-1.7 C
Rīga
sestdien, 21 februāris, 2026
Home Blog Page 9

Musiqq laiž klajā savu sesto studijas albumu!

Pirmdien, 17. jūnijā, grupa “Musiqq” saviem klausītājiem nodod ilgi gaidīto, jau sesto studijas albumu ar nosaukumu “Mākslas darbs”, kas sevī ietver 11 oriģinālkompozīcijas un tas tapis kā īpaša dāvana klausītājiem grupas 15 gadu jubilejā. 

“Šis albums ir ilgi un ļoti gaidīts. Pēc vērienīgajām grupas “Musiqq” 10 gadu jubilejas svinībām, ļāvāmies radošai avantūrai, kad, iedvesmojoties no Līviem, tapa mini albums “Bijis, ir un būs”. Uzsākot darbu pie jaunākā albuma, mēs eksperimentējām ar žanriem un skanējumu, lai mūsu 15 gadu jubilejā uzdāvinātu mūsu faniem kaut ko jaunu un nedzirdētu, bet vienlaikus, saglabājot “Musiqq” esenci – to, kā klausītāji mūs ir iepazinuši un iemīlējuši šo gadu garumā,” stāsta grupas dalībnieks Emīls Balceris.

“Man viena no tuvākajām kompozīcijām ir dziesma ar nosaukumu “Lai kvēl”, kas, manuprāt, varētu kļūt par skaņas celiņu jebkuram piedzīvojumam, kurā, elpu aizrautam, mesties iekšā. Savukārt, kompozīcija ”Apčī”, šķiet, ka jau ir kļuvusi arī par visas grupas jauno favorītdziesmu, kas  ir kaut kas svaigs un nedzirdēts mūsu daiļradē. Mēs ar lielu nepacietību gaidām satikšanos Siguldā, kur pirmo reizi izskanēs viss jaunais albums dzīvajā izpildījumā,” atklāj Marats Ogļezņevs. 

Grupa līdz šim ir izdevusi piecus studijas albumus – “Šī ir tikai mūzika” (2010. gads), “Vēl viena mūzika” (2014. gads), “Silta sirds” (2015. gads), “10” (2019. gads) un “Bijis, ir un būs” (2023. gadā). Grupas sestais albums – “Mākslas darbs” ir pieejams digitālā formātā populārākajās mūzikas straumēšanas platformās jau šobrīd. Savukārt tikai koncerta norises dienā, 6. jūlijā, Siguldā, albumu būs iespējams iegādāties fiziskā veidā ierobežotā daudzumā.

Grupas jubilejas koncertā māksliniekus iesildīs jaunā dziedātāja Grēta Grantiņa

Kā ziņots iepriekš, grupa aicina uz grandiozo “Musiqq” jubilejas  koncertu jau 6. jūlijā, Siguldas pilsdrupu estrādē zem zvaigžņotām debesīm.  Ierašanās koncerta apmeklētājiem paredzēta no plkst. 19.00. Jau plkst. 20.00 vakaru atklās jaunā dziedātāja Grēta Grantiņa, taču grupa “Musiqq” uz skatuves kāps plkst. 21.00.

Koncerta apmeklētāju skaits ir ierobežots, tādēļ aicinām iegādāties biļetes savlaicīgi “Biļešu Paradīze” kasēs. Biļetes ir pieejamas divās kategorijās – publiskā sektora biļetes un VIP biļetes, kas sniegs iespēju vērot koncertu no vēl labāka skatu punkta un baudīt dzērienus īpašā atmosfērā. VIP zonā ir paredzētas tikai stāvvietas.

Par grupu “Musiqq”

Grupa “Musiqq” ir viena no klausītāju mīlētākajām un profesionāļu apbalvotākajām grupām Latvijā. “Musiqq” saviem klausītājiem jau nodevuši sesto albumu, radījuši desmitiem hitus un jau 2024. gada 6. jūlijā tiks aizvadītas grupas solo koncerts “Mākslas darbs”.

Porziņģis ar “Celtics” kļūst par pirmo NBA čempionu no Latvijas! (+VIDEO)

Latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis ar Bostonas “Celtics” vienību pirmdien izcīnīja Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) čempiontitulu, kļūstot par pirmo Latvijas basketbolistu – NBA čempionu.

Finālsērijas piektajā mačā “Celtics” savā laukumā ar 106:88 (28:18, 39:28, 19:21, 20:21) pārspēja Dalasas “Mavericks”, sērijā līdz četrām uzvarām tiekot pie panākuma ar 4-1. Bostonas komandai tas ir pirmais čempiontituls kopš 2008.gada.

Porziņģis, kurš sērijas trešo maču izlaida pēdas savainojuma dēļ, iepriekšējā sērijas spēlē atradās uz rezervistu soliņa, taču laukumā nedevās, bet piektajā spēlē latvietis iesaistījās spēlē jau pirmajā ceturtdaļā.

Latvijas basketbolists kopā spēlēja 16 minūtes un piecas sekundes un, realizējot divus divu punktu metienus un vienu no diviem soda metieniem, guva piecus punktus. Viņš arī atzīmējās statistikā ar vienu atlēkušo bumbu un divām piezīmēm, iekrājot +/- rādītāju +8.

Video

Mazrezultatīvā spēles ievadā laukuma saimnieki iekrāja astoņu punktu pārsvaru, un mača sestajā minūtē laukumā devās Porziņģis, nomainot Elu Horfordu. Pirmajās minūtēs pēc latvieša došanās laukumā “Mavericks” izdevās samazināt deficītu līdz vienam punktam, taču ceturtdaļas izskaņā “Celtics” padevās deviņu punktu izrāviens (28:18).

Savukārt otrajā ceturtdaļā bostonieši turpināja palielināt pārsvaru un pēc Porziņģa precīza metiena panāca +14. “Celtics” turpināja spēlēt pārliecinoši un otrās ceturtdaļas izskaņā pēc īsā laikā gūtiem trīs tālmetieniem un precīzu Peitona Pričarda metienu pēdējā sekundē no laukuma centra laukuma saimnieki puslaika pārtraukumā devās ar 21 punkta pārsvaru.

Trešā ceturtdaļa sākās ar nelielu bostoniešu izrāvienu, kas palīdzēja iekrāt +25. Atlikušajā spēles daļā dalasieši spēja tikai nedaudz pietuvoties, un Bostonas komanda izcīnīja drošu uzvaru.

Bostonas komandas uzvaru ar 31 punktu un 11 rezultatīvām piespēlēm sekmēja Džeisons Teitams, 21 punktu pievienoja Džeilens Brauns, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas un sešas rezultatīvas piespēles, bet vēl 15 un 14 punktus guva attiecīgi Džrū Holidejs un Deriks Vaits.

“Mavericks” no zaudējuma neglāba Luka Dončičs, kurš statistikā atzīmējās ar 28 punktiem, 12 atlēkušajām bumbām un piecām rezultatīvām piespēlēm.

Bostonas komanda uzvarēja abās mājas spēlēs ar 107:89 un 105:98, kā arī viesos ar 106:99, bet sērijas ceturtajā spēlē Dalasā piedzīvoja sagrāvi, atzīstot “Mavericks” pārākumu ar 84:122. No 77 iepriekšējām finālsērijām visos 14 gadījumos vienība, kas sērijā panākusi 3-0, kļuvusi arī par čempioni.

“Celtics” ar 18 čempiontituliem kļuvusi par NBA vistitulētāko vienību. Pirms tam Bostonas komanda dalīja titulētākās komandas godu ar 17 trofejas izcīnījušo Losandželosas “Lakers”.

“Celtics” ar 64 uzvarām 82 mačos bija pamatturnīra labākā komanda, bet izslēgšanas turnīrā pirmajās divās kārtās ar 4-1 pārspēja Maiami “Heat” un Klīvlendas “Cavaliers”, savukārt Austrumu konferences finālā ar 4-0 uzveica Indiānas “Pacers”. Dalasieši (50-32) bija piektie Rietumu konferencē, pirmās divas kārtas ar Losandželosas “Clippers” un Oklahomasitijas “Thunder” noslēdzot sešās spēlēs, bet konferences finālu ar Minesotas “Timberwolves” – piecās cīņās.

“Mavericks” komandai šis bija tikai trešais fināls, iepriekšējos divos cīnoties ar Maiami “Heat”. 2006.gadā tā finālā zaudēja, bet 2011.gadā izcīnīja titulu. Pirms 13 gadiem par čempionu “Mavericks” rindās kļuva tagadējais komandas galvenais treneris Džeisons Kids, kurš tāpat kā “Celtics” stūrmanis Džo Mazulla, savas vienības finālā vada pirmo reizi.

Iepriekšējās sezonas finālsērijā Denveras “Nuggets” ar 4-1 uzvarēja Maiami “Heat” un pirmo reizi izcīnīja NBA čempiontitulu.

Atjauno glābējsilītes norādes Daugavpilī, sekos Madona un Ventspils

Ar ziedotāju atbalstu ir uzsākta norāžu atjaunošana Daugavpils reģionālās slimnīcas teritorijā, lai ikvienam, būtu skaidrs, kur atrodas glābējsilīte. Pēc Daugavpils sekos norāžu maiņa Madonas slimnīcā un Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā.

“Uz doto brīdi ir saziedoti vairāk nekā 1500 eur, kas mums dod iespēju uzsākt darbu Daugavpils reģionālās slimnīcas teritorijā, kur kopā jānomaina četras norādes zīmes, tālāk jau sekos darbs ar Madonas glābējsilīti, kur jāmaina būs gan gaismas kaste, kas norāda uz vietu bērna dzīvībai, gan divas norādes plāksnes un informatīvais plakāts. Paldies visiem, kas jau ziedoja naudu un aicinu turpināt ziedot, lai mums ir iespēja izdarīt darbus visās slimnīcās. Papildus, lielu paldies gribu teikt Liepājas reģionālajai slimnīcai, kuri atrada iespēju visas norādes nomainīt paši.” stāsta projekta vadītāja Laura Zvirbule.

Šā gada traģiskie gadījumi ar mirušu zīdaiņu atrašanu atkritumos liek aktualizēt projekta “Glābējsilīte” mērķus un uzdevumus – tas ir projekts bērna dzīvībai! Tāda bērna dzīvībai, kurš nav gribēts, nav gaidīts, nav mīlēts. Glābējsilīte – vieta bērna dzīvībai ir īpaši izveidotas, triecienizturīgas durtiņas, kuras atverot, bērnu var ielikt zīdaiņu gultiņā ar augstām organiskā stikla malām. Kad pēc bērna ielikšanas tiek aizvērtas glābējsilītes durtiņas, nodaļas māsu postenī atskan audiālais (skaņas) un vizuālais (sarkanā trauksmes lampa) signāls. Ja durtiņas nav kārtīgi aizvērtas no ārpuses, hidraulikas sistēma tās aizver līdz galam automātiski.

Latvijā ir astoņas glābējsilītes – Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Rīgā, Valmierā, Madonā, Rēzeknē un Daugavpilī. Aizverot glābējsilītes durtiņas, no ārpuses tās vairs nevar atvērt līdz brīdim, kad iekšpusē, māsu postenī, tiek noņemta bloķēšana. Pēc „trauksmes” signāla atskanēšanas pāris minūšu laikā pie glābējsilītes gultiņas ierodas medicīnas personāls. Bērnam tiek sniegta nepieciešamā medicīniskā aprūpe un par gadījumu tiek ziņots attiecīgajām iestādēm, t.i., bāriņtiesai un policijai. Ja persona, kura ievietojusi bērnu glābējsilītē, pārdomā un vēlas bērnu paņemt atpakaļ, viņai ir jāvēršas bāriņtiesā.

Glābējsilīte – tas nav pakalpojums vai aprūpe, bet tā ir iespēja ārkārtas gadījumiem, lai novērstu noziegumus vai traģēdijas, tāpēc tās netiek un nevar būt reklamētas, bet projekta īstenotāji cer, ka vismaz norāžu sakārtošana vai atjaunošana slimnīcu teritorijās atgādinās par to esamību un attiecīgo iespēju.

Tagad kārta pienākusi norādēm Daugavpils reģionālās slimnīcas teritorijā, kur glābējsilīte tika atklāta 2011. gada 28. janvārī, un līdz šim tajā izglābti trīs zīdaiņi, pēc tam sekos Madonas glābējsilīte. Tāpēc L.Zvirbule aicina ziedot arī šim mērķim. Pavisam Latvijā esošās astoņas glābējsilītes savā darbības laikā izglābušas 58 bērnus.

Aicinām ziedotājus palīdzēt, lai negribēti jaundzimuši zīdaiņi nekļūst par traģēdiju un nenonāk tam nepiemērotās vietās, un aicina ziedot naudas līdzekļus uz Latvijas Bērnu fonda kontu ar norādi “Glābējsilīšu uzturēšanai”.

Ziedojuma konts:


Latvijas Bērnu fonds
Reģ. Nr.: 40008018725
Konta Nr.:LV42UNLA0002000707402
Banka: A/S „SEB Banka”
Maksājuma mērķis: Glābējsilīšu uzturēšanai

“Glābējsilīte – vieta bērna dzīvībai” ir sociāls projekts sadarbībā ar Latvijas Bērnu fondu, kurā nekādā veidā netiek gūta peļņa, un Latvijā tas tika sākts 2009. gadā. Līdz šim Latvijā ir izveidotas astoņas glābējsilītes – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā Rīgā, Liepājas reģionālās slimnīcas, Daugavpils reģionālās slimnīcas, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas, Rēzeknes slimnīcas, Madonas slimnīcas, Jelgavas pilsētas slimnīcas teritorijā, kā arī Vidzemes slimnīcas teritorijā Valmierā. Pavisam izglābtas 58 zīdaiņu (25 zēnu un 32 meiteņu) dzīvības – Rīgā (32 bērns), Jelgavā (5 bērni), Valmierā (2), Madonā (6), Rēzeknē (4), Daugavpilī (3), Ventspilī (2), Liepājā (4).

2023.gadā glābējsilītē atrasts tikai viens bērniņš, šogad arī viens mazulis, līdz šim nevienu gadu nav bijis tā, ka nebūtu atstāts neviens bērniņš. Visvairāk bērnu – deviņi – tika atstāti 2012. gadā.

Kā iepriekš daudzviet ziņots, šogad bija divi traģiski gadījumi ar atkritumos atrastiem zīdaiņiem. 7. martā Liepājas atkritumu poligona šķirošanas punktā Grobiņas pagastā tika atrasts miris zīdainis. Savukārt 12. maijā jaundzimuša bērna līķi atrada Ventspilī, Staldzenes stāvkrasta atkritumu konteinerā.

Plašāku informāciju par projektu iespējams atrast mājaslapā šeit: https://babybox.lv/ vai arī projekta profilā “Facebook”: https://www.facebook.com/vietabernadzivibai

Filmas “Viens pats mājās” Makkalisteru nams nonācis pārdošanā! (+VIDEO)

Iemīļotās filmas “Viens pats mājās” Makkalisteru mājoklis izlikts pārdošanā par – 5,25 miljoniem ASV dolāru.

Māja ir nedaudz lielāka par 836 kvadrātmetriem. Pēdējo reizi māja tika pie jauna īpašnieka 2012. gadā, tad to iegādājās par 1,585 ASV dolāru, ziņo CNN. Nu mājas cena ir pamatīgi kāpusi. 

Video

Atzīmējot britu karaļa oficiālo dizmšanas dienu, Velsas princese Ketrīna pirmo reizi šogad piedalās publiskā pasākumā (+VIDEO)

Velsas princese Ketrīna, kurai diagnosticēts vēzis, sestdien pirmo reizi šogad piedalījās oficiālā karaliskās ģimenes pasākumā, kopā ar citiem britu karaliskās ģimenes pārstāvjiem apmeklējot militāro parādi par godu karaļa Čārlza III oficiālajai dzimšanas dienai.

Troņmantnieka prinča Viljama sieva kopā ar visiem trim bērniem karietē devās uz Bekingemas pili, kur vēroja militāro parādi.

Pēc tam 42 vecā Ketrīna kopā ar karali Čārlzu III, karalieni Kamillu, princi Viljamu, bērniem Džordžu, Šarloti un Luisu, kā arī Edinburgas hercogu Edvardu un hercogieni Sofiju, viņu meitu Luīzi, karaļa māsu princesi Annu un Kentas hercogu un hercogieni sveica lietainajā Londonā sanākušo cilvēku pūli.

Karalis un karaliene parādi vadīja, atrodoties karietē, bet zirga mugurā viņiem sekoja princis Viljams, princese Anna un karaļa brālis Edvards.

Piektdien pirms monarha oficiālās dzimšanas dienas pasākuma Ketrīna izplatīja paziņojumu, ka kopā ar ģimeni piedalīsies parādē.

“Mans progress ir labs, taču ikviens, kas iziet ķīmijterapiju, zina, ka ir labas dienas un sliktas dienas,” teikts Ketrīnas izplatītajā paziņojumā, kurā piebilsts, ka viņas ārstēšanās turpināsies “vēl dažus mēnešus”.

Šogad publiskajā telpā bijis daudz spekulāciju par Velsas princeses atrašanās vietu un veselības stāvokli. Iepriekšējo reizi viņa publiskā pasākumā piedalījās Ziemassvētku dienas dievkalpojumā.

Video

Janvāra beigās tika paziņots, ka viņai veikta plānveida vēdera operācija, pēc kuras nepieciešama ilgāka atkopšanās un Ketrīnas atgriešanās pie publiskiem pienākumiem nav gaidāma līdz Lieldienām. Tomēr martā emocionālā videovēstījumā Ketrīna paziņoja, ka iziet ķīmijterapijas kursu vēža ārstēšanai.

Februārī britu karaļnams paziņoja, ka karalim Čārlzam III arī ir diagnosticēts vēzis. Diagnoze atklāta palielinātas prostatas koriģējošās procedūras laikā. Aprīlī ārsti atļāva karalim atsākt piedalīties publiskos pasākumos.

Ne karaļa, ne Velsas princeses precīzāka diagnoze un vēža veids netiek publiskots.

Ievērojot tradīciju, britu monarha dzimšanas diena tiek svinēta divas reizes – īstajā datumā, kad svinības notiek karaliskās ģimenes lokā, un vienā no jūnija sestdienām, kad Londonā tiek rīkota krāšņa militārā parāde.

Tradīcijai svinēt karaļa dzimšanas dienu divreiz ir sena vēsture – tā aizsākusies 1748.gadā, Džordža II laikā, jo oktobra beigās dzimušais karalis vēlējās svinības vasarā.

75 gadus vecais karalis Čārlzs III dzimis 14.novembrī. Pērn 6.maijā viņš Vestminsteras abatijā tika oficiāli kronēts pēc tam, kad 2022.gada 8.septembrī kļuva par karali pēc savas mātes Elizabetes II nāves.

Deputāti tomēr virza tālākai lemšanai iniciatīvu Eirovīzijas finansējumu novirzīt sportam!

Iebilstot pretnostatīt kultūru un sportu, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti trešdien tomēr nolēma virzīt tālākai izskatīšanai iniciatīvu par Eirovīzijai paredzētā finansējuma novirzīšanu Latvijas sportam.

Iniciatīvas autors Kristaps Bogdanovičs aicināja pārtraukt Latvijas dalību Eirovīzijā, jo esot visai apšaubāmi, vai Eirovīzija būtiski palīdzot Latvijas tēlam un reputācijai. Viņaprāt, cilvēki, kuri piedalās dziesmu konkursā, mēdz uzvesties “piedauzīgi un to arī afišē kā normu”. Iniciatīvas autors akcentē, ka ir Eiropas valstis, kas Eirovīzijā nepiedalās dažādu iemeslu dēļ, tostarp finansiālo.

Bogdanoviča ieskatā, nav normāli, ka Latvijas Biatlona federācijai (LBF) ir jāvāc ziedojumi, lai startētu pasaules čempionātā, kas, pēc iniciatīvas autora domām, “pilnīgi noteikti ir svarīgāk par Eirovīziju”. “Līdz ar sporta nostiprināšanu un vēl lielākiem sasniegumiem, arī jaunatnei būs aizvien vairāk tiešām pozitīvu piemēru – panākumus un atpazīstamību guvušu sportistu, kuriem līdzināties,” domā iniciatīvas autors.

“Nekad neesmu bijis pret mūziku, pats esmu kultūras cilvēks,” izteicās Bogdanovičs, tomēr uzstājot, ka no dalības Eirovīzijā neesot nekāds pienesums.

Latvijas Televīzijas (LTV) Programmu daļas direktore Jana Semjonova akcentēja, ka pretnostatīt mūziku un sportu ir nepareizi. Komentējot pārmetumus par to, ka Latvijas pārstāvjiem Eirovīzijā nav izcili rezultāti, Semjonova pauda, ka sportā ir salīdzinoši vienkāršāk redzēt un izmērīt rezultātus, taču arī sportisti tiek atbalstīti tad, kad viņiem nav tik labi rezultāti, kā vēlētos.

LTV pārstāve uzsvēra, ka Eirovīzija ir ļoti svarīga populārās mūzikas industrijai. Pēc Semjonovas vārdiem, ir sabiedrības daļa, kurai pasākums interesē, piemēram, Eirovīzijas pusfinālu un finālu Latvijā noskatījās vairāk nekā 200 000 cilvēku, savukārt nobalsoja par kādu valsti 55 000 balsotāju.

Latvijas Mūzikas attīstības biedrības pārstāve uzsvēra Eirovīzijas nozīmi Latvijas tēla stiprināšanā, jo finālu noskatījās 163 miljoni cilvēku.

Latvijas Radio 5 galvenais redaktors Toms Putniņš aicināja iniciatīvu nevirzīt tālāk, jo tā būtu iejaukšanās sabiedriskā medija redakcionālajā darbā. Arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) loceklis Jānis Eglītis uzsvēra, ka piedalīšanās Eirovīzijā ir sabiedriskā medija redakcionālā izvēle, jo sabiedriskie mediji izmanto sava budžeta finansējumu. Eglītis uzsvēra, ka juridiski šo iniciatīvu nav iespējams realizēt, jo valsts tiešā veidā nepiešķir līdzekļus Eirovīzijas rīkošanai.

Atbildot uz deputātu jautājumu, cik izmaksā “Supernova” un došanās uz Eirovīziju, LTV pārstāve atbildēja, ka kopumā “Supernova” izmaksājusi 190 000 eiro, savukārt dalība Eirovīzijā – 170 000 eiro.

Deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) pauda, ka sabiedrība esot neapmierināta ar pasākuma kvalitāti un propagandu, kas tur esot novērojama.

Parlamentārieša Edvīna Labanovska (P) ieskatā, iniciatīva neesot konstruktīva, jo nākotnē varētu sagaidīt vēl vairākas iniciatīvas, kas aicinātu atņemt naudu vienam, lai iedotu citam.

Deputāts Edgars Tavars (AS) uzskata, ka šādas iniciatīvas ir traksmes zvani par situāciju sportā, taču, viņaprāt, nevajadzētu pretnostatīt sportu un mūziku. Kādam varētu nepatikt Eirovīzija, bet tā ir iespēja mūzikas industrijai, pauda parlamentārietis, neatbalstot iniciatīvas tālāku virzīšanu.

Bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pauda, ka Eirovīzija jau sen vairs neesot dziesmu konkurss, jo tā muzikālā un mākslinieciskā vērtība “nav diži augsta”. Deputāta ieskatā, nebūtu liels zaudējums, ja arī pāris gadus Latvija nepiedalītos Eirovīzijā.

Izplatītākie mīti par hroniskām sāpēm

Hronisku sāpju ārstēšana ir komplekss process, kurā liela nozīme ir vairāku komponentu apvienošanai, no kuriem svarīgākais ir pacienta līdzestība. Taču nereti hronisku sāpju ārstniecību un arī pacienta līdzestību apgrūtina dažādi mīti. Kādi ir izplatītākie mīti par hroniskām sāpēm un kā tie skaidrojami, stāsta BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, Veselības centrs 4 algologs dr. Matīss Mežals un BENU Aptiekas farmaceite Annija Dvēselīte.

Dažādos literatūras avotos statistiska ir ļoti atšķirīga. Visbiežāk tiek minēts, ka aptuveni 20 % no visiem cilvēkiem cieš no hroniskām sāpēm, un ir pat pētījumi, kur šis skaitlis tuvojas 50 % iedzīvotāju atsevišķās valstīs, stāsta algologs dr. M. Mežals. Tādējādi hroniskas sāpes vēl joprojām ir ļoti plaši izplatītas un to negatīvā ietekme uz indivīdu un sabiedrību kopumā netiek pietiekami novērtēta.

Par hroniskām sāpēm visbiežāk uzskata tās, kas ir ilgākas par trim mēnešiem – sāpēm nav noteikti jābūt nepārtrauktām, piemēram, migrēnas, kas ir katru otro dienu trīs mēnešu laikā, arī uzskatāmas par hroniskām sāpēm. Vienlaikus par hroniskām sāpēm ir uzskatāmas tādas sāpes, kas pastāv ilgāk par ierasto atveseļošanās periodu, piemēram, ja sāpes pēc atsevišķas operācijas vairumam cilvēku pāriet vienas nedēļās laikā, tad gadījumā, kad tās, piemēram, ilgst trīs nedēļas, tās jau varētu uzskatīt par hroniskām sāpēm un uzsākt atbilstošu ārstēšanu.

Ir ļoti būtiski sāpju gadījumā savlaicīgi vērsties pie ārsta, lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu to ārstēšanu, noskaidrotu iemeslus un piemeklētu pacientam piemērotāko terapiju, kuras iespējas mūsdienās ir ļoti plašas.

Izplatītākie mīti par hroniskām sāpēm un to ārstēšanu

Mīts: hroniskas sāpes nekad nevar izārstēt. Tas ir viens no izplatītākajiem maldiem, skaidro algologs. Daļai pacientu sāpes ir ārstējamas, pat, ja tās ir bijušas daudzus gadus. Vairumā gadījumu, kad tik tiešām tās nav izārstējamas, sāpes iespējams mazināt un tādējādi uzlabot dzīves kvalitāti. Mūsdienās hronisku sāpju ārstniecības iespējas ir ļoti plašas – pieejami medikamenti, injekcijas un nervu blokādes, rehabilitācija un fizikālā medicīna, ķirurģiska ārstēšana, psihoterapija, komplementārā medicīna un citas. Bieži vien vislabāko efektu sniedz multiprofesionāla ārstēšana, kad komandā strādā ārsti, rehabilitācijas speciālisti, psihologi un citi speciālisti pēc nepieciešamības.

Mīts: hronisku sāpju pacienti nedrīkst sportot. Patiesās rekomendācijas ir pretējas – hronisko sāpju pacientiem ir rekomendējams saglabāt pēc iespējas liekāku fizisko aktivitāti rehabilitācijas speciālistu uzraudzībā, uzsver dr. M. Mežals. Atteikšanās no fiziskām aktivitātēm un to ierobežošana paaugstina hronisku sāpju risku, tādēļ mazkustība rada apburto loku – sāpju dēļ notiek atteikšanās no aktivitātēm, kas savukārt pati par sevi vairo hroniskās sāpes.

Mīts: pie sāpēm vienmēr nepieciešams gultas režīms. Tas būtībā ir viens no kaitīgākajiem faktoriem cilvēka veselībai, saka ārsts, jo veselīgas kustības ir viens no būtiskajiem palīgiem sāpju mazināšanā.

Mīts: sāpes ir normālas novecošanas sastāvdaļa. Tā nebūt nav, jo daudzi cilvēki gados var dzīvot aktīvi un bez sāpēm, ja rūpējas par veselību, veic profilakses pasākumus, piekopj veselīgu dzīvesveidu un veselības problēmu gadījumā savlaicīgi vēršas pie ārsta.

Mīts: pretsāpju medikamenti vienmēr izraisa atkarību. Arī šis pieņēmums nav patiess, turklāt hronisku sāpju gadījumā medikamentu lietošana tiek regulāri saskaņota ar ārstu, skaidro dr. M. Mežals.

Mīts: pretsāpju medikamentus lieto tikai īslaicīgi. Tas ir viens no biežākajiem mītiem par sāpēm, ar ko saskaras aptiekā, stāsta farmaceite A. Dvēselīte. Atkarībā no medikamenta veida ir preparāti, kurus tiešām iesaka nelietot ilgāk par piecām dienām, taču lielākā daļa preparātu tomēr ir jālieto, sākot no divām nedēļām līdz pat sešiem mēnešiem un ilgāk.

Mīts: tikai nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piemēram, ibuprofēns, deksketoprofēns, diklofenaks) var palīdzēt sāpju gadījumā. Preparātu grupas, kuras var tikt izmantotas īslaicīgu vai ilgstošu, hronisku sāpju ārstēšanā var variēt, sākot no antidepresīviem līdzekļiem līdz pretepilepsijas medikamentiem, skaidro farmaceite. No šīm grupām nav jābaidās. Šo grupu medikamenti ir droši pacientam ilgstošai lietošanai, kā arī nodrošina efektu ilgtermiņā. Ir iespējams ļoti dažādi pielāgot devas, kā arī piemeklēt atbilstošāko lietošanas shēmu. Gan algologi, gan neirologi un arī farmaceiti ir vienisprātis, ka inovatīvākas terapijas metodes jāizmanto pēc iespējas vairāk.

Farmaceite A. Dvēselīte aicina ikvienu domāt par savu ķermeni arī profilaktiski, jau laicīgi sākot vingrot, izmantot adatu paklājiņus vai sākt ikdienā lietot kādu no balsta un kustību aparātu stiprinošiem uztura bagātinātājiem. Atcerieties, ka arī sāpju gadījumā labs miegs, pareizs uzturs un atbilstošas intensitātes sportiskas aktivitātes palīdzēs uzlabot pašsajūtu! Kā arī – ikdienā neaizmirstiet dzert pietiekami daudz ūdens!

Atcerieties! Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.

Psiholoģe: Kāpēc ir svarīgi veidot cieņpilnas attiecības ar kaimiņiem

Justies droši mājās ir mūsu pamatvajadzība. Jaunākais pētījums par dzīvi mājās liecina, ka mājokļa drošība vairs nesaistās tikai ar tādām praktiskām lietām kā mājokļa aizslēgšana vai signalizācijas uzstādīšana, bet arī ar savstarpējām attiecībām starp kaimiņiem. Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs apgalvo, ka kaimiņa pazīšana stiprina viņa drošības sajūtu. Tomēr ļoti bieži, it īpaši dzīvojot daudzdzīvokļu mājā, mēs nepazīstam savus kaimiņus un labākajā gadījumā tikai sasveicināmies viens ar otru. Kāds ir iemesls, kāpēc bieži vien nepazīstam savus tuvākos kaimiņus, un kā šo situāciju uzlabot – iesaka psiholoģe Kristīne Dūdiņa.

Psiholoģe norāda, ka ciešāku un labāku attiecību veidošana ar kaimiņiem sniedz daudz pozitīvu ieguvumu. Tādējādi tiek veicināta piederības un drošības sajūta, kā arī pozitīvas emocijas pat īslaicīgas saskarsmes laikā. Turklāt viņa atzīst, ka arī palīdzīgas rokas sniegšana citiem padara mūs laimīgākus. Pozitīvas attiecības ar kaimiņiem sniedz iespēju apmainīties mazām laipnībām un uzlabo mūsu pašsajūtu. Tas sniedz emocionālu atbalstu grūtos brīžos un palīdz vieglāk atrisināt konfliktus. Un otrādi – tas, ka ar kaimiņiem esam svešinieki, palielina konfliktu rašanās iespējamību.

“Domstarpības ir neizbēgamas jebkurā kopdzīvē, arī ar kaimiņiem. Cieņpilna, atklāta komunikācija, iejūtība pret citu vajadzībām un gatavība meklēt kompromisus var mazināt spriedzi. Ja tomēr spriedze rodas, vislabāk to mierīgi pārrunāt, ar cieņu paust savas vajadzības un koncentrēties uz risinājumu meklēšanu. Respektējot kaimiņu vajadzības, pastāv lielāka iespēja, ka viņi atbildēs ar pretimnākšanu, tādējādi novēršot konfliktu saasināšanos,” saka K. Dūdiņa.

Kā izveidot draudzīgākas attiecības ar kaimiņiem

Psiholoģe uzskata, ka mūsu attiecības ar citiem cilvēkiem nav pašsaprotamas, bet gan mūsu pūļu rezultāts. Tāpēc daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem.

“Pozitīvām attiecībām, jo īpaši, ja tiek dalītas koplietošanas telpas, svarīga nozīme ir cieņai un citu cilvēku vajadzību ievērošanai. Kaimiņu cienīšana ietver laipnu, izpalīdzīgu komunikāciju un izvairīšanos no tādiem traucēkļiem kā troksnis, jo sevišķi naktī. Svarīgi ir arī rūpēties par saviem mājdzīvniekiem, uzturēt koplietošanas telpas un taisnīgi sadalīt tādus koplietošanas resursus kā autostāvvietas. Der atzīt, ka citiem var būt atšķirīgas vajadzības pēc klusuma un kārtības. Kamēr mēs mīlam suņus, kāds cits to tuvumā var nejusties ērti. Izpratne par šīm atšķirībām un pielāgošanās tām ir ļoti svarīga. Pozitīvu attiecību veidošana ar kaimiņiem ir personīga izvēle, taču tā rada pozitīvāku dzīves vidi ikvienam,” saka K. Dūdiņa.

Vēlme laipni uzņemt jaunus kaimiņus un vēlme, lai jaunie kaimiņi viņus laipni uzņemtu, ir kaut kas tāds, kam var piekrist ikviens, kurš pārceļas uz jaunu mājokli. Kā norāda IKEA interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus, pētījums par dzīvi mājās atklāj, ka, kaimiņos dzīvojošo cilvēku pazīšana, ne tikai būtiski ietekmē mūsu drošības sajūtu, bet arī sniedz apziņu, ka varam lūgt palīdzību kaimiņiem (20%) vai ar satiekot aprunāties (13%), sniedz mums piederības sajūtu. Tāpēc viņš dalās ar dažām idejām, kā veicināt draudzību ar kaimiņiem.

“Dažās Skandināvijas valstīs ir ierasts jaunajiem kaimiņiem dāvināt mājās ceptu maizi. Kāpēc gan neizmantot šo piemēru un nepamēģināt pašiem izcept maizi, pīrāgu, bulciņas vai cepumus un tos jauki iepakot, kas būs arī kā papildu dāvana, ko saņēmējs varēs izmantot ilgāk par tās saturu. Piemēram, maizi var iesaiņot virtuves dvielī, cepumus uzlikt uz jauka šķīvja vai bulciņas ielikt maizes groziņā,” interjera dizainers dalās ar idejām.

Vēl viena patīkamas dāvanas ideja – dekoratīvie akcenti mājai. Piemēram, vāze ar ziediem palīdzēs atdzīvināt jebkuru telpu un stiprināt attiecības. Un tai nav jābūt dārgai – svarīgs ir nodoms.

Kad esat viens otru nedaudz iepazinuši, satiekoties ikdienā, Dariuss Rimkus mudina iepazīt kaimiņus vēl tuvāk: “Piemēram, reizi gadā sarīkojiet dārza svētkus, lai kaimiņi varētu satikties un iepazīt viens otru labāk. To iespējams viegli realizēt, ja dzīvojat pilsētā – sarīkojiet tos mājas pagalmā, vai, ja dzīvojat mazākā ciematā, vienu gadu rīkotājs var būt viens kaimiņš, citu gadu – otrs. Uzaiciniet kaimiņus atnest ēdienu savos līdzi paņemtajos traukos. Izkārtojiet dārzā segas un gatavojieties patīkamai laika pavadīšanai kopā. Nekas tik ļoti neveicina piederības sajūtu kā maigas mūzikas skaņas un draudzīgas sarunas vai mājās gatavota ēdiena smarža dārza gaismu mirdzumā.”

*Par pētījumu “Dzīve mājās”

Kvantitatīvo pētījumu IKEA uzdevumā veica starptautiskā pētījumu un datu analīzes grupa YouGov. Aptauja tika veikta, izmantojot tiešsaistes paneļus. Latvijā aptaujā piedalījās 1005 iedzīvotāji.

Slavenības, kuras studēja medicīnu un varēja kļūt par ārstiem

Vairāki pasaulē pazīstami aktieri un aktrises jaunībā studēja medicīnu, taču kļuva slaveni ar citiem saviem talantiem, turklāt daudzi no viņiem joprojām izmanto studiju laikā iegūtās zināšanas, vēsta kanāli FX un “FX Life”.

Taču ir arī aktieri, kas apgūst medicīnas pamatus filmēšanas laukumā. Kā, piemēram, seriāla “Grejas anatomija” titullomas atveidotāja Elena Pompeo. Cik labi viņa zina ārstu instrumentu nosaukumus, nolēma pārbaudīt populārais televīzijas raidījumu vadītājs Džimijs Kimels.

Viņš sāka ar vienkāršo, plaši pazīstamo stetoskopu, kuru aktrise uzreiz arī atpazina. Toties Pompeo nevarēja atpazīt knaibles, jo tās nekad netika izmantotas seriālā, taču varēja identificēt ribu paplašinātāju, skalpeli un otoskopu. Dažus instrumentus viņa pazina pēc to lietojuma, bet nevarēja nosaukt vārdā. Kimels secināja, ka aktrisei veicās diezgan labi, tomēr ārkārtas situācijā uz viņas palīdzību viņš necerētu.

Tikmēr Latvijā jūnija trešajā svētdienā savus profesionālos svētkus svin mediķi. Latvijā Medicīnas darbinieku diena oficiāli kalendārā tika iekļauta 2011. gadā.

Godinot Latvijas Medicīnas darbinieku dienu, kanāli FX un “FX Life” piedāvā uzzināt, kuras slavenības pirms karjeras šovbiznesā studēja medicīnu un varēja kļūt par ārstiem!

Aktrise ar Hārvarda universitātes diplomu

Populārā Holivudas aktrise Natālija Portmane, kura pasaules slavu ieguva jau tīņu vecumā, spēlējot Līka Besona filmā “Leons” (“Léon: The Professional”), izlēma par labu kvalitatīvai izglītībai un iestājās Hārvarda universitātē. Tur viņa ieguva bakalaura grādu psiholoģijā.

Rakstot zinātnisko darbu par bērnu attīstību, aktrise sadarbojās ar izciliem pētniekiem. To viņa parakstīja ar savu īsto vārdu – Natālija Heršlaga. Aktrise atzīstas, ka joprojām izmanto savu psiholoģijas studiju pieredzi, piemēram, lasot scenārijus un gatavojoties lomām. Viņa arī vairākas reizes spēlēja ārsti, piemēram, 2011. gada filmā “Nekādu saistību” (“No Strings Attached”).

Dveins “Klints” Džonsons 1995. gadā absolvēja Maiami Universitāti, iegūstot bakalaura grādu kriminoloģijā un fizioloģijā. Viņš studēja, kā ķermenis darbojas, reaģē un pielāgojas dažādiem apstākļiem. Varbūt tieši šīs zināšanas palīdzēja viņam kļūt par profesionālu cīkstoni un vēlāk arī par pieprasītu aktieri.

