā saules enerģijas paneļi kļūst arvien lētāki, samazinās arī atdeves laiks. Sākotnējā ieguldījuma apmērs un atmaksāšanās laiks vienmēr ir atkarīgs no konkrētās mājas īpatnībām un mājsaimniecības enerģijas tērēšanas paradumiem.

Papildus saules enerģijas paneļiem vēl zemāku apkures cenu nodrošinās, piemēram, gaisa-ūdens siltumsūknis, kas ir četras reizes efektīvāks nekā apkure ar elektrību. “Tā kā siltumsūknis apkurei izmanto gaisā uzkrāto enerģiju, tas ir videi draudzīgs. Mūsdienu siltumsūkņi aptver arvien plašāku temperatūras diapazonu un darbojas līdz -28°C āra temperatūrai un nodrošina karsto ūdeni līdz +65°C temperatūrai. Tehnoloģijas uzlabojumi ļauj to izvietot daudz lielākā ēkas daļā nekā pirms desmit gadiem, un tā kalpošanas laiks ir 25 gadi. Ja runājam par ērtībām, tad siltumsūkņi ir visērtākie, ekonomiskākie un drošākie apkures katli, kas pašlaik ir pieejami tirgū, tādēļ Eiropā siltumsūkņu pārdošanas apjoms pērn ir pieaudzis par teju 40%. Piemēram, ja siltumsūknis vidēji ražo 5 kWh siltumenerģijas, tas izmanto tikai 1 kWh elektroenerģijas, bet pārējā ir bezmaksas siltumenerģija no gaisa. Salīdzinot ar elektrisko apkuri, siltumsūknis ietaupa līdz pat 80% no elektrības izmaksām,” stāsta S. Latūns.

Jāņem vērā, ka siltumsūkņa ierīkošanai nav vajadzīga katlu telpa, skurstenis un telpa kurināmā glabāšanai. Mājoklī samazinās arī ugunsbīstamība, jo nenotiek degšanas procesi, nav vajadzīgs ierīkošanas projekts. Uzstādot siltumsūkni un saules paneļus, kas ražos elektroenerģiju sūkņa darbināšanai, enerģijas ietaupījums var būt ļoti būtisks.

Pieejamas atbalsta iespējas

Saskaņā ar “Inbank Latvia” novērojumiem interese ieguldīt energoefektīvos risinājumos, lai samazinātu mājsaimniecības izmaksas, ir augsta, tajā skaitā par līdzfinansējuma saņemšanu mājokļa energoefektivitātes uzlabošanai, jo apkures sistēmas nomaiņa prasa arī salīdzinoši lielas investīcijas.  Lai precīzāk saprastu apkures sistēmas uzlabošanas izmaksu apmēru, uzņēmuma pārstāvis iesaka vērsties pie speciālistiem aprēķinu veikšanai, jo vecās apkures sistēmas atjaunošana nereti izmaksā dārgāk nekā jaunas uzstādīšana. 

“Saules paneļu iegāde, siltumsūkņa ierīkošana, jumta siltināšana, logu nomaiņa, elektroauto uzlādes punkta izveidošana ir daži no energoefektivitātes projektiem, kurus atbalstām un par kuriem šobrīd ir liela interese. Uzņēmuma dati liecina, ka vidējā finansētā summa mūsu klientu energoefektivitātes projektiem ir 8200 eiro. Lai samazinātu ikmēneša maksājumu, aizdevumu var saņemt uz laiku līdz pat 84 mēnešiem jeb 7 gadiem. Šobrīd vidējais izsniegta finansējuma atmaksas termiņš ir 70 mēneši jeb nepilni 6 gadi, veidojot ikmēneša maksājumu ap 155 eiro. Visbiežāk atbalstu saņem iedzīvotāji virs 40 gadiem ar stabiliem ienākumiem, kas ir vismaz 1200 eiro mēnesī. Finansējumu ir iespējams saņemt arī pie mūsu partneriem, sadalot maksājumu daļās,” stāsta D. Skrinda.

Viņš atzīst, ka augstās inflācijas dēļ klienti ir kļuvuši piesardzīgāki un daudz rūpīgāk veic aprēķinus par ieguvumiem nākotnē. Tāpat uzņēmums ir novērojis, ka iedzīvotājiem joprojām trūkst informācijas gan par iespējamiem risinājumiem, gan atbalsta iespējām.

