Latvijā videospēles datoros, konsolēs un mobilajos telefonos spēle aptuveni 70% iedzīvotāju. “Geimings” ir kļuvis par populāru brīvā laika pavadīšanas veidu, atzīst Latvijas E-sporta federācijas prezidents Sergejs Parvatkins.
“Videospēles šodien ir viens no lielākajām izklaides industrijas fenomeniem. Tā vairs nav tikai fiziska spēļu spēlēšana. Tā ir arī iesaistīšanās tematiskās diskusijās forumos un sociālajos tīklos, tiešraides translāciju vērošana, spēlēšanai piemērotāko datoru un aksesuāru meklēšana, testēšana un iegāde,” atzīst mobilo sakaru operatora BITE tehnoloģiju eksperts Dainis Dembovskis.
Spēlē visi un visur – telefonos, konsolēs, datoros
Vēl nesen tika uzskatīts, ka ar videospēlēm jeb “geimingu” visbiežāk aizraujas jauni vīrieši, kuri pavada daudz laika pie datora vai spēļu konsoles, stundām un pat dienām ilgi spēlējot kādu spēli. Taču Eiropas Interaktīvās programmatūras federācijas un mārketinga pētījumu kompānijas “Ipsos” dati liecina, ka šobrīd videospēles spēlē aptuveni puse Eiropas iedzīvotāju, turklāt vairs nevar runāt par konkrētu dominējošu spēlētāju dzimumu vai vecuma grupu. Ar tām aizraujas gan vīrieši, gan sievietes dažādā vecumā, gan IT speciālisti, tālbraucēji, pārdevēji, banku ierēdņi, gan arī ārsti, grāmatveži un lielu uzņēmumu vadītāji.
Visbiežāk videospēles tiek spēlētas izklaides nolūkā, izmantojot datorus, spēļu konsoles un mobilos telefonus. Turklāt tirgus izpētes kompānijas “Newszoo” aplēses liecina, ka pēdējos gados visstraujāk aug tieši mobilo spēļu tirgus – šogad ieņēmumi no to pārdošanas varētu sasniegt 70,3 miljardus ASV dolāru.
Pārliecinoši līderi – šaujamspēles un arkādes
BITES eksperts uzsver, ka mobilo spēļu tirgus straujā attīstība skaidrojama ar to, ka to ražotāji, apzinoties viedtālruņu nozīmīgo lomu cilvēku ikdienā, aizvien biežāk pielāgo datoros un konsolēs pieejamo spēļu mehāniku šīm ierīcēm. Tādēļ vairs nav arī lielu atšķirību starp videospēlēm, kas tiek spēlētas dažādās ierīcēs – vienlīdz populāras ir gan arkādes, gan šaujamspēles.
Arkādes parasti ir vienkāršas, izklaidējošas, ātri spēlējamas spēles, kurās izšķiroša nozīme augstākā iespējamā rezultāta sasniegšanai ir pirkstu veiklībai un spējai laicīgi saskatīt likumsakarības. Tipiskākie arkādes piemēri ir pasaulē vispārdotākā spēles “Tetris” vai populārā “Candy Crush Saga”.
Savukārt šaujamspēles ir dinamiskas spēles, kurās nozīme ir ne vien reakcijas ātrumam, bet arī stratēģiskai plānošanai, piemērotai taktikai. Pārliecināti šī spēļu žanra piekritēji bieži vien izveido īstas “kaujas stacijas” ar vairākiem monitoriem, kas paver bezgalīgas iespējas vienlaicīgām darbībām un ļauj sekot iecerēto stratēģiju īstenošanai, straumēt video, čatot vai pat paralēli spēlēt citu spēli.
Parvatkins norāda, ka spēļu “mode” mēdz būt mainīga un to lielā mērā ietekmē pašu ražotāju mārketinga aktivitātes. Pēdējos gados vispopulārākās spēles ir “Overwatch”, “CS:GO”, “League of Legends” un “Hearthstone”, tagad strauji pieaug “Fortnite” cienītāju loks.