“Draugu” zvaigzne pētīja galvassāpes, “Bīstamo mājsaimnieču” aktrise – cilvēku kustības

Seriāla “Draugi” (“Friends”) zvaigzne Liza Kudrova koledžā studēja bioloģiju, kā arī dažus gadus strādāja kopā ar savu tēvu, kurš bija ārsts. Viņa bija tēva asistente, veicot pētījumus par smadzeņu puslodes dominējošo stāvokli un galvassāpju veidiem.

Studējot koledžā, Liza nolēma izmēģināt spēkus aktiermākslā, taču šī karjera viņai nešķita pietiekami nopietna. Tomēr viņas vecākais brālis Deivids pamudināja māsu īstenot savu sapni un kļūt par aktrisi. Pārējais, kā saka, jau ir vēsture. Starp citu, vienā no “Draugu” sērijām Kudrovas atveidotā varone Fēbija piepelnījās, atveidojot medicīnas māsu!

Savukārt cita populāra seriāla – “Bīstamās mājsaimnieces” (“Desperate Housewives”) – zvaigzne Eva Longorija ir absolvējusi Teksasas Universitāti un ieguvusi bakalaura grādu kinezioloģijā, speciālizējoties cilvēka ķermeņa kustību pētījumos.

Studiju laikā viņa interesējās par šovbiznesu un izmēģināja spēkus kā modele. Lai gan viņa nekļuva par ārsti, aktrise ikdienā izmanto iegūtās zināšanas. “Es neievēroju nekādas diētas, jo es zinu, uz ko mans ķermenis reaģē. Es vienkārši dzīvoju veselīgu dzīvesveidu un neko nedaru,” saka Longorija.

No medicīnas studenta par aktieri

Aktieris Kens Džongs dzimis Detroitā, Mičiganas štatā, un drīz vien ar ģimeni pārcēlās uz Ziemeļkarolīnu, kur viņa tēvs strādāja par pasniedzēju universitātē. Pēc Djūka universitātes apmeklēšanas Džongs ieguva MD (medicīnas doktora) grādu Ziemeļkarolīnas Universitātē.

Tieši rezidentūras laikā Ņūorleānas slimnīcā Džongs pirmo reizi izmēģināja spēkus stāvkomēdijas žanrā. Ar savu humoru viņš spēja piesaistīt ne tikai skatītāju, bet arī vairāku nozares profesionāļu uzmanību, kuri mudināja viņu pārcelties uz Losandželosu.

Džongs paklausīja padomam un aizbrauca uz Eņģeļu pilsētu, kur drīz ieguva vairākas lomas, tostarp arī kulta seriālos “Ofiss” (“The Office”) un “Sabiedrība” (“Community”). Tomēr, pat pieaugot slavai, viņš joprojām izmantoja savu medicīnas grādu un strādāja vietējā slimnīcā, lai pelnītu iztiku.

Tikai pēc filmas “Stāvoklī” (“Knocked Up”) panākumiem viņš nolēma pamest medicīnu pavisam, lai kļūtu par pilnas slodzes aktieri. Jāpiebilst, ka viņam joprojām ir aktīva licence un atļauja praktizēt medicīnu Kalifornijā.

Divas sezonas viņš spēlēja ārstu seriālā “Dakteris Kens” (“Dr. Ken”), viņš bija arī seriāla producents un scenārija autors. Aktieris atzina, ka praktiski atveidoja pats sevi, jo gan viņš pats, gan viņa sieva, gan draugi ir dakteri.

Zinātniece atveido zinātnieci

Situāciju komēdijseriāla “Lielā sprādziena teorija” (“The Big Bang Theory”) aktrisei Maimai Biālikai, tāpat kā viņas varonei Eimijai Farai Faulerei, ir medicīnas grāds, tikai nevis neirobioloģijā, bet gan neirozinātnē. Viņa pat uzrakstīja grāmatu par hormoniem, kas atbild par vecāku un bērnu saikni.

Aktrise ir dzimusi Kalifornijā un sāka filmēties, vēl mācoties vidusskolā. Viņa ir piedalījusies vairākās filmās un televīzijas seriālos, tostarp piecas sezonas spēlēja galveno varoni komēdijseriālā “Ziediņš” (“Blossom”).

Pēc filmēšanas beigām aktrise nolēma tiekties pēc akadēmiskākiem mērķiem. Neskatoties uz to, ka viņa ieguva iespējas studēt gan Hārvarda, gan Jēlas universitātē, viņa nolēma palikt tuvu savai ģimenei un apmeklēja Kalifornijas Universitāti, iegūstot bakalaura grādu neirozinātnē.

Biālika nolēma, ka neiroķirurģes dzīve nav savienojama ar normālu ģimenes dzīvi, un atkal iesaistījās šovbiznesā. Pirms viņa kļuva par doktores Eimijas Faras Fauleres lomas atveidotāju “Lielā sprādziena teorijā”, viņas kontā bija vairākas nelielas lomas citos seriālos.

Kanāli FX un “FX Life” sveic Medicīnas darbinieku dienā un aicina pie ekrāniem visus “Grejas anatomijas” un citu medicīnas seriālu fanus!

Dž. K. Roulinga nožēlo, ka jau agrāk nav izteikusi savu viedokli par transpersonām! Harija Potera filmu aktieri vīlušies rakstniecē (+VIDEO)

Britu rakstniece Dž. K. Roulinga pauž nožēlu, ka debatēs par transpersonu jautājumiem nav iesaistījusies krietni agrāk, lasāms esejas fragmentā, kas trešdien publicēts laikrakstā “The Times”.

Roulinga pēdējo gadu laikā aktīvi iestājusies par sieviešu un meiteņu tiesībām transpersonu jautājumu debašu kontekstā, dažkārt izpelnoties pārmetumus transfobijā. Pati rakstniece noliedz, ka būtu transfobe.

Drīzumā klajā nāks grāmata “The Women Who Wouldn’t Wheesht” (“Sievietes, kas neklusēja”), kurā apkopotas vairāku Skotijas sieviešu esejas. “The Times” trešdien publicējis grāmatā iekļautās Roulingas esejas fragmentu.

“Galu galā es sāku runāt, jo man būtu bijis kauns visas manas atlikušās dienas, ja es to nedarītu. Ja man vispār ir kāda nožēla, tad par to, ka es nesāku runāt krietni agrāk,” skaidro rakstniece.

Video

Kā norāda Roulinga, viņa sākotnēji savas domas publiski nav paudusi, jo viņai tuvie cilvēki uzstājīgi lūdza nerunāt.

Jaunās grāmatas redaktores ir žurnāliste Sūzena Dalgetija un bijusī ierēdne Lūsija Hantere Blekbērna. Tajā iekļautas arī pazīstamu Skotijas politiķu Džoanas Šerijas un Ešas Rīgenas esejas.

“Tas ir sieviešu stāsts, kas riskējušas ar savu darbu, reputāciju, pat ar ģimenes un draudzības saitēm, lai panāktu, ka viņu balsis tiek sadzirdētas,” norāda grāmatas izdevēji “Little, Brown Book Group”.

Ķeizars Karls: Kā vācu puika kļuva par pasaulē slavenāko dizaineru

Modes nama “Chanel” nosaukums pēdējās desmitgadēs asociējas ne tikai ar tā radītāju Koko Šaneli (1883–1971), bet arī ar tā ilggadējo radošo direktoru Karlu Lāgerfeldu (1933–2019), kurš pārņēma vadību 1983. gadā, kad zīmols piedzīvoja lejupslīdi, un padarīja to par plaukstošu, miljardus vērtu uzņēmumu, vēsta straumēšanas platforma “Disney+”.

Tomēr Lāgerfelds bija kas vairāk nekā vienkārši “Chanel” nama vadītājs – arī viņa vizuālais tēls un asā mēle daudziem lika runāt un rakstīt par izcilo modes meistaru. Jaunās tūkstošgades sākumā dizainers piedzīvoja dramatiskas pārvērtības un 13 mēnešos  atbrīvojās no 42 kilogramiem. Viņš stāstīja, ka kādu dienu pamodies un vairs nav bijis apmierināts ar savu fizisko izskatu.

Slaidumu, kā zināms, viņš saglabāja līdz pat nāvei, un tas, savienojumā ar zirgasti, tumšu uzvalku un lielām saulesbrillēm, kļuva par viņa vizītkarti. Viņš arī atļāvās publiski kritizēt tos, kuriem, viņaprāt, bija liekais svars.

Mūža nogalē viņš arī nekautrējās teikt, ka vēlētos apprecēt savu mīluli Šupeti, ja vien tas būtu atļauts. Birmas šķirnes kaķeni Karls paturēja sev pēc tam, kad tuvs draugs palūdza dzīvnieku dažas dienas pieskatīt. Lieki piebilst, ka kaķene tika lutināta un joprojām dzīvo greznu dzīvi ar personīgo auklīti un citu apkalpojošo personālu.

Nav brīnums, ka arī pēc Lāgerfelda nāves viņa personība turpina fascinēt gan rakstniekus, gan filmu un seriālu veidotājus. Piemēram, Karlu gatavojās attēlot “Oskara” balvas laureāts Džareds Leto, kurš pat bija saņēmis Karla svētību, tomēr šis projekts pagaidām ir iepauzēts.

Toties uz ekrāniem jau pavisam drīz nonāks seriāls “Becoming Karl Lagerfeld”. Tā būs dižpārdokļa “Kaiser Karl” (“Ķeizars Karls”) ekranizācija un ļaus skatītājiem paviesoties 1972. gada Parīzē. Lāgerfeldam tolaik bija 38 gadi, un viņš bija plašākai sabiedrībai nezināms dizainers. Pēc tam, kad viņš iemīlējās izskatīgajā Žakā Debašerā (1951–1989), Lāgerfelds uzdrošinājās stāties pretī savam niknākajam sāncensim – Īvam Senlorānam (1936–2008), kuru savukārt atbalstīja viņa dzīvesbiedrs, uzņēmējs Pjērs Beržē (1930–2017).

Aizraujošais stāsts par augstās modes ģēniju sāncensību un privātās dzīves kaislībām “Becoming Karl Lagerfeld” ar talantīgo vācu aktieri Danielu Brūlu titullomā būs pieejams straumēšanai “Disney+” platformā no 7. jūnija. Gaidot pirmizrādi, “Disney+” piedāvā uzzināt, kā Karls Lāgerfelds kļuva par modes ķeizaru!

Kļūstot par Karlu Lāgerfeldu

Ilgu laiku tika uzskatīts, ka topošais dizainers dzimis 1935. gadā, tiesa, dažos informācijas avotos tika minēts arī 1938. gads. Vēlāk tapa zināma patiesība, proti, Karls Oto Lāgerfelds bija dzimis 1933. gada 10. septembrī Hamburgā, Vācijā. Lāgerfelda ģimene bija turīga, vēl pirms skolas gaitu sākšanas mazais Karls apguva angļu un franču valodu. Viņa aizraušanās ar franču kultūru kopumā sākās jau bērnībā.

1953. gadā viņš kopā ar māti pārcēlās uz Parīzi, kur sāka studēt Augstās modes sindikātā. Tur viņš sadraudzējās ar vēl vienu modes leģendu – Īvu Senlorānu, kurš vēlāk kļuva par viņa sāncensi. Jāpiebilst, ka abi piedalījās Starptautiskās vilnas tekstilizstrādājumu organizācijas rīkotajā konkursā. Lāgerfelds tajā uzvarēja ar oriģinālu mēteļa dizainu, bet Senlorāns palika vien trešajā vietā. 

Karla talantu augstu novērtēja slavenais kuturjē Pjērs Balmēns un uzaicināja jauno talantu uz praksi savā modes namā. Tur Lāgerfelds pavadīja nākamos četrus gadus. Pēc tam viņš ieņēma modes zīmola “Jean Patou” radošā direktora amatu. Jāatzīmē, ka viņš tolaik sevi sauca par Rolandu Karlu.

Divdesmitā gadsimta sešdesmitie gadi bija nozīmīgi modes pasaulei un, protams, arī Karlam. Viņš sāka sadarbību ar tādiem zīmoliem kā “Chloe”, “Krizia”, ​​“Charles Jourdan”. Paralēli viņš pievienojās arī modes namam “Fendi”, ar kuru strādāja līdz pat savai nāvei un kuram radīja slaveno logotipu ar diviem F burtiem.

Lai gan Lāgerfelds vienlaikus strādāja ar pieciem dažādiem zīmoliem, viņa pieeja katram bija atšķirīga, tāpēc arī kolekcijas bija pilnīgi dažādas. Viņš ļoti prasmīgi apvienoja greznību ar praktiskumu. Viņš arī bija pirmais, kurš savās kolekcijās izmantoja kažokādas. Līdz Karlam neviens cits augstās modes dizainers neuzdrošinājās izvēlēties šo materiālu.

“Chanel” kā personīgais izaicinājums

1983. gadā, pēc 18 gadu darba, Karls Lāgerfelds pameta “Chloe” un kļuva par modes nama “Chanel” radošo direktoru. Tiesa, tolaik zīmols nebija veiksmīgs un plaukstošs, kādu to pazīstam šodien – gluži pretēji –, bet Karls to uztvēra kā personisku izaicinājumu.

Modes cienītāji ar sajūsmu sagaidīja viņa pirmo kolekciju kā “Chanel” dizaineram. Tajā bija tvīda žaketes, ādas šorti un minisvārki, divu toņu kurpes un “Chanel 2.55” somas – visas šīs lietas drīz vien kļuva par klasiku, lielā mēra pateicoties Karla mārketinga talantam.

Lai arī “Chanel” darba netrūka, darbaholiķis Karls 1984. gadā izveidoja arī pats savu personīgo zīmolu – “Karl Lagerfeld”. Sākumā uzņēmums piedāvāja tikai vīriešu apģērbu, bet 1990. gados dizainers izstrādāja arī sieviešu līniju “Lagerfeld Gallery”. 2005. gadā Lāgerfelds pārdeva zīmolu “Tommy Hilfiger”, vienlaikus saglabājot radošā direktora amatu un pilnīgu kontroli pār dizainiem.

Savā karjerā talantīgais dizainers ir arī palīdzējis pasaulei atklāt ne vienu vien topošo topmodeli. Viņa mūzas un zīmola sejas dažādos laikos bija Keita Mosa, Klaudija Šīfere un Kara Delavinja. Arī aktrises Vanesa Paradī, Bleika Laivlija un Kristena Stjuarte baudīja viņa mūzas statusu. Dizainers arī radīja smaržas un pats fotografēja “Chanel” reklāmas kampaņas.

Mūža mīlestība

Karlam patika stāstīt par sevi, tostarp arī izdomātus faktus. Piemēram, karjeras sākumā viņš teica, ka esot no Zviedrijas, nevis no Vācijas. Taču savu privāto dzīvi viņš mācēja paturēt noslēpumā. Lāgerfelds nekad nebija precējies un viņam nebija bērnu.

Ir zināms, ka no 1970. gadu sākuma līdz 1980. gadu beigām viņam bija 18 gadus ilgas attiecības ar franču aristokrātu Žaku Debašeru. Tiesa gan, Lāgerfelds teica, ka attiecības nekad nav bijušas seksuālas un bija balstītas “absolūtā mīlestībā”.

Žaks bija ekstravagants vīrietis, kurš ģērbās kā 1930. gadu kinozvaigznes un glabāja savas zīda kaklasaites lādē, kas reiz piederēja Marijai Antuanetei, bet kokaīnu – apzeltītā “Cartier” kastītē. Ar Karlu viņš iepazinās naktsklubā un norunāja līdz pieciem no rīta. Karlam bija 38, bet Žakam – 20 gadi.

“Viņš bija tas, kurš mani uzjautrināja vairāk nekā jebkurš cits,” vēlāk sacīja Lāgerfelds. “Viņš bija arī neiespējams, viņš bija nicināms – viņš bija ideāls.”

Žakam bija 38 gadi, kad viņš 1989. gadā nomira no AIDS. Savu īso mūžu viņš nodzīvoja spilgti – viņš rīkoja skaļākās ballītes, draudzējās ar slavenībām un bija attiecībās ar abu dzimumu pārstāvjiem. Žaks reiz pat pavedināja Karla sāncensi Īvu Senlorānu, izraisot vienu no lielākajiem skandāliem augstās modes vēsturē.

Par šo “modes ķeizara” dzīves periodu stāstīs seriāls “Becoming Karl Lagerfeld”, kas būs pieejams straumēšanas platformā “Disney+” no 7. jūnija! Savukārt cits jūnija jaunums –– seriāls “Diane von Furstenberg: Woman in Charge” – vēstīs par vēl vienu modes leģendu – Diānu fon Furstenbergu, vienu no retajām sievietēm, kura izveidoja pati savu modes impēriju vīriešu dominētajā stila pasaulē. Tas būs pieejams straumēšanai, sākot no 25. jūnija.

Sākot no 12. jūnija, straumēšanai būs pieejams arī uz patiesiem 1997. gada notikumiem balstīts seriāls “Under the bridge”. Tas būs stāsts par četrpadsmitgadīgo Rēnu Virku (Vritika Gupta), kura kopā ar draudzenēm devās uz ballīti un vairs nekad neatgriezās mājās. Galvenajās lomās būs redzamas Elvisa Preslija talantīgā mazmeita Railija Kio un šā gada “Oskara” balvas nominante Lilija Gladstouna.

9. jūnijā tiek atzīmēta pasaulē slavenākās pīles – Donalda Daka – 90. dzimšanas diena! Par godu tam pirmizrādi piedzīvos īsfilma “D.I.Y Duck” ar iemīļoto varoni galvenajā lomā! Tāpat “Disney+” arī jūnijā piedāvā “Disney”, “Pixar”, “Marvel”, “Star Wars”, “National Geographic” un “Star” filmas un raidījumus bērniem un pieaugušiem, kā arī visiem iemīļotus seriālus.

Džona Lenona ģitāra izsolīta par 2,9 miljoniem dolāru! (+VIDEO)

Leģendārā “The Beatles” mūziķa Džona Lenona savulaik spēlētā ģitāra, kas nesen tika uzieta Anglijas laukos kāda nama bēniņos, izsolē Ņujorkā pārdota par 2,9 miljoniem dolāru (2,7 miljoniem eiro), pavēstīja izsoles rīkotāji, norādot, ka tā ir lielākā summa, kas jelkad izsolēs samaksāta par kādu  bītlu ģitāru.

12 stīgu “Hootenanny” akustiskā ģitāra spēlēta “The Beatles” 1965.gada albuma un filmas “Help!” ierakstos, un, līdz tā tika atrasta, to vairāk nekā 50 gadus neviens nebija nedz redzējis, nedz spēlējis. Ģitāra tika iegādāta telefonizsolē Ņujorkas kafejnīcā “Hard Rock Cafe”, ko rīkoja izsoļu nams “Julien’s Auctions.”

Video

Pēc tam, kad uz ģitāras bija spēlējuši “The Beatles” mūziķi, instruments nonāca popmūzikas dueta “Peter & Gordon” dalībnieka skotu ģitārista Gordona Volera īpašumā, bet viņš vēlāk to atdeva vienam no grupas turneju administratoriem.

Vairākas desmitgades vēlāk pārvākšanās laikā instrumentu mājas bēniņos uzgāja pēdējā īpašnieka dēls.

Ģitāra ir redzama filmā “Help!”, kad grupa izpilda dziesmu “You’ve Got To Hide Your Love Away”. Tā spēlēta vairāku albuma “Help!” dziesmu ierakstos.

No pirāta pleca līdz sarkanajam paklājam: Papagaiļi, kas izpelnījušies pasaules slavu

Papagaiļi to inteliģences un krāšņā izskata dēļ ir ne vien pieprasīti un populāri mājdzīvnieki, bet arī visai bieži tiek izmantoti kā filmu, televīzijas seriālu un grāmatu varoņi, turklāt daži pat spēlējuši īpašu lomu pasaules vēsturē, vēsta kanāls “FX Life”.

Lielākā daļa droši vien atceras piemīlīgo zilo papagaiļu pāri no animācijas filmas “Rio” – Blū un Džūvelu. Viņus ieskaņojušas Holivudas zvaigznes Džesijs Eizenbergs un Anna Hetaveja. Kas interesanti, “Rio” savu pirmizrādi 2011. gada 22. martā piedzīvoja tieši Riodežaneiro, Brazīlijā.

Blū un Džūvela ir vienīgie dzīvi palikušie savas sugas pārstāvji un tiek savesti kopā, lai radītu pēcnācējus. Kā jau var noprast, lai iepatiktos viens otram, ir nepieciešams laiks. Abi nāk no pilnīgi atšķirīgām pasaulēm. Blū, kurš ir uzaudzis nebrīvē, tikai filmas gaitā iemācās lidot.

Stāsta sižets un galveno varoņu likteņi nav izvēlēti nejauši. Papagaiļi ir vieni no visapdraudētākajiem putniem pasaulē. Proti, atbilstoši Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības datiem, vairāk nekā trešdaļa pasaules papagaiļu sugu tiek uzskatītas par apdraudētām vai kritiski apdraudētām.

Turklāt spilgto spalvu īpašnieki ir arī ļoti populāri mājdzīvnieki, kas veicina to nelikumīgu izķeršanu no to dabiskās dzīvotnes un nelegālu tirdzniecību. Daudzi papagaiļi tiek audzēti nebrīvē speciāli mājdzīvnieku tirgum.

Lai pievērstu uzmanību draudiem, kas iznīcina šīs skaistās radības, un nepieciešamībai tās aizsargāt, kopš 2004. gada 31. maijā tiek atzīmēta Pasaules Papagaiļu diena. Godinot šos svētkus, kanāls “FX Life” aicina iepazīties ar zināmākajiem papagaiļiem no kino, literatūras un pat zinātnes!

Iedomīgais blēdis, kas apmānīja princesi Jasmīnu

Slavenākais izdomātais papagailis ir Jāgo no 1992. gada Disneja animācijas filmas “Aladins” (“Aladdin”). Koši krāsotais lidotājs ir lori ģints papagailis ar sarkanām spalvām, ziliem spārniem, zilgani purpursarkanu asti un baltām pūkām ap acīm. Viņš prot brīvi runāt angļu valodā un spēj perfekti atdarināt citu varoņu balsis.

Šo viņa prasmi pamanīja un skečā ar nosaukumu “Disneja īstās mājsaimnieces” (“The Real Housewives of Disney”) reiz attēloja šovā “Saturtday Night Live”. Runājošais papagailis esot tik labi atdarinājis Aladina balsi, ka princese Jasmīna Jāgo noturējusi par savu sirdsdraugu.

Jāgo kopā ar blēdīgo antagonistu Džafaru dzīvo Sultāna pilī, kur kaļ nelietīgus plānus. Pēc rakstura Jāgo ir augstprātīgs un allaž neapmierināts. Filmā papagailis bieži nonāk situācijās, kur viņam jāizlemj, vai rīkoties pareizi, vai labāk tomēr glābt savas astes spalvas. Viņa vainas apziņa vienmēr liek izvēlēties pirmo. Beigās Jāgo pat riskē ar savu dzīvību, lai glābtu Aladinu, no burvju lampas atbrīvodams Džinu, kurš uz visiem laikiem iznīcina Džafaru.

Recenzijās Jāgo par šo varoņdarbu ticis pat raksturots kā “filmas īstā zvaigzne”. Uzteikta tiek arī Jāgo vārda izvēle kā atsauce uz galveno varoni ar tādu pašu vārdu Šekspīra lugā “Otello” (“Othello”). Tajā Jāgo ir titulēts karavīrs, kurš, kaut arī tiek uzskatīts par visai uzticamu, līdzīgi “Aladina” Jāgo, uztraucas galvenokārt par savu vēlmju sasniegšanu.

Holivudas zvaigzne – papagaiļu meitene Paulija

1998. gada 17. aprīlī uz ekrāniem nonāca amerikāņu piedzīvojumu komēdija-drāma “Paulija” (“Paulie”). Turklāt Paulija ir ne tikai filmas nosaukums, bet arī galvenās varones, zilkroņa papagaiļa, vārds. Tolaik tā bija viena no retajām filmām, kuras varoņi bija reāli dzīvnieki. Starp citu, arī vairākas otrā plāna lomas atveidoja īsti putni.

Tas ir stāsts par papagaili, kurš mācās cilvēku valodu, bet nespēj līdz galam izprast viņu dīvaino dabu. Notikumi tiek rādīti Paulijas acīm 20 gadu garumā, dodoties cauri daudziem smieklīgiem un aizkustinošiem dzīves brīžiem.

Kāds no filmas veidotājiem intervijā pauda, ka dzīvu putnu izmantošana esot apgrūtinājusi filmēšanu, it īpaši nakts ainās. Bieži vien filmēšana sākās ap pulksten 19.00 un ilga līdz pulksten 5.00, bet papagaiļus varēja filmēt tikai līdz pusnaktij, jo tad viņi devās nakšņot. Viņš arī stāstīja, ka pret putniem komanda esot izturējusies kā pret īstām zvaigznēm. Viņiem bijis pašiem savs treileris, aprīkots ar gaisa kondicionieri, kurā patverties filmēšanas starplaikos.

Savukārt filmas scenārija autore Lorija Kreiga kādā intervijā atzina: ““Paulija” bija mans oriģinālstāsts. Mani iedvesmoja kāds vientuļš papagailis būrī, un es prātoju, kā būtu, ja viņš varētu man izstāstīt savu dzīvesstāstu. Tad es izlasīju par apbrīnojamo Āfrikas pelēko papagaili vārdā Alekss, kuram bija neiedomājami liels vārdu krājums un kurš bija ļoti tuvs ar savu pētnieci.”

Gudrākais papagailis pasaulē

Alekss ir viens no slavenākajiem Āfrikas pelēkajiem papagaiļiem. Viņš viena gada vecumā tika iegādāts kādā Čikāgas zooveikalā 1977. gada jūnijā. Viņa saimniece, doktore Peperberga, gadu desmitiem pētīja un apmācīja Aleksu, pierādīdama, ka papagaiļu intelekts ir daudz spējīgāks nekā ticis uzskatīts.

Viņš bija apguvis vairāk nekā 100 skaņu apzīmējumus dažādiem objektiem, darbībām un krāsām un varēja identificēt noteiktas lietas pēc to materiāla. Alekss arī prata skaitīt objektus līdz seši, kā arī demonstrēja savas matemātikas prasmes, kas bija līdz šim nepieredzēts sasniegums dzīvnieku intelekta kontekstā.

Aleksa personība ļoti labi atklājās viņa ikdienas dzīvē. Viņš bija ļoti atbildīgs, rūpējās par savām mājām un bija tajās galvenais, viņš labprāt lika citiem “saviem” cilvēkiem veikt dažādus uzdevumus viņa vietā. Viņš arī bija labs draugs saviem putniem – Vartai un Grifinam –, iedrošinot un pamācot viņus nodarbību laikā. Viņa mīļākās rotaļlietas bija kartona kastes, atslēgu piekariņi un korķi.

Diemžēl Alekss nomira 2007. gada 6. septembrī 31 gada vecumā no pēkšņa, nāvējoša asinsrites traucējuma, kas bija saistīts ar arteriosklerozi. Tā bija vai nu letāla aritmija, sirdslēkme vai insults, kā rezultātā viņš nomira pēkšņi un bez ciešanām.

Divsimt gadus vecs pirāts un citi literārie tēli

Grāmatās, īpaši bērnu literatūrā, bieži tiek izmantoti papagaiļu tēli. Ja Jāgo ir slavenākais papagailis filmās, tad ikoniskākais putns literatūrā viennozīmīgi ir kapteinis Flints. Ideju par pirātu papagaili radīja Roberts Luiss Stīvensons grāmatā “Bagātību sala” (“Treasure Island”).

Tas ir stāsts par zēnu vārdā Džims Hokinss, kas atrod Bagātību salas karti un kopā ar citiem piedzīvojumu medniekiem dodas meklēt dārgumus. Uz grāmatas vāka kapteinis Flints redzams sēžam uz bēdīgi slavenā pirāta Garā Džona Silvera pleca. Viņš arī ir tas, kurš apgalvoja, ka kapteinim Flintam ir 200 gadu. Pēc grāmatas motīviem arī uzņemtas vairākas filmas ar tādu pašu nosaukumu.

Papagaiļi sastopami arī daudzās “Robinsona Krūzo” (“Robinson Crusoe”) grāmatās, kā arī otrpus okeānam ļoti slavenā amerikāņu bērnu autora un karikatūrista Teodora Seusa Geizela grāmatās. Viņš gan vairāk ir pazīstams ar savu pseidonīmu Doktors Seuss un ir gan sarakstījis, gan pats ilustrējis vairāk nekā 60 grāmatas.

Gambolīni kundzes kaprīzais raksturs

Papagaiļu dāma vārdā Gambolīni kundze spēlē visai nozīmīgu lomu “FX Life” seriāla “Tikai slepkavības ēkā” (“Only Murders in the Building”) otrās sezonas notikumos. To centrā ir trīs amatierdetektīvi Čārlzs, Olivers un Meibla, kas cenšas atrisināt Banijas Foldžeres, bijušās “The Arconia” nama valdes priekšsēdētājas, slepkavības lietu.

Foldžere bija apmetusies dzīvoklī 12A, blakus Meiblai. Sezonas otrajā un trešajā sērijā atklājas, ka kundze nav dzīvojusi viena, bet viņai ir bijis mājdzīvnieks – papagailis, kurš, kā izrādās, zina slepkavas identitāti, jo ir bijis klāt nozieguma pastrādāšanas brīdī. Kad kaimiņi cenšas papagaili iztaujāt, Gambolīni kundze apgalvo – “Es zinu, kas to izdarīja,” – bet citas atbildes nesniedz, vien atsakot – “Atšujies, Oliver!”

Gambolīni kundze savā uzvedībā ir ļoti skaļa, ietiepīga un asa, tieši tāpat kā viņas saimniece! Dzeltengalvas Amazones papagaiļu meitene bija tuvākais Foldžeres draugs un viņas abas saistīja īpaša saikne. Foldžeres lomas atveidotāja Džeina Haudīšela, kas, starp citu, arī ieskaņoja Gambolīni kundzes balsi, kādā intervijā pastāstīja, ka viņas pieredze darbā ar papagaili, kura īstais vārds ir Mollija, bija svētlaimīga.

“Esmu dzīvnieku mīļotāja un mājdzīvnieku īpašniece. Izrādās, šis konkrētais papagailis ir ļoti mīļš dzīvnieks. Īsi pēc tam, kad sākām strādāt ar viņu, saimniece man teica, ka viņai ļoti patīk mana balss. Tā bija laba zīme. Līdz brīdim, kad mēs beidzām filmēt tās sērijas, kurās es strādāju ar papagaili, es biju tā viņai pieķērusies, ka raudāju par atvadīšanos,” savās sajūtās dalījās Haudīšela.

Spārnoto slepkavības liecinieci un iemīļotos detektīvus skatītāji varēs uz ekrāniem vērot pirmdien, 3. jūnijā, pulksten 21.00, kanālā “FX Life”, kad noslēgsies seriāla “Tikai slepkavības ēkā” otrā sezona. Pēc tam tajā pašā laikā varēs skatīties sezonas atkārtojumu, līdz tiks sagaidīta trešā sezona.

Kanāls “FX Life” sveic visus Pasaules Papagaiļu dienā un atgādina cienīt un novērtēt šos unikālos putnus, to skaistumu, sabiedrisko raksturu un inteliģenci!

Jūties slikti? Iespējams, vainīgs tavs mājoklis!

Mūsu garīgā un fiziskā veselība ir atkarīga no daudziem faktoriem, un viens no tiem ir vide, kurā dzīvojam – arī mūsu mājas. Diemžēl “Veselīgu ēku barometrs 2024” atklāj, ka nereti tā ir vieta, kas kaitē mūsu veselībai, nevis sniedz spēku un atbalstu. Saskaņā ar pētījuma datiem viens no četriem eiropiešiem dzīvo ēkā, kura neatbilst veselīga mājokļa standartiem.

Iekštelpu klimats – cēlonis saslimšanām

Apmēram 80–90 % sava laika pavadām iekštelpās – aptuveni 60 % mājās, bet pārējo laiku darbavietā, skolā, veikalā u.c. Tomēr reti domājam par vidi mūsu mājoklī un iespējams pat nenojaušam, ka nepiemērota iekštelpu vide ir cēlonis iekšējam diskomfortam vai saslimšanām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, hroniskām elpceļu problēmām, astmai.

Pētījumi visā pasaulē liecina, ka  slikti iekštelpu apstākļi var izraisīt arī galvassāpes, deguna, acu un ādas problēmas, veicināt nogurumu, samazināt darba produktivitāti un spēju uztvert informāciju. Arī neatbilstoša temperatūra (caurvējš, aukstums, karstums), nepietiekams apgaismojums, slikta gaisa kvalitāte (smakas, pelējums, nevēlami ķīmiskie savienojumi, cietās daļiņas u.c.), liels troksnis negatīvi ietekmē veselību.

Trūkst vispārpieņemtu standartu

Datu ievākšana par ēku stāvokli Eiropā ir sarežģīta, jo nav vispārpieņemtu un visaptverošu veselīgas ēkas kritēriju.

“Jau kopš 2015. gada “Veselīgu māju barometrā” pētām mājokļu stāvokli Eiropā. 2024. gadā to pārdēvējām par “Veselīgu ēku barometru”, jo esam paplašinājuši savu pētījumu arī uz citām ēkām, sniedzot vērtīgu informāciju par dažādām telpām un to lietotāju veselību.​ Uzskatām, ka veselīgas ēkas ir komplekss jautājums un tās never vērtēt izmantojot tikai vienu dimensiju vai parametru, tāpēc jaunākajā pētījumā piedāvājam savu definīciju, kas var kalpot kā ceļvedis gan politikas veidotājiem valsts un Eiropas Savienības līmenī, gan būvniecības nozares speciālistiem, lai visā Eiropā uzlabotu ēku stāvokli un ilgtspēju. Tas ir svarīgi gan mūsu pašsajūtai, gan valstu ekonomikām,” saka  Dmitrijs Astašonoks, VELUX ģenerāldirektors Baltijā.

Saskaņā ar “Veselīgu ēku barometru” veselīgai ēkai ir jāatbilst 5 parametriem, proti, tai pozitīvi jāietekmē iedzīvotāju fizisko un garīgo veselību, tās dizainam jāatbilst iedzīvotāju vajadzībām, ēkai ir jābūt ilgtspējīgai un atbilstoši pārvaldāmai, izturīgai un nepieciešamības gadījumā viegli transformējamai, kā arī cilvēkus atbalstošai.

Svarīga piekļuve ārtelpai un sociālie sakari

Pētījumā uzsvērts, ka projektējot jaunus dzīvojamos rajonus, privātmāju vai citas būves, par prioritāti ir jāizvirza cilvēku vajadzības. Tas ietver arhitektūras un dizaina lēmumus, kas saistīti ar estētiku, apgaismojumu, krāsām, faktūrām un telpu izkārtojumu. Tas viss izraisa dažādas iedzīvotāju psiholoģiskās reakcijas un ietekmē veselību. Tāpēc veselīgas ēkas projektam un pašai būvei ir jāveicina tas, lai tās iemītnieki justos lieliski gan fiziski, gan garīgi. Galvenie rādītāji, kas to nodrošina – iekštelpu gaisa kvalitāte, termiskais komforts, atbilstošs apgaismojums, akustiskais komforts, saikne ar dabu, sociālās attiecības, pievilcīgs dizains un pieejamība.

Projektējot ēkas, ir jānodrošina atbilstoša gaisa cirkulācija, lai gaiss iekšpusē būtu labvēlīgs iedzīvotāju veselībai un labsajūtai, tāpēc ir svarīga ventilācijas intensitāte un CO2 līmenis iekštelpās.

Aukstajā sezonā telpām jābūt pietiekami siltām, vasarā – vēdināmām un pasargātām no karstuma. Pēdējais kritērijs kļūst arvien aktuālāks arī Baltijas valstīs, jo karstuma periodi kļūst garāki, uzsildot ēkas un būtiski palielinot iekštelpu temperatūru, radot grūtības tajās uzturēties.

Labam garastāvoklim un produktivitātei ļoti svarīgs ir atbilstošs telpas apgaismojums  – gan dienā, gan agrā rītā un vakarā, maksimāli izmantojot dabisko gaismu. Apgaismojumam ir jāatbilst individuālajām vajadzībām.

Ceturtais rādītājs, kas garantē labu garīgo un fizisko labsajūtu iekštelpās, ir akustiskais komforts. Svarīgi, lai telpas būtu pietiekami klusas, nodrošinot iespēju pilnvērtīgi atpūsties.  Te  ir svarīga logu un starpsienu kvalitāte.

Ja iepriekš minētie faktori ir vairāk vai mazāk zināmi, arvien biežāk tiek uzsvērta arī saikne ar dabu un sociālie sakari. Pētījums norāda, ka ārtelpa ir jāveido tā, lai tai būtu viegli piekļūt un iedzīvotāji varētu pavadīt laiku zaļajās zonās.​​​​ Arī iekštelpās ir svarīgi “ienest dabu” un tās elementus. Būtisks faktors ir arī sociālās saites, proti, jēgpilnu attiecību veicināšana starp iedzīvotājiem, lai ikviens, kas to vēlas, būtu daļa no kopienas. Tas uzlabo iedzīvotāju pašsajūtu, mazina trauksmi, uzlabo vispārējo veselību un veicina kopējo atbildību pret ēku.

Ēku renovācija un ne tikai

“Daudziem var rasties likumsakarīgs jautājums – ko darīt ar mājām, kuras neatbilst veselīgas ēkas rādītājiem. Mēģināt to uzlabot vai meklēt jaunu mājvietu? Katra situācija jāvērtē individuāli. Skaidrs, ka ne visi var atļauties iegādāties vai īrēt dzīvesvietu jaunā projekta ēkā, kur visi kritēriji ir ievēroti, tāpēc pēc iespējas ir jācenšas esošo dzīvesvietu renovēt un apstākļus uzlabot. Vispirms var sākt ar lietām, kur nav nepieciešama citu cilvēku iesaiste un akcepts – piemēram, logu nomaiņu, regulējamu radiatoru uzstādīšanu, mitruma nosūcēja vai gluži pretēji – gaisa mitrinātāja iegādi. Paralēli tam kopīgi ar citiem iedzīvotājiem jāmēģina risināt fundamentālākas ēkas problēmas,” rosina D. Astašonoks.

“Veselīgu ēku barometrā” iekļautie aprēķini liecina, ka labi plānota un mērķēta ēku renovācija Eiropas Savienībā varētu radīt 200 līdz 500 tūkstošus jaunu darba vietu, un būtiski samazināt slimības lapu un vizīšu skaitu pie ārstiem, gadā ietaupot 45 miljonus eiro, jeb 10 % no veselības nozares budžeta. Ēku modernizācija gadā radītu līdz 400 eiro ietaupījumu arī pašām mājsaimniecībām.

Izmest? Nē! Labot! Kā palīdzēt dabai un ietaupīt naudu

Ik gadu Eiropas, tostarp Latvijas, atkritumu poligoni piepildās ar aizvien jaunām izmestām mantām – apģērbu, elektroniku, mēbelēm –, jo mūsdienās reti kurš izvēlas labot salauzto, bet pērk jaunu, neraugoties uz to, ka tas nepavisam nav ilgtspējīgi, saka “CleanR Grupas” valdes locekle Agita Baltbārde.