“Tajā pašā laikā ir klienti, kuri rūpīgi seko līdzi cenu izmaiņām un atbalsta prograInbank Latviammām, un ir gatavi uzreiz rīkoties,” stāsta “Inbank Latvia” vadītājs.

Piemēram, daudzi izmanto Altum īsteno atbalsta programmu ģimenēm ar bērniem privātmāju energoefektivitātes uzlabošanai, tajā skaitā saules paneļu iegādei un uzstādīšanai. Jārēķinās, ka šobrīd aktuālajā programmā ar līdz šim iesniegtajiem pieteikumiem ir rezervēts viss privātmāju energoefektivitātes programmai no valsts paredzētais finansējums, un jaunus pieteikumus dalībai šajā programmā ALTUM nepieņem. Informācijai par ALTUM par programmas iespējamu turpinājumu jāseko līdzi iestādes mājaslapā. Tāpat atbalstu jau pēc energoegeftivitātes risinājumu ieviešanas ir iespējams saņemt arī no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta.

Pēdējos gados veiktie zinātniskie pētījumi liecina, ka iekštelpu gaiss var būt piesārņotāks nekā ārtelpu gaiss pat lielākajās un rūpnieciski attīstītākajās pilsētās^[1]. Iekštelpās cilvēki pavada aptuveni 90 % sava laika, tāpēc pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš gaisa kvalitātei, lai mazinātu riskus, kas var atstāt nopietnu ietekmi uz veselību. Alergoloģe skaidro, kam būtu jāpievērš uzmanība mājās, lai mazinātu gaisa piesārņojumu un iekštelpu vidi padarītu labāku.

Iekštelpu gaiss būtībā ir tas pats ārējais gaiss, kurš ieplūst telpā un sajaucas ar jau tajā esošo piesārņojumu, veidojot iekštelpu gaisu. Ārtelpu gaisu piesārņo ķīmiskās vielas, kas rodas no satiksmes līdzekļu izplūdes gāzēm, dažādām emisijām, kas veidojas no ražošanas uzņēmumiem, augsnes putekļi, augu daļiņas un putekšņi. Jāņem vērā, ka izteiktāks gaisa piesārņojums būs ziedputekšņu sezonās un saulainās dienās, kad nelīst lietus. Ja gaiss ieplūst caur ventilācijas sistēmām, tas papildu tiek piesārņots ar cietajām daļiņām, šķiedru un ķīmiskajām vielām no gaisa filtriem, telpu iekšējās izolācijas vai netīrumiem, kas nogulsnējušies. Tas, savukārt, sajaucas ar telpā esošo gaisu.

Mājokļos esošo piesārņojumu rada arī paši iemītnieki un to ikdienas rutīna. Gaisa kvalitāti galvenokārt ietekmē dažādas apkures sistēmas, jo īpaši malkas apkure, telpās izmantotie apdares un mēbeļu materiāli, kā arī sadzīves ķīmijas produkti un kosmētika. Tāpat ļoti lielu iespaidu atstāj ēdiena gatavošana, mājokļa uzkopšana, veļas žāvēšana un smēķēšana iekštelpās. Jāņem vērā, ka vidi var ietekmēt arī bioloģiskais piesārņojums – mājas putekļu ērcītes, pelējuma sēnītes, mājdzīvnieku spalvas un izdalījumi, kā arī infekciju slimību ierosinātāji. 

Neredzamie kaimiņi – putekļu ērcītes

Mājoklī esošās putekļu ērcītes ir vienas no galvenajām astmas un alerģisko simptomu izraisītājām. Tās ir ļoti mazas, tāpēc ar neapbruņotu aci nemaz nav redzamas. Ērcītēm nepatīk gaisma, tāpēc visbiežāk tās mājo matraču, spilvenu, mīksto mēbeļu un rotaļlietu, paklāju, drēbju un gultas veļas iekšējās audumu šķiedrās. Vislabāk tās “jūtas” istabas temperatūras vidē, kurā ir augsts mitruma līmenis. Tās pārtiek no ādas virsējā slāņa – epidermas zvīņām un to vidējais dzīves ilgums ir aptuveni mēnesis. Īpaša uzmanība ir jāpievērš apkārtējās vides tīrībai un regulāri jāuzkopj gan mājoklis, gan jāmaina gultas veļa. Gultā katru dienu pavadām vidēji 6 līdz 8 stundas un katru dienu šajā vidē krājas blaugznas, mati, kas ir ērcīšu ēdienkartes neatņemama sastāvdaļa.

