Lielveikalos piedāvātie mango parasti ir cieti. Lai tos pēc iespējas ilgāk uzglabātu un vieglāk transportētu, novāc negatavus augļus. Ko iesākt ar cieto avokado vai mango? Kā tos nogatavināt?
Biologi atzīst, ka nenogatavojušies vai speciālās kamerās gatavināti augļi ir mazāk vērtīgi, jo nevar sacensties ar saules gaismas un dzīvās dabas procesiem. Diemžēl mūsu platuma grādos jāsamierinās, ka augļi, jo īpaši ziemā, ir bez smaržas un ar vāji izteiktu garšu. Tie, kuri dienvidu augļus baudījuši ceļojumos uzreiz no koka vai vietējos tirdziņos, stāsta, ka var noreibt no garšu un smaržu buķetes.
Mango un avokado var nogatavināt, gan pasteidzinot procesu, gan pacietīgi gaidot.
Lai ātrāk nogatavotos, tropiskajam auglim nepieciešams stimuls. To var sniegt ābols vai banāns, jo dāsni izdala etilēnu – dabisku gāzi, kas veicina nogatavināšanās procesu. Papīra maisiņā kopā ar ābolu vai banānu ieliek cieto augli vai dārzeni un pēc 12–24 stundām pārbauda, kā gatavojas. Ja avokado vai mango ir pareizi uzglabāti transportēšanas laikā un nav ilgi turēti noliktavā, pēc diennakts tie būs gatavi, sulīgi un garšīgi.
Gatavošanās procesu var paātrināt, mango vai avokado ieliekot papīra maisiņā un atstājot vaļā pavisam mazu spraudziņu. Auglis vai dārzenis izdala nedaudz etilēna, un, ja tam neļauj brīvi izplatīties telpā, šī gāze palīdz ātrāk nogatavoties.
Cietos, vēl negatavos augļus var ielikt rīsu vai kukurūzas graudos – arī tad etilēns vairāk saglabājas ap augli vai dārzeni un paātrina nogatavināšanās procesus.
Ja augļus nevajag nogatavināt, rīkojas pretēji – liek atsevišķi no citiem, nevis skaisti izkārto uz augļu šķīvja.
Negatavus mango vai avokado neiesaka likt ledusskapī, jo gatavošanās process tiek bremzēts un mīkstums var kļūt nevis sulīgs, bet netīkami brūns un negaršīgs. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mājās pārnests zaļš auglis tā arī nenogatavojas, – transportēšanas un uzglabāšanas laikā tas, visticamāk, ir apsaldējies.