2021. gadā Eiropas Savienības valstīs uz vienu iedzīvotāju vidēji tika savākti 11 kilogrami elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu. Eiropieši gadā iegādājas 26 kilogramus tekstilizstrādājumu un no tiem katru gadu izmet apmēram 11 kilogramu – 87% lietotā tekstila sadedzina vai noglabā atkritumu poligonos.

Viena Eiropas Savienības iedzīvotāja apģērbu un apavu patēriņam vidēji nepieciešami deviņi kubikmetri ūdens un 400 kvadrātmetru zemes, kā arī 391 kilograms citu izejvielu. Mazāk nekā puse lietoto drēbju tiek savāktas pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai, un tikai 1% apģērba tiek pārstrādāts jaunai ražošanai.

“Tomēr patērētāju uzvedība pamazām sāk mainīties, piemēram, “Deloitte” dati  liecina, ka 2023. gadā patērētāji sākuši pievērst vairāk uzmanības ilgtspējīgam iepakojumiem un produktiem,” stāsta Baltbārde.

Kā kļūt par ilgtspējīgāku patērētāju? Vispirms ir jāatceras pamatprincips – “reduce, reuse, recycle” jeb pērc mazāk, izmanto atkārtoti un šķiro. Eksperti dod padomus tiem, kas vēlas mainīt ieradumus un vienlaikus ietaupīt naudu.

Apsvērt vajadzības

Mēs dzīvojam “ātro” preču pasaulē. Veikalu plaukti ir pilni ar salīdzinoši lētiem apģērbiem, kas reti iztur ilgāk nekā vienu sezonu, tikpat lētām mēbelēm, kas arī nekalpo ilgi, un elektroierīcēm, kuras arī var nomainīt jebkurā laikā.

“Pirmais solis uz apzināti patērēšanu ir apsvērt savas vajadzības un iemācīties tās atšķirt no iegribām. Proti, pirms pirkt kārtējo krekliņu vai somiņu, padomāt, vai tas ir nepieciešams. Ja tomēr gribas papildināt garderobi, ilgtspējīgāk būtu izvēlēties kvalitatīvāku preci, kas maksās dārgāk, taču kalpos ilgāk, vai doties “pērļu medībās” uz lietoto preču veikalu,” iesaka “CleanR” Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Nesen presē vēstīts, ka Holivudas zvaigzne Kristena Stjuarte, kura šobrīd Latvijā uzņem savu pirmo filmu kā režisore, kādā Rīgas lietoto preču veikalā iegādājās drēbes filmēšanas vajadzībām. Jāpiebilst, ka ārzemju slavenības un karalisko ģimeņu pārstāvji, kuriem ir teju neierobežoti finanšu resursi, arī aizvien biežāk publiskajiem pasākumiem izvēlas jau reiz uzvilktas drēbes, nevis pērk jaunas.

Šī nedēļa vides izglītības konceptvietā “Šūna”, kas līdz 21. jūnijam atvērta K. Valdemāra ielas skvērā starp Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Latvijas Mākslas akadēmiju, tēma ir “Atbildīgs patēriņš un ražošana”. Svētdien pulksten 13.00 norisināsies “Ilgtspējīgas modes radošā darbnīca – šuj, glezno, radi”, kurā interesenti varēs iejusties dizainera lomā un radīt drēbes un aksesuārus sev. Ieeja bez maksas.

Vēl viens solis uz apzinātu patērēšanu ir doties uz veikalu ar savu auduma somu, nevis katru reizi pirkt vienreizlietojamos maisus. Arī ūdeni var uzpildīt savā pudelē gan mājās, gan daudzās sabiedriskās vietās. Līdzīgi arī ar kafiju – to var ņemt no mājām, bet, ja gribas iedzert karsto dzērienu pa ceļam, daudzi veikali piedāvā ieliet to pircēja krūzē un vēl atlaidi.

Salabot un turpināt lietot

Daudziem atmiņā vecākās paaudzes stāsti par laikiem, kad nebija iespējams bieži pirkt jaunas lietas ne tikai naudas trūkuma, bet arī ierobežota piedāvājuma dēļ. Cilvēki rūpīgāk izturējās pret mantām, kas kalpoja viņiem ilgus gadus. Ja kaut kas salūza, to nesa remontēt, nevis izmeta.

Arī mūsdienās arvien vairāk cilvēku sāk izvēlēties salauztās ierīces vai mēbeles labot. Arī saplēstas drēbes var salabot vai pāršūt, pirms doties uz veikalu pēc jaunām. Ja šādu iemaņu pietrūkst, tās var iemācīties. Piemēram, katra mēneša pirmajā svētdienā Lastādijā notiek pasākums “Repair cafe” jeb mantu labotavas, kurā meistaru vadībā katrs var iemācīties salabot savas saplēstās mantas pats.

Jau vairāk nekā 10 gadus Nīderlandē aizsāktā kustība “Repair cafe” visā pasaulē pulcē ikvienu interesentu uz izglītojošiem pasākumiem, kur satikt lokālos lietpratējus, kā arī atrast visus instrumentus jaunu prasmju apguvei. “Repair Cafe” kustība uzsver, cik nozīmīga ir vēlme lietas labot un pievērsties atbildīgākam patēriņam.

Iepazīties ar šīs filozofijas pārstāvjiem varēja arī plaši apmeklētajās radošajās darbnīcās vides izglītības konceptvietā “Šūna”. Arī šonedēļ “Šūna”  gaida uz aizraujošiem pasākumiem, piemēram, 6. jūnijā tika atklāta 3. Starptautiskā simpozija zibizstāde “Pazaudētais un atrastais”, kas turpināsies arī šodien, 7. jūnijā.

Šķirot, šķirot un vēlreiz šķirot

Tāpat kā tagad obligāti ir jāšķiro bioloģiski noārdāmie atkritumi, plastmasa, vieglais iepakojums un stikls, no 2025. gada Eiropas Savienībā tekstila šķirošana būs obligāta. Arī Latvijā ir pieejami tekstila šķirošanas konteineri. Taču cilvēki mēdz “grēkot” ar to, ko ievieto šajos konteineros: tur nonāk ne tikai apģērbs un cits tekstils, bet arī trauki, podiņi, bērnu auto sēdeklīši, rotaļlietas un sporta inventārs.

Lai apģērbus, palagus, paklājus un citus izstrādājumus no kokvilnas, viskozes, poliestera un citiem materiāliem varētu pārstrādāt vai izmantot atkārtoti, tie vispirms pareizi ir jāsašķiro. Atkritumu apsaimniekotājs “CleanR” Latvijā ir uzstādījis vairāk nekā 320 tekstila šķirošanai paredzētu konteineru.

“Tekstila šķirošanas konteinerā var ievietot visu veidu apģērbu, apavus un mājas tekstilu, piemēram, palagus, aizkarus vai dvieļus, kas pašam ikdienā vairs nav nepieciešami, taču vēl ir lietojami. Ir pieļaujams tekstils ar nelielu traipu vai caurumu, ko var viegli novērst,” skaidro Rumpane.

Viņa arī atgādina, ka jau vairāk nekā gadu darbojas apmaiņas punkts “Nomalēs”, kur katrs var atstāt sev nevajadzīgās elektroierīces, interjera priekšmetus vai to, kas palicis pāri no remontdarbiem, un pretī paņemt sev nepieciešamo. To, kas ir pieejams apmaiņas punktā, var uzzināt arī tīmekļa vietnē lietovelreiz.lv

Regulāri tiek rīkotas arī “Tīrmājas” akcijas, kad speciāli furgoni brauc pie iedzīvotājiem, kuri bez maksas var atbrīvoties no jebkura veida un izmēra neizjauktas elektrotehnikas, piemēram, matu fēniem, printeriem, ledusskapjiem, gludekļiem, mikroviļņu krāsnīm; tekstila, piemēram, apģērba, gultasveļas, aizkariem, dvieļiem. Tāpat šajās akcijās var atbrīvoties no lielgabarīta atkritumiem, makulatūras, riepām vai stikla iepakojuma.

“Ilgtspēja nav tikai par klimata pārmaiņām, tā ir uzvedības maiņa, kas sākas ar katru no mums – izmantot lietas ilgāk, salabot to, ko var salabot, pirkt mazāk un pārstrādāt to, ko var pārstrādāt. Tik vienkārši, taču tas prasa apzinātu rīcību. Un ieguvēji būs gan paši cilvēki, gan apkārtēja vide,” ir pārliecināta Baltbārde.

VAIRO VALDEMĀRU: Valdemārpilī tiks svinēti pilsētas un pludmales svētki!

15. jūnijā Valdemārpilī tiks svinēti pilsētas un pludmales svētki. Apvienojoties Valdemārpils un apkaimes aktīvajiem iedzīvotājiem sadarbojoties ar Valdemārpils tūrisma informācijas centru tiks izveidots savs radošais pilsētas apskates maršruts.

No plkst. 11.00 būs iespēja apmeklēt daudzpusīgo mūsu novadnieka Ulda Brieža foto izstādi ar vēstījumu “Domāt brīvi”, apskatīt fotogrāfa Daiņa Kārkluvalka fotogrāfijas, ziedu paklāju, izstādi “Krišjāņa Valdemāra “300 STĀSTI” un to atbalsis latviešu kultūrā”, piedalīties mākslinieku plenērā un mēģināt rakstīt tā kā rakstījis K.Valdemārs. Sinagogas kompleksā apskatīt mākslinieciski dekorētās arkas, iejusties dzejnieka lomā baudot mūziku, dzeju, kūkas un atspirdzinošus dzērienus.

Projekta autoru ideja ir radīt svētkus, kas vieno, iesaista, izglīto un iedvesmo ikvienam atrast iekšējo spēku un drosmi, lai Vairotu Valdemāru sevī, notikumos, literatūrā, mākslā vai visā Latvijā.

Plkst. 11.00 Ezera ielā 1, pie bijušās sinagogas, tiks atklāta leģendāra fotodokumentālista Ulda Brieža izstāde “Domāt brīvi”, kas būs lielākā šāda veida izstāde Valdemārpilī. Daļa no fotogrāfijām būs apskatāmas Valdemārpils izstāžu zālē un Valdemārpils evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Izstādes moto aizgūts no Ulda Brieža teiktajiem vārdiem.

 “Galvenais ir domāt brīvi, bez aizspriedumiem un negrozāmi turēties pie savas pārliecības. Vai tad vēji pūš vai citādi, savos uzskatos jāstāv stabili. “ 

Pasākuma īpašais viesis rakstnieks Ēriks Hānbergs, kas bija Ulda Brieža draugs jau kopš 60 gadiem.

Izstādē būs apskatāmas gandrīz 200 fotogrāfijas. Tās ir sava laika liecības Latvijas vēsturē. Tie ir līdzcilvēku portreti, kas simbolizē brīvību, drosmi, bohēmu, mākslu un ikdienas dzīves norisi. Tā ir autora lielā jūras mīlestība, cieņa un apbrīns par zvejnieku grūto darbu. Tie ir mūsu valsts zīmīgie notikumi, vēstures liecības, kurās jūtamas autora emocijas, spilgtais talants “noķert” īpašo kadru.

Uldis Briedis ir Dzimis Ārlavas pagasta “Pērkoņos” un mācījies Valdemārpils vidusskolā. Lai gan dzīvojis Liepājā un Rīgā, tomēr vasaras un savu brīvo laiku ir pavadījis Valdemarpilī.

Plkst. 11.00 tiks atklāts arī Mākslas plenērs “VAIRO VALDEMĀRU – apsteidz laiku”, aicinot māksliniekus radīt gleznas, izmantojot K.Valdemāra vēstījumu – būt drosmīgiem un domās progresīviem jeb apsteigt laiku. Plenēra laikā tapušie darbi tiks izstādīti Valdemārpilī,  2025.gadā, atzīmējot dižā novadnieka 200 gadu jubileju.

Par īpašu atmosfēru un dabas noskaņu sinagogas kompleksa pagalmā parūpēsies “Ziedu akcenta” īpašniece Maira Indriksone, aicinot iedzīvotājus piedalīties radošajā dekorāciju konkursā – izstādē “Laiks dabas pieskārienam”. Dienas garumā pilsētas svētku viesi aicināti apmeklēt izstādi un balsot. Tiks noskaidrota skatītāju simpātija, kas iegūs īpašo balvu no veikala īpašnieces.

Dienas gaitā sinagogas kompleksā par gardu maltīti, kārumiem un atspirdzinošiem dzērieniem parūpēsies “Es gatavoju” komanda. No plkst. 12.00 – 14.00 darbosies dzejas un kaligrāfijas radošās darbnīcas. Kopā ar Ivetu Bedrīti būs iespēja izveidot grāmatzīmi ar K.Valdemāra veiksmes mezglu un ar tinti uzrakstīt vārdu dižgara rokrakstā.

Radošajā pilsētas apskates maršrutā pie sinagogas kompleksa būs iespēja apskatīt Valdemārpilnieka Daiņa Kārkluvalka foto izstādi “Rallijs”. Pie K.Valdemāra pieminekļa veidoto ziedu paklāju un divas izstādes Valdemāra namā.

Plkst. 18.00 sinagogas kompleksa pagalmā pasākuma noslēgums. Varēsiet apskatīt plenērā tapušas gleznas, klausīties lirisku mūziku un dzejas lasījumu ‘’Visam ir savs laiks’’. Tajā piedalīsies mūziķi Pauls Grīnfogels un Gunta Vecvagare. Skanēs divu dziesmu pirmatskaņojumi, kuru teksta autore ir vietējā dzejas rakstītāja Maira Indriksone. Savus dzejoļus lasīs Lāsma Miščenko, Dace Maķevica un Katrīna Olštreina.

Pasākums ‘’VAIRO VALDEMĀRU’’15. jūnijā no plkst 11.00 -19.00

Vietas Valdemārpilī:

  • bijušās sinagogas komplekss, Ezera iela 1;
  • Valdemārpils evaņģēliski luteriskā baznīca, Lielā iela 2;
  • Valdemāra piemiņas nams, Lielā iela 27;
  • Valdemārpils izstāžu zāle, Raiņa iela 14a.

Pasākums tiks fotografēts un filmēts. Pasākuma laikā iegūtie foto un video materiāli tiks izmantoti publicitātes un mārketinga vajadzībām.

Horoskops: 3 horoskopa zīmes, kuras vienmēr panāks savu!

Ir zodiaka zīmes, kuru pārstāvji tiek uzskatīti par visspītīgākajiem visā zodiaka lokā. Taču šī rakstura īpašība viņiem palīdz dzīvē sasniegt visu ko viņi vēlas.

Auns

Auns tiek uzskatīts par vienu no visspītīgākajiem cilvēkiem. Un tiešām tā ir. Auns ir mērķtiecīgs. Kad Auns kaut ko izlemj, tad viņš no visa spēka dodas pretī mērķim. Šķēršļi šīs zīmes pārstāvim vienkārši nepastāv. Aunam ir svarīga karjera, tādēļ viņš darīs visu, lai izveidotu pēc iespējas labāku karjeru un sasniegtu savus mērķus.

Vērsis

Vērša pārstāvji arī tiek uzskatīti par spītīgiem. Bet atšķirībā no visiem citiem, Vērši ir materiālisti. Viņiem rūp nauda un dārgas mantas un viņi ir gatavi pavadīt darbā kaut visu savu brīvo laiku, lai sasniegtu savu vēlamo rezultātu. Vērša mērķi vienmēr ir skaidri un saprotami. Viņus ir grūti pievilināt ar skaistām runām un skaļiem solījumiem.

Jaunava

Lieliska domāšana, filozofiska prāta spējas, brīnišķīga atmiņa, tāda nu ir Jaunava. Viņa katru savu soli rūpīgi apdomā un tikai tad rīkojas. Ļoti sīkumaini meklē, kur piesieties un kritizēt, jo Jaunava kļūdas nepiedod. Jaunava par spīti visām problēmām, tieksies tikai uz priekšu neatskatoties atpakaļ.

Horoskops: 3 horoskopa zīmes, kuras lieliski prot citus motivēt!

Šo zīmju pārstāvji ir neparasti interesantas, asprātīgas un apburošas personības. Viņi sev piesaista lieliskus draugus un partnerus. Viņi ir te, kuri spēj uzlabot citiem garastāvokli un par to nav iespējams viņus nemīlēt!

Kuras ir šīs horoskopa zīmes?

Ūdensvīrs

Ūdensvīri ir sapņotāji. Viņu iztēlei burtiski nav robežu. Tāpēc nekad nav garlaicīgi atrasties viņu tuvumā. Ūdensvīri vienmēr iestājas par vienlīdzību un taisnīgumu. Viņi ir gatavi uzvesties kā trakie un tas pat dažus cilvēkus var biedēt. Ūdensvīri var viegli sarunāties par jebkuru tēmu, jo pēc būtības viņi ir ļoti daudzpusīgi. Turklāt Ūdensvīri lieliski motivē citus jauniem sasniegumiem, kā arī palīdz viņiem darīt visu iespējamo, lai sasniegtu mērķus. Ja jums izdosies ieņemt īpašu vietu Ūdensvīra sirdī, tad viņš darīs visu, lai padarītu šo cilvēku laimīgu.

Lauva

Lauvas nekad nav garlaicīgas. Jautrība un adrenalīns burtiski plūst caur viņu vēnām. Lauvas dievina šo dzīvi un, protams, sevi. Lauvas dara visu, lai kļūtu laimīgas. Un laimīgs Lauva var viegli iepriecināt citus. Viņu entuziasms ir ļoti infekciozs. Viņi burtiski aplipina citus ar savu labo noskaņojumu. Var šķist, ka Lauvas ir pārāk egoistiskas, tomēr, labāk iepazīstot viņus, jūs sapratīsiet, ka tas tā nav. Lauvas nebaidās no atbildības. Uz tiem vienmēr var paļauties.

Skorpions

Skorpioniem ir sarežģīta dzīves uztvere. Skorpioni uzvarēs ikvienu ar savu lojalitāti un uzticību. Viņi arī ir izcili psihologi. Viņi zina, kā klausīties un iedvesmot citus. Skorpioni nekad neaizmirst labo, kas viņu labā tiek darīts. Vēlaties labu padomu? Tad pajautājiet Skorpionam! Viņš ir stilīgākais un precīzākais no visiem pareģotājiem. Skorpioni ir ļoti atvērti un nekad nevienu nevērtē. Viņi zina, kā glabāt noslēpumus.

Latvijas iedzīvotāju skaits pērn samazinājies par aptuveni “vienu Kuldīgu”

Latvijā šā gada sākumā dzīvoja 1,872 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 0,6% jeb 11 100 mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gada laikā Latvija ir zaudējusi aptuveni tādu iedzīvotāju skaitu, kāds dzīvo Kuldīgā vai Saldū, kur katrā pilsētā ir ap 10 000 iedzīvotāju.

Tostarp negatīva dabiskā pieauguma ietekmē Latvijā 2023.gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. 

Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8200 remigrantu un 4400 Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 25 700 Ukrainas kara bēgļu, atzīmē statistikas pārvaldē.

Tāpat statistikas pārvaldē norāda, ka, neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju pērn bija vairāk nekā aizbraucēju – vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērnu, kas ir par 1464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Pērn nomira 28 031 cilvēks, kas ir par 2700 jeb 8,8% mazāk nekā gadu iepriekš un salīdzinājumā ar augsto mirstību 2021.gadā – 34 600 – par 19% mazāk. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs pēdējos gados ir nedaudz samazinājies – no 17 200 2021.gadā līdz 13 500 pērn.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 2415 cilvēkiem, starp kuriem 2051 bija Ukrainas kara bēglis. Iebraucēju skaits salīdzinājumā ar rekordaugsto skaitu  2022.gadā pērn Latvijā saruka uz pusi un bija 18 700, tostarp 4353 bija Ukrainas kara bēgļi, kamēr 2022.gadā pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 23 500 kara bēgļu. Samazinājās arī aizbraucēju skaits no Latvijas – 2023.gadā tie bija 16 300, tostarp 2302 bēgļi, kas ir par 2,3% mazāk nekā gadu iepriekš.

No Eiropas Savienības pagājušajā gadā Latvijā iebrauca 3900 jeb 21% no visiem iebraucējiem, bet no Eiropas Savienības kandidātvalstīm ieradās 5100 jeb 27,4%, kas ir par 79,7% mazāk nekā 2022.gadā, no tiem 4700 bija no Ukrainas. Savukārt no NVS valstīm ieradās 3700 jeb 19,6%, kas ir par 11,6% mazāk nekā 2022.gadā, tostarp no Krievijas ieradās 1700 jeb 9,1% no kopējā iebraucēju skaita. No Apvienotās Karalistes pērn ieradās 2700 jeb 14,6%, bet no citām valstīm ieradās 3300 jeb 17,4%.

2023.gadā 8200 jeb 43,7% iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Salīdzinājumā ar 2022.gadu remigrantu skaits pērn samazinājās par 1100, bet īpatsvars no kopējā imigrantu skaita pieauga par 19,7 procentpunktiem.

No 16 300 aizbraucēju uz Eiropas Savienības valstīm 2023.gadā devās 9600 jeb 59%, kas ir par 17% mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājusies emigrācija arī uz atsevišķām valstīm – uz Vāciju emigrēja 2300 (2022.gadā – 2900), bet uz Apvienoto Karalisti – 2200 (2022.gadā – 2600). Savukārt 2023.gadā nedaudz palielinājās emigrantu skaits uz NVS valstīm – par 34 cilvēkiem jeb 11,6%.

Apkopotie dati arī liecina, ka latviešu skaits pagājušajā gadā samazinājās par 0,4%, bet īpatsvars 2024.gada sākumā pieauga līdz 62,6% (2023.gada sākumā – 62,4%) no visiem iedzīvotājiem.

Vienlaikus 2023.gadā baltkrievu skaits Latvijā samazinājās par 2,3%, poļu – par 1,9%, krievu – par 1,8%, bet ukraiņu skaits pieauga – par 5,2%. 

No visiem valsts iedzīvotājiem 87,3% ir dzimuši Latvijā un 12,7% – ārvalstīs. Dati arī liecina, ka 1,2% Latvijas iedzīvotāju dzimuši Eiropas Savienības valstīs, 5,2% – Krievijā, 2,8% – Ukrainā, bet 1,9% – Baltkrievijā.

Savukārt 94,7% bērnu vecumā līdz 17 gadiem dzimuši Latvijā, 7278 jeb 2% bērnu dzimuši Ukrainā, 1,3% – Apvienotajā Karalistē, bet 0,3% – Īrijā un Krievijā.

Pēc valstiskās piederības 86,2% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (gadu iepriekš – 86,1%), 9% Latvijas nepilsoņi (attiecīgi – 9,3%), 1,9% – Krievijas pilsoņi (2%), bet 2,8% – citu valstu pilsoņi, no tiem gandrīz puse jeb 48,5% Ukrainas kara bēgļi. 

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, 50,6% visu Latvijas nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 14,2% no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 76,6% iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem. No visiem citu valstu pilsoņiem šādā vecumā ir 46,8%, bet 38,2% Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.

2024.gada sākumā 49% pilngadīgo vīriešu un 41,2% sieviešu bija precēti, savukārt 35,3% vīriešu un 24,8% sieviešu bija neprecēti, bet 3,3% vīriešu un 15,7% sieviešu bija atraitņi. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 68,7% vīriešu un 62,8% sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem.

Pērn Latvijā dzīvoja 1,307 miljoni jeb 69,8% pilsētu iedzīvotāju un 565 000 jeb 30,2% lauku iedzīvotāju. Rīgas reģionā dzīvoja 45,9% valsts iedzīvotāju.

2023.gadā iedzīvotāju skaits saruka visos reģionos, tostarp visvairāk Latgalē – par 1,6% jeb gandrīz 4000. Vidzemē iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,9% jeb 2600, Kurzemē – par 0,9% jeb 2400, Zemgalē – par 0,9% jeb 2000, bet Rīgas reģionā – par 107 cilvēkiem.

Rīgā dzīvo 605 000 iedzīvotāju, kas ir 32,3% no visiem valsts iedzīvotājiem un 46,3% no pilsētu iedzīvotājiem.

Starp valstspilsētām pērn iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Jūrmalā – par 1,9% jeb 996 cilvēkiem. Pārējās valstspilsētās iedzīvotāju skaits saruka, tostarp Daugavpilī – par 1,3% jeb 1000, Jēkabpilī – par 1,3% jeb 286, Ventspilī – par 1% jeb 314, Rēzeknē – par 0,9% jeb 247, Valmierā – par 0,9% jeb 209, Rīgā – par 0,7% jeb 4200, Liepājā – par 0,6% jeb 408, Ogrē – par 0,5%  jeb 117 un Jelgavā – par 0,2% jeb 135. 

Visās valstspilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Vairāk iebraucēju nekā aizbraucēju bija piecās valstspilsētās – Jūrmalā, Rīgā, Jelgavā, Ogrē un Liepājā.

2023.gadā iedzīvotāju skaits pieauga septiņos Rīgas reģiona novados – Mārupes, Ropažu, Ādažu, Salaspils, Siguldas, Ķekavas, Olaines, un vienā Vidzemes reģiona novadā – Saulkrastu. Lielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā par 2,7% jeb 959 cilvēkiem.Visos šajos novados bija pozitīva migrācijas starpība, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija tikai Mārupes, Ķekavas un Ādažu novados. Pozitīva migrācijas starpība vēl bija arī Talsu, Ogres un Valkas novadā.

Pēc iedzīvotāju skaita lielākais bija Ogres novads ar 57 700 iedzīvotāju, seko Valmieras novads ar 50 300 iedzīvotāju. Lielākais iedzīvotāju skaits novados, kuros neietilpst valstspilsētas, ir Tukuma novadā – 43 600, kā arī Cēsu un Bauskas novadi – katrā 40 900. Mazākie pēc iedzīvotāju skaita ir Varakļānu novads ar 2900 iedzīvotāju un Valkas novads ar 7500 iedzīvotāju.

Statistikas pārvaldē norāda, ka, arvien straujāk sarūkot dzimstībai, 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem samazinājās par 7661, un viņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija 15,6%. Par 8004 mazāks kļuva arī iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 63 gadiem, un viņu īpatsvars bija 61,6%. Savukārt senioru skaits vecumā no 64 gadiem pieauga par 4539, sasniedzot 22,8% no iedzīvotāju skaita. 

Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā bija 43,1 gads, tostarp reģionos tas bija robežās no 42,3 gadiem Rīgā līdz 45,5 gadiem Latgalē.

Lielākais bērnu un pusaudžu jeb iedzīvotāju vecumā līdz 14 gadiem īpatsvars bija Rīgas reģionā – 16,2% no visiem reģiona iedzīvotājiem, bet to skaits 2023.gadā samazinājās par 2,4% jeb 3400. Vidzemē un Kurzemē bērnu īpatsvars bija 15,7% no visiem iedzīvotājiem. Mazākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Latgalē – 13,3%, kur to skaits arī vivairāk saruka – par 3,7% jeb 1236 bērniem. Valstspilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 17,8% Jelgavā līdz 14,2% Daugavpilī. Visjaunākais bija Mārupes novads – 25,9% no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Krāslavas un Augšdaugavas novadā – attiecīgi tikai 10,6% un 11,4%.

Iedzīvotāju īpatsvars darbspējas vecumā (15-63 gadi) svārstās no 60,7% Kurzemes līdz 62,2% Rīgas reģionā. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pieauga tikai Rīgas reģionā – par 1100, bet visvairāk samazinājās Latgalē – par 3500. Valstspilsētās darbspējas iedzīvotāju īpatsvars svārstās no 62,2% Rīgā līdz 59,4% Valmierā. Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā bija Valkas novadā (57%), bet visvairāk Rēzeknes novadā (64,3%).

Visos reģionos, izņemot Rīgu, vairāk nekā 22% iedzīvotāju bija vecumā virs 64 gadiem, tostarp visvairāk Latgalē – 25,4%, bet vismazāk Rīgā – 21,6%. Valstspilsētās lielākais senioru īpatsvars bija Daugavpilī un Ventspilī – 25,8% katrā, bet mazākais senioru īpatsvars bija Jelgavā – 21,3%. Visvairāk senioru bija Krāslavas un Valkas novados – attiecīgi 28,3% un 28% iedzīvotāju bija vecumā virs 64 gadiem, kamēr vismazāk senioru bija Mārupes novadā – 11,3%.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka gan Igaunijā, gan arī Lietuvā pērn joprojām pieauga iedzīvotāju skaits gan Ukrainas kara bēgļu, gan arī no citām valstīm iebraukušo dēļ. Igaunijā 2024.gada sākumā iedzīvotāju skaits bija 1,375 miljoni un valstī iebrauca 26 399 personas, bet emigrēja 12 543 personas. 2023.gadā arī Igaunijā novērots rekordzems dzimušo skaits – nedaudz mazāk kā 11 000 jaundzimušo.

Savukārt Lietuvā 2024.gada sākumā iedzīvotāju skaits bija 2,886 miljoni, kas ir par 29 000 vairāk nekā gadu iepriekš. Iebraucēju skaits valstī pārsniedza aizbraucēju skaitu par 44 900. Jaundzimušo skaits Lietuvā 2023.gadā bija 20 600, kas ir par 1400 jeb 6,5% mazāk nekā 2022.gadā.

Latvijā šā gada sākumā dzīvoja 1,872 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 0,6% jeb 11 100 mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gada laikā Latvija ir zaudējusi aptuveni tādu iedzīvotāju skaitu, kāds dzīvo Kuldīgā vai Saldū, kur katrā pilsētā ir ap 10 000 iedzīvotāju. Tostarp negatīva dabiskā pieauguma ietekmē Latvijā 2023.gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8200 remigrantu un 4400 Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 25 700 Ukrainas kara bēgļu, atzīmē statistikas pārvaldē. Tāpat statistikas pārvaldē norāda, ka, neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju pērn bija vairāk nekā aizbraucēju – vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom. Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērnu, kas ir par 1464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā. Pērn nomira 28 031 cilvēks, kas ir par 2700 jeb 8,8% mazāk nekā gadu iepriekš un salīdzinājumā ar augsto mirstību 2021.gadā – 34 600 – par 19% mazāk. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs pēdējos gados ir nedaudz samazinājies – no 17 200 2021.gadā līdz 13 500 pērn. Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 2415 cilvēkiem, starp kuriem 2051 bija Ukrainas kara bēglis. Iebraucēju skaits salīdzinājumā ar rekordaugsto skaitu 2022.gadā pērn Latvijā saruka uz pusi un bija 18 700, tostarp 4353 bija Ukrainas kara bēgļi, kamēr 2022.gadā pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 23 500 kara bēgļu. Samazinājās arī aizbraucēju skaits no Latvijas – 2023.gadā tie bija 16 300, tostarp 2302 bēgļi, kas ir par 2,3% mazāk nekā gadu iepriekš. No Eiropas Savienības pagājušajā gadā Latvijā iebrauca 3900 jeb 21% no visiem iebraucējiem, bet no Eiropas Savienības kandidātvalstīm ieradās 5100 jeb 27,4%, kas ir par 79,7% mazāk nekā 2022.gadā, no tiem 4700 bija no Ukrainas. Savukārt no NVS valstīm ieradās 3700 jeb 19,6%, kas ir par 11,6% mazāk nekā 2022.gadā, tostarp no Krievijas ieradās 1700 jeb 9,1% no kopējā iebraucēju skaita. No Apvienotās Karalistes pērn ieradās 2700 jeb 14,6%, bet no citām valstīm ieradās 3300 jeb 17,4%. 2023.gadā 8200 jeb 43,7% iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Salīdzinājumā ar 2022.gadu remigrantu skaits pērn samazinājās par 1100, bet īpatsvars no kopējā imigrantu skaita pieauga par 19,7 procentpunktiem. No 16 300 aizbraucēju uz Eiropas Savienības valstīm 2023.gadā devās 9600 jeb 59%, kas ir par 17% mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājusies emigrācija arī uz atsevišķām valstīm – uz Vāciju emigrēja 2300 (2022.gadā – 2900), bet uz Apvienoto Karalisti – 2200 (2022.gadā – 2600). Savukārt 2023.gadā nedaudz palielinājās emigrantu skaits uz NVS valstīm – par 34 cilvēkiem jeb 11,6%. Apkopotie dati arī liecina, ka latviešu skaits pagājušajā gadā samazinājās par 0,4%, bet īpatsvars 2024.gada sākumā pieauga līdz 62,6% (2023.gada sākumā – 62,4%) no visiem iedzīvotājiem. Vienlaikus 2023.gadā baltkrievu skaits Latvijā samazinājās par 2,3%, poļu – par 1,9%, krievu – par 1,8%, bet ukraiņu skaits pieauga – par 5,2%. No visiem valsts iedzīvotājiem 87,3% ir dzimuši Latvijā un 12,7% – ārvalstīs. Dati arī liecina, ka 1,2% Latvijas iedzīvotāju dzimuši Eiropas Savienības valstīs, 5,2% – Krievijā, 2,8% – Ukrainā, bet 1,9% – Baltkrievijā. Savukārt 94,7% bērnu vecumā līdz 17 gadiem dzimuši Latvijā, 7278 jeb 2% bērnu dzimuši Ukrainā, 1,3% – Apvienotajā Karalistē, bet 0,3% – Īrijā un Krievijā. Pēc valstiskās piederības 86,2% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (gadu iepriekš – 86,1%), 9% Latvijas nepilsoņi (attiecīgi – 9,3%), 1,9% – Krievijas pilsoņi (2%), bet 2,8% – citu valstu pilsoņi, no tiem gandrīz puse jeb 48,5% Ukrainas kara bēgļi. Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, 50,6% visu Latvijas nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 14,2% no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 76,6% iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem. No visiem citu valstu pilsoņiem šādā vecumā ir 46,8%, bet 38,2% Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem. 2024.gada sākumā 49% pilngadīgo vīriešu un 41,2% sieviešu bija precēti, savukārt 35,3% vīriešu un 24,8% sieviešu bija neprecēti, bet 3,3% vīriešu un 15,7% sieviešu bija atraitņi. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 68,7% vīriešu un 62,8% sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem. Pērn Latvijā dzīvoja 1,307 miljoni jeb 69,8% pilsētu iedzīvotāju un 565 000 jeb 30,2% lauku iedzīvotāju. Rīgas reģionā dzīvoja 45,9% valsts iedzīvotāju. 2023.gadā iedzīvotāju skaits saruka visos reģionos, tostarp visvairāk Latgalē – par 1,6% jeb gandrīz 4000. Vidzemē iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,9% jeb 2600, Kurzemē – par 0,9% jeb 2400, Zemgalē – par 0,9% jeb 2000, bet Rīgas reģionā – par 107 cilvēkiem. Rīgā dzīvo 605 000 iedzīvotāju, kas ir 32,3% no visiem valsts iedzīvotājiem un 46,3% no pilsētu iedzīvotājiem. Starp valstspilsētām pērn iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Jūrmalā – par 1,9% jeb 996 cilvēkiem. Pārējās valstspilsētās iedzīvotāju skaits saruka, tostarp Daugavpilī – par 1,3% jeb 1000, Jēkabpilī – par 1,3% jeb 286, Ventspilī – par 1% jeb 314, Rēzeknē – par 0,9% jeb 247, Valmierā – par 0,9% jeb 209, Rīgā – par 0,7% jeb 4200, Liepājā – par 0,6% jeb 408, Ogrē – par 0,5% jeb 117 un Jelgavā – par 0,2% jeb 135. Visās valstspilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Vairāk iebraucēju nekā aizbraucēju bija piecās valstspilsētās – Jūrmalā, Rīgā, Jelgavā, Ogrē un Liepājā. 2023.gadā iedzīvotāju skaits pieauga septiņos Rīgas reģiona novados – Mārupes, Ropažu, Ādažu, Salaspils, Siguldas, Ķekavas, Olaines, un vienā Vidzemes reģiona novadā – Saulkrastu. Lielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā par 2,7% jeb 959 cilvēkiem.Visos šajos novados bija pozitīva migrācijas starpība, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija tikai Mārupes, Ķekavas un Ādažu novados. Pozitīva migrācijas starpība vēl bija arī Talsu, Ogres un Valkas novadā. Pēc iedzīvotāju skaita lielākais bija Ogres novads ar 57 700 iedzīvotāju, seko Valmieras novads ar 50 300 iedzīvotāju. Lielākais iedzīvotāju skaits novados, kuros neietilpst valstspilsētas, ir Tukuma novadā – 43 600, kā arī Cēsu un Bauskas novadi – katrā 40 900. Mazākie pēc iedzīvotāju skaita ir Varakļānu novads ar 2900 iedzīvotāju un Valkas novads ar 7500 iedzīvotāju. Statistikas pārvaldē norāda, ka, arvien straujāk sarūkot dzimstībai, 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem samazinājās par 7661, un viņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija 15,6%. Par 8004 mazāks kļuva arī iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 63 gadiem, un viņu īpatsvars bija 61,6%. Savukārt senioru skaits vecumā no 64 gadiem pieauga par 4539, sasniedzot 22,8% no iedzīvotāju skaita. Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā bija 43,1 gads, tostarp reģionos tas bija robežās no 42,3 gadiem Rīgā līdz 45,5 gadiem Latgalē. Lielākais bērnu un pusaudžu jeb iedzīvotāju vecumā līdz 14 gadiem īpatsvars bija Rīgas reģionā – 16,2% no visiem reģiona iedzīvotājiem, bet to skaits 2023.gadā samazinājās par 2,4% jeb 3400. Vidzemē un Kurzemē bērnu īpatsvars bija 15,7% no visiem iedzīvotājiem. Mazākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Latgalē – 13,3%, kur to skaits arī vivairāk saruka – par 3,7% jeb 1236 bērniem. Valstspilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 17,8% Jelgavā līdz 14,2% Daugavpilī. Visjaunākais bija Mārupes novads – 25,9% no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Krāslavas un Augšdaugavas novadā – attiecīgi tikai 10,6% un 11,4%. Iedzīvotāju īpatsvars darbspējas vecumā (15-63 gadi) svārstās no 60,7% Kurzemes līdz 62,2% Rīgas reģionā. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pieauga tikai Rīgas reģionā – par 1100, bet visvairāk samazinājās Latgalē – par 3500. Valstspilsētās darbspējas iedzīvotāju īpatsvars svārstās no 62,2% Rīgā līdz 59,4% Valmierā. Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā bija Valkas novadā (57%), bet visvairāk Rēzeknes novadā (64,3%). Visos reģionos, izņemot Rīgu, vairāk nekā 22% iedzīvotāju bija vecumā virs 64 gadiem, tostarp visvairāk Latgalē – 25,4%, bet vismazāk Rīgā – 21,6%. Valstspilsētās lielākais senioru īpatsvars bija Daugavpilī un Ventspilī – 25,8% katrā, bet mazākais senioru īpatsvars bija Jelgavā – 21,3%. Visvairāk senioru bija Krāslavas un Valkas novados – attiecīgi 28,3% un 28% iedzīvotāju bija vecumā virs 64 gadiem, kamēr vismazāk senioru bija Mārupes novadā – 11,3%. Statistikas pārvaldē atzīmē, ka gan Igaunijā, gan arī Lietuvā pērn joprojām pieauga iedzīvotāju skaits gan Ukrainas kara bēgļu, gan arī no citām valstīm iebraukušo dēļ. Igaunijā 2024.gada sākumā iedzīvotāju skaits bija 1,375 miljoni un valstī iebrauca 26 399 personas, bet emigrēja 12 543 personas. 2023.gadā arī Igaunijā novērots rekordzems dzimušo skaits – nedaudz mazāk kā 11 000 jaundzimušo. Savukārt Lietuvā 2024.gada sākumā iedzīvotāju skaits bija 2,886 miljoni, kas ir par 29 000 vairāk nekā gadu iepriekš. Iebraucēju skaits valstī pārsniedza aizbraucēju skaitu par 44 900. Jaundzimušo skaits Lietuvā 2023.gadā bija 20 600, kas ir par 1400 jeb 6,5% mazāk nekā 2022.gadā.