Alerģisko reakciju visbiežāk izraisa putekļu ērcīšu ķermeņa daļiņas. Darot tādas ikdienišķas lietas kā sūcot putekļus, ejot pa paklāju vai klājot gultu, tās tūlīt uzvirpuļo gaisā. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir uzkopjot mājokli, izvēlēties atbilstošas tehnoloģijas, kas palīdzētu tās mazināt. Putekļu ērcītes strauji vairojas, tāpēc mājokļa uzkopšanas pasākumi jāveic regulāri.

Kā mazināt telpās esošos alergēnus

Pirmkārt, visi centieni uzlabot iekštelpu vidi nebūs efektīvi, ja mājoklis, kurā dzīvojat, ir vecs, vide – mitra un tajā nav centrālās apkures. Lai iekštelpu gaisu uzturētu pēc iespējas nekaitīgāku, svarīgi ir uzlabot telpu ventilāciju, regulāri tīrīt paklājus, iespēju robežās tos arī mazgāt vai aizvietot paklāju ar laminātu, regulāri uzkopt telpas, ozonēt jeb attrīt telpās gaisu, kas palīdzēs iznīcināt alerģiju izraisošās daļiņas, samazināt gaisa mitrinātāju lietošanu un regulāri tīrīt gaisa kondicionēšanas sistēmas.

“Preventīvi ieviešot minētās darbības, mazināsies ne tikai alerģijas simptomi, bet arī iespējas saslimt ar augšējo elpceļu infekcijas slimībām un hroniskām elpceļu kaitēm. Dzīvojot tīrās un sakoptās telpās, ne tikai uzlabosies veselība, bet arī būs veselīgāks miegs un labāks garastāvoklis,” uzsver alergoloģe Dace Kalniņa.

Ko ņemt vērā, ja mājās ir mājdzīvnieki

Arī mūsu četrkājainie draugi ir būtisks faktors, kas ietekmē mūsu iekštelpu vidi, kā arī atstāj iespaidu uz veselību. Dzīvnieku pasaules alergēns uz kuru jūtīgi reaģē lielākā daļa cilvēku, ir kaķu un suņu spalvas. Alerģiska reakcija var būt ne tikai uz pašu dzīvnieku, bet uz tā siekalām, sviedriem, taukiem vai arī vielām, kas pielīp pie to spalvām. Par alerģisku reakciju liecinās tādi simptomi kā pēkšņas iesnas, šķaudīšana, acu nieze, vai apsārtums uz rokām, uzreiz pēc dzīvnieka glaudīšanas. Mājdzīvniekiem nevajadzētu ļaut uzturēties guļamistabā, lai neveicinātu un nepastiprinātu tur esošo alergēnu koncentrāciju.

Universāli padomi, kas noderēs mājokļa uzkopšanā

“Ikdienā mājokli un tajā esošos putekļus visvieglāk būtu uzkopt ar putekļu sūcēju. Svarīgs aspekts, kam jāpievērš uzmanība – visefektīvākais būs putekļu sūcējs ar HEPA filtru. HEPA filtrs ir augstas efektivitātes daļiņu absorbcijas filtrs, kas pēc iesūkšanas putekļu sūcējā, aiztur sīkākās putekļu daļiņas, lai tās nenonāktu atpakaļ iekštelpu gaisā. Filtrs ir iestrādāts arī jaudīgajos jaunās paaudzes putekļu sūcējos un palīdz notvert pat 99,999% smalko putekļu mikrodaļiņu, kuru izmērs ir lielāks par 0,5 mikroniem (lielākā daļa alergēnu – ziedputekšņi, sēnīšu sporas, dzīvnieku blaugznas, putekļu ērcītes),” stāsta Samsung produktu treneris Eduards Krumovics.

