Tomēr gadsimtiem ilgi modeļi bija gaužām vienkārši: kastītes, kuģīši un dzērves – veidotas no pāris locījumiem. 19. gadsimtā japāņu tradīcija izplatījās visā pasaulē, bet 20. gadsimta piecdesmitajos gados, pateicoties kādam japāņu zivju pārdevējam, kas no samitrināta papīra izveidoja iespaidīgu gorillas figūru, origami kļuva par vērā ņemamu mākslas formu, kurai pievērsās aizvien vairāk amatieru.
Origami mākslas principi tiek izmantoti arī sadzīves tehnoloģijās. Piemēram, salokāma un kabatā iebāžama sporta kurpe jau eksistē, arī automašīnu gaisa spilveni sen tiek locīti, izmantojot origami principus. Pētnieki meklē arvien jaunas iespējas, kā origami būtu kombinējams, piemēram, ar atziņām par pumpuru atvēršanos un kukaiņu spārniem. Drīzumā kļūs skaidrs, vai origami var padziļināt izpratni par olbaltumvielu šķelšanos.
Origami ģēnijs Roberts Langs, fizikas doktors ir vairāk nekā 500 apbrīnojamu papīra figūru autors – sākot ar punktotu mārīti un parasto vientuļniekvēzi, beidzot ar pašaizliedzīgi muzicējošu, lai arī nedaudz patuklu vijolnieku. Ievērības cienīgs ir arī viņa opuss 182 – 38 centimetrus augsts Švarcvaldes pulkstenis ar dzeguzi. Pulkstenim netrūka ne rādītāju, ne putniņu, ne čiekuru atsvaru.
Vairāk par origami mākslas izpausmēm uzzināsi žurnāla GEO marta numurā.
GEO marta numurs tev piedāvā arī doties pa evolūcijas pētnieka Čārlza Darvina leģendārā ceļojuma pēdām un kopā ar ekstrēmajiem alpīnistiem iekarot Arktikas klintis, iejusties neredzīgu cilvēku ādā, lai saprastu, kā viņi uztver pasauli, izsekot naudas vēsturei un attīstībai un uzzināt par tās lomu un ietekmi mūsdienās, kā arī par krievu fotogrāfa bīstamo aizraušanos – brūno lāču fotografēšanu Kamčatkā.
Savādāks skats uz pasauli. Žurnāls GEO