Četrkājainie “mjauljonāri” jeb pasaulē bagātākie kaķi!

Daži lolojumdzīvnieki saviem saimniekiem ir ne tikai prieka, bet arī ievērojams peļņas avots, jo ar savu apburošo izskatu spēj papildināt viņu bankas kontus pat ar vairākiem miljoniem, vēsta kanāls “National Geographic”.

Daži kaķi vienu no savām deviņām dzīvībām pavada kā īsti “mjauljonāri”, kurus varētu apskaust daudzi cilvēki.

Piemēram, slavenais Īgnais kaķis jeb “Grumpy cat”, kas patiesībā bija kaķene vārdā “Tardar Sauce” (“Tartara mērce”), ar savu nīgro purniņu nopelnīja 99 miljonus ASV dolāru (aptuveni 92 miljonu eiro) bagātību. Diemžēl kaķene 2019. gadā aizgāja mūžībā urīnceļu infekcijas dēļ.

30. maijā tiek atzīmēta Starptautiskā “Apskauj savu kaķi!” diena, kad kaķu apkalpojošais “divkājainais personāls” tiek aicināts uz īpašu lutināšanu. Godinot šo dienu, kanāls “National Geographic” piedāvā iepazīties ar pūkainajiem “mjauljonāriem”!

Pasaulē slavenākā astainā ietekmele

Kaķenei vārdā Nala sociālajā tīklā “Instagram” ir 4,5 miljoni sekotāju. Tas ir sasniegums, kas ierakstīts arī Ginesa rekordu grāmatā. Arī citās platformās zilacainās skaistules dzīvei seko miljoniem cilvēku.

Šobrīd kaķenes bagātība ir mērojama simts miljonu ASV dolāru (aptuveni 93 miljonu eiro) apmērā. Viņa ieņem otro vietu pasaulē bagātāko mājdzīvnieku sarakstā. Galvenais astainās ietekmeles ienākumu avots ir apmaksātā reklāma, taču viņai ir arī pašai savs mājdzīvnieku barības zīmols “Love, Nala”. Par Nalu ir sarakstīta arī grāmata un uzņemti vairāki raidījumi.

Viņas saimniece vārdā Vasirisiri, kura 2012. gadā izveidoja savai mīlulei “Instagram” kontu, domā, ka panākumu noslēpums ir tajā, ka Nalas profils bija viens no pirmajiem, kurš tika veidots kaķa vārdā, proti, ieraksti bija pirmajā personā – tā, it kā Nala rakstītu pati.

Nala, kurai ir arī siāmiešu asinis, tika adoptēta no patversmes apmēram pusgada vecumā. Viņas saimniece šobrīd rūpējas par viņas sugas brāļiem un māsām, pārdodot dzīvnieku rotaļlietas un ziedojot līdzekļus nelaimē nonākušiem astaiņiem.

Teilores Sviftas kaķene, kura pelna miljonus

Amerikāņu popzvaigzne Teilore Svifta šogad kļuva par pirmo miljardieri, kura savu statusu ir sasniegusi, tikai pateicoties savai muzikālajai darbībai. Tomēr Sviftas bankas kontu papildina arī viens no viņas mīluļiem.

Kaķene Olīvija Bensone, kura savu vārdu ieguva par godu seriāla “Likums un kārtība” galvenajai varonei, ir trešais bagātākais mājdzīvnieks pasaulē. Viņa tikai par nieka trīs miljoniem atpaliek no Nalas. Proti, skotu nokareno ausu šķirnes pārstāve savai saimniecei nopelnījusi 97 miljonus ASV dolāru (ap 90 miljoniem eiro).

Olīvija ir bijusi redzama vairākos reklāmas rullīšos, piemēram, dzēriena “Diet Coke” un  sporta apavu “Ned Sneakers” reklāmās, kā arī ir filmējusies saimnieces mūzikas videoklipos.

Jāpiebilst, ka savu pirmo skotu nokareno ausu šķirnes kaķeni Teilore nosauca iemīļotā FX seriāla “Grejas anatomija” galvenās varones vārdā – par Mereditu Greju. Kaķene ir redzama Teilores 2019. gada “ME!” videoklipa pirmajās minūtēs kopā ar “māsu” Olīviju Bensoni.

2019. gadā Svifta adoptēja vēl vienu kaķi, kuru nosauca par godu kāda populāra stāsta varonim. Benžamins Batons, atšķirībā no savām “māsām”, ir Regdolls (“Ragdoll”), kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē “Lupatu lelle”, tas norādot uz šķirnes kaķu lielumu un raksturu. Viņš arī bieži bijis redzams saimnieces sociālajos tīklos, kā arī ir filmējies viņas videoklipā un pat piedalījies foto sesijā žurnāla “Time” vākam.

“Chanel” dizainera pūkainā mīlule dzīvo kā karaliene

2019. gadā aizsaulē aizgājušais dizainers Karls Lāgerfelds parūpējās par to, lai arī pēc viņa nāves viņa mīlulei, Birmas šķirnes skaistulei Šupetai, nekā netrūktu. Proti, viņa ēd tikai šefpavāru sagatavotu ēdienu no izsmalcinātiem porcelāna traukiem un pārvietojas “Louis Vuitton” dzīvnieku somā, kas maksā 2000 eiro.

Bet reiz Šupeta arī pati pelnīja naudu, proti, 2015. gadā Lāgerfelds žurnālistiem stāstīja, ka iepriekšējā, 2014. gadā, par diviem projektiem, kuros kaķene piedalījās, – par filmēšanos auto reklāmā Vācijā un sava vārda “aizdošanu” kosmētikas līdzekļu produktiem Japānā viņa saņēma trīs miljonus eiro.

Dizainera un krēmkrāsas kažociņa īpašnieces “mīlas stāsts” aizsākās 2011. gadā. Kaķenes toreizējais saimnieks, modelis Baptists Džabikoni, kurš bija viens no Lāgerfelda tuvākajiem draugiem, palūdza pieskatīt Šupeti, kamēr viņš būs ceļojumā.

Sākotnēji dizainers negribēja uzņemties rūpes par dzīvnieku, taču Baptists viņu pierunāja, sakot, ka gan jau kaķene pati par sevi parūpēsies un Karlam nebūs nekas īpaši jādara. Kad saimnieks atgriezās un vēlējās paņemt Šupeti atpakaļ, Lāgerfelds viņam paziņoja, ka tagad kaķene dzīvos pie viņa. Baptists tam piekrita un uzdāvināja Karlam savu mīluli.

Lāgerfelds CNN reiz sacīja, ka viņš Šupeti apprecētu, ja vien tas būtu likumīgi. “Es nekad nedomāju, ka iemīlēšu kaķi,” atzina dizainers, kurš visu mūžu sevi uzskatīja par “suņu cilvēku”. Ir zināms, ka pēc dizainera nāves 85 gadu vecumā Šupeta mantoja daļu no viņa 300 miljonu eiro bagātības, precīza summa gan netiek izpausta.

Par kaķeni rūpes nu ir uzņēmusies Lāgerfelda bijusī mājkalpotāja Fransuāza Kakoti. Šupeta dzīvo Parīzē un ceļo ar privātu lidmašīnu kopā ar miesassargiem, aģentu, šefpavāru un personīgajiem asistentiem. Viņai ir arī divas istabenes un personīgais šoferis. Šupetas kontam “Instagram” šobrīd ir 264 tūkstoši sekotāju un to pārvalda viņas personīgais sociālo tīklu menedžeris.

Melnais kaķis, kurš mantoja miljonus

Ginesa rekordu grāmatā līdz pat 2018. gadam bija nepārspēts melnā kaķa Blekija rekords, kurš tika uzskatīts par pasaulē bagātāko mājdzīvnieku. 1988. gadā pēc saimnieka nāves Blekijs mantoja 12,5 miljonus ASV dolāru (aptuveni 11,5 miljonus eiro). Šīs summas vērtība šodien būtu jau aptuveni 32 miljoni ASV dolāru jeb ap 30 miljoniem eiro.

Blekija saimnieks bija senlietu tirgotājs vārdā Bens Rī. Lai gan viņam bija mantinieki, lielākā daļa bagātības tika sadalīta starp trim kaķu labdarības organizācijām ar nosacījumu, ka tās rūpēsies par viņa mājdzīvnieku Blekiju līdz viņa pēdējai dzīves dienai.

Kanāls “National Geographic” sveic Starptautiskajā “Apskauj savu kaķi!” dienā un aicina samīļot savus četrkājainos draugus!

Kā uzglabāt un izlietot pāri palikušos piena produktus?

Piena produkti ir viena no tām produktu kategorijām, kas mēdz uzkavēties mūsu ledusskapjos ilgāk un nereti pat pazust plauktu dziļumā. Tiem ir lielāks risks ātri sabojāties, tāpēc ir noderīgi apzināt to plašo izmantošanas spektru. Rimi Gardēdis, šefpavārs Normunds Baranovskis sniedz padomus piena produktu uzglabāšanā un izmantošanā, lai produktu pārpalikumi neietu zudībā.

Vai piena produktus var saldēt?

Lai gan piena produktu saldēšana ir sastopama prakse, tās nepieciešamība jāizvērtē pašiem mājiniekiem. Rimi Gardēdis norāda, ka saldēt var gan jogurtu un krējumu, gan pienu, taču jāņem vērā, ka piens pēc atkausēšanas mainīs tekstūru. Īpaši noderīgi saldēšanai var izrādīties jogurta pārpalikumi: “Ja pāri palicis jogurts, kas nenoēdas svaigā veidā, to var pārvērst improvizētā saldējumā. Pie tam, liekot kārtās skābo krējumu, jogurtu un svaigas ogas, izveidosies bagātīga saldā un skābā garšas kombinācija. Masu var iepildīt ledus trauciņos, trauciņa vidū ielikt kociņu, un auksts gardums karstā dienā bērniem gatavs!”

Ja pieejams sviests lielā daudzumā, arī to var uzglabāt saldētavā. Iepriekš sagatavotas sviesta piciņas lieliski noderēs receptēs, kuru nobeigumā jāpievieno ēdamkarote sviesta. Šādā sviestā pirms saldēšanas var iemaisīt dažādus zaļumus, sīpolus un ķiplokus, kas papildinās garšu un ietaupīs gatavošanai veltīto laiku.  

Arī vecs piens var izrādīties noderīgs

Ja ledusskapī atradies piens, par kura kvalitāti māc šaubas vai arī tas ir sācis pelēt, kā dažreiz notiek ar UHT pieniem, šādu produktu nāksies izmest. Taču nedaudz ieskābušam pienam pielietojums gan būs plašs, jo tajā esošo pienskābo baktēriju rūgšana noderēs pankūku, bulciņu, pīrādziņu, kēksiņu un maizes cepšanā. Šāds piens būs arī gana labs jāņusiera siešanā. Ja nepieciešams, piena derīguma termiņu var paildzināt, to izkarsējot un pēc tam uzglabājot ledusskapī.

No nekarsēta piena, piemēram, lauku piena un svaigā piena pārpalikumiem var pagatavot rūgušpienu. Pienu var ieliet burkā, pievienot ēdamkaroti bezpiedevu jogurta vai skābā krējuma un atstāt uz nakti vai divām istabas temperatūrā fermentēties. “Ja nepatīk produktā esošie kunkuļi, tos var sablendēt. Pēc tam rūgušpienu liek ledusskapī atdzesēties. Skābpiena produkti parasti uzglabājas ilgāk nekā svaigie,” norāda šefpavārs.

Ja receptē nepieciešams ūdens, piens var būt alternatīva, jo tā sastāvā ir vairāk nekā 80% ūdens.

Gī sviests

Lai sviests ilgāk saglabātos, to var pārvērst gī jeb zelta sviestā. “Gī sviests ir tīri piena tauki, kas karsēšanas rezultātā atdalījušies no olbaltumvielām un ūdens. Tā pagatavošana ir vienkārša – uz lēnas uguns katliņā liek sildīties sviestu un karsē apmēram 20 minūtes. Karsēšanas laikā jānosmeļ olbaltumvielu putas. Pēc atdzesēšanas to izlaiž cauri sietiņam un iegūst dzintara krāsas šķidrumu,” skaidro Rimi Gardēdis.

Ko iesākt ar biezpiena, kefīra un skābā krējuma pārpalikumiem?

Skābpiena produkti garšas ziņā viens otru papildina un tos var jaukt kopā, taču to karsēšana nav ieteicama, jo tie sadalās olbaltumvielās un zaudē tekstūru: “Gatavojot mērces ar skābo krējumu, svarīgi zināt īsto laiku, kad krējums jāliek klāt. Parasti to pievieno tad, kad mērce jau ir gatava, jeb pašās beigās, un šāds ēdiens nav vairs paredzēts otrreizējai karsēšanai. Liekot skābo krējumu strogonovā, tas būtu “jāstabilizē” ar miltiem.”

Biezpiena pārpalikumus var izmantot dažādos sacepumos. “Biezpiens labi iederēsies arī brokastu maizītēs – starp sendviča tosterī pagatavotām tostermaizēm iepildīts biezpiens un siers būs garšīgs papildinājums,” stāsta Normunds Baranovskis.

Tādus skābpiena produktu pārpalikumus kā kefīru, krējumu, jogurtu var izmantot gaļas marinādēs. “Marinādes pienā nav efektīvas, jo, gaļai kļūstot skābākai, piens kļūs par biezpienu. Taču pienā var vārīt gaļu – klasisks piemērs ir jaunlopu fileja, kas pienā izvārās īpaši maiga,” iesaka šefpavārs. Ja pieejams skābais krējums, Normunds rekomendē to izlietot desertā: “Skābais krējums iederēsies meduskūkā, desertā ar zefīriem un svaigām zemenēm. Parasti šajā desertā zefīriem liek klāt saldo krējumu, taču, ja nevēlas pārlieku saldu masu, krējums vai jogurts bez piedevām uzturēs labu garšas līdzsvaru, kas vēl vairāk ļaus izcelties zemeņu saldumam. Kad zefīri samaisīti ar krējumu, tie jāatstāj ievilkties.”

Rīgas Lutera draudzē, Torņakalnā notiks Latvijas un ārzemju koru kopmēģinājumi, gatavojoties Latviešu Dziesmu svētkiem Kanādā

Vairāki Latvijas kori, kas šogad jūlijā gatavojas doties uz Toronto, uz XVI Latviešu Dziesmu un deju svētkiem Kanādā, pēc Rīgas Lutera draudzes kora diriģenta Matīsa Tuča aicinājuma pulcēsies četros svētku repertuāra kopmēģinājumos. 11. jūnijā pulksten 19.00 koncertā Torņakalna baznīcā arī klausītāji varēs izbaudīt Kanādas svētku īpašo gaisotni!

“Ārā valdīja svelme, bet Torņakalna baznīcā vēsumā notika pirmais no četriem kopmēģinājumiem, kuros Latvijas kori gatavojas svētkiem Kanādā. Latvijas koru dalība šajos Svētkos ir arī atbalsts latviešiem pasaulē, kas kopj mūsu kultūru un valodu. Man ir gandarījums par tik lielu koristu atsaucību, kas ļāva jau pirmajā mēģinājumā sasniegt  jaudīgu skanējumu, un arī izvērtēt, kur vēl jāpiestrādā,” stāsta diriģents Matīss Tučs.

Kopmēģinājumos piedalās Rīgas Lutera draudzes koris, Valsts nekustamo īpašumu koris, KTMC Ritums jauktais koris “Līgo, Latvijas Olimpiešu koris, Grācas latviešu koris “Pilskalns”, Jelgavas jauktais koris “Svīri”, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes sieviešu koris “Stradiņi”, LELB Ādažu draudzes koris “Zari”, Zaubes jauktais koris, Ogres apvienotais koris “Upe”, RTU vīru koris “Gaudeamus”, jauktais koris “Medera”, Vācijas Reinzemes koris “Ramtai”, Stokholmas Latviešu jauktais koris u.c., pieteikušies arī vairāki individuāli dziedātāji. Koristi pēc pirmās tikšanās atzina, ka kopmēģinājumi ir vērtīgi gan repertuāra slīpēšanai, gan, lai iepazītos ar citu koru dalībniekiem. Viņi varēs iepazīties arī ar Latvijas Nacionālā arhīva Rīgas Lutera draudzes namā izvietoto ceļojošo izstādi “Dziesmas spēks”, kas uzskatāmi parāda Dziesmu svētku vēsturi sākot no I Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem līdz 2023. gadā izskanējušajiem XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem.

Latviešu dziesmu un deju svētki tiek organizēti visā pasaulē, un šovasar tie norisināsies Toronto no 4. līdz 7. jūlijam. Iecerēts, ka Latviešu Dziesmu un deju svētkos Kanādā kopkorī piedalīsies 950 dalībnieki, aptuveni puse ieradīsies no Latvijas u.c. Eiropas valstīm, bet svētku kopējais dalībnieku skaits pārsniegs 2000. Viena no svētku kulminācijām būs lielais Kopkora koncerts, taču daļa koristu dziedās arī svētku Garīgās mūzikas koncertā un Deju lieluzvedumā. Kopmēģinājumu idejas autoram, Rīgas Lutera kora diriģentam Matīsam Tučam Kanādas svētkos uzticēts diriģēt divas dziesmas: Emīla Dārziņa “Sapņu tālumā” Kopkora koncertā un Jura Ķeniņa “Es miera Dievu redzēju” Garīgās mūzikas koncertā. Pirmajā kopmēģinājumā piedalījās arī Latvijas Nacionālās Operas un baleta diriģents Farhads Stade.

Savukārt 11. jūnijā, otrdienā plkst. 19.00 varēsim izbaudīt pirmos kopmēģinājumu augļus un piedzīvot mazliet no Kanādas svētku īpašās gaisotnes – klausītāji laipni gaidīti uz koncertu “Ceļā uz svētkiem” Rīgas Lutera baznīcā Torņakalnā! Tajā Rīgas Lutera draudzes koris kopā ar citiem koriem izdziedās daļu no Kanādas svētku repertuāra. Koncerts top sadarbībā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības kongresu, un ieeja ir brīva.

Kopmēģinājumi Rīgas Lutera draudzes namā, Torņakalna ielā 5 notiks vēl 3., 16. un 18. jūnijā. Uz tiem aicināts ikviens  dziedātājs, kurš šovasar dosies uz Kanādu un vēlas padziļināti apgūt repertuāru. Mēģinājumus organizē Rīgas Lutera draudzes koris, tos vadīs Rīgas Lutera draudzes kora un Valsts nekustamo īpašumu kora diriģents Matīss Tučs, un katrā no tiem pievienosies arī kāds ar svētkiem saistīts īpašs ciemiņš.

Rīgas Lutera draudzes koris muzicē kopš 2015. gada un ir kļuvis par nozīmīgu Latvijas draudžu koru kustības dalībnieku, kā arī Torņakalna kultūras dzīves sastāvdaļu. Kora mākslinieciskais vadītājs, diriģents ir Matīss Tučs, kormeistare Terēze Elza Roze, vokālais pedagogs Kristians Krievāns. Rīgas Lutera draudzes kora mērķis ir veicināt draudzes muzikālās dzīves nepārtrauktību un attīstīt dziedāšanu kā neatņemamu garīgu praksi 21. gadsimta indivīda un sabiedrības izaugsmei kvalitatīvā kormūzikas izpildījumā.

Vāc ziedojumus un atjauno norādes Latvijā esošajām glābējsilītēm

Šā gada traģiskie gadījumi ar mirušu zīdaiņu atrašanu atkritumos likuši sarosīties projekta “Glābējsilīte – vieta bērna dzīvībai” īstenotājiem un uzraudzītājiem, kas vāc ziedojumus norāžu zīmju atjaunošanai Latvijā esošajām astoņām glābējsilītēm jeb “babybox”, kam aktualizēta arī ziedojumu vākšana. 

Glābējsilīte – tas nav pakalpojums vai aprūpe, bet tā ir iespēja ārkārtas gadījumiem, lai novērstu noziegumus vai traģēdijas, tāpēc tās netiek un nevar būt reklamētas, bet projekta īstenotāji cer, ka vismaz norāžu sakārtošana vai atjaunošana slimnīcu teritorijās atgādinās par to esamību un attiecīgo iespēju.

“Kopš pirmās glābējsilītes, ko atklājām Rīgā, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ēkā, pagājuši jau 15 gadi. Saprotami, ka dažviet jau novecojušas un izbalējušas vai nodilušas norādes uz glābējsilītēm, tāpēc sadarbībā ar Latvijas Bērnu fondu vācam ziedojumus šo norāžu atjaunošanai un organizējam nepieciešamos darbus, lai būtu skaidra glābējsilītes jeb “babybox” atrašanās vieta slimnīcas teritorijā,” skaidro projekta “Glābējsilīte – vieta bērna dzīvībai” vadītāja Laura Zvirbule.

Viņa informē, ka pavisam nesen norāžu zīmju atjaunošana jau paveikta Rēzeknes slimnīcas teritorijā, kas izmaksāja 600 eiro no martā vāktajiem zideojumiem. Rēzeknes glābējsilītei jau ir 12 gadu, un kopš tās atklāšanas 2012. gada 3. maijā līdz šim glābējsilītē atstāti un izglābti četri mazuļi.

Tagad kārta pienākusi norādēm Daugavpils reģionālās slimnīcas teritorijā, kur glābējsilīte tika atklāta 2011. gada 28. janvārī, un līdz šim tajā izglābti trīs zīdaiņi, pēc tam sekos Madonas glābējsilīte. Tāpēc L.Zvirbule aicina ziedot arī šim mērķim. Pavisam Latvijā astoņas glābējsilītes savā darbības laikā izglābušas 57 bērnus.

Aicinām ziedotājus palīdzēt, lai negribēti jaundzimuši zīdaiņi nekļūst par traģēdiju un nenonāk tam nepiemērotās vietās, un aicinām ziedot naudas līdzekļus uz Latvijas Bērnu fonda kontu ar norādi “Glābējsilīšu uzturēšanai”. 

Ziedojuma konts:


Latvijas Bērnu fonds
Reģ. Nr.: 40008018725
Konta Nr.:LV42UNLA0002000707402
Banka: A/S „SEB Banka”
Maksājuma mērķis: Glābējsilīšu uzturēšanai

“Glābējsilīte – vieta bērna dzīvībai” ir sociāls projekts, kurā nekādā veidā netiek gūta peļņa, un Latvijā tas tika sākts 2009. gadā. Līdz šim Latvijā ir izveidotas astoņas glābējsilītes – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā Rīgā, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas teritorijā Ventspilī, Liepājas reģionālās slimnīcas, Daugavpils reģionālās slimnīcas, Rēzeknes slimnīcas, Madonas slimnīcas, Jelgavas pilsētas slimnīcas teritorijā, kā arī Vidzemes slimnīcas teritorijā Valmierā. Pavisam izglābtas 57 zīdaiņu (25 zēnu un 32 meiteņu) dzīvības – Rīgā (31 bērns), Jelgavā (5 bērni), Valmierā (2), Madonā (6), Rēzeknē (4), Daugavpilī (3), Ventspilī (2), Liepājā (4). 

Pagājušajā gadā glābējsilītē atrasts tikai viens bērniņš, šogad pagaidām vēl neviens, taču līdz šim nevienu gadu nav bijis tā, ka nebūtu atstāts neviens bērniņš. Visvairāk bērnu – deviņi – tika atstāti 2012. gadā.

Kā iepriekš daudzviet ziņots, šogad bija divi traģiski gadījumi ar atkritumos atrastiem zīdaiņiem. 7. martā Liepājas atkritumu poligona šķirošanas punktā Grobiņas pagastā tika atrasts miris zīdainis. Savukārt 12. maijā jaundzimuša bērna līķi atrada Ventspilī, Staldzenes stāvkrasta atkritumu konteinerā.

Glābējsilīte jeb “babybox” ir vieta, kur vecāki, kuri kādu iemeslu dēļ nolēmuši pamest savu mazuli, var anonīmi viņu atstāt drošā vidē, kur bērnam nekavējoties tiek sniegta medicīniskā aprūpe un ziņots atbildīgajām iestādēm, kuras noskaidro, vai bērns nav meklēšanā un tiek piešķirts atradeņa statuss. 

Lai mudinātu pārdomāt bērna atstāšanas lēmumu un meklēt citus situācijas risinājumus, pie katras glābējsilītes ir izvietota informācija par to, kur visu diennakti ir iespējams zvanīt, lai saņemtu psiholoģisku un praktisku palīdzību, bet, ja tomēr vienīgā iespēja ir pamest mazuli, tad, atstājot viņu drošā vietā, kur par viņu parūpēsies. 

Plašāku informāciju par projektu iespējams atrast mājaslapā šeit: https://babybox.lv/ vai arī projekta profilā “Facebook”: https://www.facebook.com/vietabernadzivibai

Sazināties ar projekta īstenotājiem iespējams pa e-pastu babybox@babybox.lv. 

Izlaidumu laiks klāt: Kā iegādāties perfektu svētku tērpu?

Izlaidums ir tikai dažas stundas no dzīves, bet paliek atmiņā ilgus gadus. Lai nesabojātu sev svinīgā brīža prieku, ir svarīgi, lai izvēlētais tērps ir ērts, atbilstošs notikumam un galvenais – piestāv valkātājam. Par aktuālo izlaidumu tērpu izvēlēs un arī praktiskiem ieteikumiem stāsta VAN GRAAF Rīgas veikala vadītāja Ilona Vaitava.

Kas modē meitenēm?

“Izlaidumu tērpu mode no vienas puses ir tradicionāla – baltā krāsa vienmēr uzskatīta par drošu izvēli un vēl salīdzinoši nesenā pagātnē tieši citu toņu izvēli izlaiduma tērpos varēja uzskatīt par ekstravaganci. Protams, tas ir mainījies un mūsdienās izlaidumu tērpos nav novērojama izteikti dominējoša viena krāsa, visu nosaka gaume un arī tobrīd aktuālās krāsu paletes,” komentē VAN GRAAF Rīgas veikala vadītāja Ilona Vaitava. “Šogad gan liela iespēja, ka izlaiduma tērpos pārliecinoši atgriezīsies tieši baltā krāsa, jo tā ir viena no šīs sezonas aktuālākajām krāsām un arī modes zīmoli savās jaunajās kolekcijās neskopojas ar tās klātbūtni. Vēl šosezon aktuāli brīvi piegriezumi gan svārkiem, gan kleitām, arī puscaurspīdīgi audumi, ko izlaiduma tērpos var integrēt, bet tas jādara apdomīgi, ņemot vērā pasākuma etiķeti. No materiāliem droša izvēle šosezon būs lins, kā arī – pavisam citas noskaņas cienītājām – metāliski audumi. Jāpiebilst, ka tieši audums ir tas, kurš spēj padarīt svētku tērpu mazāk ikdienišķu – satīns, organza, zīds, samts – tie ir audumi, kas padara apģērbu svinīgu un gaumīgam rezultātam ir savienojami ar vienkāršiem, lakoniskiem piegriezumiem.”

Kā nepārcensties?

“Viena no biežākajām kļūdām, ko meitenes pieļauj, pošoties uz izlaidumu, ir pārspīlēšana koptēla veidošanā,” uzskata Ilona Vaitava. “Ja izvēlies izteiksmīgu tērpu ar izšuvumiem, greznu audumu vai detaļām, tad tas var kalpot par galveno akcentu un nav nepieciešamības pārmērīgi izcelt arī citas koptēla daļas. Veidojot savu tēlu, jāapdomā, kas ir tas, ko gribas izcelt. Ja tērps ir klasiska piegriezuma, bez specifiskām detaļām, tam var pieskaņot izteiksmīgākas rotas, piemēram, auskarus. Ja auskari ir gari un pamanāmi, tad matu sakārtojums var būt neitrālāks, vienkāršāks.”

Tāpat būtiski novērtēt izvēlētā tērpa atbilstību pasākumam. Tā kā izlaidums ir svinīgs dienas pasākums, iespējams, klasiska garā vakarkleita nebūs tik atbilstoša izvēle kā kleita līdz celim vai midi garuma kleita. Starp citu, tieši midi garums šosezon ir īpaši aktuāls un kombinācijā ar augstpapēžu apaviem rada ļoti elegantu, svinīgu, bet ne pārspīlētu koptēlu.”

Tā kā vasaras sākums pie mums mēdz būt vēss, vējains un pat lietains, svarīgi apdomāt, kādu siltāku apģērba kārtu izvēlēties pa virsu izlaiduma kleitai. Būtiski, lai tā nav nejauši līdzi paņemta virsdrēbe, kas pilnībā sabojā koptēlu.

Viņam, protams, uzvalks!

Vīriešu uzvalku modē joprojām aktuāli pieguļoša piegriezuma uzvalki klasiskajos toņos, bet šogad, tāpat kā dāmu modē, arī šeit aktuāls lins – gan vasarīgi lina uzvalki, gan lina krekli, stāsta Ilona Vaitava. “Lai arī absolūta elegances esence, protams, ir melns uzvalks, tas vairāk piemērots vakara pasākumiem, savukārt dienas svinībās, kādas ir arī izlaidums, daudz labāk iederēsies gaišs uzvalks. Šosezon aktuālie toņi – maigi zils, maigi pelēks, pelēkzaļš, bēšs. To var papildināt ar baltu kreklu, tauriņu vai kaklasaiti. Īpaši pārdomātam tēlam – ar krūšu kabatas lakatiņu, aproču pogām. Tāpat vieglam vasaras uzvalkam var kombinēt loferus vai mokasīnus – apavus, ar kuriem nav nepieciešams vilkt zeķes.”

Ja uz kopējā absolventu fona gribas īpaši izcelties, var izdarīt drosmīgākas izvēles un iegādāties uzvalku košā krāsā vai ar izteiksmīgām apdrukām, piemēram, ziedu motīvu vai ģeometriskiem rakstiem. Tāpat mākslinieciski vairāk noskaņotiem jauniešiem joprojām aktuāli izcelt košas zeķes, tad jāatceras, ka biksēm jāsniedzas līdz potītēm, lai zeķes var pamanīt.

Pērkot uzvalku, nedrīkst aizmirst arī par kreklu, kas ir būtiska koptēla daļa.Pirmkārt, jāatceras, ka kreklam vienmēr jābūt biksēs! Otrkārt, tā izmēram ir būtiska nozīme. “Kreklam jābūt pieguļošam, tas nedrīkst radīt auduma kroku vidukļa daļā, ja tāda veidojas, tad krekls ir par platu,” komentē Ilona Vaitava. “Jāpārbauda arī apkakles izmērs – starp apkakli un kaklu vajadzētu būt pirksta atstarpei, tad izmērs ir atbilstošs.”

Kāds ir pareizs uzvalka izmērs?

Ja jaunietis nevēlas izskatīties tā it kā uzvalku būtu aizņēmies no tēta vai onkuļa tam, protams, jābūt pareizā izmērā un svarīgi izvēlēties modeli, kurš piemērots jauna vīrieša siluetam. Reti kad veikalā nopērkamais uzvalks derēs kā uzliets, bet tas ir risināms – drēbnieks var pielāgot izmēru konkrētajam augumam.

  • Piedurkņu garumam jābūt tādam, lai tas beidzas pie plaukstas kaula un par apmēram puscentimetru atklāj krekla piedurkni, kā arī kādu aksesuāru, ja tāds ir – pulksteni, rokassprādzi.
  • Žaketes plecu vīlei jābūt vienā līmenī ar dabisko plecu līniju.
  • Garumā tai jābūt tādai, kas nosedz sēžamvietu un, kad rokas ir gars sāniem, beidzas līdz ar īkšķa locītavu.
  • Klasiska garuma biksēm jāatrodas tieši virs kurpes un jāizveido auduma kroka.
  • Viduklī tās nedrīkst būt ne par ciešu, ne vaļīgu, lai var valkāt arī bez jostas. Un piebilde par jostu – ja tā izvēlēta, tad jāsaskaņo ar kurpēm.

Speciālistu konsultācija par kairinātu zarnu sindromu

Kairinātu zarnu sindroms ir bezgala traucējošs un mokošs. Tāpēc ir svarīgi pēc iespējas ātrāk konsultēties un noskaidrot diagnozi, tātad — arī saņemt vajadzīgo ārstēšanu un kontrolēt simptomus.

“Kairinātu zarnu sindroms var izjaukt līdzšinējo dzīves rutīnu. Taču tas nav dzīvībai bīstams, kā arī nav saistīts ar lielāku vēža risku,” norāda gastroenteroloģe “Veselības centru apvienībā” Oļesja Basina. Savukārt “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka atzīst, ka tieši dažādi ar gremošanas sistēmu saistīti traucējumi ir viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ cilvēki steidz uz aptieku. Diskomforts gremošanas traktā ir kļuvis par ļoti izplatītu sūdzību. Viena kaite, kas burtiski izceļas ar savu mulsinošo simptomu klāstu, ir kairinātu zarnu sindroms (KZS). Tas ir hronisks kuņģa-zarnu trakta traucējums, kas spēj jūtami pasliktināt dzīves kvalitāti, liekot justies nelaimīgiem un izolētiem.

Definīcija, izplatība un cēloņi

“KZS būtībā ir hronisks stāvoklis, kas tiek uzskatīts par funkcionālu stāvokli, un to parasti raksturo sāpes vēderā un zarnu darbības izmaiņas,” skaidro Oļesja Basina. Diemžēl joprojām KZS iemesli ir neskaidri. Pie vainas var būt izmaiņas zarnu baktēriju līdzsvarā, jutīgums pret stresu vai dažiem pārtikas produktiem. Dažreiz to var izraisīt smagas infekcijas slimības, tai skaitā gripa un Covid-19. Ir iespējami arī citi cēloņi. Taču labā ziņa ir tā, ka izpratne par sindromu turpina attīstīties, mainās arī pieeja ārstēšanai un sadzīvošanai ar šo hronisko stāvokli. “Zinot, kas jāpatur prātā, pacienti varēs orientēties savā “gremošanas labirintā”, pat neraugoties uz KZS sarežģītību,” saka ārste.

Kad jālūko pēc palīdzības

“Kad runājam ar aptiekas apmeklētājiem, neraugoties uz to, ka diareja šajos gadījumos ir pārsvarā, cilvēkus visvairāk mulsina tieši jauktās pazīmes, proti, kad caurejas mijas ar aizcietējumiem,” ikdienas novērojumos dalās farmaceite. Līdztekus daudziem pacientiem ir stipras sāpju vai vēdera uzpūšanās. “Tātad, KZS pacientiem var būt daudz simptomu, un tādos gadījumos noteikti jādodas pie ārsta, lai mēģinātu atšifrēt sarežģīto ainu un tiktu līdz diagnoze. To arī parasti mēs, farmaceiti, rosinām darīt.”

Kā tikt līdz diagnozei

“Noteikti ir svarīga slimības vēsture, no svara ir arī pacienta vecums un arī dzimums. Vispirms ir svarīgi izslēgt citas akūtas un dzīvībai bīstamas slimības, īpašu uzmanību ar attiecīgo simptomātiku pievēršot pacientiem, kas ir vecāki par 50 gadiem, kuriem ir neizskaidrojams svara zudums, ģimenes anamnēzē ir kuņģa-zarnu trakta ļaundabīgi audzēji, asinis izkārnījumos vai jebkādas novirzes asinsainā. Savukārt gados jaunākiem cilvēkiem būtu jāveic testi, lai izslēgtu celiakiju, Krona slimību vai čūlaino kolītu un tikai tad ķersies klāt KZS kā iespējamajam izpausmju cēlonim, jo, kā jau noskaidrojām — lai arī ļoti mokošs, ja tiek ārstēts un kontrolēts, tas nav dzīvībai bīstams,” paskaidro Oļesja Basina.

Diēta ir neatsverama!

Atbilstošas diētas izvēle ir pamatu pamats. Un otrādi, ja tiek ēsts neatbilstoši, simptomi turpinās un varbūt pat pastiprinās. Diēta, maksimāli izslēdzot no ēdienkartes fermentējumus, oligosaharīdus, disaharīdus, monosaharīdus un poliolus, var palīdzēt. Tas izklausās sarežģīti un tātad — bez zināšanām par uzturu arī nebūs vienkārši, tādēļ ir vēlama uztura speciālista konsultācija.

Baktērijas tievajās zarnās ogļhidrātus fermentē, radot daudz gāzu un “ienesot” zarnās daudz šķidruma, kas KZS pacientiem izraisa caurejas. Savukārt, ievērojot īpašo diētu, zarnās nav šo specifisko ogļhidrātu, attiecīgi, mazinās vēdera uzpūšanās un diarejas iespējamība. Ārste papildina, ka ir vērts izmēģināt arī diētu bez lipekļa un piena produktiem. Tās izmanto celiakijas pacienti un cilvēki, kam ir laktozes nepanesība. Mēdz būt, kad tādi uztura ieteikumi palīdz arī KZS gadījumos.

Kā ar medikamentiem?

“Tā kā KZS simptomi ir tik daudzveidīgi, dažādiem pacientiem atšķirīgi un bieži vien arī pretrunīgi, ārstēšanai nav viena, svarīgākā medikamenta vai zāļu grupas,” skaidro farmaceite. Tas nozīmē, ka ārstēšana ir balstīta uz simptomiem. Ja ir caureja, tad ārsti koncentrējas uz pretcaurejas līdzekļiem, piemēram, prebiotikas, diosmectīts,konsultējoties ar ārstu noder arī loperamīda hidrohlorīds. Ir daži līdzekļi, kas vairāk piemēroti tieši KZS gadījumos, novēršot šķidruma pieplūdumu tievajās zarnās.

Savukārt tiem, kuriem KZS izpaužas ar aizcietējumiem, aptiekā ir dažādi medikamenti, kas var palīdzēt veicināt regulārāku vēdera izeju, piemēram, nātrija pikosulfāts, laktuloze,papildus var lietot arī šķiedrvielas.

Ir preparāti pret krampjiem, sāpēm un vēdera uzpūšanos, piemēram, ka aktīvā viela ir drotaverīna hidrohlorīds, simetikons, pankreatīna pulveris, kas palīdz uzlabot gremošanu .

Proti, lielākā daļa no ārstēšanas ir simptomu pārvaldība. Palīdzoši var būt gan recepšu gan bezrecepšu preparāti, piemēram, arī prebiotikas un probiotikas. Piedāvājuma spektrs ir patiesi plašs — Bifidobacterium lactis, Bifidobacterium infantis, Bifidobacterium longum, Limosilactobacillus reuteri, Lacticaseibacillus casei, Lactobacillus gasseri, Lactiplantibacillus plantarum, Lacticaseibacillus.