Eksperti iesaka ne tikai mājokļa mīksto virsmu tīrīšanai izmantot universālu putekļu sūcēju, bet arī cieto virsmu tīrīšanai. Ja uz grīdas esošos putekļus un netīrumus izvēlēsimies uzsūkt ar putekļu sūcēju nevis kā lielākoties ierasts – saslaucīt ar bisti, ne tikai rūpīgāk uzkopsim mājokli, bet arī padarīsim iekštelpu gaisu tīrāku. Izmantojot putekļu sūcēju gaisā netiek uzjundīti putekļi, tie nevirpuļo apkārt, kā rezultātā telpā būs mazāk putekļu un būs vieglāk tos savākt. “Īpaši parocīgi un noderīgi ir putekļu sūcēji, kuriem pieejamas īpašas birstes mājdzīvnieku spalvu savākšanai. Birstes ir īpaši izstrādātas, lai palīdzētu efektīvi savākt smalkās un vieglās mājdzīvnieku spalvas no dažādām virsmām,” stāsta E. Krumovics.

“Svarīgi būtu nodrošināt mājas labu ventilāciju, jo tas ļaus samazināt mājoklī esošo mitrumu. Regulāra telpu vēdināšana mazinās ērcīšu vairošanos – tām nepatīk temperatūra, kas ir zemāka par +18 un tās necieš tiešus saules starus, kā arī aukstumu. Tāpēc, ja izliksi matraci, segas, spilvenus, gultasveļu, mīkstās rotaļlietas ārā saulē vai salā, tās ies bojā. Gultas veļu vajadzētu mazgāt vismaz reizi divās nedēļās ļoti karstā ūdenī 60 grādu temperatūrā, kā arī gludināt to. Īpaši alerģiskiem cilvēkiem gultas veļu būtu ieteicams mainīt reizi nedēļā. Arī segas un spilvenus būtu jāizvēlas no tāda materiāla, kurš pieļauj to biežu mazgāšanu karstā ūdenī. Atceries vismaz reizi mēnesī notīrīt puķu lapas, jo uz tām arī krājas putekļi, kā arī pievērs uzmanību puķu augsnei un pārbaudi, vai neveidojas pelējuma sēnītes,” iesaka D. Kalniņa.

^[1] https://www.epa.gov/indoor-air-quality-iaq/inside-story-guide-indoor-air-quality

Plaši pazīstams latviešu aktieris, kas Facebook reklāmā aicina izmantot vienreizēju piedāvājumu, kuram tūlīt beigsies termiņš. Ziņa par žurnālistu, kurš iekūlies pamatīgās nepatikšanās. Pāris klikšķi, daudz nedomājot līdzi, un rezultātā – iztukšots bankas konts. Šī situācija labi raksturo riskus, ar kuriem nākas saskarties daudziem interneta lietotājam. Visbiežāk, klikšķinot uz šādas saites, tiks ielādēta ļaunatūra, izkrāpta nauda vai iegūti personas dati.

Šovasar Latvijā ar nebijušu sparu izplatījās krāpnieciska rakstura Facebook reklāmas, ko dēvē par celeb bait. To organizatori izmanto sabiedrībā atpazīstamu cilvēku – aktieru, politiķu, žurnālistu, ārstu – fotoattēlus, lai piesaistītu uzmanību un savāktu klikšķus. Tas apliecina, ka krāpšanas paņēmieni internetā kļūst aizvien rafinētāki – tiek izdomāti aizvien jauni paņēmieni, kā izvilināt no saviem upuriem naudu, personas datus un citu sensitīvu informāciju. Diemžēl šādu shēmu organizatori prasmīgi maskējas, apzināti slēpjot reklāmā ietvertās saites patieso galamērķi. Maskēšanās shēmas bieži vien ir sarežģītas un labi organizētas, tādēļ personas un organizācijas, kas atrodas aiz tām, ir grūti identificējamas un saucamas pie atbildības. Panākumi, ko joprojām gūst krāpnieki, liecina, ka arvien esam pavirši un neiedziļināmies sociālajos tīklos publicēto ierakstu un reklāmu saturā. 

Kā sevi pasargāt no krāpniekiem? Pirmkārt, ir jānovērtē, cik ticama ir informācija reklāmā. Virsraksti par nepatikšanām, kas piemeklējušas sabiedrībā pazīstamas personas, ir pirmais signāls, lai šo informāciju vērtētu kritiski.  Uzmanība jāpievērš arī attēliem, nereti tās ir pamanāmas fotomontāžas vai veci, internetā atrasti attēli. Tātad šādai ziņai ticēt nedrīkst.

