Viltus ziņu sērga pēdējā laikā pārņēmusi gan internetu, kur nepatiesību rakstoši portāli rodas kā sēnes pēc lietus, gan sociālos tīklus, kuros jo sevišķi aktīvi ar safabricētām un dezinformējošām ziņām dalās jaunieši un seniori. Lai viltus ziņu izplatību apturētu un veicinātu ikviena iedzīvotāja kritisko domāšanu, izstrādāti pieci ikdienā izmantojami kritēriji, ko pārbaudīt, lai noskaidrotu, vai izlasītā ziņa ir patiesa, uzticama un ar to vērts padalīties arī tālāk.
1. “Traģēdija ģimenē!” vai “Jaunākajam dēlam pazudusi cepure”? Pārbaudi, kāds ir ziņas virsraksts!
Bieži vien tieši pārlieku “skaļi” un sensacionāli virsraksti ļauj atpazīt nepatiesu ziņu. Lietojot pārspīlējumus un emocionāli uzrunājošus saukļus, viltus ziņu veidotāji piesaista sabiedrības uzmanību un uzrunā tos emocionālā līmenī. Tādējādi tiek izsaukta spēcīga reakcija un rodas vēlme ar informāciju dalīties tālāk, lai “apgaismotu” arī apkārtējos. Taču uz šī āķa nevajadzētu uzķerties – virsrakstam jābūt objektīvam un jāsakrīt ar ziņas galveno domu. Jāatceras, ka uzticamiem medijiem nav nepieciešamības lasītāju pievilināšanai izmantot pārspīlētas frāzes un šokējošus virsrakstus – pastāvīgo lasītāju loks jau ir izveidojies un auditorija jau ir gana plaša. Tieši tādēļ godīgos medijos lietas tiek sauktas īstajos vārdos, nevis padarītas dramatiskākas nekā tās patiesībā ir.
2. Delfi.lv vai Dellfi.lv? Pārliecinies par ziņas avotu!
Daudzi viltus ziņu portāli piesaista lasītājus, izmantojot sabiedrības neuzmanību. Pievienojot Latvijā pazīstama un uzticama medija nosaukumam papildu burtu vai to pavisam nedaudz izmainot, kā arī izveidojot portāla dizainu līdzīgu īstajam medijam, iespējams lasītāju “apmānīt” – uzticoties it kā jau pārbaudītajam, paslīd garām fakts, ka ziņu ievietojušais portāls nav uzticams un pārsūtītā ziņa nav patiesa.
3. “Foto autors: kaimiņu Juris” un neviena komata divu rindkopu laikā? Izpēti ziņas saturu!
Tiecoties būt pirmajam, kas padalās ar jaunu, šokējošu informāciju, nevajadzētu aizmirst par ziņas satura pārbaudīšanu, lai nekļūtu par apsmieklu pats – dalīšanās ar nepatiesām ziņām sabiedrībā nav “labais tonis”. Kad ziņa izlasīta, taču šķiet aizdomīga, jāpārbauda, vai tā ir parādījusies vēl kādā portālā vai ziņu avotā. Vai tās saturs sakrīt ar citos medijos publicēto? Palīdzēs arī vizuālo materiālu un tiem pievienoto atsauču pārbaudīšana – vai norādītās atsauces ir īstas un ved uz uzticamiem avotiem? Vai nav izmantotas foto vai video apstrādes programmas dramatiskāka efekta radīšanai?
Ne mazāk svarīga pazīme ir arī ziņas valodas lietojums – pareiza gramatika, loģisks teksta izkārtojums un viegli uztverama galvenā doma ir svarīgs kritērijs uzticama medija atpazīšanai.
4. “Iepriekš šo portālu neesmu redzējis, bet ziņas šķiet šokējošas?” Veido savu uzticamo avotu sarakstu!
Ir gana daudz uzticamu mediju, kuru rakstītais ir pārbaudīts un drošs. Izveidojot pašam savu uzticamo avotu sarakstu, pie kuriem pieturēties, meklējot informāciju un lasot ziņas, iespējams atvieglot pārbaudes procesu un neveicināt turpmāku viltus ziņu izplatību virtuālajā telpā.
5. “Ak, omei jau neko jaunu vairs nevarēs iemācīt”. Neklusē, ja pamani dezinformāciju!
Svarīgs punkts, lai apturētu viltus ziņu tālāku izplatību, ir ne tikai nedalīties ar tām pašam, bet arī neklusēt, ja ir pamanīts, ka dalās kāds cits. Uzrunājot draugus, ģimenes locekļus, paziņas un sociālo tīklu kontaktu lokā esošus cilvēkus, aizrādot, ja tie dalījušies ar nepatiesām ziņām, aicinot informāciju pārbaudīt, iespējams nepatiesās informācijas ķēdi pārcirst. Nevajadzētu kautrēties ziņot par dezinformāciju un maldinošu saturu arī sociālo tīklu uzturētājiem, lūdzot to dzēst.
Lai rosinātu Latvijas sabiedrību, īpaši jauniešus un gados vecākus cilvēkus, kritiski izvērtēt saturu internetā un informāciju, kas parādās sociālajos tīklos, kā arī vairotu iedzīvotāju izpratni par medijpratību, uzsākta kampaņa “Medijs ≠ Komēdijs”. Kampaņas autori ir Valsts kanceleja sadarbībā ar Kultūras ministriju un Iekšlietu ministriju, tās ietvaros ikviens interneta lietotājs tiek aicināts nedalīties ar nepārbaudītu informāciju un atturēt no dalīšanās arī apkārtējos.
Autors: Valsts kanceleja