Dati liecina, ka šie līdzekļi ir vairāk piemēroti tiem, kam lielākās raizes rada vēdera uzpūšanās,” skaidro Ieva Turonoka un uzsver, ka nevajadzētu probiotiku preparātus lietot bez jēgas, tā teikt — drošības pēc. Iesakāmais kurss varētu ilgt apmēram sešas nedēļas, lai redzētu, vai no tā ir kāds labums. Tikai tad, ja līdz, var turpināt lietot.

“Probiotikām nav daudz blakusparādību, jo tās būtībā atjauno zarnās labās baktērijas,” stāsta farmaceite, nosaucot šīs zāles par “zarnu vitamīniem”.

Dažkārt zāles satur arī augu izcelsmes vielas, no kurām viszināmākā ir piparmētru eļļu. Tai ir daudzveidīgas īpašības, tostarp spēja bloķēt kalcija jona kanālus, kas ir iesaistīti dažādos fizioloģiskos procesos šūnās, ieskaitot gludo muskuļu kontrakciju. Šīs īpašības dēļ piparmētra ir populārs līdzeklis dažādu veselības problēmu mazināšanai un ķermeņa atslābināšanai. Fenheļa sēklas satur vielas, kas palīdz mazināt gremošanas traucējumus, ieskaitot vēdera uzpūšanos un vēdera sāpes. Savukārt melisa ir pazīstama ar nomierinošām īpašībām un var palīdzēt mazināt KZS simptomus, piemēram, vēdera diskomfortu. Kumelīte ir pazīstama ar pret iekaisuma un nomierinošajām īpašībām. Tā var palīdzēt mazināt gremošanas trakta iekaisumu un vēdera sāpes.

Kaut ātrāk pārietu!

“Cik vēl ilgi? Kad tas pāries?” Šos un līdzīgus jautājumus dzirdam bieži. Te nu atkal jāsaka — KZS ir daudzveidis arī šajā ziņā. Ir jaunieši, kuri piedzīvo sindromu vidusskolas un studiju gados, bet pēcāk tas rimstas. Daži pacienti cieš gadiem ilgi, bet citiem šī problēma ir īslaicīga. Šobrīd ir skaidrs, ka jaunu saslimšanas vilni rada tā saucamais pēcinfekciozais KZS. Tas vērojams pēc Covid-19 pārslimošanas. Jo īpaši skarbi simptomi izpaužas garā kovida pacientiem, kuri var piedzīvot caureju, aizcietējumus, lēnu zarnu kustību, sliktu dūšu, norāda ārste.

Mazāk stresa — mazāk simptomu!

Stress, iespējams, ir viens no galvenajiem riska faktoriem, kas veicina KZS mokošos simptomus. Taču, kad tie sākas, stress ir teju neizbēgams, un galu galā tas viss kļūst par apburto loku. Kad KZS sāk ietekmēt ikdienas rutīnu un samazināt dzīves kvalitāti, darbs ar stresa un trauksmes novēršanu ir ārkārtīgi svarīgs. Dažreiz var palīdzēt antidepresanti, arī psihoterapija. Vieglākos gadījumos var mēģināt lietot bezrecepšu nomierinošus līdzekļus, piemēram, lavandas nomierinošās īpašības varētu palīdzēt mazināt stresu un nervozitāti, kas var saasināt KZS simptomus. Nomierinošos līdzekļos var meklēt arī tādas aktīvās vielas, kā, piemēram, divirbuļu vilkābele (Crataegus oxyacantha), parastais apinis (Humulus lupulus).

Liela nozīme ir veselīgam miegam. Caurs miegs un neizgulēšanās var pastiprināt kairinātas zarnas sindroma simptomus. Tāpēc svarīgi izmantot veselīga miega higiēnas ieteikumus — vēdināt telpas, iet gulēt un celties vienā un tajā pašā laikā, nepārēsties pirms naktsmiera un citus. Līdztekus var mēģināt lietot arī dažus vienkāršus miegu veicinošus līdzekļus, piemēram melatonīnu.

Tāpat kā daudzos ar veselību saistītos aspektos, arī fiziskajai slodzei ir nozīme — aktīvs un veselīgs dzīvesveids var palīdzēt kontrolēt KZS.

Kairinātas zarnas sindroms patiešām ir apgrūtinoša kaite. Tā ietekmē ikdienas gaitas, jo nav vienkārši doties uz darbu un normāli funkcionēt ar sāpēm vēderā, vēdera uzpūšanos, caureju, aizcietējumiem. Ja dzīve jāpakārto vēdera kaprīzēm un izvēles nosaka tas, cik vienkārši un ātri būs sasniedzama tualete, optimisms un dzīvesprieks pagaist. Tādēļ pareizākais būtu labi pārzināt savu slimību un iemanīties to kontrolēt iespējami labākā veidā,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka un mudina noteikti konsultēties ar ārstu, ja moka aprakstītie simptomi.

Ārsta apmeklējums ir īpaši svarīgs, ja ir:

  • neizskaidrojams svara zudums;
  • caureja naktī vai asinis izkārnījumos;
  • pazīmes, kas liecina par dzelzs deficītu.

Kas pasliktina simptomus?

Daži ēdieni. Piemēram tādi, kas satur laktozi, fruktozi vai dažus citus ogļhidrātus. Citi piemēri ir pārtikas produkti, kas satur lipekli (atrodams kviešos). Arī dažas bezrecepšu un recepšu zāles var simptomus pastiprināt. Tā pat grūtāki mēdz būt menstruāciju posmi. Infekcijas, kas ietekmē kuņģi vai zarnas, piemēram, “ceļotāja caureja” vai “saindēšanās ar pārtiku” arī var būt iemesls, ka simptomi kļūst vēl izteiktāki.

Ārstēšana ir darbību kopums!

“Mēs, ārsti, varam diagnosticēt KZS, pamatojoties uz tipiskiem simptomiem un dažiem vienkāršiem testiem. Taču nav uzticamu testu, lai noteiktu precīzu KZS cēloni. Neviena ārstēšana nav piemērota visiem. Tāpēc pareizās ārstēšanas atrašana var prasīt laiku un pacietību. Lūk, ko var darīt ikviens, lai stāvokli uzlabotu! Mainīt diētu. Lietot šķiedrvielām bagātu uzturu vai šķiedrvielu piedevas, ja ir aizcietējumi. Ikdienā būt fiziski aktīviem un censties mazināt stresu,” ar šādu padomu dalās gastroenteroloģe Oļesja Basina.

Intīmās higiēnas un kopšanas līdzekļu ABC sievietēm

Intīmā higiēna ir būtiska mūsu ikdienas higiēnas sastāvdaļa. Taču nepareizi izvēlēti intīmās kopšanas līdzekļi var ievērojami ietekmēt mūsu ikdienas labsajūtu. Par to, kā sievietēm parūpēties par savu komfortu un intīmo zonu higiēnu ikdienā, praktiskus ieteikumus sniedz BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Rūpējoties par savu ikdienas higiēnu un labsajūtu, nedrīkstam aizmirst arī par savu intīmo zonu kopšanu. Ir svarīgi izvēlēties piemērotus līdzekļus, lai ikdienā justos labi un komfortabli. Intīmās higiēnas līdzekļu izvēle jāveic rūpīgi, ņemot vērā dažādus faktorus, piemēram, lietošanas biežumu un izmantotās sastāvdaļas, skaidro farmaceite I. Priedniece. Tāpat jāpatur prātā:  katram vecumam un dzīves posmam būs piemēroti atšķirīgi intīmās higiēnas līdzekļi, tādēļ arī šis faktors jāņem vērā, veicot līdzekļu izvēli. Neaizmirstiet, ka intīmās zonas āda un gļotāda var būt īpaši jutīga, tādēļ ieteicams izvēlēties hipoalerģiskus līdzekļus, lai izvairītos no alerģiskām reakcijām un saglabātu labu pašsajūtu jebkurā dzīves situācijā.

Intīmās higiēnas pamatprincipi

Lai izvēlētos jums piemērotākos intīmās higiēnas līdzekļus, farmaceite iesaka ņemt vērā vairākus faktorus:

  • pārliecinieties par to, ka jūsu izvēlētais līdzeklis ir domāts ikdienas lietošanai;
  • iepazīstieties ar līdzekļa sastāvu – tam jābūt bez kairinošām vielām. Vislabāk izvēlēties līdzekļus bez smaržvielām un krāsvielām, lai saglabātu dabisko mikrofloru. Savukārt tādas sastāvdaļas kā kumelītes, kliņģerītes, olīveļļa, pienskābe, piena sūkalas kops un aizsargās ādu;
  • pievērsiet uzmanību tam, lai izvēlētais līdzeklis ir hipoalerģisks;
  • izvēlēties līdzekļus, kas palīdz uzturēt dabīgo pH līmeni intīmajās zonās.

Izvēlieties piemērotus līdzekļus!

Ir būtiski atcerēties, ka intīmo zonu higiēnai ir jāizvēlas piemēroti līdzekļi. Parastie higiēnas līdzekļi intīmo zonu higiēnai nav piemēroti. Tie var kaitēt dabiskai intīmo zonu mikroflorai un izjaukt dabisko aizsargslāni, kā arī radīt kairinājumu, niezi, iekaisumu un pat veicināt infekciju attīstību, skaidro farmaceite. Svarīgi atcerēties, ka nepiemērotu līdzekļu izmantošana var ietekmēt intīmo veselību un labsajūtu! Tādēļ parasto ziepju un mazgāšanās līdzekļu vietā izmantojiet intīmās higiēnās līdzekļus, kas ir speciāli piemēroti un radīti šim nolūkam.

Cik bieži ieteicams lietot speciālos intīmās higiēnas līdzekļus? Vienu vai divas reizes dienā, taču mēnešreižu laikā var būt nepieciešams mazgāšanos veikt biežāk – tā, lai jūs justos komfortabli.

Uzturiet dabisko mikrofloru un maksts komfortu!

Aptieku klāstā atradīsiet dažādus līdzekļus, lai rūpētos par savu intīmo zonu mikrofloras balansu. Papildus pareiza mazgāšanās līdzekļa izvēlei, lai uzturētu maksts dabisko mikrofloru un komfortu, palīgā var nākt vaginālās lodītes, stāsta farmaceite I. Priedniece. Tās palīdz atjaunot un aizsargāt maksts mikrofloru, mitrina gļotādu un uztur pH līmeni. To sastāvā izmanto dažādus ekstraktus, piemēram, alvejas, malvas un smiltsērkšķu, kā arī E vitamīnu, laktobaktērijas, hialuronskābi un pienskābi. Lodītes var izmantot sausuma un diskomforta mazināšanai, lietojot antibiotikas, pirms un menopauzes laikā, pēc staru un ķīmijterapijas, pēc ginekoloģijas procedūrām, pēc dzemdībām un arī profilaktiski. Parasti tās lieto kursu veidā vai var lietot pāris reizes nedēļā. Jums piemērotāko lietošanas režīmu un līdzekli vislabāk ieteiks speciālists.

Talkā var nākt arī vaginālie geli, kurus var izmantot kā mitrinošus līdzekļus maksts sausuma gadījumā, jo tie mazina niezi un kairinājumu. Tie lietojami arī ikdienas komforta sajūtai intīmajā zonā un  palīdz atjaunot gļotādu mitruma līmeni. Tāpat tos var izmantot pirms dzimumakta, taču tad noteikti jāpievērš uzmanība tam, vai izvēlētais gels ir saderīgs ar prezervatīviem.

Tāpat ir gadījumi, kad noderīgi ir intīmās zonas dezodoranti. Tie nav ikdienas nepieciešamība, bet būs noderīgi, piemēram, komforta sajūtai un dezoderējošai iedarbībai karstumā vai menstruāciju laikā. Tos izvēloties, pievērsiet uzmanību sastāvam, lai tas būtu hipoalerģisks un bez kairinošām sastāvdaļām, piemēram, spirta.

Pārmērīgas tīrības mīts

Jautājot BENU Aptiekas farmaceitei, kāds ir visbiežāk sastopamākais mīts par intīmo higiēnu, atbilde ir vienkārša – tā ir pārmērīga tīrība. Farmaceite uzsver, ka skalot maksti un izmantot nepiemērotus līdzekļus nav ieteicams, un, kā jau minēts iepriekš, intīmo zonu kopšanai izmantojami tikai intīmajām zonām piemēroti līdzekļi vai tikai tīrs, silts ūdens, jo pārmērīgi tīrības pasākumi izjauc dabisko mikrofloru, vecinot kairinājuma, iekaisumu, sēnīšu infekciju attīstību un citas problēmas.

Atcerieties, ka, parādoties kairinošiem vai citiem simptomiem intīmajā zonā, diskomfortam un citām sūdzībām, ir jāvēršas pie ārsta, lai noskaidrotu sūdzību cēloni un to novērstu.

Rūpējieties par sevi atbildīgi!

Auto tehniskās pārbaudes 4 pamatsoļi: Pārbaudi pirms dodies ceļā!

Vasaras tuvošanās un ziedu smarža tā vien aicina sēsties pie mašīnas stūres un doties piedzīvojumos. Tomēr pirms lēkt iekšā auto un būt ceļa jūtīs, būtiski pārbaudīt auto tehnisko stāvokli, lai izbraucienu neizjauktu nelāgi pārsteigumi un ķibeles. Atkārtošana ir zināšanu māte, tādēļ zīmola “Total Energies” eksperti atgādina četras pamatlietas, kuras likt aiz auss ikvienam autovadītājam pirms došanās tālākos izbraucienos, lai auto ripotu droši un uzticami!

1. Riepu maiņa ir obligāts uzdevums

Jautāsiet – vai tiešām kāds to vēl nezināja? Tomēr pieredze rāda, ka daļa autovadītāju savu uzskatu vadīti riepas nemaina katru sezonu, un šis nav stāsts par vissezonas riepām. Lai gan satiksmes noteikumi neparedz obligātu ziemas riepu nomaiņu pašā pavasara sākumā, braukšana ar ziemas riepām siltajā sezonā ir ne tikai ekonomiski neizdevīga, bet arī diezgan bīstama. Ziemas riepas, kas izgatavotas no mīkstāka gumijas maisījuma, ātrāk dilst un pagarina bremzēšanas ceļu, tādējādi apdraudot savu un citu drošību.

“Par biežu vilcināšanās iemeslu kļūst fakts, ka braukšana ar riepām bez radzēm vasaras sezonā ceļu satiksmes noteikumos nav aizliegta, tomēr es vienmēr uzsveru, ka ziemas riepas ir izgatavotas no mīkstāka gumijas maisījuma, tādēl tās ne tikai ātrāk sadils, bet arī pagarinās transportlīdzekļa bremzēšanas ceļu, kas ir īpaši bīstami lietainā laikā un spilgtas saules apstākļos. Mēs nedrīkstam taupīt uz savas drošības rēķina!” uzmanību vērš automehāniķis Prans Mitkus.

2. Riteņu savirze = stabilas braukšanas pamats

Vai esi saskāries ar situāciju, ka, mainot ziemas vai vasaras riepas, servisa speciālisti norāda, ka riepu protektoru nodilums nav vienmērīgs? Tas nozīmē, ka automašīnai nepieciešama savirzes regulēšana. Ikdienas braukšanas apstākļi, piemēram, nelīdzeni asfalti, asas bedres, akas un grunts segums var ietekmēt riteņu savirzi. Ja riteņu savirze ir neprecīza, tad tā samazina automašīnas manevrēšanas spējas, palielina riepu nolietojumu un pat degvielas patēriņu. “Velk” uz vienu pusi? Pārbaudi savirzi!

3. Auto tīrīšana – korozijas novēršanai

Ziemā uz ceļiem izmantotā sāls var nopietni kaitēt automašīnas virsbūvei, tādēļ vasarā būs īstais laiks, kad veikt rūpīgu automašīnas mazgāšanu, īpaši pievēršot uzmanību automašīnas aizmugurei un dzinēja nodalījumam, kur mēdz uzkrāties visvairāk putekļu. Regulāra tīrīšana ne tikai uzlabos automašīnas izskatu, bet arī novērsīs korozijas veidošanos, kas var rūgti atspēlēties ziemā, radot nopietnas tehniskās problēmas.

4. Šķidrumu pārbaude tehnisko problēmu novēršanai

Automašīnas šķidrumu pārbaude nereti aizmirstas, bet pirms došanās tālākos izbraucienos to ir ļoti būtiski atcerēties, lai izvairītos no tehniskām ķibelēm. Pārbaudes laikā jāpārliecinās, ka bremžu, dzesēšanas sistēmas, stūres pastiprinātāja, logu mazgāšanas šķidrumi un motoreļļa ir pietiekamā līmenī. Pārbaudām arī, kad pēdējo reizi veikta motoreļļas nomaiņa un atceramies, ka biezākas eļļas izmantošana ne vienmēr ir labāka. Andrejs Hudžidzskis, zīmola “Total Energies” vadošais eksperts uzsver, ka motoreļļas ar augstāku viskozitāti ne vienmēr ir piemērotas jaunākajiem dzinējiem, jo tās var pasliktināt dzinēja dzesēšanu. “Ievērojam ražotāja norādījumus par motoreļļas izvēli un nepaļaujamies uz mītiem, lai pasargātu savu auto no pārkaršanas riska un braukt drošu sirdi.”

Ar interviju ar Raimondu Paulu atklāts jauns interaktīvs projekts “Jekaterinas sapņi” (+VIDEO)

8.maijā Youtube kanālā “Jekaterinas sapņi” publicēta jaunā projekta pirmā sērija. Tajā izcilas, populāras personības stāsta par saviem sapņiem. Interaktīvās sarunas atklāj unikāla intervija ar Raimondu Paulu, kurā maestro atklāti stāsta par to, kā, ievērojot stingru disciplīnu un apzinoties visa laicīgumu, viņam izdevās saglabāt laimes sajūtu.

 “Jekaterinas sapņi” (Catherine’s Dreams) ir intervijas un performances sintēze, kuru prasmīgi apvienojusi projekta autore un vadītāja Jekaterina Lanskaja. Pēc projekta veidotāju ieceres intervijas varonis nokļūst “sapņu karaļvalstī”, bet vadītāja līdzīgi kā zinātkārā un drosmīgā Alise Brīnumzemē uzdot viņam jautājumus, kas balansē uz realitātes robežas, bet reizēm – atrodas aiz tās.

Video

“Šis projekts radās vēl pirms pandēmijas, taču visiem saprotamu iemeslu dēļ tika iepauzēts. Šodien, kad visa pasaule šūpojas starp bezmiegu un murgiem, ir īpaši svarīgi un aktuāli runāt par mūsu skaistajiem sapņiem – cildeniem un brīnumainiem. Veidot savdabīgus somnoloģijas seansus un tikt galā ar metaforisku deformāciju, kad, atbildot uz jebko jaunu, smadzenes atbild ar vecu analogu. Savos sapņos mēs ar pasauli esam uz “tu”. Es uzdodu savus jautājumus – bez rāmjiem un šabloniem. Mēs ar viesi runājam par vissvarīgāko, par dzīves būtību un pasaules kārtību,” stāsta Jekaterina Lanskaja.  

Projektu iedvesmojis Raimonds Pauls: “Mēs satikāmies pirms mēģinājuma, maestro nebija daudz laika, taču ļoti vēlējos parunāt ar komponistu, kas nav ļoti dāsns ar komentāriem un emociju izpausmēm. Tad es pajautāju: “Kur ir jūsu maiguma punkts?” Ar šo dīvaino jautājumu viss arī sākās.”

Projektā piedalās: režisors inscenētājs un izpildproducents Arsēnijs Poltoraks, ģenerālproducents  Vladimirs Šuļčenko, redaktore Viktorija Ļakiševa, fotogrāfe Daša Si, grafiskādizainere Vika Nevi.

Psiholoģe: Ieteikumi, kas mājas kārtošanu padarīs vieglāku un relaksējošāku

Pasaulē lielākajā pētījumā par dzīvi mājās* noskaidrots, ka viens no būtiskākajiem elementiem, kas ļauj mums justies mājās labi, ir sajūta, ka kontrolējam savu dzīvi. Tomēr viens no šķēršļiem katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam, kas liedz to izjust un justies labi, ir sajūta, ka mājas darbi nekad nebeidzas. Eksperti dalās praktiskos padomos, kā līdzsvarot mājās paveicamos darbus un atvēlēt laiku arī atpūtai.

IKEA ikgadējā pētījuma “Dzīve mājās” rezultāti atklāj arī to, ka atpūta (34 %) un tīrība un kārtība (35 %) ir svarīgākie elementi, kas palīdz uzturēt garīgo labsajūtu.

“Kopumā kārtības uzturēšana var pasargāt cilvēkus no nevajadzīga stresa, ko rada nekārtība un netīrība. Nekārtīga vide var radīt sajūtu, ka visa ir par daudz, turpretī kārtīgas telpas veicina atslābināšanos, jo tajās mums nav sajūtas, ka kaut kas ir palicis nepadarīts. Kārtība rada mums sajūtu, ka kontrolējam savu vidi un ka spējam to ietekmēt. Daudziem cilvēkiem kārtīgā vidē ir vieglāk koncentrēties un būt produktīviem. Arī pati kārtošana var būt nomierinoša, īpaši, ja haoss nav pārlieku liels,” skaidro psiholoģe Kristīne Dūdiņa.

Ieplāno konkrētu laiku mājas darbiem

Psiholoģe uzsver, ka nekārtīgā mājoklī var būt grūti atpūsties, rodas iekšējā trauksme un uzspiesta pienākuma sajūta. Par laimi, ir dažādas stratēģijas, kā ieviest kārtību pat tad, ja trūkst enerģijas.

“Nosaki mājas darbu prioritātes atkarībā no to potenciāla uzlabot situāciju un kopējo labsajūtu. Ieplāno konkrētu laiku, piemēram, 15 minūtes, ko atvēlēt mājas darbiem, un šai laikā paveic tik daudz, cik vien iespējams. Nepārmet sev – pirms atkal ķeries pie darba, ir nepieciešams pārtraukums,” K. Dūdiņa saka.

Visbeidzot psiholoģe atgādina, ka arī laiks, ko pavadām atpūšoties un neko nedarot, ir sava veida kārtošana, tikai savā prātā. Plānojot laiku mājās veicamajiem pienākumiem, darbam un atpūtai, mūsu prātā notiek līdzīgi procesi kā fiziski kārtojot un noliekot lietas īstajās vietās.

Sadali mājas darbus mazākos darbiņos

Lai liela daļa nedēļas nogales nebūtu jāvelta kārtošanai un tīrīšanai. Lai paliktu laiks atpūtai un citām sirdij tuvām aktivitātēm, kuras ir svarīgas mūsu labsajūtai, mājas darbus ieteicams plānot visas nedēļas garumā. “Piemēram, pirmdienas vakarā var pusstundu sūkt grīdu ar putekļusūcēju, otrdien atvēlēt pusstundu pamatīgai vannasistabas tīrīšanai, trešdien pievērsties virtuvei un tā tālāk. Šādi mēs katru dienu veltīsim mājoklim tikai pusstundu, bet iegūsim veselu dienu brīvdienās,” iesaka IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus.

Dizainers iesaka arī izdarīt sīkumus uzreiz, lai tie nesakrātos. Piemēram, pēc ēdiena gatavošanas virtuvi var sakārtot uzreiz. Pa ceļam uz dušu var ieslēgt veļas mazgājamo mašīnu, bet gaidot, kad uzvārīsies ūdens tējai – noslaucīt virtuves galdu vai darba virsmu.

Atbrīvojies no lietām, kuras tev vairs nepatīk

Interjera dizainers uzsver, ka ir svarīgi turēt mājās tikai tādas lietas, kas mums patiešām patīk, un atvadīties no tām, kuras mums vairs nav tuvas. Viņš ierosina šādas mantas pārdot vai ziedot, jo tās tikai aizņem vietu un laupa mums laiku un enerģiju.

“Nekārtība ir prieka un veselīga mājokļa lielākā ienaidniece. Ja apkārt ir lietas, kuras mums patīk, tas mūs iepriecina, jo atgādina par dzīves laimīgajiem mirkļiem. Bet nekārtības efekts ir pretējs. Nevienu nepriecē salauztas, nemīlētas lietas, lietas, ko esam paturējuši “katram gadījumam”, dāvanas, ko glabājam pienākuma pēc, un mantas, kas nedarbojas. Tās izsūc mums enerģiju un lieki aizņem plauktus. Lai virzītos uz sakārtotāku dzīvi, no šīm lietām jātiek vaļā vispirms,” D. Rimkus uzsver.

Kā panākt, lai būtu jākārto retāk

Interjera dizainers iesaka knifu, kas ļaus ietaupīt mājokļa kārtošanai nepieciešamo laiku. Mantas ir jāsakārto tā, lai katrai būtu sava noteikta vieta, kur to var viegli atrast. Kad esi atbrīvojies no nevajadzīgā, tad sašķiro pāri palikušās lietas un saliec tās kastēs.

“Pat tad, ja mantas glabā atvilktnēs, tās aizņems mazāk vietas un būs vieglāk atrodamas, ja būs kastēs. Vaļējos plauktos ir ērti lietot lielākus grozus rotaļlietām, plediem un citām mantām. Plauktos viena stila kastes ir arī lielisks veids, kā paslēpt nekārtību.”

*Par IKEA pētījumu “Dzīve mājās”

Kvantitatīvo pētījumu IKEA Group uzdevumā veica starptautiskā pētījumu un datu analīzes grupa YouGov. Aptauju veicām no 2023. gada maija līdz jūnijam, izmantojot tiešsaistes paneļus katrā valstī. Latvijā tika aptaujāti 1005 iedzīvotāji.

No pirmdienas gaiss var iesilt līdz pat +30 grādiem, liecina sinoptiķu prognozes!

Aizgājušajās dienās laiks bija vasarīgi silts, valsts teritorijas lielākajā daļā spīdēja saule un vietām izveidojās negaisa mākoņi, kas atnesa lietusgāzes un krasas vēja brāzmas, lokāli pat krusu.

Arī turpmākajās dienās gaidāmi līdzīgi laika apstākļi – sauli palaikam aizklās mākoņi, vietām atkal veidosies lietus un negaisa mākoņi. Gaiss kļuvis vasarīgi karsts, daudzviet gaisa temperatūra dienās pieturēsies +24…+29 grādu robežās, vietām pat iesils līdz +30 grādiem, vien dažviet piekrastē būs vēsāks.

Naktīs gaiss būs silts, termometra stabiņš nenoslīdēs zemāk par +10…+18 grādu atzīmi.

Lai gan no pirmdienas biežāk varēs redzēt mākoņus, kas nesīs ilgi gaidīto lietu, gaisa temperatūra joprojām saglabāsies augsta – nedēļas sākumā gaiss pārsvarā iesils līdz +25…+30 grādiem, bet nedēļas otrajā pusē jau pakāpeniski ieplūdīs nedaudz vēsāka gaisa masa, tādēļ jau plašākā teritorijā dienas laikā termometra stabiņš nepakāpsies virs +25 grādu atzīmes.

Lielbritānijas parlamenta komiteja rosina aizliegt viedtālruņus bērniem līdz 16 gadu vecumam!

Smiling child making a phone call outside a school
Smiling child making a phone call outside a school

Nākamajai Lielbritānijas valdībai būtu jāapsver iespēja ar likumu aizliegt mobilos tālruņus skolās un pilnīgu viedtālruņu aizliegumu bērniem līdz 16 gadu vecumam, teikts parlamenta Pārstāvju palātas Izglītības komitejas ziņojumā.

Komiteja norādīja, ka stingrākas vadlīnijas par mobilajiem tālruņiem skolās un par to, kā pārvaldīt bērnu laiku pie ekrāniem mājās ir nepieciešamas jauniešu aizsargāšanai.

Kā teikts komitejas ziņojumā, pie ekrāniem pavadītais laiks kaitē bērnu garīgajai un fiziskajai veselībai, un gan skolām, gan vecākiem ir vajadzīgi skaidri valdības norādījumi šajā jautājumā.

Šī gada sākumā Apvienotās Karalistes Izglītības ministrija izdeva norādījumus skolu direktoriem, kā aizliegt izmantot tālruņus ne tikai mācību stundu laikā, bet arī starpbrīžos un pusdienu laikā, un ierosināja, ka darbinieki nepieciešamības gadījumā varētu pārmeklēt skolēnus un viņu somas, lai atrastu mobilos tālruņus.

Tomēr komiteja pavēstīja, ka ar šīm vadlīnijām nepietiek.

Tās ziņojumā teikts, ka nākamajai valdībai būtu jāapspriež iespēja pilnībā aizliegt viedtālruņu lietošanu personām, kas jaunākas par 16 gadiem, kā arī pilnīgs ar likumu noteikts aizliegums lietot mobilos tālruņu skolās.

Ziņojumā teikts, ka bērnu pie ekrāna pavadītais laiks ir pieaudzis par 52% laikā no 2020. līdz 2022.gadam, turklāt ceturtā daļa no viņiem ierīces izmanto atkarību izraisošā veidā.

Padomi, kā rūpēties par veselību karstā laikā

Šogad pavasaris ir pārsteidzis ar karstām gaisa temperatūrām, kas mudina cilvēkus vairāk doties svaigā gaisā, bet jāatceras, ka gan saule, gan karsts laiks ietekmē mūsu veselību. Kā mūsu veselību ietekmē karsts laiks, kas jāatceras cilvēkiem ar sirds vai hroniskām saslimšanām un ko darīt, ja parādās saules vai karstuma dūriena simptomi, stāsta BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Kā karstums ietekmē veselību?

Neparasti karsts laiks, ventilācijas trūkums un intensīvas fiziskās aktivitātes ir faktori, kas var veicināt ķermeņa temperatūras paaugstināšanos. Ja šiem faktoriem nepievērš uzmanību, tie var radīt nopietnu risku mūsu veselībai. Ķermenis reaģē uz temperatūras paaugstināšanos, palielinot asins plūsmu uz ādu un noņemot siltumu no ķermeņa virsmas. Tai pat laikā izdalās sviedri, kas iztvaiko un atdzesē ķermeni, bet kad ķermenis uzsilst, asinsvadi paplašinās. Asinsvadu paplašināšanās var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos un palielināt slodzi sirdij, kas var kaitēt veselībai. Svīšana veicina šķidruma un sāļu zudumu, kas ir svarīgs līdzsvars organisma darbībai, stāsta farmaceits. Ikvienam jāzina, ka karstuma izraisītas veselības problēmas, piemēram, karstuma dūriens, ir ļoti bīstams veselībai un pat dzīvībai, tādēļ, ja gaisa temperatūra pārsniedz 25°C–26°C, ir jābūt ļoti vērīgiem pret sevi un apkārtējiem.

Riska grupas

Ikvienam karstā laikā ir jābūt piesardzīgam un jārūpējas par veselību. Taču ir cilvēku grupas, kuriem karstā laikā ir jāpievērš īpaša uzmanība savai pašsajūtai. Ja tiek sajustas izmaiņas veselībā, ir steidzami jāvēršas pēc palīdzības. Farmaceits Kontanstīns Čerjomuhins skaidro, kuras ir galvenās riska grupas:

  • Vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki, kuriem ir noteiktas hroniskas slimības (piemēram, sirds un asinsvadu slimības), jo viņu ķermenim ir grūtāk tikt galā ar stresu, ko rada karstums.
  • Diabēta pacienti, jo ķermenis ātrāk zaudē ūdeni, un dažas šīs slimības komplikācijas var mainīt asinsvadu stāvokli un organisma spēju svīst, līdz ar to arī atdzesēt sevi.
  • Bērni un mazkustīgi cilvēki, kas ir mazāk aizsargāti, jo ķermenim ir grūtāk tikt galā ar lielo slodzi, kuru rada karstais laiks.
  • Cilvēki, kuri lielāko daļu laika pavada ārpus telpām.
  • Cilvēki, kas dzīvo augšējo stāvu dzīvokļos, kuros gaiss un telpas vairāk sakarst un uztur karstumu arī naktī.

Kā mazināt sirds veselības riskus karstā laikā?

Cilvēkiem ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām ir ļoti svarīgi karstā laikā būt īpaši piesardzīgiem un izvairīties no papildu slodzes organismam, tai skaitā nedzert alkoholiskos dzērienus un nesmēķēt. Atrodoties ārā karstā laikā, ieteicams ņemt līdzi pudeli negāzēta ūdens un papīra salvetes vai kabatlakatiņu, samitrinot tos, var noslaucīt seju, rokas, kājas, lai atvēsinātu ķermeni. Ir svarīgi karstumā arī izvairīties no fiziskām aktivitātēm un, ja ir nepieciešams vingrot vai veikt fizisku darbu, dodiet priekšroku vēsākam dienas laikam – no rīta vai vēlu vakarā. Tas palīdzēs izvairīties no ķermeņa pārkaršanas un pārmērīgas slodzes sirdij. Arī veselīgam uzturam ir svarīga loma. Siltumā ķermenis tērē vairāk enerģijas, regulējot temperatūru, tāpēc vajadzētu dot priekšroku veselīgiem, viegli sagremojamiem pārtikas produktiem, kas bagāti ar vitamīniem un minerālvielām. Ļoti treknas un smagas maltītes var pasliktināt pašsajūtu un papildus apgrūtināt gremošanas sistēmu.

Dodiet priekšroku vieglam, brīvi pieguļošam apģērbam, kas izgatavots no dabīgiem materiāliem, – tas palīdzēs samazināt pārkaršanas risku un nodrošinās ērtāku sajūtu pat karstā laikā. Turklāt neaizmirstiet par saules aizsardzību – valkājiet cepures un izmantojiet saules aizsargkosmētiku, lai samazinātu ultravioleto staru ietekmi uz ķermeni.

Karstumā sirdij ir nepieciešama īpaša aizsardzība un uzmanība, tādēļ, lai samazinātu karstuma negatīvo ietekmi uz sirds un asinsvadu sistēmu, jāievēro vairāki ieteikumi. Pirmkārt, jāuztur optimāls hidratācijas līmenis, jo tas palīdzēs novērst dehidratāciju, kas var palielināt asins recekļu veidošanās risku un pasliktināt sirds darbību. Jānodrošina ērta vide gulēšanai un atpūtai karstās dienās, jāizmanto gaisa kondicionētājs vai ventilators, lai uzturētu komfortablu istabas temperatūru. Ja ir vēlme pavadīt laiku ārā, ieteicams dot priekšroku dienas vēsākam laikam, piemēram, no rīta vai vakarā.

Karstuma vai saules dūriens?

Bieži vien varētu šķist, ka karstuma un saules dūriens ir viens un tas pats, taču tā nav. Karstuma dūriens ir pārkaršana, kas notiek, kad ķermenis kādu iemeslu dēļ nevar atdzist un uzturēt sevi veselīgā temperatūrā. Savukārt saules dūriens ir īpašs karstuma dūriena gadījums – tā ir lokāla galvas pārkaršana, ko izraisa tiešie saules stari. Par laimi, karstuma dūriens nenotiek uzreiz un, kad tas tuvojas, ķermenis signalizē, ka nespēj tikt galā ar termoregulāciju un tam steidzami jāpalīdz atdzist. Par to liecina šādas pazīmes dažādās kombinācijās – bāla, auksta āda, galvas reiboņi, vājums un apjukums, ir sajūta, ka acis kļūst tumšākas, ir pastiprināta svīšana, galvassāpes, slikta dūša, neliela vemšana, sirdsklauves, muskuļu spazmas un krampji un tumšs urīns (kas norāda uz dehidratāciju). Ja tiek nokavēta šī termiskā izsīkuma stadija un ir karstuma dūriens, simptomi būs vēl nepatīkamāki – ķermeņa temperatūra virs 40 °C, apgrūtināta elpošana, stipra vemšana, samaņas zudums, nopietni sirds ritma traucējumi, iespējami iekšējo orgānu bojājumi karstuma šoka dēļ un smadzeņu darbības traucējumi.

Abi dūrieni ir ļoti bīstami, jo tiek apdraudēta ne vien veselība, bet arī dzīvība, tāpēc ir steidzami jārīkojas un jāvēršas pēc palīdzības, ja sāk parādīties kādi no simptomiem. Ja ir runa tikai par sākotnējiem pārkaršanas simptomiem, rīcības algoritms ir šāds:

  • jāpārtrauc fiziskās aktivitātes;
  • jāpārtrauc uzturēties saulē vai karstā telpā un jādodas ēnā vai telpā, kas atdzesēta ar gaisa kondicionētāju;
  • ja iespējams, jānoģērbj drēbes;
  • jāizmanto marle vai dvielis, kas samitrināts vēsā ūdenī, lai sagatavotu pieres kompresi;
  • jāizdzer vismaz 1–2 glāzes ūdens. Tas ir nepieciešams, lai novērstu iespējamo dehidratāciju un sniegtu ķermenim šķidrumu, lai iegūtu pietiekamu daudzumu sviedru;
  • var dzert izotoniskus sporta dzērienus, kas satur elektrolītus, kurus ķermenis zaudē ar intensīvu svīšanu, kas ir svarīgi vielmaiņai un nervu sistēmas darbībai.

Atcerieties, ka pie aizdomām par karstuma vai saules dūrienu ir steidzami jāvēršas pēc palīdzības pie mediķiem!

Kā pasargāt sevi no karstuma vai saules dūrienu?

Farmaceits K. Čerjomuhins dalās padomos, kuri palīdzēs izvairīties no sliktas pašsajūtas karstā laikā un novērst saules vai karstuma dūriena risku. Nepieciešams dzert vairāk ūdeni, it īpaši, ja tiek veiktas fiziskās aktivitātes karstumā. Jācenšas karstākās stundas pavadīt telpās, it īpaši no 11:00 līdz 15:00, kas tiek uzskatīts par bīstamāko laika periodu vasarā. Šajā laikā jāizvairās arī no fiziskām aktivitātēm tiešos saules staros. Jāvalkā viegls apģērbs, un tam ir jābūt pēc iespējas brīvākam, lai veicinātu gaisa cirkulāciju ap ķermeni. Nedrīkst aizmirst par galvassegu. Cepure vai cita galvas sega palīdzēs novērst saules dūrienu, taču bandanas nav ļoti piemērotas karstā dienā – labāk izvēlēties cepuri, kas ir viegla un ar platu malu. Biežāk jādodas vēsā dušā vai vannā, jo tas palīdzēs pazemināt ķermeņa temperatūru. Nebūtu vēlams lietot alkoholu vai kofeīnu saturošus dzērienus, jo tie veicina dehidratāciju. Jāpievērš uzmanība urīna krāsai, jo tumša urīna krāsa ir bīstama dehidratācijas pazīme.

Rūpējieties par sevi un apkārtējiem, un lai skaista vasara!

BENU Aptiekas ir daļa no Eiropas mēroga aptieku tīkla, kas apvieno aptuveni 700 aptieku Čehijā, Šveicē, Nīderlandē, Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, Igaunijā un Lietuvā. BENU Aptieku tīkls ir viens no vadošajiem zāļu mazumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā, kas apvieno 76 aptiekas visos lielākajos valsts reģionos. BENU Aptiekās Latvijā strādā vairāk nekā 400 darbinieku.

Džonijs Deps, Kianu Rīvss un citas slavenības, kuras lepojas ar saviem  senčiem – pamatiedzīvotājiem

Pēc eksotiskajiem sejas vaibstiem var nojaust, ka vairāku pasaules slavenību dzīslās rit pamatiedzīvotāju asinis, viņi to arī neslēpj, gluži otrādi – velta senčiem tetovējumus un citādi godina savu izcelsmi, vēsta kanāls “National Geographic”.