Otrkārt, ir jāpārliecinās, vai informācija ir balstīta uz faktiem. Svarīgi, lai rakstā ir atsauce uz pētījumiem, ziņu aģentūrām, intervētajiem ekspertiem, ticamiem informācijas avotiem. Ja ziņas saturā nav atsauču, tad informāciju nevajadzētu uztvert nopietni. Ja rakstā ir atsauces uz pētījumiem un informācijas avotiem, tad ir vērts veltīt laiku arī to izpētei, izmantojot meklēšanas rīkus, piemēram, “Google”,  “Bing” u. c. Tāpat der pārliecināties, vai ziņu ir publicējuši arī citi, uzticami mediji. Piemēram, “Delfi”, “Tvnet”, “LSM.lv” un citi. 

Treškārt, ir jāpievērš uzmanība ziņas avotam. Paskatoties tīmekļvietnes adresi, kļūst skaidrs, vai avots ir ticams.  Ja saitē redzams nesaprotamu burtu un ciparu savirknējums, kuram nav saistības ar vietnes nosaukumu, ja informācija ievietota blogos, “Facebook” lapās vai grupās, kuru nosaukumos tiek izmantoti skaļi saukļi (“stop”, “apturi”, “pret”, “anti”), ja domēna vārds beidzas nevis ar “.lv”, bet ar “.com”, “.co”, “.info” vai citiem saīsinājumiem – šādās vietnēs publicētās ziņas ir nepieciešams pārbaudīt un izpētīt vairāk, lai pārliecinātos, vai tām var uzticēties, kas ir ziņu satura autors un kādi ir tā mērķi. Īpaši jāuzmanās no viltus ziņu lapām.

Ceturtkārt, ir vērts  iedziļināties komentāros pie ziņas. Ļoti iespējams, kāds jau būs pārbaudījis ziņas patiesumu un, ja ziņa ir nepatiesa vai apšaubāma, par to brīdinājis citus lietotājus. Starp daudzajiem sociālo tīklu lietotājiem ir tādi, kas vienmēr pārbauda un brīdina citus, ja saturam nevar uzticēties. Tomēr, ja komentāru vēl nav vai tie nešķiet pārliecinoši, tad jāpārbauda pašiem. Turklāt jāpatur prātā, ka viltus ziņu lapās visbiežāk komentāru rakstītāji ir neesošas personas. Intereses pēc jāpārbauda arī komentētāja profils sociālajā tīklā. Tāpat ir vērts zināt – lai arī komentārā norādīt par krāpnieku lapu vai ierakstu ir sociāli atbildīga rīcība, tomēr, diemžēl, šādi jūs panākat, ka jūsu draugi uzzina par attiecīgo viltus lapu, jo redz, ka jūs esat pievienojis komentāru. Tāpēc, darot labu darbu, jūs būtībā panākat, ka vairāk cilvēku pamana šo viltus lapu. 

Piektkārt, par viltus lapām un krāpnieciskām darbībām ir jāziņo sociālo tīklu administrācijai, Valsts policijai vai mums “drossinternets.lv”. Sociālo tīklu drošības ceļvedī ir atrodama informācija par to, kā ziņot katrā sociālajā tīklā.

Nobeigumā aicinu pievērst uzmanību tam, ar kādu informāciju dalās draugi un paziņas. Ja pamanāt, ka draugs, paziņa vai kolēģis izplata acīmredzami nepatiesas ziņas, ir vērts aizrādīt. Tas palīdzēs cīnīties ar sagrozītu un melīgu informāciju internetā un mazinās manipulācijas iespējas. 

Agresijas izpausmes ir viena no visbiežāk sastopamajām kaķu uzvedības problēmām. Lai arī ne vienmēr agresīva kaķa uzvedība tiek uztverta tikpat nopietni kā suņa agresija, tomēr arī kaķis agresijas uzplūdos var nodarīt nopietnu kaitējumu mājiniekiem, ciemiņiem un citiem dzīvniekiem. Par kaķu agresijas galvenajiem cēloņiem un risinājumiem stāsta Rimi Mājdzīvniekiem veselības eksperte, sertificēta veterinārārste Anete Kalniņa.

Kāpēc tā notiek?

Agresīvai uzvedībai var būt dažādi cēloņi un izpausmes. “Bieži sastopama ir teritoriālā agresija – kaķis sargā savu teritoriju no sugas brāļiem, taču dažkārt agresiju var vērst arī pret ģimenes locekļiem un ciemiņiem. Kaķim ir vērā ņemami ieroči – asi nagi un zobi, kuru kodumi un skrāpējumi var nodarīt nopietnu kaitējumu un izraisīt iekaisumu. Būtiski ir saprast, vai agresija ir saistīta ar teritorijas sargāšanu, kas ir salīdzinoši dabiska uzvedība, vai tomēr tās pamatā ir veselības problēmas, kas nereti kļūst par šādas uzvedības cēloni,” skaidro Rimi Mājdzīvniekiem eksperte.