Pieredzējuši “geimeri” izvēlas jaudīgus datorus
Nopietna populāro stratēģisko spēļu vai šaujamspēļu spēlēšana nav iedomājama bez stabila interneta savienojuma, ātrdarbīga datora un kvalitatīviem aksesuāriem. Galu galā, pat vienu sekundi ilga aizture var maksāt kārtējo uzvaru. Tādēļ ikviens spēlētājs agrāk vai vēlāk secina, ka nepieciešams uzlabot spēlēšanai nepieciešamo tehnisko ekipējumu.
BITES eksperts gan atgādina, ka ieguldījumi datortehnikā negarantē spēlētāja meistarības prasmju pieaugumu. Ērtāku spēlēšanu gan. Tāpēc, izvēloties spēlēšanai piemērotu aprīkojumu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš datora (videokartes) jaudai un datorpeles, klaviatūras un austiņu kvalitātei.
Iesākumam noderēs, piemēram, dators ar “Intel Core i5-7400” procesoru, 1TB lielu iebūvēto atmiņu, 8GB operatīvo atmiņu un “NVIDIA GeForce GTX 1050” video karti, ko var papildināt ar 25 collu monitoru. Klaviatūra var būt gan klasiska, gan arī iebūvētu LED apgaismojumu. Taču, izvēloties gan klaviatūru, gan datorpeli, jāpievērš uzmanība to izturībai un precīzai darbībai, uzsver Dembovskis. Datorpeles precizitāti lielā mērā ļauj nodrošināt peles paliktnis.
Būtiska nozīme ir arī austiņu kvalitātei, jo tās ļauj gan izbaudīt videospēļu skaņu efektus augstā kvalitātē, gan arī netraucēt apkārtējiem, piemēram, kolēģiem vai mājiniekiem.
Tāpat BITES eksperts uzsver, ka ir ieteicams spēlēt licencētas videospēļu versijas. Turklāt ne tikai tādēļ, ka videospēļu uzlaušana ir nosodāma. Nelegālajā spēļu programmatūrā var slēpties vīrusi, vai citas kaitīgas programmas.
“Atslēgties no ikdienas”
Galvenais iemesls, kura dēļ cilvēki aizraujas ar videospēlēm, ir iespēja “atslēgties no ikdienas”, skaidro Parvatkins. Viņš uzsver, ka lielākoties videospēļu spēlēšana ir cilvēku vaļasprieks, rūdīti “geimeri” varētu būt vien daži procenti spēlētāju. Taču, neraugoties uz nelielo skaitu, šie pieredzējušie videospēļu fani gadu gaitā ir izveidojuši savu kopienu, notiek aktīva saziņa čatos un forumos, tiek organizēti turnīri u.tml.
Eksperti gan atzīst, ka videospēļu spēlēšanai ir arī ēnas puses. Piemēram, dažkārt tās spēj aizraut tik ļoti, ka brīvais laiks pārvēršas par “melno caurumu”. Atliek pēcpusdienā piesēsties pie datora, lai attaptos trijos naktī.
Ko darīt? Lai videospēles nekļūtu par atkarību, Dembovskis iesaka kontrolēt pie datora, konsoles vai telefona pavadīto laiku: “Neatkarīgi no tā, vai viedtālrunī tiek spēlēts “Candy Crush” vai datorā “Fortnite”, ja rodas problēmas, ir svarīgi ievērot līdzsvaru starp videospēlēm un ikdienu. Lai arī cik aizraujoša būtu spēle, ir jāatrod gribasspēks, jāierobežo spēlēšanas laiks un jāpievēršas citām aktivitātēm, piemēram, izbraukumiem ar velosipēdu, galda spēlēm ģimenes vai draugu lokā, pastaigām pie jūras, u.tml.”