Apvienoto Nāciju organizācijas dati liecina, ka 90 valstīs dzīvo vairāk nekā 476 miljoni pamatiedzīvotāju, kas veido 6,2 procentus no pasaules populācijas. Ir vairāk nekā 5000 atšķirīgu grupu, no kurām gandrīz katra runā pati savā mēlē. Lielākā daļa no 7000 pasaules valodu ir tieši pirmiedzīvotāju dialekti.

Vieni no pasaulē pazīstamākajiem pamatiedzīvotājiem ir indiāņi. Šobrīd Amerikas Savienotājās Valstīs (ASV) ir 574 to ciltis. Arī pēc teritorijas lielākajā ASV štatā – Aļaskā – 15 procentus no visiem štatā dzīvojošajiem veido pamatiedzīvotāji no vairāk nekā 200 ciltīm.

Mūsdienu Aļaskas pamatiedzīvotāji, tāpat kā viņu priekšteči, joprojām dodas vaļu un meža zvēru medībās, kā arī makšķerē, lai iegūtu iztiku. Viņi nodarbojas arī ar amatniecību un ir izslavēti ar saviem īpašajiem aušanas stiliem, unikālajām cilšu dejām un bungu spēlēšanu.

Raidījuma “Pirmie aļaskieši” trešās sezonas pirmizrāde piektdien, 24. maijā, plkst. 21.40, kanālā “National Geographic”!  Gaidot pirmizrādi, kanāls “National Geographic” piedāvā uzzināt, kuras pasaules slavenības lepojas ar savām pirmiedzīvotāju saknēm!

“Troņu spēles” zvaigznes dvēsele ir Havaju salās

Supervaroņa Akvamena un Khala Drogo lomas atveidotāja fantastikas seriālā “Troņu spēle” Džeisona Momoa dzīslās rit Havaju salu pamatiedzīvotāju asinis. Viņa pilnais vārds ir Džozefs Džeisons Namakaeha Momoa.

Aktieris ne reizi vien intervijās ir teicis, ka ļoti lepojas ar savu izcelsmi. Viņa tēvs nāk no havajiešu pamatiedzīvotāju cilts, savukārt aktiera mātei ir īru, vācu un indiāņu “Pawnee” cilts izcelsme.

Aktieris cenšas pēc iespējas biežāk viesoties dzimtajās Havaju salas, jo tas nākot par labu viņa dvēselei. “Manai dvēselei ir jābūt tur,” uzskata Momoa. Aktierim ir arī haizivs tetovējums par godu saviem senčiem.

Viņš arī vairākkārt, apmeklējot publiskus pasākumus, bija izvēlējies havajiešu tradicionālos tērpus un reiz pirmizrādē arī dejoja tradicionālo deju. Piemēram, televīzijas šovā “Jimmy Kimmel Live” viņš bija redzams “malo”. Tas ir gurnu apsējs, ko Havaju salu vīrieši valkā svinīgos gadījumos.

Momoa arī rūp Havaju salās notiekošais, piemēram, viņš ir piedalījies protestos pret to  augstākā kalna – Maunakea – blakus teritoriju apbūves plāniem.

Kianu Rīvss un viņa unikālais havajiešu vārds

Arī “Matriksa” un citu filmu zvaigznes, aktiera Kianu Rīvsa dzīslās rit Havaju salu pamatiedzīvotāju asinis. Viņa tēvam ir havajiešu, ķīniešu, angļu, īru un portugāļu izcelsme. Rīvsa māte ir angliete.

Kianu vārds tulkojumā no havajiešu valodas nozīmē “svaigs vējš kalnu virsotnēs”. Tas ir atvasinājums no Kianu radinieka vārda – Keaweaheulu. Kad Rīvss tikko sāka karjeru šovbiznesā, aģents ieteica nomainīt vārdu, jo to esot pārāk grūti izrunāt.

Kianu pat bija gatavs pieņemt pseidonīmu un saukt sevi par Čaku, taču tas nebija vajadzīgs. Pēc tam, kad uz ekrāniem iznāca “Mazais Buda”, “Lūzuma punkts” un “Ātrums”, viņa unikālo vārdu uzzināja visā pasaulē!

Uz “Red Hot Chili Peppers” solista pleciem – indiāņu cilšu vadoņu portreti 

Mūsu platuma grādos ir plaši zināms, ka vienas no populārākajām amerikāņu grupām “Red Hot Chili Peppers” solistam Entonijam Kīdisam ir lietuviešu izcelsme. Par to liecina arī mūziķa oriģinālais vārds un uzvārds, proti, Antanas Kiedis. Viņa vectēva ģimene 1900. gadu sākumā emigrēja no Lietuvas.

Taču viņa vecmāmiņa no mātes puses nāk no mohikāņu cilts. Godinot savu izcelsmi, Kīdisam jaunībā bija ļoti gari melni mati – līdz pat astes kaulam. Tā ir Amerikas pamatiedzīvotāju vīriešu kārtas pārstāvju tradīcija.

Viņam uz muguras ir arī liels piekūna tetovējums. Kīdisa kreiso plecu rotā slavena indiāņu cilts vadoņa un brīvības cīnītāja Džozefa, īstajā vārdā Hin-mah-too-yah-lat-kekt, attēls. Savukārt labo plecu – cits cilts vadītājs ar iesauku Sēdošais Bullis, kurš pretojās ASV valdības īstenotājai politikai.

2007. gadā intervijā izdevumam “People” Kīdiss stāstīja, ka senču mantojums iedvesmoja viņa meitas vārda izvēli – viņu nosauca par Everliju Bēru (Everly Bear), kas aptuvenā tulkojumā nozīmē Mūžīgā Lācene.


Džoniju Depu uzņem indiāņu ciltī

Viens no populārākajiem Holivudas aktieriem Džonijs Deps ne reizi vien ir publiski stāstījis, ka starp viņa senčiem ir Amerikas indiāņi – Čeroki un Krī cilts pārstāvji. Taču jāatzīmē, ka dokumentālu pierādījumu tam gan pagaidām nav.

Tomēr tas netraucē aktierim lepoties ar saviem senčiem un to, ka savu pirmo tetovējumu viņš uztaisīja par godu vecvecmāmiņai. Depa plecu rotā Čeroki cilts pārstāvja profils, tērpts tradicionālajā galvassegā.

2013. gada vesternā “Vientuļais reindžers” Deps tik izcili atveidoja indiāni vārdā Tonto, ka tika oficiāli uzņemts Komanču indiāņu ciltī kā tās goda loceklis. Aktierim arī tika dots indiāņu vārds Mah-woo-may, kas tulkojumā nozīmē “vilkacis”.

Ja par Depa indiāņu saknēm kādam ir šaubas, tad par Lilijas Gledstonas izcelsmi jautājumu nav. Viņa uzauga indiāņu rezervātā Montānas štatā. Viņas tēvs un citi radi nāk no “Siksikaitsitapi” un “NiMíiPuu” ciltīm. 

Aktrise, kura bijusi redzama vairākās slavenās filmās un seriālos, šogad kļuva par pirmo Amerikas pamatiedzīvotāju, kura saņēmusi “Zelta globusu”, un bija izvirzīta “Oskara” balvai kā “Gada labākā aktrise” par lomu Mārtina Skorsēzes vesternā “Ziedu mēness slepkavas”.

Filma ir balstīta uz patiesiem notikumiem. 1920. gados indiāņiem piederošajās teritorijās Oklahomas štatā atklāja naftu un sākās asiņains konflikts, kurā gāja bojā daudzi Amerikas pamatiedzīvotāji.

Hitlera lomas atveidotājs no maori cilts

Pasaulslavenais Jaunzēlandes režisors, producents, scenārists, aktieris un komiķis Taika Vaititi par nopelniem savā profesionālajā karjerā ir ieguvis Amerikas Kinoakadēmijas balvu, BAFTA kino balvu, “Grammy” balvu, kā arī  divas “Emmy” balvas nominācijas. Viņa slavenākā filma ir melnā humora komēdija “Trusis Džodžo”, kurā pats atveidoja Ādolfa Hitlera lomu.

Režisora dzimšanas apliecībā līdzās viņa vārdam ir ierakstīts mātes uzvārds – Taika Deivids Koēns, tomēr jau pēc pirmās īsfilmas panākumiem viņš sāka izmantot tēva uzvārdu – Vaititi. Viņš sevi identificē kā ateistu, kuram tuvi Jaunzēlandes pamatiedzīvotāju uzskati.

Vaititi tēvs nāk no Jaunzēlandes “Te Whānau-ā-Apanui” maori cilts, bet mātei ir ebreju izcelsme. Vaititi sevi sauc par “Polinēzijas ebreju”, jo tika audzināts vairāk pēc maori nekā jūdaisma tradīcijām.

Režisors ir nosaukts vectēva vārdā, kurš Otrajā pasaules karā devās pāri okeānam, lai cīnītos pret nacistiem. Vaititi rakstīja, ka viņa vectēvs Eiropā “cīnījās arī par maori identitāti”.

Arī slavenajam cīkstonim un aktierim Dveinam Džonsonam ar iesauku “The Rock” jeb Klints ir polinēziešu saknes. Proti, viņa māte Mataniufeagaimaleata jeb Ata nāk no Samoa salām, savukārt Džonsona tēvs ir afroamerikānis no Kanādas, kurš arī profesionāli nodarbojās ar sportu.

Citi pazīstami pamatiedzīvotāji

Cilvēki ar pamatiedzīvotāju saknēm ir pazīstami ne tikai šovbiznesā, bet arī sportā un citās jomās. Piemēram, 2002. gadā Džons Heringtons kļuva par pirmo indiāņu cilts pārstāvi, kas bijis kosmosā. Godinot savu izcelsmi, uz Starptautisko kosmosa staciju viņš ņēma līdzi sešas ērgļa spalvas, zāles pinumu, divus bultu uzgaļus un “Chickasaw” cilts karogu.

Savukārt Amerikas lielākā štata pamatiedzīvotāju ikdiena un senču tradīcijas būs skatāmas raidījumā “Pirmie aļaskieši”, kura dalībnieki nu jau ir pazīstami visā pasaulē. Viens no spilgtākajiem personāžiem ir  Džodija Potsa-Džozefa.

Viņai ir vairāki tradicionālie tetovējumi, pamanāmākais no tiem ir līnijas uz zoda. Sieviete ir no Aļaskas “Han Gwich’in” cilts. Džodijai ļoti rūp daba un satrauc klimata pārmaiņas. Viņa dzīvo nelielā ciematā, kur gādā pārtiku ar tradicionālajām metodēm, dodoties medībās un makšķerējot netālu esošajā Jukonas upē.  

Jāatzīmē, ka tradicionāli inuītu tetovējumus sievietes taisīja viena otrai. Pirmā uz zoda tetovētā līnija apzīmēja sievietes pilngadības sasniegšanu. Tetovējumus tradicionāli veica, ievadot tinti ar adatu zem ādas vai iemērcējot adatu tintē un pārdurot ādu noteiktā leņķī, lai ievilktu līnijas un punktiņus. 

Ar šiem ķermeņa gleznojumiem Aļaskas pamatiedzīvotāji atzīmēja katru sievietes dzīves nozīmīgo sasniegumu vai notikumu, piemēram, laulības vai bērna piedzimšanu. Jo vecāka sieviete un jo vairāk viņai sasniegumu, jo vairāk tetovējumu klāj viņas ķermeni.  

Vēl viens raidījuma dalībnieks ir “Athabascan” cilts loceklis Stīvens Strasburgs. Viņš dzīvo Allakaketas ciemā un kopā ar partneri Luīzi audzina septiņus bērnus, vecākajam no viņiem ir 16 gadi, bet jaunākajam – trīs. Stīvens cenšas nodot atvasēm zināšanas par izdzīvošanu, pārtikas sagādāšanu, kā arī māca ievērot pamatiedzīvotāju tradīcijas.

Raidījuma “Pirmie aļaskieši” trešās sezonas pirmizrāde piektdien, 24. maijā, plkst. 21.40, kanālā “National Geographic”!

Kā karstums ietekmē medikamentus?

Ja aiz loga termometra stabiņš ir noturīgi augsts, tādēļ svarīgi atrast veidus, kā ikdienā lietojamās zāles nepakļaut karstumam, lai tās darbotos veselības labā, nevis pret to.

“Klimatam mainoties – paaugstinoties dienas vidējai temperatūrai un pieaugot tropisko nakšu skaitam (kas mums vēl tikai priekšā) – arvien vairāk cilvēku, jo sevišķi seniori un hronisko slimību pacienti, izjūt karstuma nepanesību. Taču “karstuma nepanesība” ir arī dažām zālēm,” to vērā ņemt aicina “Mēness aptiekas” farmaceite Evita Lārmane.

Temperatūra var ietekmēt jebkuru medikamentu, tomēr ir medikamenti, kuru reakcija uz karstumu var izraisīt veselībai nevēlamas, pat bīstamas sekas. Lai zāles būtu kvalitatīvas, drošas un saglabātu savu iedarbību, tās vienmēr ir jāuzglabā pareizi, atbilstoši instrukcijā norādītajam zāļu uzglabāšanas režīmam. Mājas aptieciņai jāatrodas sausā, siltā vietā, kur temperatūra nepārsniedz +25°C un nav arī krasu temperatūras svārstību. To nevajadzētu novietot vannas istabā vai citā telpā ar paaugstinātu gaisa mitrumu, tiešos saules staros, uz palodzes, atstāt automašīnā, kā arī uzglabāt plīts vai citu siltumu izdalošu ierīču tuvumā, jo ilgstošas paaugstinātas temperatūras ietekmē var mainīties zāļu konsistence, piemēram, ziedes kļūst šķidrākas, atslāņojas, sīrupi var saskābt. Zāļu uzglabāšana neatbilstošos apstākļos atkarībā no zāļu formas un sastāvā esošo aktīvo vielu īpašībām, var izraisīt to bojāšanos, izmaiņas zāļu sastāvā, kas var mazināt medikamenta iedarbību vai izraisīt blaknes.” Ļoti karstā laikā, ja telpās nav kondicioniera, medikamentus, īpaši ziedes, svecītes, lodītes, preparātus želatīna kapsulās un sīrupus var glabāt ledusskapja apakšējā plauktā. Dažas zāles ir īpaši jutīgas pret augstāku vai zemāku temperatūru, tādēļ tās, atbilstoši lietošanas instrukcijai, jāuzglabā vai nu aukstā (no +2 līdz +8°C) vai vēsā  (no +8 līdz +15°C) vietā.  Jāraugās, lai iepakojums nepiespiežas ledusskapja aizmugurējai sienai, jo sasaldēt šos medikamentus nedrīkst.

“Insulīns noteikti būs viens no medikamentiem, kura uzglabāšanai jāseko īpaši. Cukura diabēta pacientiem, kuri lieto insulīnu, jācenšas to uzglabāt vietā, kur temperatūra ir iespējami nemainīga un atbilst uzglabāšanas rekomendācijām, lai medikaments nezaudē savu efektivitāti un drošumu,” skaidro speciāliste un piebilst, ka būtiski ir arī karstumam nepakļaut inhalējamus medikamentus. “Karstuma ietekmē var tikt bojāts gan inhalators, gan aktīvās vielas tajā. Tāpat jāuzmanās ar adrenalīna (epinefrīna) injekcijām, ko izmanto smagu alerģisko gadījumu novēršanai – var tikt bojāta gan injekcijas sistēma, gan aktīvā viela, līdz ar to zāļu iedarbība var būt nepietiekama.”

Vēl viena problēma, kas saistīta ar karstumu, ir medikamentu iedarbība. “Starp tādiem, kuru lietošanas laikā īpaši jāizvairās no pārkaršanas, ir medikamenti, kas paredzēti augsta asinsspiediena regulēšanai, antihistamīni un preparāti psihiatrisko traucējumu risināšanai. Ir zāles, kas ietekmē cilvēka termoregulāciju, ūdens un elektrolītu balansu ķermenī, samazina slāpju sajūtu, ietekmē svīšanu, kas var novest pie dehidratācijas un ķermeņa nespējas pielāgoties karstam laikam. Ir arī tādi medikamenti, piemēram, pretsēnīšu medikamenti un dažas antibiotikas, kas paaugstina ādas jutību pret sauli, kā rezultātā var veidoties ādas apdegumiem līdzīgi izsitumi,” skaidro farmaceite un aicina visus jautājumus par zālēm un to uzglabāšanu vai to, kā medikamenti karstumā var ietekmēt lietotāju, izrunāt ar savu farmaceitu, ka  farmaceits, šajos gadījumos var sniegt visu nepieciešamo informāciju.

Karstums un zāļu lietošana

Ar karstumu ir saistīti slimīgie stāvokļi, piemēram, karstuma dūriens, kas var būt dzīvībai bīstams, taču arī pārkaršana, jo sevišķi cilvēkiem, kam regulāri jālieto zāles, var nevēlami ietekmēt veselību. Izsīkums karstuma un svīšanas dēļ, kad organisms dehidratējas un zaudē ne tikai pārāk daudz ūdens, bet arī sāļus, piezogas nemanāmi. Ilgstoši uzturoties pārlieku siltās un mitrās telpās, tas notiek tik pakāpeniski, ka dažkārt cilvēks to pat nenojauš.

“Visvairāk pakļauti pārkaršanas riskam ir gados vecāki pieaugušie, cilvēki ar augstu asinsspiedienu, tie, kuri strādā ārpus telpām un mazi bērni. Ja uzreiz netiek veiktas kompensējošas darbības, karstuma ierosināts izsīkums var progresēt līdz smagākai ar karstumu saistītai slimībai – karstuma dūrienam.

Uz kopējā atūdeņošanās fona hronisko pacientu rutīnas medikamenti var “uzvesties citādi” un radīt papildus slodzi organismam, tādēļ vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem parasti ir jālieto virkne zāļu, kā arī hronisko slimību pacientiem noteikti jāizvairās no pārkaršanas un jāievēro visi profilaktiskie pasākumi, lai droši pārdzīvotu karsto laiku,” saka Evita Lārmane un sniedz desmit vienkāršus karstam laikam noderīgus padomus.

  1. Palieciet vēsumā. Cik vien iespējams, uzturieties telpās ar gaisa kondicionētāju. Ja mājās tāda nav, apsveriet pat iespēju atvēsināties iepirkšanās centrā vai sabiedriskās ēkās. Tomēr jāņem vērā, ka telpu gaisa temperatūras starpībai ar ārā esošo nevajadzētu pārsniegt 5 grādus pēc celsija, jo tas var pakļaut ķermeni saslimšanai ar aukstumu mīlošiem vīrusiem. Ekstrēmās temperatūrās nepaļaujieties tikai uz ventilatoriem. Atcerieties, ka caurvējš karstumā ir draugs nevis ienaidnieks un spēj telpās pazemināt temperatūru pat par dažiem grādiem. Vēsa duša vai apslaucīšanās ar mitru, ledusskapī uz brīdi ievietotu dvieli, ir efektīvs atvēsināšanās veids.
  2. Esiet hidratēts. Pieaugušie, kas vecāki par 65 gadiem, slikti pārdzīvo pēkšņas temperatūras izmaiņas, kā arī viņu organisms mēdz atūdeņoties ātrāk. Pārbaudiet savus sirmos tuviniekus biežāk. Pārliecinieties, ka viņi dzer pietiekami daudz ūdens. Taču arī jaunākiem cilvēkiem dehidratēšanās nav nemaz tik reti sastopama, arī bērniem. Tāpēc negaidiet slāpes, bet karstākos laikapstākļos ieplānojiet padzeršanos savā ikdienas rutīnā, kā arī mudiniet bērnus pietiekamā daudzuma padzerties.  Īpaši svarīga ūdens uzņemšana ir pacientiem, kam regulāri jālieto medikamenti. Noteikti jāuzņem arī elektrolīti, jo, pastiprinoties svīšanai, ko var izraisīt organisma termoregulācijas mehānisms, medikamentu lietošanas blakne vai svīšana var būt kādas slimības simptoms, var zaudēt arī sāļus, kas ir būtiski dažādu organisma funkciju un veselības nodrošināšanai.
  3. Izvairieties no alkohola, jo tas burtiski izkaltē organismu, karstums palielina alkohola toksisko iedarbību un liek zaudēt kontroli, aizmirstot par padzeršanos vai atvēsināšanos.
  4. Ēdiet piemēroti. Ko tas nozīmē karstumā? Vieglākas un šķidras maltītes. Vairāk salātu un augļu. Ēdienreize var būt arī atvēsināts dārzeņu, augļu, skābpiena un ledus smūtijs.
  5. Drēbēm ir nozīme. Valkājiet vieglu, nepiegulošu apģērbu, vēlams kokvilnas. Īpaši vēlams ir sporta, piemēram, skrējējiem domātie ātri žūstošie krekliņi. Ja vien iespējams, izvēlieties drēbes un cepures, kas pagatavotas no UV starus aizturošiem materiāliem.
  6. Aizsargājiet ādu no saules. Apdegums, pat pavisam neliels, ietekmē organisma spēju atdzist. Izmantojiet saules aizsargkrēmu ar augstu, plaša spektra aizsardzību, vēlams ūdens noturīgu, un, atrodoties ārā, atjaunojiet to ik pa divām stundām, nēsājiet arī saulesbrilles. Ar aizsarkrēmu ir noklājamas visas ķermeņa daļas, kuras nenosedz apģērbs, arī uz ausis, kakls, sprands, krūšu zona, apkšstilbi un potītes.Pārliecinieties, lai galvassegai ir platas malas vai īpašs pagarinājums, kas nosedz kakla aizmugurējo daļu un plecus – tieši šīs vietas visbiezāk iedzīvojas apdegumos.
  7. Dienas vidus nav domāts pastaigām! Izvairieties atrasties ārpus mājas dienas karstākajā daļā – no 11.00 – 16.00, ja tādas iespējas nav, tad jācenšas izvairīties no tiešiem saules stariem.
  8. Draudzības spēks. Pārbaudiet draugus, ģimeni un kaimiņus. Palūdziet viņiem darīt to pašu. Sazinieties reizi dienā, pajautājiet, kā klājas, kāda ir temperatūra dzīvoklī un cik glāžu ūdens šodien jau izdzerts.
  9. Parūpējieties par mīļdzīvnieku. Pārliecinieties, ka jūsu mājdzīvniekiem ir daudz ūdens. Ja tas sāk elsot, apklājiet viņu ar samitrinātu dvieli. Neatstājiet savus mīluļus vienus transportlīdzeklī!
  10. Esiet informēts! Skatieties vietējās un laika ziņas. Ja dzīvojat Rīgā, pārbaudiet arī gaisa piesārņojumu, UV starojumu un putekšņu līmeni – arī tas ir svarīgi, lai līdztekus pārkaršanai nepievienotos alerģiska reakcija vai elpošanas grūtības.
  11. Protiet palīdzēt. Ja pamanāt, ka kādu skāris karstuma dūriens (karsta āda, ģībonis, ļenganums, vemšana, galvassāpes, neadekvāta uzvedība utt.), sazinieties ar neatliekamo medicīnisko palīdzību. Ja ir iespējams, varat ievietot ledus maisiņus (der arī saldētu dārzeņu iesaiņojums) cietušā padusēs vai cirkšņu daļā. Varat apsmidzināt cilvēku ar vēsu ūdeni. Novietojiet viņu ventilatora, ja tāds ir, virzienā – arī tas var arī palīdzēt atvēsināt. Noteikti jānodrošina viegls apģērbs un jādzer vēss ūdens. Termoregulācijas funkciju uzlabošanai var lietot omega3 taukskābes, elektrolītus (magniju, kāliju, nātriju, kalciju, u.c.).

Vecāku piemērs ir noteicošais veselīgiem interneta lietošanas paradumiem ģimenē!

Veselīgu interneta lietošanas paradumu pamatos ir piemērs ģimenē, uzskata Mellenbergu ģimene, kas dalījās ar saviem ieteikumiem un paradumiem, kā ar interneta pasauli iepazīstina savus bērnus – Franci un Matildi. Vienlaikus viņi atzīst, ka ir brīži, kad tieši ekrāna laiks var būt glābiņš, kad nepieciešams kāds brīvs brīdis. Tieši tādēļ ir svarīgi bērniem par drošību internetā sākt mācīt tiklīdz, kā viņi paši sāk patstāvīgi izmantot ierīces.

Satura radīšana nenozīmē nepārtrauktu laika pavadīšanu internetā

Mellenbergu ģimenē ikdienā internets ierīcēs tiek izmantots samērā atbildīgi, sekojot līdzi laika patēriņam tajās. Lai gan bieži tiek uzskatīts, ka satura veidotāji droši vien lielāko dienas daļu pavada lietotnēs, kur publicē savu saturu, Gustavs stāsta, ka ikdienā, piemēram, Instagram lietotnē pavada vien aptuveni 15 minūtes, lai paskatītos, kā veicas ievietotajam saturam.

Protams, ka nevar izvairīties no bērnu saskarsmes ar ierīcēm, ir jāspēj izmantot telefona priekšrocības, piemēram, sazināties ar ģimeni, draugiem. Tādēļ Mellenbergi domā, ka pirmajam telefonam bērniem nebūtu jābūt ar spēlēm vai iespējām skatīties video internetā, bet gan tādam, lai to izmantotu savstarpējā saziņā vai izglītojošu platformu lietošanai, piemēram,  Starfall ABCs lietotnē bērni var izklaidējošā veidā apgūt burtus, tikai jāņem vērā, ka tā ir angļu valodā.

Svarīgi, lai ierobežojumus var pamatot

Kā svarīgāko faktoru, kas būtu jāierobežo, Mellenbergi min laiku, kas tiek pavadīts konkrētās lietotnēs. To var izdarīt, piemēram, ar lietotni FamilyLink, kur var paredzēt laika ierobežojumu gan kopumā telefona izmantošanai, gan konkrētām lietotnēm, kā arī norādīt, kādos laika posmos bērns nevar telefonu lietot, piemēram, naktsmiera laikā vai kamēr atrodas skolā.

Uzsākot ieviest kādus satura patērēšanas ierobežojumus, vecāki sastapās ar bērnu pretargumentiem, kas savukārt radīja pārliecību, ka jāsāk ar savu ieradumu maiņu. Piemēram, nolemjot neļaut bērniem skatīties video, meita ir pajautājusi – bet kāpēc tad jūs paši skatāties? Uz šādu kritiku ir jāatbild, lai parādītu, ka noteikumi ģimenē tiek ieviesti pamatoti. Protams, ja vecākam ir ierīce jāizmanto, lai atrisinātu darba jautājumus, to nevar salīdzināt ar bērna vēlmi paspēlēt spēles. Tomēr, ja visi ģimenē nolemj, ka pie vakariņu galda telefonos neskatīsies, tad šim noteikumam būtu jāattiecas uz visu ģimeni un iespējams, savi paradumi būs jāmaina arī pašiem vecākiem.

Jāsāk ar savu paradumu pārskatīšanu

Gustavs kā piemēru min to, ka savam telefona ekrānā ir uzlicis atgādinājumu – būt klātesošam ar ģimeni. Tas palīdz tajos brīžos, kad atgriežoties mājās, roka pati stiepjas pēc telefona. Ieskatoties tajā, saņem nelielu atgādinājumu, kas var nostrādāt, lai pārdomātu un nofokusētos uz dzīvi mājās. Šādu atgādinājumu vari izveidot pats sev, piemēram, ar Canva lietotni vēlamajam fona attēlam pievienojot attiecīgu tekstu, kas ļaus atcerēties savu apņemšanos neskatīties telefonā.

Tomēr svarīgi ir saglabāt līdzsvaru, piemēram, dažreiz var savu iemīļoto seriālu noskatīties kopā ar bērniem. Kā smejas Baiba, bērni seriāla “Friends” sākuma mūziku atpazīst pēc pirmajām taktīm. Savukārt brīžos, kad bērni saka, ka vieniem pašiem spēlēt paslēpes ir garlaicīgi, tad tā ir gana laba motivācija, lai uz kādu brīdi plānotos darbus pie datora atliktu.

Droša satura patērēšana ir vecāku atbildība

Kamēr bērni internetu izmanto tikai vecāku klātbūtnē, par atbilstošu saturu var tik daudz neuztraukties. Lai to labāk kontrolētu, Mellenbergi iesaka izvēlēties platformas, kur var regulēt kādu saturu bērns redzēs. Savukārt lietotnes, kas piedāvā saturu, balstoties uz algoritmu un ļauj bērnam pašam izvēlēties nākamo un nākamo satura vienību, labāk neizvēlēties, jo visbiežāk tas drīzāk veicinās neaktīvu satura patēriņu pašplūsmā. Piemēram, Mellenbergu ģimenē bērni biežāk skatās oficiālu straumēšanas servisu, piemēram, Tet TV+ vai Netflix piedāvāto saturu, un tikai retos gadījumos – Youtube. Šāds lēmums ģimenē ir pieņemts tādēļ, ka pašu lietotāju radītu saturu ir grūti kontrolēt un vecāki nevar būt pārliecināti par tā kvalitāti.

Savukārt, lai bērns pats labāk izprastu droša interneta lietošanas pamatprincipus, Mellenbergi uzsver, ka svarīgs ir arī izklaidējošais saturs. Jo bērnu visticamāk neuzrunās tikai strikti noteikumi vai vecāku stāstītais par draudiem internetā. Sarunas par drošību internetā var veicināt, piemēram, Tet Drošības skoliņa, kurā pieejama arī video sērija “Ričijs Rū un internets”. Aizraujošos video bērnu iemīļotais lācēns Ričijs Rū dziesmās izstāsta svarīgus drošības pamatprincipus, savukārt pēc tam kopā ar vecākiem var izpildīt papildu uzdevumus, lai šīs zināšanas nostiprinātu un pārrunātu.

Padomi tavai veselībai: Kur saules zobi kož jau pavasarī?

Pirmās vasarīgās dienas nereti nāk ne tikai ar prieku par siltā apģērba noglabāšanu tālākajā plauktā, bet arī ar saules apdegumiem, kas, kā zināms, kaitē ādai un veselībai kopumā. Ņemsim vērā – pat lietojot līdzekļus ar SPF filtru, ir dažas ķermeņa zonas, par kurām mēdzam ne vien mazāk parūpēties, bet pat pavisam piemirst!

Šogad piedzīvosim vienu no agrākajām vasarām Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. “Vai esam tai gatavi?” vaicā sertificētā “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone. “Pirms došanās ārā, iespējams, mazliet ieziežam kādu SPF saturošu krēmu uz pieres un vaigiem, arī rokām, bet pēc ziemas šis ieradums dažiem varbūt pat ir piemirsies.Tagad tas ir jāmaina, vispirms pārliecinoties, vai kosmētikas plauktiņā ir pietiekami dažādām vajadzībām piemērotu saules aizsarglīdzekļu.”

Saskaņā ar Amerikas Dermatoloģijas asociācijas datiem lielākajai daļai pieaugušo ir nepieciešama aptuveni pusglāze vai vairāk kosmētikas līdzekļa ar SPF filtru, lai pārklātu visa ķermeņa atklāto ādu. Taču vairums izmanto tikai 25 līdz 50 procentus no šī daudzuma. Te nu jāatgādina, ka saules aizsarglīdzekļi uz atklātām ķermeņa daļām ir jālieto katru dienu neatkarīgi no sezonas un laikapstākļiem, turklāt tie būtu jāuzklāj arī atkārtoti, piemēram, ik pēc divām stundām. Ja salā un vējā tas ir tikai degungals, tad nu tas strauji mainās un saule nepieradušajai ādai var iekost dziļi un sāpīgi!

ASV Ādas vēža fonda dati liecina – ja tiek piedzīvoti pieci vai vairāk saules apdegumi, melanomas – potenciāli nāvējošas ādas vēža formas – risks dubultojas. Taču, katru dienu lietojot SPF, šis risks tiek samazināts par 50 procentiem, tāpēc ir svarīgi uzklāt sauļošanās līdzekli visur, kur skar saule. SPF 20 ir samēra zema aizsardzība, tādi līdzekļi būs piemēroti, ja ārā uzturaties īsu laiku un lielākā dienas daļa tiek pavadīta iekštelpās. Visbiežāk SPF 20 ir sejas krēmos, kas lietojami ikdienā. SPF 30 ir augsta aizsardzība, kas piemērota visiem, izņemot ļoti gaišas ādas īpašniekus. SPF 50 un 50+ ir ļoti augsta aizsardzība, tā der gaišai ādai, rudmatainiem cilvēkiem, bērniem un grūtniecēm.

“Ja nu esat pārdroša persona, kuru nebiedē audzēju risks, ir vērts paturēt prātā, ka 90% gadījumu par priekšlaicīgu ādas novecošanos var vainot tieši sauli! Līdztekus ir pētījumi, kas liecina – cilvēkiem, kuri katru dienu lieto līdzekli ar vismaz SPF 15, vērojamama par 24 % mazāka ādas novecošanās nekā tiem, kuri to nedara.”

Ādas nomales

Jā, jā, arī ādai mēdz būt “provinces”, kas saņem mazāk “labumu”! Dažas vietas, piemēram, galvas ādu, lūpas, ausis, kaklu un krūtis mēdzam aizmirst – ne tikai tāpēc, ka tās šķiet grūtāk sasniedzamas vai arī tās noklāt ir mazliet sarežģītāk, bet arī tādēļ, ka nepieciešams vairāk krēma, turklāt, iespējams, tam jābūt specifiskam. Tomēr, saskaņā ar Mayo Clinic informācijā atrodamiem datiem, daudzas no šīm zonām ir saistītas ar augstu ādas vēža risku.

Ausis

Pateicoties visām to krokām, ausis nav tā vienkāršākā vieta, kur uzklāt saules aizsarglīdzekli. Taču tieši daudzo krociņu dēļ (tas palielina virsmu!) ausis uztver lielu kaitīgā starojuma daudzumu, tāpēc ieziediet tās, pat ja mati ir gari un, jūsuprāt, pilnībā nosedz ausis. Jā, būs mazliet piņķerīgi, taču tas ir jādara. Visai šai maigajai ādas daļai būs vajadzīgs līdzeklis ar SPF 30, SPF 50 vai SPF 50+,” uzsver farmaceite un kā piemērotāku šai ķermeņa daļai iesaka izmantot fluīdus vai gēlus, jo tiem ir šķidrāka konsistence un tie nerada taukainības sajūtu. 

Galvas āda

Pieņēmums, ka mati aizsargā galvas ādu, ir kļūdains. Patiesībā ir pat gluži pretēji. Galvas āda ir augstākais ķermeņa punkts, un tāpēc iespēja apdegt ir lielāka. “Lai palīdzētu novērst ādas vēzi, vienmēr jālieto SPF saturoši līdzekļi arī galvas ādai un gar matu līniju, tāpat jāuzsmidzina arī pašiem matiem. Pēdējais gan nav saistīts ar veselību, bet ar matu kvalitāti, kam arī ir nozīmīga loma cilvēka dzīvē. Protams, var palīdzēt kāda galvassega, tomēr labi, ja ir iespēja to noņemt. Ir pieejami sauļošanās līdzekļi, kas ir izstrādāti, lai aizsargātu galvas ādu un matus, neatstājot taukainu sajūtu, piemēram, izsmidzināmi aerosoli, kas der ne tikai ķermenim, bet arī matiem, nodrošinot aizsardzību pret sauli. Pirms lietošanas jāizlasa pamācība, jo to izmantošana var atšķirties,” stāsta farmaceite.

Plakstiņi

Āda ap acīm ir plāna un ļoti jutīga. Ne velti arī ikdienā tieši šai zonai lieto atšķirīgus, maigākus kosmētikas līdzekļus. Ko darīt, dodoties saulē? “Ja, piemēram, uz pludmali būs paņemta līdzi tikai viena sauļošanās eļļa, visticamāk, plakstiņus ieziest ar to nevajadzētu. Daudzi atturas no pretsaules krēma uzklāšanas plakstiņiem, jo, ietiekot acīs, tas kairina un kož. Iesaku izvēlēties jutīgai ādai izstrādātu sauļošanās līdzekli, kas satur titāna dioksīdu vai cinka oksīdu. Kā alternatīvu var lietot acu krēmu, kas jau satur SPF. Un, protams, papildus krēmam ir jābūt saulesbrillēm, jo arī acis ir pakļautas UV staru iedarbībai!”

Lūpas

Iespējams, kāds pat nav iedomājies, ka lūpas ir āda, taču tās ir – un arī tur var attīstīties ādas vēzis. Par laimi šīs zonas aizsardzība ir vienkārša – viss, kas nepieciešams, ir lūpu balzams ar SPF. Aptiekā var iegādātie lūpu balzāmus ar saules aizsardzības filtru 15 un pat 50+, kas intensīvi mitrina un baro lūpas, dziedē sausu lūpu ādu, mazina apsārtumu un iekaisumu, nodrošina komforta sajūtu. 

Visgrūtāk būs atcerēties lūpas regulāri apstrādāt visas dienas garumā, ne retāk kā ik pa divām stundām. Ja speciāla lūpu balzāma nav, neuztraucieties – vienkārši viegli uzklājiet lūpu ārējā daļā kādu sejas ādai paredzētu pretiedeguma līdzekli,” iesaka farmaceite.

Kakls un dekoltē zona

Pirms došanās saulē parūpējieties par kakla un dekoltē zonu, jo aptuveni 20 % no visiem jaunajiem melanomas gadījumiem ir konstatēti galvas un kakla rajonā. Farmaceite aicina dot priekšroku cinka oksīdu saturošiem līdzekļiem un mudina atcerēties, ka tonētie sejas saules aizsarglīdzekļi var notonēt arī apģērbu.

Pēdas

Bagātīgi noklājot ar saules aizsarglīdzekli stilbus, reti kurš atminas par pēdām. Tomēr, uzvelkot sandales, tieši pēdu ādas aprūpei ir nozīme, jo, neraugoties uz to, ka pēdas ir labāk aizsargātas (tur ir biezs atmirušo ādas šūnu slānis), pēdu augšdaļa tiek pakļauta saulei.

“Trīs līdz 15 procenti melanomas gadījumu rodas uz pēdas vai potītes. Cilvēki bieži nenojauš, ka viņu pēdās, uz kāju pirkstiem vai pirkstu starpās ir dzimumzīmes, tāpēc ir ieteicams regulāri veikt ādas pašpārbaudi un pārlūkot arī šīs vietas. Protams, ja gulšņā pludmalē ar basām, pret sauli pavērstām pēdām, arī tās ir pelnījušas SPF saturoša līdzekļa kārtu!” saka Juta Namsone, novēlot saulainu pavasari un vasaru ar patīkamām rūpēm par veselību un bez raizēm.

Svarīgi!

Aizsarglīdzekli uzklāj 15 līdz 20 minūtes pirms iziešanas saulē un tam ir jābūt pietiekamā daudzumā. Sauļošanās krēms jāatjauno uz ādas ik pa divām, trim stundām, īpaši, pēc peldēšanās vai svīšanas. Jebkuram ādas tipam var piemeklēt atbilstošu saules aizsarglīdzekli ar patīkamu konsistenci – krēmu, losjonu, fluīdu vai gelu.

Dzīve kā realitātes šovs: Kardašjanu ģimenes spožums un posts!