Pirms dusmojies uz dzīvnieku, pārbaudi tā veselību!

Virkne saslimšanu var veicināt agresīvu uzvedību, kas ignorētas un neapjaustas var radīt nopietnus sarežģījumus. Sāpes ir viens no cēloņiem, kāpēc kaķis pēkšņi var kļūt agresīvs. Par iemeslu var kļūt, piemēram, locītavu sāpes vai urīnceļu problēmas, kas nereti rada sāpes un stresu, likumsakarīgi veicinot arī agresīvu uzvedību. Arī cilvēks nebūtu jauks un pozitīvi noskaņots, ja viņam nemitīgi kaut kas sāpētu. Agresīvas uzvedības izpausmes ir raksturīgas arī hormonālu saslimšanu, piemēram, cukura diabēta un vairogdziedzera hiperfunkcijas gadījumā.

Veterinārārste Anete Kalniņa skaidro hormonu ietekmi uz kaķa uzvedību: “Ja kaķis nav kastrēts (sterilizēts) un kļūst agresīvs, uzvedība var būt tiešā veidā saistīta ar dzimumhormoniem. Piemēram, nekastrēta runča agresija visbiežāk izpaužas pret sugas brāļiem, tādēļ atgādinu, ka kaķi, kurš sasniedzis 6 mēnešu vecumu un nav kastrēts, ārpus savas teritorijas laist nedrīkst. Šādos gadījumos agresīvas uzvedības problēmas visbiežāk atrisina kastrācija.”

Kādas var būt agresīvas uzvedības sekas?

Agresija rada ne vien diskomfortu pašam dzīvniekam, bet arī traumas apkārtējiem. Sugas brāļiem pēc kautiņiem nereti veidojas abscesi jeb ļoti sāpīgi, strutām pildīti veidojumi, kuri bieži novēršami tikai ķirurģiski. Uz kaķa zobiem un nagiem ir daudz dažādu baktēriju, tādēļ pat neliela trauma, kas rodas cīniņa rezultātā, kļūst par perfektu baktēriju vairošanās vidi un iekaisuma perēkli. Tāpat starp kaķiem kautiņos notiek bīstamu infekcijas slimību, piemēram, kaķu imūndeficīta vīrusa pārnese. 

Cilvēkam kaķa kodumi ne vien sāp un slikti dzīst, bet arī bieži iekaist un atstāj rētas. Kaķa radīto pušumu rezultātā var notikt infekciju, piemēram, cilvēkiem bīstamās toksoplazmozes un kaķu skrāpējumu slimības ierosinātāju pārnese.

Ko darīt?

Rimi Mājdzīvniekiem eksperte aicina vērsties pie veterinārārsta un izvērtēt dzīvnieka veselības stāvokli. Ja saslimšanas netiek konstatētas, tad var pievērsties citiem risinājumiem. “Agresiju var mazināt, piemēram, ar nomierinošiem līdzekļiem, tai skaitā feromonu jeb laimes hormonu saturošu spreju, kuram piemīt arī nomierinošs efekts. Tāpat uzmanība jāpievērš videi – ja mājās ir vairāki kaķi, jāskatās, lai starp mīluļiem nav konkurences par ēdienu, kā arī jānodrošina atsevišķas tualetes un gana daudz aktivitāšu iespēju, lai kaķis varētu paust sugai raksturīgo uzvedību veselīgos veidos,” skaidro Anete Kalniņa un aicina pievērst uzmanību kaķa uzvedībai.

Par klubu Rimi Mājdzīvniekiem

Rimi Mājdzīvniekiem apvieno mājdzīvnieku saimniekus un mīļotājus, sniedzot viņiem padomus un iedvesmojošus ieteikumus četrkājaino mīluļu audzināšanai un aprūpei, kopīgām aktivitātēm un laika pavadīšanai, aizraujošām rotaļām, kā arī nodrošina izdevīgus piedāvājumus mājdzīvnieku pārtikas un gardumu izvēlē. Vairāk: https://www.rimi.lv/majdzivniekiem.