Zaļā jeb dabai draudzīgā domāšana un dzīvesstils ieņem arvien nozīmīgāku lomu mūsdienu sabiedrībā. Ik dienas pieaug ne tikai to cilvēku skaits, kas šķiro atkritumus un taupa dabas resursus, bet arī dzīves jomas, kurās tiek nostiprināti dabai draudzīgas domāšanas pamatprincipi. Tā, piemēram, pēdējās desmitgadēs īpaši pamanāmi zaļā domāšana ienākusi sportā. Lūk,trīsvisspilgtākie piemēri zaļās domāšanas uzvaras gājienam trenažieru zālēs un sporta arēnās.
Sporta apģērbs no dabiskiem un atbildīgi ražotiem materiāliem
Arvien vairāk modes industrijas uzņēmumu pievēršas videi draudzīga, ilgtspējīga apģērba ražošanai. Izņēmums nav arī sporta apģērba ražotāji. Lielākoties dabai draudzīgie sporta apģērbu zīmoli apģērbu ne tikai ražo no dabiskām šķiedrām (kokvilna, lins, zīds, kašmirs), kas, pretēji sintētiskajām, ir gaisa caurlaidīgi, labi uzsūc mitrumu un nav alerģiski, bet arī pievērš uzmanību tam, lai auduma tapšanai nepieciešamās izejvielas būtu audzētas ekoloģiski, neizmantojot ķimikālijas, taupot dabas resursus un sociāli atbildīgi izturoties pret ražošanas procesā iesaistītajiem darbiniekiem. Vienlaikus arvien vairāk zīmolu meklē alternatīvus izejmateriālus tekstila ražošanai un rada apģērbu, piemēram, no bambusa, kaņepju un pat kukurūzas šķiedrām. Ja vēlies, lai arī tavā garderobē esošais sporta apģērbs būtu dabai draudzīgs, vērts ieskatīties tādu zīmolu kā Trio Sports Latvia, Yogavated, Ia relaxed, Prana, Outdoor voices, Alternative Apparel un Tentree piedāvājumā.
Sporta apavi no plastmasas pudelēm un zvejas tīkliem
Arī sporta apavi mūsdienās kļūst arvien zaļāki. Lai mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, tādi zīmoli kā Nike, Adidas, Puma savu sporta apavu ražošanā izmanto materiālus, kas iegūti no otrreiz pārstrādājamām izejvielām, piemēram, plastmasas pudelēm, zvejas tīkliem un pat riepām. Vēl radošāki ir nelielie sporta apavu ražotāji kā The Primus Bio vai Sundried, kas apavu ražošanā izmanto augu valsts polimērus, kukurūzas pārstrādes blakusproduktus un pat kafijas biezumus. Interesanti, ka, neskatoties uz šo apavu ilgtspējīgumu un faktu, ka tajos atkārtoti izmantotas izejvielas, tie joprojām spēj nodrošināt maksimālu veiktspēju un izturīgumu.
Ja esi aktīva dzīvesveida atbalstītājs un vēlies sportot “zaļi”, bet īsti neesi gatavs ķerties pie savas atlēta garderobes nomaiņas, vari pretī mērķim doties maziem solīšiem – proti, nodot savus nevajadzīgos sporta apavus, ar kuru izmēru neesi trāpījis vai tomēr tie nav līdz galam iepatikušies un tā arī palikuši plauktā. 17. un 18. maijā lielākā Latvijas sporta notikuma Tet Rīgas maratona laikā ikviens ir aicināts ziedot savus nevajadzīgos, bet labā stāvoklī esošos sporta apavus tiem, kuriem pašiem nav rocības tos iegādāties. Latvijas Zaļā punkta un SIA “Eco Baltia vide” sporta apavu ziedošanas punkts atradīsies Tet Rīgas maratona EXPO Radisson Blu Hotel Latvija un darbosies plkst.10.00–20.00.
Sporta inventārs, kas ražo elektroenerģiju
Domājot par vidi un tās ilgtspēju, sporta industrijas gaišie prāti neaprobežojas tikai ar dabai draudzīgu apavu un apģērbu ražošanu. Ne mazums zīmolu rada arī zaļo ekipējumu un sporta inventāru. Arvien populārāki dabas draugu vidū kļūst velosipēdi, kuru rāmji radīti no koka vai bambusa, bet sporta zālēs visā pasaulē slavas gājienu uzsākuši trenažieri, uz kuriem trenējoties elektroenerģija tiek nevis patērēta, bet gan ražota. Arī ekstrēmajos sporta veidos arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta vides faktoram – nu jau labu laiku sportistiem tiek piedāvāts gan augu valsts izcelsmes vasks snovborda dēļiem, gan pilnībā atkārtoti pārstrādājamas skeitborda ķiveres.
Vienlaikus laika gaitā zaļāki un dabai draudzīgāki kļūst arī sporta pasākumi un sacensības. Piemēram, 2016. gada vasaras Olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro būtiski tika samazināts pasākuma laikā radītais CO2 izmešu līmenis, jo spēļu organizatori, darbinieki un mākslinieki, kas tajās uzstājās, spēļu norises laikā 100% pārvietojās ar sabiedrisko transportu. Tāpat visi bioloģiskie atkritumi tika kompostēti, bet medaļas tika radītas no atkārtoti pārstrādātiem materiāliem, samazinot šī grandiozā sporta notikuma negatīvo ietekmi uz vidi. Saskaņā ar Olimpisko spēļu nākotnes stratēģiju šādus videi draudzīgus risinājumus turpmāk varēsim novērot arvien vairāk, tostarp ne tikai spēļu organizācijā, bet arī infrastruktūrā. Lai mazinātu piesārņojumu, jau 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā ledus hallēs tiks izmantota jauna ledus saldēšanas metode, proti, saldējošās gāzes freona vietā tiks izmantots oglekļa dioksīds, un 80% siltuma, kas radīsies procesā, tiks izmantots, lai apkurinātu telpas un sildītu ūdeni. Jāpiebilst, ka šāda dabai draudzīga domāšana, organizējot sporta pasākumus, kļūst arvien populārāka ne tikai ārzemēs, bet arī Latvijā. Spilgts piemērs, kas pieminēts jau iepriekš, ir pašmāju skriešanas svētki: Tet Rīgas maratons, kas ik gadu pulcē vairāk nekā 40 tūkstošus sportot gribētāju, šogad uzsācis ceļu, lai kļūtu par zaļo maratonu. Jau šogad sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” starp vairāk nekā desmit enerģijas punktiem trasē izveidots “Zaļais punkts”, kurš veidots no dabai draudzīgiem materiāliem un kur sportisti varēs veldzēt slāpes, dzerot ūdeni no pārstrādāta kartona glāzēm, kas vēlāk tiks kompostētas.
Autors: Latvijas Zaļais punkts