Jau vairāk nekā 17 gadus pasaule dzīvo līdzi kādai kuplai amerikāņu ģimenei. Tās slavenākās pārstāves – Kimas – ceļš uz panākumiem un vairākos miljonos lēšamo bagātību sākās ar “nopludinātu”, ļoti pikantu video. Taču pašlaik viņa ir krasi mainījusi savu publisko tēlu, iegūst juristes izglītību un palīdz netaisnīgi apsūdzētajiem, vēsta straumēšanas platforma “Disney+”.

Ir tapis zināms, ka skandalozā video parādīšanās interneta plašumos nebija nekāda nejaušība. Proti, šo uzmanības pievēršanas gājienu izdomāja Kortnijas, Kimas, Klojas un Roberta Kardašjanu, kā arī jaunāko atvašu – Kendalas un Kailijas – mamma un menedžere Krisa Dženere. Šo ideju viņa nošpikoja no Kimas toreizējās labākās draudzenes un darba devējas Parisas Hiltones.

Tagad to ir grūti iedomāties, bet Kima Kardašjana patiešām 2000. gadu sākumā bija tolaik ļoti populārās sabiedrības dāmas personīgā asistente! Arī ideju par realitātes šovu Kardašjanu ģimenes galva noskatīja no Hiltones, kuras dzīvei raidījumā “A Simple Life” sekoja miljoniem skatītāju.

Pēc Kimas un viņas tā laika mīļotā, dziedātāja Reja Džeja videoieraksta nonākšanas medijos, Krisa Dženere piedāvāja producentiem realitātes šova “Keeping Up With The Kardashians” ideju. Tā pirmizrāde notika 2007. gada 14. oktobrī.

Skatītāji 15 gadus sekoja līdzi Kardašjanu-Dženeru klana pārstāvju dzīves līkločiem, padarot to par vienu no visu laiku veiksmīgākajiem šāda veida šoviem televīzijas vēsturē. Taču tas nebija viss, jo ģimenes locekļi ir izmantojuši savu platformu, lai izveidotu veiksmīgus uzņēmumus, piemēram, kosmētikas līnijas, apģērbu, apakšveļas un citu produktu zīmolus.

2021. gadā, pēc 20 sezonām, šovu tika nolemts slēgt, taču ģimenes fani drīz vien atkal varēja skatīt savas iemīļotās māsas, viņu bērnus, vīriešus un skandālus jaunajā šovā – “The Kardashians”. Tā jaunākā, piektā, sezona būs pieejama straumēšanai “Disney+” platformā no 23. maija. Gaidot pirmizrādi, “Disney+” piedāvā uzzināt neparastus faktus par šīs pasaulslavenās ģimenes atpazīstamāko locekli – Kimu!

Pirmais draugs – Maikla Džeksona brāļadēls

Kimberlija Noela Kardašjana un viņas māsas, kā arī vienīgais brālis uzauga advokāta Roberta Kardašjana (1944–2003) un bijušās “American Airlines” stjuartes Krisas ģimenē. Kardašjans bija daudzu slavenību advokāts, un ģimene dzīvoja prestižajā Kalabasasas apkaimē, Losandželosā.

Tīņu vecumā Kimai bija attiecības ar popa karaļa Maikla Džeksona (1958–2009) brāļa Tito dēlu Tīdžeju Džeksonu. Viņi bija pāris vairākus gadus, proti, no 1994. līdz 1996. gadam. Savu 14 gadu jubileju Kima svinēja slavenajā, Maiklam Džeksonam piederošajā rančo “Neverland”.

Taču šo attiecību laikā meitenei bija arī kāds traumatisks pārdzīvojums. Kādu dienu Kima kopā ar Tīdžeju viņa mājas baseinā atrada drauga mammas līķi. Tolaik Kima bija 14 gadus veca. Četrus gadus vēlāk viņa arī sniedza liecības tiesā, lai gan vairs nebija kopā ar Džeksonu.

Parisas Hiltones skapju kārtotāja

Pasaule pirmo reizi Kimu ieraudzīja 2003. gadā viņas tā laika draudzenes un arī darba devējas Parisas Hiltones realitātes šovā “A Simple Life”. Viņas darba pienākumi bija sabiedrības dāmas garderobes kārtošana.

Nevajadzīgās drēbes un aksesuārus Kima pārdeva vietnē “eBay”. Par nopelnīto naudu viņa pirka jaunas drēbes gan Parisai, gan sev. Abas kopā arī ceļoja, apmeklēja restorānus, naktsklubus un ballītes. Tomēr Kima, pareizāk sakot, Kimas mamma Krisa, nevēlējās, lai Kardašjana mūžīgi būtu pazīstama tikai kā Hiltones “skapja pārzine”.

Tāpēc tapa bēdīgi slavenais seksa ieraksts, kuru pārfilmēja vairākas reizes, lai mammai un menedžerei būtu no kā izvēlēties, un Kima uzsāka savu ceļu uz panākumiem. Drīz vien Kardašjanas un viņas ģimenes popularitāte apsteidza Hiltones un abu draudzībai pienāca gals. Parisa kādā intervijā pat izteicās, ka nevēlētos, lai viņai būtu tāda pēcpuse kā bijušai draudzenei, jo tā izskatoties pēc biezpiena.

Tomēr pēdējos gados Kima un Parisa atkal ir labās attiecībās. Pirms diviem gadiem Kima bija Parisas kāzu viesu vidū.

Ieslodzīta vannasistabā un aplaupīta Parīzē

2016. gada 3. oktobrī, agrā stundā pieci vīrieši iebruka Kimas Kardašjanas apartamentos, kurus viņa īrēja Parīzes modes nedēļā. Sākumā ļaundari uzlika rokudzelžus ēkas konsjeržam un ar ieroci pie deniņiem piespieda viņu atvērt realitātes šova zvaigznes dzīvokļa durvis.

“Viens no viņiem pievilka mani sev klāt. Man mugurā bija halāts un zem tā – nekas. Tāpēc es nodomāju, ka mani izvaros. Bet tad viņš sasēja manas rokas un aizlīmēja muti ar līmlenti,” vēlāk stāstīja Kima, kuru ļaundari ieslodzīja vannasistabā. Viņai brīnumainā kārtā izdevās izlauzties un no balkona saukt pēc palīdzības.

Iebrucēju mērķis bija nozagt dārglietas daudzu miljonu eiro vērtībā, tostarp gredzenu, kurš tika novērtēts par četriem miljoniem eiro. Francijas tiesībsargi vēlāk izvirzīja apsūdzības 12 cilvēkiem saistībā ar Kardašjanas aplaupīšanu, tostarp par laupīšanu ar ieroci, kas izdarīta organizētā grupā, nolaupīšanā un piespiedu ieslodzīšanā. Taču dārglietas tā arī neatrada.

Tomēr realitātes šova zvaigzne arī stāstīja, ka šī pieredze bija savā ziņā svētīga, un viņa ir “pateicīga” par piedzīvoto. “Daudzi mani vērtēja pēc tā, cik daudz lietu man ir, un es arī domāju – ak, es esmu tik daudz vērta! Man bija jāmainās.”

Kādā no realitātes šova sērijām Kima arī stāstīja, ka pēc Parīzē notikušā nodomāja: “Paldies Dievam, ka tā biju es, nevis kāda no manām māsām, jo ​​tas viņas traumētu uz mūžu”.

No pikantā video līdz Baltajam namam

2019. gadā intervijā žurnālam “Vogue” Kima Kardašjana pirmo reizi atklāja, ka plāno sekot sava mūžībā aizgājušā tēva Roberta Kardašjana pēdās un veidot juristes karjeru. Jāatzīmē, ka Kardašjans ir pazīstams, kā viens no skandalozā amerikāņu sportista O. Dž. Simpsona (1947–2024) advokātiem. Lielā mērā pateicoties juristu darbam, Simpsons tika attaisnots bijušās sievas un viņas drauga nežēlīgajā slepkavībā, lai gan prokuroriem bija viņa vainu it kā neapgāžami pierādījumi.

Lai sasniegtu mērķi un kļūtu par juristi, Kima sāka studēt jurisprudenci. Viņai arī katru nedēļu bija 18 stundas jāseko īstiem advokātiem. Pirmā mācību gada beigās viņai bija jākārto eksāmens, taču sākotnējais mēģinājums bija neveiksmīgs. Kima nepadevās, turpināja mācības un ar ceturto piegājienu nokārtoja eksāmenu.

Jāpiebilst, lai gan viņa vēl nav juriste, Kima kopā ar profesionāliem advokātiem ir panākusi vairāku lietu pārskatīšanu un pat kādas netaisnīgi ieslodzītas, 64 gadus vecas sievietes, vārdā Alise Mērija Džonsone, atbrīvošanu no cietuma. Viņai bija piespriests mūža ieslodzījums par noziegumu, kas bija saistīts ar narkotikām, un viņa pavadīja aiz restēm vairāk nekā divdesmit gadus.

Kimas darbs izpelnījās Amerikas Savienoto Valstu viceprezidentes Kamalas Harisas uzmanību, un Kima kopā ar kolēģiem vairākkārt tika aicināta uz Balto namu. Plānots, ka juristes eksāmenu Kima kārtos 2025. gada februārī.

“Cerams, ka kādu dienu es varēšu izveidot advokātu biroju, kurā mēs palīdzēsim cilvēkiem pro bono (bez atlīdzības) un pieņemsim darbā cilvēkus, kuri iepriekš bijuši ieslodzīti,” savos plānos dalījās Kima.

Cik īsts ir realitātes šovs?

Ņemot vērā Parīzes notikumus, nav brīnums, ka drošības apsvērumu dēļ šovā tiek rādīti svešu māju ārskati. Pirmajās “Keeping Up With The Kardashians” sezonās ekrānā tiešām bija redzami īstie Kardašjanu mitekļi, taču šāda atklātība noveda pie tā, ka pie vārtiem visu dienu bija cilvēki un daži no viņiem mēģināja arī tikt iekšā, lecot pāri žogam. Daudzos gadījumos nācās izsaukt arī policiju.

“Mēs sapratām, ka drošības apsvērumu dēļ labāk nerādīt, kā patiesībā no ārpuses izskatās mūsu mājas, un izmantojām citas, taču iekšskati joprojām tiek filmēti mūsu dzīvesvietās,” kādā intervijā stāstīja Kima.

Lai gan šova mērķis ir Kardašjanu-Dženeru dzīves aizkulišu atspoguļošana, daži momenti un notikumu pavērsieni ir iestudēti un pat vairākkārt pārfilmēti. Piemēram, ainas, kad Kima saņem bildinājumu no sava otrā vīra Krisa. To nācās filmēt divreiz, jo viņai nepatika viņas reakcija. Jāpiebilst, ka šī laulība ilga vien 72 dienas.

Pilnīgi visi cilvēki, kas redzami šovā, pirms tiek ieslēgtas kameras, paraksta līgumu par ģimenes noslēpumu neizpaušanu. Filmēšana parasti aizņem 10–12 stundas dienā, no kurām pēc montāžas paliek apmēram 45 minūšu garas sērijas.

Jaunākā, piektā, realitātes šova “The Kardashians” sezona būs pieejama straumēšanas platformā “Disney+” no 23. maija! Savukārt cits maija jaunums –– seriāls “Shardlake”, kura notikumi risinās kādā noslēpumiem pilnā Anglijas klosterī Tjūdoru dinastijas valdīšanas laikā, ir pieejams straumēšanai jau no 1. maija.

Atvaļinājuma stress: Kas tas ir un kā ar to cīnīties?

Līdz ar vasaru sākusies arī atvaļinājumu sezona, bet ilgi gaidītās atpūtas tuvošanās rada ne tikai prieku, bet arī gana daudz stresa, jo darba mazāk nepaliek. Tieši otrādi – īsākā laikā jāpaspēj iekļauties termiņos, kā arī jāatstāj iesāktie darbi kolēģu pārziņā. Nereti paralēli jau esošajiem darbiem vēl nākas aizstāt kolēģi, kas jau devies atpūtā, tādējādi radot sev pārslodzi. Stress atstāj būtisku ietekmi uz cilvēka veselību un pašsajūtu, tāpēc svarīgi piedomāt, lai organismā būtu pietiekamas magnija rezerves. Par to, kā magnijs var palīdzēt mazināt darbā uzkrāto stresu, stāsta “Euroaptieka” farmaceite Līva Feldmane.

Atvaļinājuma stress – kas tas ir?

Darba kontekstā atvaļinājuma stress ietver gan sagatavošanās posmu pirms atvaļinājuma, gan atgriešanos darbā pēc atpūtas. Arī pētījumu kompānijas “Kantar” veiktā aptauja liecina, ka vairumu jeb 75% darbinieku Latvijā satrauc stress, kas ir saistīts ar ikdienas darba pienākumu izpildi. Pirms došanās atvaļinājumā cilvēks bieži izjūt spiedienu iekļauties termiņos un nodrošināt, ka viņu darba pienākumi tiek efektīvi nodoti kolēģiem, kas var palielināt darba slodzi. Atvaļinājuma laikā domas par darbu, bailes palaist garām svarīgas ziņas var novērst domas no atvaļinājuma būtības – atpūsties. Atgriežoties, neizpildītie uzdevumi, neizlasītie e-pasta ziņojumi un nepieciešamība ātri pieslēgties projektiem var radīt saspringtu atgriešanos darba vidē. Šis cikls atvaļinājumu padara par slogu nevis par atpūtu, ietekmējot vispārējo labklājību un produktivitāti.

Magnijs – daudzpusīgais organisma palīgs

“Viena no svarīgākajām minerālvielām organismā, kas iesaistās vairāk nekā 300 dažādu organisma funkciju darbībā, ir magnijs. Tas uzlabo muskuļu, nervu sistēmas, sirds un nieru darbību, veicina muskuļu veiktspējas un atjaunošanās uzlabošanu, kā arī spēj samazināt trauksmi un nodrošina labāku miegu. Tuvojoties vasaras karstumam un atvaļinājumu sezonai, ir svarīgi atcerēties uzņemt papildus magniju, jo tas izdalās kopā ar sviedriem. Magnijs var arī palīdzēt pārvaldīt paaugstināto stresu, kas bieži vien ir saistīts ar ceļošanu un to plānošanu. Pats organisms neražo magniju, tādēļ cilvēkiem tā deficīts organismā ir izplatīts – to ir nepieciešams uzņemt ar uzturu,” stāsta “Euroaptieka” farmaceite Līva Feldmane.

Magnija izšķirošā loma stresa pārvaldībā

Stress var būt arī pozitīvs – parasti tas ir neliels stresa līmenis, kas motivē sasniegt noteiktos mērķus, taču vairumā gadījumu cilvēki saskaras ar stresu, kas ir ilgstošs un destruktīvs. To raksturo emocionāla vai fiziska spriedzes sajūta, kas ir ķermeņa atbildes reakcija uz tā kairinātājiem. Diemžēl mūsdienās daudziem negatīvs stress ir kļuvis par neizbēgamu ikdienas sastāvdaļu un gaidāmais atvaļinājums to saasina vēl vairāk. Ilgstoša trauksme var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka veselības stāvokli, attīstīt dažādas hroniskas slimības, kognitīvos traucējumus un pat depresiju. Satraukuma jeb stresa stāvoklī ķermenis patērē vairāk magniju, kas izraisa tā deficītu, skaidro farmaceite. Tāpēc Magnijam ir izšķiroša loma stresa pārvaldībā, palīdzot regulēt organisma reakciju uz stresa faktoriem – tas samazina kortizola līmeni un trauksmi, kā arī atbalsta muskuļu relaksāciju un uzlabo miega kvalitāti, kas ir ļoti svarīgi cilvēka organismam, lai atgūtos no stresa izraisītajām sekām. Papildu magnija nomierinošā ietekme veicina serotonīna sintēzi, kas uzlabo garastāvokli un vispārējo cilvēka labklājību.

Stresa izraisītie magnija deficīta simptomi ir nogurums, trauksme, muskuļu sasprindzinājums, miega traucējumi, galvassāpes, apetītes trūkums un paaugstināta jutība pret stresa situācijām.

Kā pareizi uzņemt magniju?

Vislabākais veids kā uzņemt magniju ir ar uzturu, tomēr jāatceras ka tikai trešā daļa no uzņemtā magnija uzsūcas organismā. Galvenie magnija avoti ir auzu pārslas, kviešu putraimi, rīsi, zivis, rieksti, sēklas un dārzeņi, augļi un ogas. Papildu sabalansētam un veselīgam uzturam magniju var uzņemt ar uztura bagātinātājiem. “Euroaptieka” farmaceite atgādina, ka lietojot magniju saturošus uztura bagātinātājus ir jāņem vērā, ka normālu magnija līmeni organismā var iegūt to lietojot regulāri vienu līdz trīs mēnešus. Tā ieteicamā diennakts deva pieaugušajam ir 300 mg. Cilvēki nedrīkst pārmērīgi lietot lielas devas, jo tas var izraisīt nelabvēlīgas sekas, piemēram, sirdsdarbības traucējumus. Magnijs aptiekās ir pieejams dažādās formās – tablešu veidā, pulverveidā, granulveidā un šķidrā veidā.

Magniju nav ieteicams lietot tukšā dūšā, bet gan kopā ar ēdienu. Magnija uzsūkšanos organismā var veicināt ogļhidrāti, D, B6, C vitamīni, kālijs un nātrijs. Savukārt to nevajadzētu uzņemt kopā ar kafiju vai citiem kofeīnu saturošiem dzērieniem un alkoholu, jo tas var traucēt magnija uzsūkšanos organismā. Tāpat magnija uzsūkšanos traucē tauki un olbaltumvielas un kalcija preparāti vai ēdieni, kas to satur, piemēram, siers, piens un biezpiens.

Kura magnija forma ir vispiemērotākā stresa simptomu mazināšanai?

Aptiekās ir atrodami dažāda veida magnija sāļi. Stresa simptomu mazināšanai vislabāk palīdzēs magnija citrāts vai biglizcināts, jo tie visātrāk uzsūcas organismā un tiem piemīt nomierinoša funkcija, kas palīdz pārvaldīt kortizola līmeni organismā un veicina vispārēju labsajūtu. Vēl trauksmes samazināšanai magniju var lietot kompleksā ar B6 vai B grupas vitamīniem. Sev piemērotu magnija lietošanas formu un devu var piemeklēt pēc konsultācijas ar ārstu vai farmaceitu. Līva Feldmane atgādina, ka tikai ar pienācīgām rūpēm par sevi, mēs varam nodrošināt labu darba un atpūtas līdzsvaru, lai izbaudītu pelnīto vasaras atpūtu.

Modes zīmols “Dior” izvēlējies latviešu šūpuļtīklu darinājumu!

Latvijas šūpuļtīklu ražotājs “Modern Nomad” ir sadarbojas ar prestižo modes zīmolu “Dior”.

“Modern Nomad” ir kļuvis par modes nama šūpuļtīkla konstrukcijas izstrādātāju un ražotāju. “Modern Nomad” ražotne atrodas Latvijā.

Sociālajos tīklos uzņēmums dalījās ar šo priecīgo ziņu, piebilstot: “Ar lielu prieku un lepnumu paziņojam mūsu gada lielāko panākumu – sadarbību ar pasaulē slaveno modes zīmolu DIOR. Tas ir neapšaubāms kvalitātes apliecinājums. Esam ļoti pateicīgi par iespēju strādāt kopā ar tik augstas klases profesionāļiem.” Uzņēmuma mājaslapā teikts, ka šie šūpuļtīkli izceļas ar izcilu kvalitāti un

ir iekļauti “Dior” ceturtajā pludmales apģērbu un aksesuāru kolekcijā Okeānu parāde.

Šūpuļtīkli tiek ražoti no auduma, kas veidots no pārstrādātiem okeāna plastmasas atkritumiem un zvejas rīkiem, kas savākti no piekrastēm un salām visā pasaulē. Tādējādi tiek akcentēta ilgtspējīga un videi draudzīga pieeja.

Pasaulslaveni bitenieki: Velsas princese Katrīna, Morgans Frīmens, Mišela Obama un citi!

No leģendāriem aktieriem līdz ietekmīgiem politiķiem un pelnošiem mūziķiem – pasaulē netrūkst atpazīstamu personu, kuras paralēli profesionālajai karjerai pievērsušās arī aizraujošiem hobijiem, kā, piemēram, ēst gatavošanai, dārzniecībai vai biškopībai, vēsta kanāls “National Geographic”.

Biškopība, neskatoties uz tās specifiku, piesaista dažādu profesiju pārstāvjus, tostarp pasaules mēroga slavenības. Protams,  starp  saspringtu filmēšanas grafiku, rokgrupas turnejām vai pirmās lēdijas pienākumiem brīvo laiku atrast nav viegli, bet, kā izrādās, daudzi to izvēlas veltīt, lai rūpētos par bitēm savā pagalmā.

Kopš 2017. gada ik gadu 20. maijā tiek atzīmēta Pasaules bišu diena. Šajā dienā 1734. gadā dzimis biškopības aizsācējs, slovēnis Antons Janša. Starp citu, tieši Slovēnija bija tā valsts, kas 2017. gada decembrī ANO dalībvalstu sanāksmē izteica priekšlikumu pasludināt 20. maiju par Pasaules bišu dienu.

Šīs dienas mērķis ir atzīt bišu un citu apputeksnētāju lomu ekosistēmā. Arī kanāls “National Geographic” aicina godināt Pasaules bišu dienu un iepazīt sabiedrībā zināmas personas, kuras vieno aizraušanās ar bitēm!

Biškopība vilinājusi jau senos grieķus 

Grieķu filozofs un zinātnieks Aristotelis ir pazīstams kā “bioloģijas tēvs” un tā nav nejaušība. Viņu ļoti aizrāva dabas pasaule, īpaši savvaļas dzīvnieki un, kā izrādās, arī bites.

Viņš bija viens no pirmajiem, kurš novēroja bišu stropa struktūru, tostarp bišu mātes jeb “karalienes” lomu. Viņš turēja medus bites primitīvos  stropos un aprakstīja savus novērojumus grāmatā “Dzīvnieku vēsture”. 

Lai arī daudzi viņa secinājumi bija pamatoti, jāatzīst, ka netrūka arī mītu, kas pēc tam tika nodoti nākamajām paaudzēm un vēl ilgi saglabājās cilvēku prātos. Piemēram, viņš apgalvoja, ka bites nedzemdē un nedēj, bet atrod savus mazuļus ziedos, vai ka bišu māte, ko mēs pazīstam kā “karalieni”, patiesībā ir “karalis”.

Aristotelis arī ticēja, ka medu nemaz negatavo bites, bet ka tas tiek destilēts no rasas vai iespējams pat maģiski nokrīt no gaisa. Vēl viens viņa minējums bija, ka bites dzīvo septiņus gadus. Īstenībā vidējais bites mūža ilgums ir vien septiņas nedēļas.

Savukārt par “medicīnas tēvu” dēvētais grieķu ārsts un filozofs Hipokrāts saviem  pacientiem  ieteica medu un ziedputekšņus izmantot kā līdzekli pret dažādām slimībām. Arī viņš šim nolūkam bija ierīkojis bišu stropus un ievāca to saražotās “brīnumzāles”.

Viņš ir viens no bitēm

Viens no “skaļākajiem” bišu aizstāvjiem ir godalgotais amerikāņu kinoaktieris Morgans Frīmens. Viņš aktīvi iestājas par bišu aizsargāšanu un dara to publiski. Turklāt Frīmens arī ir viens no “bagātākajiem” draviniekiem – viņam šobrīd pieder vesela bišu ferma. Kaislīgā aizraušanās sākās 2014. gadā, kad aktieris iegādājās 26 bišu saimes un izvietoja stropus savā Misisipi štata īpašumā.

Par sava 50 hektārus plašā Misisipi rančo pārveidošanu par bišu paradīzi Frīmens stāstīja komiķa Džimija Falona šovā “The Tonight Show Starring Jimmy Fallon”. Viņš arī minēja, ka biškopības laikā neizmanto nekādu aizsardzības ekipējumu, jo “rezonē” un “kļūst par vienu no bitēm”.

Viņa aktivitāte kalpo kā atgādinājums visiem citiem par to, cik svarīgi ir aizsargāt un saglabāt dabisko pasauli. Tieši no Frīmena drosmi un iedvesmu smēlās britu televīzijas raidījumu vadītājs un žurnālists, plašāk pazīstams kā ilggadējs televīzijas šova “Gāzi grīdā!” (“Top Gear”) vadītājs, Džeremijs Klārksons.

Arī viņš ir sācis nodarboties ar biškopību, jo uzskata, ka bites ir “visa stūrakmens” un “planētas pamatakmens suga”. Klārksons šobrīd ir lepns ceturtdaļmiljona bišu īpašnieks. 21 dienā viņa 250 tūkstoši bišu spēj saražot deviņus kilogramus medus.

Bitenieks, kurš uzkāpa pasaules augstākajā kalnā

1953. gada 29. maijā jaunzēlandietis Sers Edmunds Hilarijs un viņa gids, šerpa Tenzings Norgajs, kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas stāvējuši Everesta virsotnē. Tas, ko daudzi nezina – ekspedīcija nemaz nebūtu bijusi iespējama, ja Hilarijam nebūtu bijis darba. Kas bija viņa ikdienas nodarbošanās? Biškopība!

Pirmos trīsdesmit savas dzīves gadus viņš pavadīja, strādājot ģimenes bišu fermā. Kopā viņiem bija 1200 bišu stropu. Kaut arī tas bija tikai sezonāls darbs, Hilarijam un viņa brālim Reksam tas bija galvenais ienākumu avots. Biškopības bizness faktiski nodrošināja visu nepieciešamo kapitālu slavenajai Everesta iekarošanas misijai.

Pārsteidzošā kārtā, strauji iegūtā slava Hilariju nepadarīja lepnu. Pēc vēsturiskā varoņdarba viņš atgriezās pie smagā, fiziskā darba tēva fermā un turpināja rūpēties par savām gadu desmitiem lolotajām lidotājām.

Kanālā “National Geographic” trešdien, 22. maijā, plkst. 16.30, būs skatāma dokumentālā filma “Ekspedīcija Everests”, kas stāstīs par desmitiem zinātnieku revolucionāro misiju uz Everesta virsotni, lai uzstādītu pasaulē augstāko meteoroloģisko staciju.

Bites, kurām jāpabaro viss Baltais nams

Laikā, kad Mišela Obama bija pirmā lēdija, viņa Baltajā namā izveidoja bišu stropu kā daļu no savas vides aizsardzības iniciatīvas. Tās mērķis bija veicināt vides ilgtspējību un mudināt cilvēkus atbalstīt apputeksnētājus, kā, piemēram, medus bites.

Mišelas Obamas Baltā nama dārzā izveidotais strops un tā čaklās iemītnieces joprojām ražo medu ASV prezidenta rezidences virtuvei un ir šefpavāra galvenais medus avots, neskatoties uz to, ka Obamas jau vairākus termiņus nesaimnieko Baltajā namā.

Jāatzīst, ka šīs ir patiešām aizņemtas bites! To pienākumos ir ne vien apgādāt visus nama iemītniekus un viesus ar saldo gardumu, bet arī sludināt pasaulei, cik svarīgi ir dzīvot videi draudzīgi, uzlabot uztura paradumus un izglītot sabiedrību par pārtikas izcelsmi. Turklāt Obamas interese par biškopību iedvesmoja arī daudzus citus pievērsties šim hobijam.

Dikaprio un citi pasaulslaveni dravinieki

Citu slavenu amerikāņu dravinieku vidū ir tādas superzvaigznes kā šarmantais aktieris Leonardo Dikaprio, kurš savā piemājas dārzā ierīkojis vairākus bišu stropus, lai aizmuktu no Losandželosas steigas un burzmas. Ir ziņots, ka popdīva Bejonse ir īpašniece vairāk nekā 80 tūkstošiem bišu, kas gadā saražo simtiem medus burciņu.

Arī leģendārās rokgrupas “Red Hot Chili Peppers” basģitārists Maikls Balzarijs jeb Flī, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē “blusa”, brīžos, kad neatrodas uz skatuves, nododas biškopībai. Viņš ar saviem trim bišu stropiem regulāri lepojas sociālajos medijos, jokodams, ka blusas un bites, kā izrādās, lieliski sadzīvo.

Savukārt Holivudas zvaigzne, aktrise Skārleta Johansone, sāka nodarboties ar biškopību pēc tam, kad no kolēģa, aktiera Semjuela Lī Džeksona, saņēma dāvanā bišu stropu, kas bija pilns ar bitēm.

Jāatzīmē, ka tā nebija parasta dāvana, bet gan apsveikums viņas kāzās ar nu jau bijušo vīru, aktieri Raienu Reinoldsu. Johansone atzina, ka dāvana bijusi viņai ļoti nozīmīga. Jau pirms tās saņemšanas aktrise bija interesējusies par biškopību un ar Džeksonu diskutējusi par bišu globālo apdraudējumu. Šobrīd viņa izmanto pašas bišu saražoto medu kā bioloģisku ādas kopšanas līdzekli.

Ar kuru saprasties vieglāk – cilvēku vai bišu karalieni?

Prinča Viljama sieva, Velsas princese Katrīna visai ātri iemantoja karalienes Elizabetes II (1926–2022) uzticību. Abas kopā piedalījās dažādos oficiālos pasākumos un sabiedriskās aktivitātēs.

Kad Elizabetes II cieņa bija nopelnīta, Katrīna pievērsās mīlestības izrādīšanai kādai citai karalienei, pareizāk – karalienēm. Viņa uzņēmās rūpes par bišu stropiem karaliskās ģimenes rezidencē Vindzoras pilī. Šobrīd karaliskās bites mājo jau arī citos britu karaļnama īpašumos visā Lielbritānijā.

Princese Katrīna, raksturodama savu jauno hobiju, sacīja, ka “bites ir vitāli svarīgas dabiskajai pasaulei un ir būtiska mūsu trauslās ekoloģijas sastāvdaļa”. Viņa ir arī pirmā ieceltā labdarības organizācijas “Bees for Development” prezidente. Tās mērķis ir mazināt nabadzību ar biškopības palīdzību. Katru gadu līdzekļi, kas iegūti, pārdodot Kornvolas hercogienes medus ražu no viņas Viltšīras stropiem, tiek ziedoti labdarībai.

Nav daudz biškopju, kurus pazīst visa pasaule tāpēc, ka viņi ir biškopji. Tiem, kas vēlas kļūt slaveni, visdrīzāk būtu jāizvēlas kāda cita nodarbošanās – jākļūst par aktieri, komiķi vai satura veidotāju sociālajos tīklos. Bet kā hobijs tas ir izcils, turklāt nav nemaz tik sarežģīts!

Tie, kas vēl tikai apsver domu ierīkot savu bišu stropu, var sākt ar ko pavisam vienkāršu, piemēram, dārzā iestādīt bitēm draudzīgus ziedus – saulespuķes, lavandas, starp citu, arī gurķus. Ja dārza nav, tas nekas – arī balkons vai palodze būs izcili piemērota. Vēl var nodrošināt nelielu ūdens avotu, kur bitēm padzerties.

Kanāls “National Geographic” sveic visus Pasaules bišu dienā un aicina vairāk uzmanības pievērts mūsu čaklajiem lidojošajiem draugiem!

Patrisha izdod dziesmu un videoklipu “Pilsēta no lauskām” (+VIDEO)

Populārā latviešu mūziķe Patrisha šodien, 20. maijā, klausītājiem nodod jaunu dziesmu “Pilsēta no lauskām”, kas vēsta par cīņu ar iekšējiem pārdzīvojumiem un grūtu brīžu pārvarēšanu. Līdz ar jauno skaņdarbu tiek prezentēts arī videoklips šai dziesmai.

“Pilsēta no lauskām”  vārdu autori ir pati Patrisha un Dagnis Roziņš, savukārt mūziku sarakstījuši Patrisha, Dagnis Roziņš un JJ Lush, kurš ir arī dziesmas producents. Dziesmā tās autori centušies aprakstīt sajūtu, kas raksturo iekšējo cīņu ar savām domām, kuras nereti piemeklē un vajā katru, kā arī skumjām sajūtām, kas rodas savu dzīves notikumu ietekmē vai līdzpārdzīvojot citiem.

“Dienā, kad braucu uz studiju, lai radītu šo dziesmu, vēroju cilvēkus Rīgas centrā. Redzot ikdienišķas, taču katram cilvēkam dziļi personiskas ainiņas, aizdomājos par to, ka, neraugoties uz katra iekšējiem pārdzīvojumiem, pats svarīgākais ir tas, ka pie mums valda miers. Mēs katrs varam baudīt savu dienu – kāds nesteidzīgi ēdot smalkmaizīti, cits vērojot skatlogā grāmatas, taču paralēli mūsu realitātei citur pasaulē cilvēki šobrīd iet cauri šausmām un sāpēm,” saka Patrisha.

Patrisha ir pārliecināta, ka ikviens no mums vēlas piedzīvot mazāk sāpju un rūgtuma, bet vairāk prieka, miera un saticības, tādēļ dziedātāja aicina atcerēties, ka pēc grūtiem mirkļiem ir iespējams atkal izkāpt saules gaismā, sajust vēja brīvību, vieglumu un turpināt cīnīties par savu dzīvesprieku.

Video

“Es vēlētos, lai dziesma un tās vēstījums kalpo kā atgādinājums tam, ka mēs visi saskaramies ar  situācijām vai cilvēkiem, kas mums sagādā vilšanos un tas var mūs lauzt, radīt nepārliecību  un raisīt jautājumus par dzīvi. Tajā pašā laikā ir jāatceras, ka arī grūtie brīži ir pieredze, kas mums ļauj atklāt un nostiprināt savu personību, uzskatus un viedokli, vienlaikus saglabājot turpmāko cīņas sparu,” norāda Patrisha.

Dziesmai “Pilsēta no lauskām” tapis arī videoklips, kuru veidojusi režisore Svetlana Licova ar savu komandu.

Kā norāda režisore, videoklipa ideja bija parādīt, kā dzīves gaitā mūs ietekmē ziņas, cilvēciskās programmas, ārējie apstākļi un sabiedrības viedokļi, kas liek mums pazaudēt savu patieso būtību un aizmirst, ko patiesībā jūtam mēs paši. “Mūsu iekšējais “Es” tiecas pēc brīvības un šī cīņa par atbrīvošanos kļūst par centrālo klipa tēmu. Sadarbība ar Patrishu un viņas komandu bija īsts prieks! Patrisha pilnībā nododas procesam filmēšanas laukumā. Filmēties 12 stundas pēc kārtas aukstos apstākļos nav viegls uzdevums, bet Patrisha pat nemanīja šīs grūtības. Viņas radošā enerģija un iekšējā uguns tiešām ir iespaidīga,” saka Svetlana Licova.

Jaunais singls no 20. maija ir pieejams visās lielākajās mūzikas straumēšanas platformās un dzirdams Latvijas radiostacijās.

Sākusies Eiropas testēšanas nedēļa ar papildu iespējām pārbaudīties uz C hepatītu un HIV infekciju!

Veselības ministrija, Slimību profilakses un kontroles centrs un Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācija (LIHHASA) aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju “Eiropas testēšanas nedēļas” ietvaros no 20. maija līdz 27. maijam nodot testu uz C hepatītu un HIV infekciju.

“Eiropas testēšanas nedēļas mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par skrīningu, aicinot testēties un pārbaudīties ikvienu vismaz reizi mūžā. Cilvēks, kurš nav testējies, var būt inficēts, pašam to nezinot,” skaidro stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” Aknu slimību nodaļas vadītāja un Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas (LIHHASA) viceprezidente, asoc. prof. Ieva Tolmane, brīdinot, ka inficēties iespējams neatkarīgi no dzīvesveida.

I.Tolmane uzsver, ka pret C hepatīta vīrusu nav vakcīnu, to grūti pamanīt, jo nekas nesāp, bet neārstēta C hepatīta izraisīta aknu ciroze jau ir neatgriezeniska problēma. Mūsdienās 95% gadījumu C hepatītu ir iespējams pilnībā izārstēt. Jau vairākus gadus pacientiem Latvijā ir pieejama efektīva terapija, kuru apmaksā valsts, taču ārstēt iespējams tikai tos pacientus, kuri zina savu diagnozi.

Latvijā C hepatīta un HIV infekcijas saslimstības rādītāji ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā. C hepatīta testu ir nepieciešams veikt katram, kurš ne reizi dzīvē nav pārbaudīts uz C hepatītu, neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir vai nav kādā riska grupā. Savukārt HIV tests būtu jāveic ikvienam seksuāli aktīvam cilvēkam reizi gadā.

HIV infekcijas galvenais pārneses ceļš Latvijā patlaban ir heteroseksuālie kontakti, un tas skar faktiski visu sabiedrību. “Dati liecina, ka HIV pacienta sociālais portrets ir Latvijas iedzīvotājs neatkarīgi no vecuma, dzimuma un profesijas. Diemžēl joprojām valda stereotipi par to, kādiem cilvēkiem var būt HIV, un tiek apšaubīts, ka visiem būtu jāpārbauda sava veselība.” komentē Austrumu slimnīcas stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” Ambulatoro pakalpojumu vadītāja, LIHHASA prezidente, Dr. med. Inga Ažiņa.

“Agrīna diagnostika un ārstēšana pašlaik ir vieni no svarīgākajiem jautājumiem HIV jomā Latvijā. Šobrīd iespēja saņemt valsts apmaksātu ārstēšanu var ikviens cilvēks ar HIV infekciju un tas nodrošina pilnvērtīgu dzīvi. Tādēļ ir svarīgi pēc iespējas ātrāk atklāt ikvienu, kuram šī ārstēšana ir nepieciešama,  lai apstādinātu infekcijas izplatību. HIV infekcijas galvenais pārneses ceļš šobrīd Latvijā ir heteroseksuālie kontakti, un no šīs infekcijas nav pasargāts neviens, kuram ir aktīva seksuālā dzīve,” atgādina I.Ažiņa.

Veselības ministrija, Slimību profilakses un kontroles centrs un LIHHASA aicina arī ģimenes ārstus iesaistīties C hepatīta un HIV infekcijas skrīningā, hronisku C hepatīta pacientu identificēšanā, organizējot C hepatīta (anti-HCV) un HIV testu visiem pacientiem, kuri apmeklē ģimenes ārstu līdz 27. maijam un līdz šim nav pārbaudīti uz minētajām infekcijām. Aicinām ģimenes ārstus reģistrēt savu dalību Eiropas testēšanas nedēļā: https://ej.uz/registracija_GA

Testēšanas nedēļas ietvaros ikviens cilvēks, kurš nekad nav veicis testus uz C hepatītu un HIV, tiek aicināts prasīt savam ģimenes ārstam nosūtījumu uz testiem.

Bez maksas un anonīmi pārbaudīties uz C hepatītu un HIV infekciju iespējams HIV profilakses punktos visā Latvijā https://www.spkc.gov.lv/lv/atrodi-sev-tuvako-hiv-profilakses-punktu. Vēl pārbaude uz C hepatītu un HIV infekciju bez maksas tiek veikta katram cilvēkam, kurš nodod asinis kā donors.

Eiropas testēšanas nedēļas mērķis ir apvienot partnerorganizācijas visā Eiropā uz vienu nedēļu, lai palielinātu C hepatīta un HIV testēšanas pieejamību un veicinātu sabiedrības izpratni par ieguvumiem, ko sniedz agrīna diagnostika. Eiropas testēšanas nedēļa tika sākta 2013. gadā, un tā ir kļuvusi par plaši atzītu Eiropas mēroga pasākumu, kurā katru gadu piedalās simtiem organizāciju.

Kur ikdienā iespējams pārbaudīties uz C hepatītu?

1. [nemaksājot] Nododot asinis kā donoram – visi donori tiek testēti uz B un C hepatītu un HIV infekciju

2. [nemaksājot] HIV profilakses punktos – anonīmi un bez maksas visā Latvijā (www.spkc.gov.lv)

3. [nemaksājot] Pie ģimenes ārsta, saņemot nosūtījumu

4. Par maksu jebkurā laboratorijā, nododot anti-HCV

Plašāka informācija https://www.infekcija.lv/pacientiem/

Plašāka informācija par starptautisko kampaņu: https://www.testingweek.eu/

Džastins Bībers būs tētis! (+VIDEO)

Kanādiešu dziedātājs Džastins Bībers ar sievu modeli Heiliju Bīberi drīzumā kļūs par vecākiem.

Publicēts video, kurā redzams, ka pāris atjaunojis laulības zvērestu un līdzās tam atklāj, ka gaida pirmdzimto. Heilija redzama baltā kleitā, kas izceļ viņas grūtniecību. Vēl nav precizēts laiks, kurā sagaidīt mazuļa nākšanu pasaulē, bet tā varētu būt vasara. Zināms, ka Džastina mamma ir ļoti priecīga un nevar sagaidīt dēla ģimenes pieaugumu. Ārvalstu mediji spekulē, ka pāris gaida dvīņus! 

Pāris salaulājās 2018. gada vasarā. 

Video

Siltajās dienās bērni arvien vairāk gūst traumas!

Sākoties pirmajām siltajām dienām, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) pieaug pacientu skaits, kas Neatliekamās medicīnas centrā vērsušies pēc palīdzības ar traumām, aģentūru LETA informēja BKUS komunikācijas speciāliste Ilze Olšteina.

Ceturtdien, 16.maijā, uz slimnīcu tika atvests 231 bērns, no kuriem 109 bija pēc traumu gūšanas. Visvairāk traumu bērni guvuši, nokrītot no augstuma. Tie ir gan kritieni no dažādiem objektiem rotaļu laukumos, gan no velosipēda, gan mājās. 13 bērnu šajā dienā atvesti, jo izmežģījuši kāju vai roku, desmit – jo guvuši nobrāzumus un brūces.

Olšteina norāda, ka gūtas arī cita veida traumas, tai skaitā suņu kodumi, bet kopumā ceturtdienas vakars liecina, ka, izlaižot bērnus rotaļāties ārā, traumu skaits pieaug. Nav iespējams no traumām izvairīties pavisam, bet BKUS mediķi lūdz šajās brīvdienas, kuras sola īpaši siltas, pieskatīt bērnus vērīgāk.

“Katru gadu siltajā laikā pieaug bērnu skaits, kurus atved uz Bērnu slimnīcas Neatliekamās palīdzības centru pēc dažādu traumu gūšanas, bet, vienā vakarā uzņemot teju 100 pacientu, secinām, ka bērni nav tikuši pieskatīti pietiekami vērīgi. Ir tikai maija vidus, bet pie mums šajā mēnesī vērsušies jau vairāk nekā 1000 bērnu, kuriem bijusi vajadzīga ķirurga palīdzība pēc gūtajām traumām,” atzīst BKUS Neatliekamā medicīnas centra vadītājs Marks Ronis.

Vienlaikus nekur nav pazudušas akūtās infekcijas slimības, taču uz BKUS Neatliekamās medicīnas centru lielā skaitā tiek atvesti bērni, kuriem kopā ar vecākiem līdz konsultācijai pie ārsta nākas gaidīt vairākas stundas, jo pacientu stāvoklis nav smags. BKUS aicina izmantot iespēju konsultēties ar slimnīcas pediatriem, iepriekš piesakot konsultāciju akūtā gadījumā.

Akūtu saslimšanu gadījumos var konsultēties ar BKUS pediatru arī attālināti, piesakot vizīti slimnīcas Pacienta portālā. Pēc pieteikuma ārsts ar bērna vecākiem sazināsies astoņu stundu laikā, bet parasti – tuvāko stundu laikā.

BKUS aicina izmantot iespēju doties uz konsultāciju pie pediatra akūtos gadījumos pēc pieraksta. Pediatrs pieņem slimnīcas novietnē “Torņakalns” Vienības gatvē 45, pieraksts uz to pašu vai nākamo dienu pieejams arī brīvdienās un svētku dienās. Pie pediatra akūtos gadījumos var pierakstīties, autorizējoties BKUS Pacienta portālā un veicot pierakstu elektroniski.

Rindas kārtībā pediatrs klātienē BKUS novietnē “Gaiļezers”, Juglas ielā 20, pieņem katru dienu, ieskaitot brīvdienas un svētku dienas, no plkst.8 līdz plkst.22. Nosūtījums pie BKUS pediatra nav vajadzīgs.

Skatītājiem Latvijā būs pieejama HBO drāmas seriāla “Pūķa nams” (House Of The Dragon) otrā sezona! (+VIDEO)

Pēc Džordža R. R. Mārtina (George R.R. Martin) grāmatas “Uguns un asinis” (Fire & Blood) motīviem veidotajā seriālā, kura darbība norisinās 200 gadus pirms seriāla “Troņu spēle” (Game Of Thrones) notikumiem, tiks stāstīts par Targarjenu namu. Seriāls būs skatāms straumēšanas platformā HBO nākotnes televīzijā “Go3”, “LMT Viedtelevīzijā” un “Tet TV+” izklaides platformās jau no 17. jūnija.

Otrajā sezonā uz ekrāna atgriezīsies tādi aktieri kā Mets Smits (Matt Smith), Olīvija Kuka (Olivia Cooke), Emma D’Arsija (Emma D’Arcy), Īva Besta (Eve Best), Stīvs Tusēns (Steve Toussaint), Fabjēns Frankls (Fabien Frankel), Evans Mičels (Ewan Mitchell), Toms Glinns-Karnijs (Tom Glynn-Carney), Sonoja Mizuno (Sonoya Mizuno) un Rīss Ifanss (Rhys Ifans), Harijs Kollets (Harry Collett), Betānija Antonija (Bethany Antonia), Fēbe Kempbela (Phoebe Campbell), Fija Sabana (Phia Saban), Džefersons Hols (Jefferson Hall) un Metjū Nīdhems (Matthew Needham). Savukārt seriāla otrās sezonas jauno aktieru sastāvā būs Abubakars Salims (Abubakar Salim), Geila Rankina (Gayle Rankin), Fredijs Fokss (Freddie Fox), Saimons Rasels Bīls (Simon Russell Beale), Klintons Libertijs (Clinton Liberty), Džeimijs Kenna (Jamie Kenna), Kīrans Bjū (Kieran Bew), Toms Benets (Tom Bennett), Toms Teilors (Tom Taylor) un Vincents Regans (Vincent Regan).

Video

Seriāla otrās sezonas līdzautori un izpildproducenti ir Džordžs R. R. Mārtins (George R.R. Martin) un Raiens Kondals (Ryan Condal), izpildproducenti ir Sāra Hesa (Sara Hess), Alans Teilors (Alan Taylor), Melisa Bernsteina (Melissa Bernstein), Kevins de la Noijs (Kevin de la Noy), Lonija Peristere (Loni Peristere) un Vinss Džerardis (Vince Gerardis).

Recepte: Risoto ar sparģeļiem (+VIDEO)

Tuvojoties olimpiskajai vasarai, sportisti steidz krāt spēkus izciliem startiem Parīzē un ne tikai. Veselīgam ēdienam ir liela nozīme sportistu ikdienā. To lieliski zina arī vieglatlēte un Latvijas Olimpiskās vienības sportiste Agate Caune. Viņa ciemojas pie Rimi Gardēža, šefpavāra Normunda Baranovska un gatavo risoto ar sparģeļiem, lai sportiskā garā gaidītu ciemos vieglatlēti Gerdu Keriju Dreimani. 

Disciplīnai sportista dzīvē ir liela nozīme, un Agates paradumi to tikai apliecina: viņa katru svētdienu ēdienkarti plāno nākamajai nedēļai tā, lai ēdieni būtu sabalansēti un viegli pagatavojami, lai katrā ēdienreizē būtu iekļautas visas nepieciešamās uzturvielas un turklāt gatavo maltītes vairākām dienām, lai katru dienu nav jāvelta tam daudz laika. Agate bieži un labprāt gatavo ģimenei, kaut arī galvenais šefpavārs ir mamma, kas gatavo ļoti garšīgi. ⁠

Agate cenšas iepirkties visai nedēļai, bet gadās iegriezties veikalā arī pēc izejvielām kādas spontānas vēlmes piepildīšanai. Viņai pašai ļoti garšo mājas ēdiens, ko gatavo vecāki. “Es neesmu izvēlīga, ēdu gan zivis, gan gaļu. Man ļoti garšo pastas – ar vistu, ar garnelēm, arī tēta ceptais steiks ar grilētiem dārzeņiem, kas ir viens no maniem favorītiem,” atklāj sportiste.

Gaidot ciemos vieglatlēti Gerdu Keriju Dreimani, Agate izvēlas vienkāršu un cenas ziņā demokrātisku recepti – risoto ar sparģeļiem. Noskaties video un uzzini arī tu, kā garšīgi pagatavot šo pavasarīgo maltīti:

Video

Risoto ar sparģeļiem

2 personām

Gatavošanas ilgums: 30 minūtes

Izmaksas kopā: 2,93 eiro

Cena par vienu porciju: 1,46 eiro

Nepieciešams

200 g apaļgraudu rīsu Rimi;

200 g sparģeļu;

1,5 l ūdens;

40 g siera Formaggio Rimi;

2 ķiploka daiviņas;

2 sīpoli;

½ citrona sula;

½ citrona miza;

1 buljona kubiņš;

2 ēdamkarotes sviesta Rimi Smart;

šķipsniņa brūnā cukura.

Pagatavošana

Lej katlā ūdeni, uzvāri to un pievieno buljona kubiņu. Sparģeļus vajag nomizot un notvaicēt. Šim mērķim var izmantot katliņu, kurā vārās ūdens: sparģeļus liec caurdurī, pārkaisi ar sāli un novieto tos virs ūdens līmeņa, uzliec katlam vāku.

Sasmalcini sīpolus un ķiplokus, liec tos uz pannas apcepties sviestā. Pievieno uz pannas rīsus un pamazām lej klāt uzvārīto buljonu, pastāvīgi maisot un pēc vajadzības papildinot buljonu. Kamēr rīsi vārās, uz pannas tiem pievieno pārējās sastāvdaļas – citrona sulu, šķipsniņu brūnā cukura, kā arī rīvēto sieru. Rīsi jāvāra precīzi 20 minūtes, un gatavs!

Risoto pasniedz dziļā šķīvī, liekot uz tā sparģeļus un pārkaisot ar sarīvētu citrona mizu un siera pārpalikumu.

“Musiqq” piedāvā klausītājiem enerģisku vasaras hitu! (+VIDEO)

Svinot  grupas 15 gadu jubileju, “Musiqq” laiž klajā vasarīgu un enerģisku skaņdarbu ar nosaukumu “Bantītes”. Tas ir otrais singls no gaidāmā studijas albuma “Mākslas darbs”, kas pie klausītājiem nonāks jau jūnijā.

Pašā vasaras karstumā, 6. jūlijā norisināsies grupas 15 gadu jubilejas svinības, uzstājoties Siguldas pilsdrupu estrādē un aizvadot grupas vērienīgāko koncertu zem zvaigžņotām debesīm. Koncertprogramma apvienos klausītāju mīlētākos skaņdarbus, kas tapuši visu gadu laikā, ka arī dziesmas no jaunākā albuma. Gatavojoties jubilejas koncertam, grupa klausītājiem nodot tās jaunāko singlu “Bantītes”.

“Dziesma ir kā feromonu pilna mugursoma, tā attēlo bērnības sapņu un pieaugušo realitātes sadursmi. Tā ir rotaļīgs atgādinājums, ka reizēm kronis, kuru meitenes tiecas iegūt, patiesībā ir tikai bantīte matos. ,” stāsta grupas dalībnieki Emīls Balceris un Marats Ogļezņevs. 

Par grupu “Musiqq”

Grupa “Musiqq” ir viena no klausītāju mīlētākajām un apbalvotākajām grupām Latvijā. “Musiqq” izdevuši piecus studijas albumus, radījuši desmitiem hitus un jau 2024. gada vasarā pie klausītājiem nonāks jaunākais – grupas sestais albums.

Par koncertu “Mākslas darbs”, Siguldā, 6. jūlijā

Koncerta apmeklētāju skaits ir ierobežots, tādēļ aicinām iegādāties biļetes savlaicīgi “Biļešu paradīze” kasēs. Biļetes ir pieejamas divās kategorijās – publiskā sektora biļetes un VIP biļetes, kas sniegs iespēju vērot koncertu no lieliska skatu punkta, baudīt dzērienus īpašā atmosfērā pie stāvgaldiem no bāra. VIP zonā ir paredzētas tikai stāvvietas.

Arī šogad Forumu LĪDERE varēs vērot attālināti bez maksas!

Vēl tikai pāris dienas palikušas līdz pavasara sievišķīgākajam notikumam – sieviešu izaugsmes un iedvesmas pasākumam “Forumam LĪDERE”. Tas notiks jau šīs darba nedēļas izskaņā, 17. maijā, Ķīpsalas izstāžu hallē, kas pēdējos pāris gadus kļuvušas par foruma mājām. Pasākums, kas norisināsies jau septīto reizi, ik gadu pulcē arvien vairāk gan klātienes, gan tiešraides skatītāju, un arī šogad “Forumu LĪDERE” varēs skatīties attālināti bez maksas. 

Interese par “Forumu LĪDERE” katru gadu aug ar vērienu. Pasākums pirmo reizi notika 2018. gadā kinoteātrī “Splendid Palace”, ko klātienē vēroja 750 dāmas. Taču 2023. gadā forums Ķīpsalas izstāžu hallē vienkopus pulcēja vairāk nekā 2500 uz izaugsmi un attīstību vērstās sievietes. Sagaidāms, ka šogad “Forumā LĪDERE” piedalīsies vēsturiski lielākais klātienes apmeklētāju skaits – 3000.

Ik gadu pasākuma organizatori parūpējas arī par “Foruma LĪDERE” bezmaksas tiešraides iespējām, ko izmanto ievērojams skaits interesentu. Ja pērn forumu attālināti vēroja ap 120 000 skatītāju, tad sagaidāms, ka šogad interesentu skaits sasniegs 130 000. Ņemot vērā lielo atsaucību, arī šogad “Foruma LĪDERE” viens no galvenajiem atbalstītājiem SEB banka nodrošinās bezmaksas tiešraidi visā pasaulē. Papildus tam pasākumu varēs vērot “Forums LĪDERE” mājaslapā, foruma “Facebook” plūsmā, “Youtube” kanālā un “TVNET”. 

Pasākuma galvenā daļa nemainīgi sadalīta trīs sesijās: “Profesionālā izaugsme – sasniedz vairāk”, “Attiecības. Ģimene. Mijiedarbība” un “Personiskā attīstība – sapņo drošāk”, kur savos stāstos dalīsies 15 iedvesmojoši un dzīves gudri lektori. Paralēli tam apmeklētājas visas dienas garumā sagaidīs dažādi pārsteigumi, ko sarūpējis kuplais “Forums LĪDERE” atbalstītāju pulks, lai padarītu šo dienu par neaizmirstamiem un burvīgiem svētkiem ikvienai dāmai. 

“Foruma LĪDERE” dibinātāja Solvita Kabakova uzsver: “Ir patiess gandarījums redzēt, ka katru gadu pieaug foruma skatītāju skaits gan klātienē, gan attālināti. Esam priecīgi, ka pasākuma atbalstītāju pulkam arī šogad ir pievienojusies SEB banka, kas dod iespēju ikvienam interesentam visā pasaulē bez maksas vērot “Forumu LĪDERE” un būt ar mums kopā gan domās, gan sajūtās”.

Kādi ir “Latvijas Gada auto 2024” izskatīgākie auto? (+VIDEO)

Ik gadu “Latvijas Gada auto” konkursā tiek pasniegta arī dizaina balva, kad ārpus praktiskajām un tehniskajām īpašībām, tiek vērtēts auto izskats. “Latvijas Gada auto 2024” dizaina balvu ieguva Peugeot 508. Šīs nominācijas pirmajā trijniekā iekļuva Peugeot 408 un arī Hyundai Ioniq 6. Kādi ir žūrijas iespaidi?

Vērtējot automobiļus to izskats visdrīzāk ir subjektīvākā kategorija, kurā valda “patīk/nepatīk” faktors.

Tomēr vairāki viedokļi palīdz rast kopsaucēju par to, kurš ir izskatīgākais auto modelis. “Latvijas Gada auto konkursā” dizaina balvai parasti pretendē tādi modeļi, par kuriem ir teju pilnīga vienprātība vai arī diametrāli pretēji viedokļi. Bet abos gadījumos auto izskatā ir kas tik izteiksmīgs, ka tam ir vērts pievērst uzmanību.

Video

PEUGEOT 508

Par dizaina balvas ieguvēju stāsta auto žurnālists Ingars Tenis: “Jāteic, ka šī auto ārējais izskats lieliski sader ar dizaina suģestēto sniegumu, proti, tas izskatās lieliski un atbilstoši lieliski arī brauc. Īsāk sakot, īsta autostrāžu mašīna, kurai par dizainu dodu daudz. Ja ne 10, tad 9 balles noteikti. Par tehniku runājot, sajūtas ir divējādas, jo testiem bija sagādāts plug-in hibrīds. It kā jau forši apzināties, ka kaut kādus kilometrus (oficiāli 64 km) varētu nobraukt ar elektrību vien, taču tā atlikusī sniedzamība rūk tik ātri (īpaši jau vēsā laikā), ka lielākoties tāpat sanāk braukt kā ar parastu hibrīdu un pie viena vadāt līdzi tukšu plug-in sistēmas akumulatoru. Turklāt baterijas uzlāde no parastās rozetes ir neganti lēna. Tas varbūt der, ja ir privātmāja, bet citādi lielus ieguvumus neredzu. Žēl, ka Peugeot nepiedāvā parasto, tā saucamo pašuzlādes hibrīdu. Bet, kopumā ņemot, Peugeot 508 ir ļoti foršs auto. Tas stabili pieguļ ceļam, sēdeklis ir stingrs un liek sajusties kā pilotam, krāsainie ekrāni un 3D instrumentu panelis liecina par to, ka mēs digitalizējamies aizvien vairāk, bet “iCockpit” miniatūrā stūre man patīk arvien labāk un labāk. Jā, pašos pirmsākumos (sen atpakaļ, liekas Peugeot 208 modelī) bija grūti pierast pie mazās stūrītes, kas guļ zemāk par instrumentu paneļa apakšējo malu. Bet, jo vairāk brauc, jo vairāk pie tās pierod. Tagad, kad gadu gaitā izbraukts ar daudz un dažādiem Peugeot, “iCockpit” koncepcija ir tik spēcīgi iesēdusies apziņā, ka citu risinājumu šajās mašīnās vairs nemaz negaidi.”

Arī Sandris Metuzāls, auto žurnālists “Jauns.lv” dalās iespaidos par šo auto: “Peugeot 508 ir auto, kas man ļoti iepatikās jau tad, kad pirms dažiem gadiem tikko parādījās tirgū. Un tieši sedana izpildījumā. Ar prātu saprotu, ka sedani iziet no modes un nav praktiski, bet tik un tā tajā siluetā kaut kas ir. Zinu, ka “iCockpit” kosmiskais dizains ne visiem iet pie sirds, īpaši jau plakanā stūre, bet man nekādi iebildumi neradās. Šim auto tas viss piestāv. Par ļoti praktisku Latvijas apstākļiem nenosauksi – dzīvē to īpaši labi sapratu, kad ar sportisko PSE versiju nācās kādus 10 km nobraukt pa dubļainu zemes ceļu. Taču tik un tā Peugeot 508 ir viens foršs auto.”

PEUGEOT 408

Stāsta auto žurnālists, žurnāla “PROFI” galvenais redaktors Guntars Pulss: “Ja salīdzina ar lielāko radinieku 508. modeli, tad šis manuprāt ir tieši tas kas nepieciešams – mazliet kompaktāks un ar lielāku klīrensu. Četrsimt astotajā apkopotas visas Peugeot jaunā viļņa tendences dizainā, tehnikā un vadītāja vietas iekārtojumā. Ja pret tām nav būtisku pretenziju, tad 408. nevar nepatikt. Vēl noteikti jāatzīmē gaitas īpašības, kuras izrādījās ļoti atbilstošas Latvijas apstākļiem. Starp finālistiem šis modelis man ir viens no favorītiem.”

Sandris Metuzāls uzteic Peugeot 408 izskatu salīdzina ar premium modeļiem: “Viens no vizuāli simpātiskākajiem Gada auto titula pretendentiem. Pavasara testa braucienu laikā gadījās tā, ka Peugeot 408 blakus bija nostājies Audi. Jāteic, ka 408. izskatījās stilīgāk un dārgāk par vācieti, kaut gan patiesībā pēdējam cena bija trīs reizes augstāka. Varbūt Audi derētu pārvilināt pie sevis Peugeot dizaineri? Arī interjers ir Peugeot nu jau tradicionāli kvalitatīvi nostrādāts – praktisks, ērts un tajā pat laikā interesants, ar savu “odziņu”. Braukšana ir komfortabla un pietiekami dinamiska, bet paaugstinātais klīrenss garantē, ka tiksi iekšā gan savās lauku mājās, gan sēnēs varēsi aizbraukt. Ja vēl maksātu par kādiem 5000 EUR lētāk, tad es teiktu, ka teju vai ideāls auto.”

Galerija

Par Peugeot 408 stāsta arī Ingars Tenis: “Par Peugeot 408 varu teikt tā – tajā ir salasīta virkne īpašību, ko pircējs varētu gaidīt no automašīnas, tās iesvērtas pareizajās proporcijās un iesaiņotas ārkārtīgi izskatīgā iepakojumā. Jā, ja saliek visus Gada auto 2024 pretendentus vienā rindā, to vidū visvairāk izceļas tieši Peugeot 408. Zināmā mērā gan pateicoties fantastiskajai krāsai, kas ir kā svaigs gaisa malks nomācoši pelēcīgā bezsniega ziemas periodā, taču pamatā drosmīgā dizaina dēļ. Tā vien šķiet, ka Peugeot dizaineri nudien ir krietnu laiku pavadījuši sapulcēs, kamēr panākta vienošanās par šīs automašīnas ārējām formām un dizaina akcentiem, jo 408 ir sanācis ļoti drosmīgs, bet ne pārspīlēts. Citiem vārdiem sakot, uz vairuma ierindas automobiļu fona šis “krosoverfāstbeks” izskatās pēc automašīnas no priekšdienām, taču lieliski iederas šodienā. Tas pats vērojams arī salonā – kamēr daudzi autoražotāji kautrējas (vai piesardzīgi izturas pret drosmīgiem risinājumiem), Peugeot 408 interjerā redzama taustīšanās rītdienā. Proti, sportiski ieturētā vadītāja sēdvieta ir tāda kā digitāla kokpita centrālais elements, kurā ērti iekārtojies sēž pilots un meklē ātrāko ceļu cauri asteroīdu reģionam. Vienīgi jāteic, ka šis kosmosa kuģis ar lauvas emblēmu uz dusmīgā radiatora režģa telpā nav īpaši ātrs. Vismaz ne lētākajās versijās, jo par 32500 eiro būs tikai 1,2 litru turbo motors ar 130 ZS. Tik lielam auto ar tik agresīvu dizainu šī, manuprāt, nav tā labākā opcija, lai gan uz priekšu auto iet tīri labi. Nākamais piedāvājumā ir hibrīds ar 136 ZS. Jau nedaudz labāk, taču arī par 2000 eiro dārgāk. Pavisam labi no veiktspējas un ārējā dizaina samērīguma viedokļa savukārt izskatās abi piedāvājumā esošie plug-in hibrīdi ar 180 un 225 ZS. Ja ir iespēja mašīnu ik pa laikam kaut kur “pieštepselēt” vai mājas garāžā to pieslēgt rozetei uz nakti, lai izmantotu solīto 63 km elektrisko sniedzamību, tad atliek tikai sakasīt 42000 eiro par 180 ZS modeli bāzes komplektācijā vai pat visus 50000 par 408 ar 225 ZS, kas tiek piedāvāts tikai dāsnākajā GT noformējumā. Diezgan daudz, taču, ja nav problēmu sadzīvot ar vilkmes deficītu un nav ambīciju pie luksofora vienmēr izrauties pirmajā pozīcijā, derēs arī mazais benzīna dzinējs. Jo auto nudien ir patīkams – vizuāli saistošs, ar mūsdienīgu digitālo saturu, ērtu un vieglu braukšanu, krietnu klīrensu un lielu bagāžnieku.”

HYUNDAI IONIQ 6

Pieredzē dalās Raimonds Volonts, “V4motors” valdes loceklis, “STZELNA” valdes loceklis, “LAIA” valdes loceklis: “Latvijas Gada Auto 2024 lielajā testā Hyundai Ioniq 6 viennozīmīgi ir interesantākais elektroauto. Tā dizains var patikt vai nē, bet tas nav garlaicīgs. Braukšanas kvalitāti gan pa asfaltu, gan grants ceļu var salīdzināt ar Mercedes līmeni. Patīkami pārsteidza ekonomiskums – apmēram 14 kw/h uz 100 km, kas ir ievērojami labāks par šādas klases Eiropas analogiem. Turklāt testos neviens nebrauc ekonomiski. Pie liela ātruma auto uz ceļa jūtas kā pielīmēts. Sēdēšana un ergonomika ļoti ērta. Ātrās piekļuves pogas ir saprotamas un nav bezgalīgi jārakņājas pa planšeti, lai noregulētu, piemēram, klimata kontroles darbību. Vienīgais, kas man liekas par lielu, tā ir cena.”

Par Ioniq 6 dizaina iespaidu uz auto efektivitāti stāsta Jānis Rapa, “Tet” SIA infrastruktūras atbalsta nodaļas vadītājs: “Sākšu ar dizainu. Ir panākta situācija, ka vienaldzīgo būs maz. Vieniem Ioniq 6 patiks, citiem liksies pilnīgi garām. Man īsti nepatīk, bet automašīnas dizains ir galvenais iemesls tās nelielajam strāvas patēriņam. Pats rudens testos iebraucu mazliet zem 14 kWh/100 km. Arī lielajos testos, kur neviens nedomā par ekonomisku braukšanu, rādītājs bija ap 17 kWh/100 km. Un virsbūvei ir liela loma, jo Hyundai Kona “ēd” vairāk. Salons ir ļoti plašs, ērts, daudz vietas arī aizmugurē. Izdevās saregulēt ērtu sēdpozīciju. Domāju, ka būs labs auto garos pārbraucienos. Auto ir dinamisks un noturīgs uz ceļa. Man patika 360 grādu kameru kvalitāte, nepatika brīdinājumi jau pie mazām novirzēm no atļautā ātruma. Turklāt spalgie brīdinājumi dažkārt bija arī vietās, kur ātruma ierobežojumi jau ir beigušies. Protams, par drošību ir jārūpējas. Kameras sānu spoguļu vietā noteikti nav tā lieta, ko gribētu savam auto. Kolēģi man gan teica, ka pie tā var pierast. Dārgs, bet šajā auto klasē nekā īpaši lētāka nav. Ja neskaita ārējo dizainu un sānu kameras, kopumā auto man patika.”

Stāsta Sandris Metuzāls: “Ar Ioniq 6 rudens pusē kopā pavadīju vienu nedēļas nogali, un to pāris dienu laikā tas pārliecinoši ielauzās manā personīgajā elektromobiļu Top 3. Perfekta vadāmība, ko īpaši labi varēju izmēģināt līkumotajā ceļā no Valmieras uz Cēsīm, sportiska dinamika, negaidīts ekonomiskums un visam pa virsu pilnīga komforta sajūta. Ko vēl vairāk vajag? Pārsteidzoši, taču Ioniq 6 patika arī sievai, kura vispār auto lietās ir diezgan kaprīza, un pat tēvam, kurš ir diezgan izteikts “vecās skolas” džentlmenis. Protams, ārējais izskats ir gaumes lieta, bet tas man šajā gadījumā īpaši netraucēja. Jo vairāk tādēļ, ka te daļa smukuma ir upurēta aerodinamikas vārdā. Tiesa, mietam ir arī otrs gals – auto ir tik zems, ka tagad pa sniegiem es savā lauku mājā ar to iekšā netiktu. Ja vajag vēl kaut ko pakritizēt, tad pieminēšu klimata kontroli, ko, neejot dziļāk displeja izvēlnēs, pa tiešo tā arī neizdevās noregulēt tā, lai pūstu gaisu tieši tik, cik vajag. Jāpierod arī pie zemā jumta un ļoti slīpā vējstikla, jo pāris reizes, ceļot roku, lai piekārtotu brilles, iebakstīju jumtā.”

“Latvijas Gada auto 2024” laureāti

“Latvijas Gada auto 2024” – “Nissan X-Trail”;

“Latvijas Gada auto 2024 Inovācijas balva” – “Nissan X-Trail”;

“Latvijas Gada auto 2024 Modernizācija” – “Renault Clio”;

“Latvijas Gada auto 2024 Dizaina balva” – “Peugeot 508”;

“Latvijas Ģimenes Auto 2024” – “Dacia Jogger Extreme”;

“Pilsētas apvidus auto 2024” – “Peugeot 2008”

“Latvijas Sportiskākais auto 2024” – “Porsche Cayenne”;

“Latvijas Premium Auto 2024” – “Porsche Cayenne”;

“Latvijas Elektroauto 2024” – “Hyundai Ioniq 6”;

“Latvijas Gada auto 2024 Tautas simpātija” – “Dacia Duster Extreme”.

Par “Latvijas Gada auto 2024” tika atzīts “Nissan X-Trail”, savukārt iepriekšējos gados laurus plūca “Škoda Fabia” un “Opel Mokka”.

Atbalsta: Shell Helix motoreļļas, sludinājumu portāls Zip.lv, t/c Mols, ziņu portāls jauns.lv, iAuto.lv, Latvijas Avīze, Delfi, TV Auto ziņas, Klubs, Dieviete.lv, Jauniauto.lv, LAMB, V4 motors.

Kā uzsākt pikniku sezonu droši un veselīgi?

Pikniki pie dabas ir viena no iecienītākajām laika pavadīšanas aktivitātēm siltajās un saulainajās dienās, taču, lai pie dabas pavadītais laiks neradītu apgrūtinājumus vai veselības problēmas, ir jāatceras gan par aizsardzību no saules stariem un insektiem, gan pārtikas drošību, gatavojot dabā. Kas jāatceras un jāņem vērā, uzsākot pikniku sezonu, stāsta BENU Aptiekas farmaceiti Konstantīns Čerjomuhins un Liene Graudiņa.

Pārtikas drošība

Plānojot doties piknikā, ieteicams veidot sarakstu ar lietām, kuras nepieciešams paņemt līdzi, iesaka farmaceits K. Čerjomuhins. Veidojot sarakstu, iekļaujiet ēdienus, kurus plānojat gatavot. Ieteicams gatavot ēdienus, kuri ir gan vienkārši, gan garšīgi, gan veselīgi. Savukārt nav ieteicams lietot produktus, kas ātri sabojājas, piemēram, tos, kas satur majonēzi. Gan bērniem, gan pieaugušajiem kā lieliskas uzkodas kalpos dažādi dārzeņi un augļi. Taču, lai izvairītos no infekcijas un baktēriju slimībām, labāk ir tos nomazgāt jau mājās. Lai novērstu gaļas sabojāšanos, pirms došanās piknikā labāk to uzglabāt ledusskapī un, esot piknikā, neturēt to saulē. Savukārt, lai izvairītos no dehidrācijas, jāņem līdzi arī dažādi dzērieni – ūdens, augļu dzērieni vai sulas, ieteicams bez cukura piedevām.

Piknika aptieciņa

Atpūšoties pie dabas, var gadīties dažādas situācijas, kurās var būt nepieciešama aptieciņa un profilakses līdzekļi, lai pēc iespējas drošāk pavadītu laiku ar saviem mīļajiem pie dabas. K. Čerjomuhins un L. Graudiņa dalās padomos par to, ko vajadzētu iekļaut aptieciņā un ko darīt, lai izvairītos no nepatīkamām situācijām, dodoties piknikā.

  • Ņemiet līdzi pirmās palīdzības komplektu, kurā jāiekļauj vate, pārsējs, šķēres, līdzekļi brūču apstrādei, pretsāpju tabletes, tabletes vēderam un kuņģim, kā arī antibakteriālas salvetes un ziepes. Pirmās palīdzības komplekts noderēs ikvienā situācijā, atrodoties pie dabas, piemēram, savainojoties, nokrītot vai parādoties sāpēm. 
  • Izmantojiet aizsarglīdzekļus pret kukaiņiem un ērcēm. Aptiekās ir pieejami dažādi repelenti jeb līdzekļi aizsardzībai pret ērcēm un kukaiņiem. Repelentu veidi ir dažādi, un katrs var atrast sev piemērotāko, piemēram, ir pieejami šķidrumi, aerosoli, krēmi un emulsijas. Tāpat ir pieejami repelenti gan ar dabīgām sastāvdaļām, gan ar sintētiskām. Ir repelenti, kas jāuzklāj uz atklātām ādas vietām, bet ir tādi, kas lietojami tikai uz apģērba. Vienmēr pievērsiet uzmanību repelentu lietošanas instrukcijai! Dažus repelentus var lietot ilgstoši, taču citiem ir stingri ierobežojumi attiecībā uz lietošanas ilgumu un personas vecumu. Izvēloties līdzekļus bērniem, pārliecināties, ka tie ir paredzēti lietošanai arī bērniem atbilstošā vecumā. Arī mājdzīvniekiem ir pieejamas speciālas kakla siksnas, kas pasargās no ērcēm. Jums piemērotāko līdzekli izvēlēties palīdzēs farmaceits.
  • Valkājiet apģērbu, kas pēc iespējas vairāk aptver ķermeni. Tas ir īpaši svarīgi, apmeklējot parkus un meža teritorijas, kur ir visvairāk ērču. Apģērbam jābūt vieglam, gaišam un vienkāršam, lai vieglāk pamanītu ērces. Ķermeņa augšdaļai ieteicams valkāt drēbes ar garām piedurknēm un apkakli, kas piekļaujas tuvu kaklam. Apakšējai daļai priekšroka jādod biksēm, nevis šortiem. Cilvēki, kuri bieži atrodas pie dabas, mežos, var iegādāties tā saucamos pretencefalīta tērpus, kas palīdzēs aizsargāties no ērcēm.
  • Neaizmirstiet par saules aizsarglīdzekļu lietošanu, lai neapdegtu saulē. Ultravioletie (UV) stari iekļūst dažādos ādas slāņos un veicina oksidatīvo stresu, pigmentu veidošanos, paātrina ādas novecošanu un traucē daudzus citus ādas pašatjaunošanās mehānismus. Turklāt tie var arī izraisīt nelabvēlīgu ādas veidojumu rašanos, ieskaitot ādas vēzi. Pēc ilgstošākas atrašanās saulē āda var kļūt ļoti dehidrēta, sakairināta, apsārtusi un pat sāpīga. 

SPF veidi un pareiza lietošana

Lai pareizi izvēlētos saules aizsargkosmētiku un jums piemērotāko SPF aizsardzības līmeni, ir jāizvērtē vieta, kur atrodaties, gada laiks un arī ādas stāvoklis, skaidro farmaceite L. Graudiņa. Vasaras laikā viens no galvenajiem faktoriem saules aizsargkrēma izvēlē ir ādas fototips (cik gaiša vai tumša ir āda). Gaišu ādas tipu īpašniekiem ir ieteicams izvēlēties saules aizsargkrēmu ar SPF 50+, jo dabiski viņu āda nav gatava sevi aizsargāt no saules stariem un ātri apdeg. Savukārt tiem, kam no dabas ir tumšāka āda, arī vasaras laikā SPF 30 var būt pietiekams aizsargfaktors. Jāņem vērā, ka papildus ādas fototipam SPF stipruma pakāpes izvēli var ietekmēt kādi specifiski ādas stāvokļi. Bērnu ādas aizsardzībai būtu jāizvēlas aizsarglīdzekļi ar SPF 50+. Skaitlis pie SPF norāda tikai līdzekļa spēju pasargāt ādu no UVB stariem, kas veicina ādas apdegšanu, tādēļ pilnvērtīgākai ādas aizsardzībai ir jāpievērš uzmanība tam, vai līdzeklis pasargā ādu arī no UVA stariem, kas rada bojājumus ādas dziļākos slāņos.

Lai atrastu sev piemērotāko saules aizsarglīdzekli, ir jāsaprot, kāds ir jūsu ādas tips un stāvoklis, uzsver L. Graudiņa. Taukainas sejas ādas gadījumā jāizvēlas pēc iespējas vieglākas konsistences līdzekļi – želejkrēmi vai arī fluīdi. Savukārt sausai ādai tieši pretēji piemērotāki būs biezākas konsistences krēmi. Izvēloties SPF līdzekli ķermenim, papildus konsistencei jāņem vērā arī tāds faktors kā uzklāšanas veids, piemēram, vai līdzeklis ir sprejs vai krēms tūbiņā, tādējādi izvēloties sev ērtāko. Arī ķermeņa saules aizsargkrēmi ir pieejami dažādās konsistencēs, līdz ar to ir jāizvērtē ādas stāvoklis un vēlamais efekts, lai izvēlētos piemērotāko. Izvēloties SPF saturošo līdzekli sejai un ķermenim, dažkārt sanāk eksperimentēt un izmēģināt dažādus veidus, lai saprastu, kāda konsistence un uzklāšanas veids patīk un der tieši jums. Atcerieties – tiem, kam ir ļoti jutīga, alerģiska āda, kā arī grūtniecēm un zīdaiņiem, jāizvēlas līdzekļi, kas satur minerālos jeb fizikālos saules aizsargfiltrus.

Lai saules aizsarglīdzekļu iedarbība būtu efektīva, tie ir jālieto pareizi: 

  • saules aizsargkosmētika ir jāuzklāj aptuveni 20 minūtes pirms došanās ārā; 
  • ilgstoši atrodoties saulē, aizsargkrēms jāatjauno ik pēc 2–3 stundām un saules aizsarglīdzeklis ir jāatjauno arī pēc peldes vai intensīvas svīšanas, jo, lai arī līdzeklis var būt ūdensnoturīgs, tomēr tas ar laiku noskalojas;
  • uzklājot saules aizsarglīdzekli, nevajag aizmirst arī par tā uzklāšanu uz ausīm;
  • UV stari tiek cauri arī mākoņiem, tāpēc arī dienās, kad debesis ir apmākušās, ir jālieto saules aizsarglīdzekļi;
  • ja tomēr ir sanācis saulē apdegt, vēlams izvēlēties dekspantenolu saturošas putas vai alvejas gelu, kas palīdzēs ādu ātrāk nomierināt un intensīvi to reģenerēs.

Lai drošs piknika sezonas sākums!