Amerikāņu tradīcija Visu svēto dienas priekšvakarā grebt ķirbjus, pārģērbties par spokiem, raganām, miroņiem vai citiem mošķiem un staigāt pa mājām, mangojot saldumus, ir izplatījusies teju visā pasaulē, arī Latvijā, taču šiem svētkiem ir daudz dziļāka reliģiskā un garīgā nozīme, vēsta kanāls FOX.
Halovīns, kas tiek atzīmēts 31. oktobrī, ir daļa no trīs dienu cikla, kurā iekļauta arī Visu svēto diena 1. novembrī un Visu dvēseļu diena 2. novembrī. Jāpiebilst, ka Halovīnā piemin arī mirušos, svētos, mocekļus un dvēseles, kas vēl atrodas šķīstītavās.
Tradīcija svinēt šos svētkus ir radusies vēl pirms mūsu ēras, un to darījuši senie ķelti. Savukārt Halovīna nosaukums ir izveidojies no angļu valodas frāzes “All Hallows’ Eve”, kas nozīmē “Visu svēto vakars.”
Viens no populārākajiem tērpiem Halovīna vakarā ir zombijs jeb staigājošais mironis. Amerikā un citur pasaulē 31. oktobrī tiek rīkoti “zombiju gājieni”. Proti, par zombijiem pārģērbti cilvēki dodas pastaigā pilsētas ielās. Zombija tēla popularitāte masu kultūrā īpaši pieauga pateicoties filmām un seriāliem, piemēram, tādiem kā “Staigājošie miroņi”.
Kanāls FOX aicina pavadīt Visu svēto dienas priekšvakaru, skatoties kulta seriāla “Staigājošie miroņi” maratonu, kas sāksies 31. oktobrī plkst. 22.00 un turpināsies visu naktī līdz pat agram rītam! Gaidot maratonu, kanāls FOX piedāvā iepazīties ar Halovīna vēsturi un uzzināt, kā šie senie ķeltu svētki pārtapa mūsdienu tradīcijās!
Kā huligānu svētki kļuva par bērnu izklaidi
19. gadsimta beigās Īrijā bija bads un valdīja nabadzība, tāpēc daudzi iedzīvotāji labākas dzīves meklējumos nolēma doties uz Ameriku. Kopā ar īru puišiem, pāri okeānam aizceļojusi arī Visu svēto dienas priekšvakara svinēšanas tradīcijas.
Jāpiebilst, ka sākumā tas vairāk izskatījās pēc huligānisma. Proti, 20. gadsimta 20. un 30. gados amerikāņu laikrakstos pēc Halovīna bija atrodamas ziņas par desmitiem arestētiem huligāniem. Ziņoja arī par šajā naktī notikušajām nekārtībām, kad naktī uz 1. novembri īri dedzināja kokus un demolēja apkārtni.
1947. gadā Ņujorkas izdevums “The Star” vēstīja, ka “Halovīna vandālisms ir sasniedzis vēl nebijušos apmērus”, un aprakstīja īru huligānu grupas, kas ielās demolēja mašīnas, apmētāja ar akmeņiem skatlogus un dedzināja ēkas visā pilsētā.
Gadu gaitā šāda veida “svinības” kļuva arvien plašākas un materiālie zaudējumi arvien lielāki, līdz 1950. gados Ņujorkas varasiestādes izlēma padarīt Halovīnu nevis par huligānu, bet par ģimeņu un bērnu svētkiem, kādu mēs to pazīstam arī pašlaik.
Kāpēc Halovīnā grebj ķirbjus?
Viena no mūsdienu Halovīna svinēšanas neatņemamajām sastāvdaļām ir ķirbja grebšana. Arī šī tradīcija ir aizsākusies Īrijā un kopā ar Zaļas salas imigrantiem aizceļojusi pāri okeānam uz Ameriku.
Jāatzīmē, ka sākumā cilvēki savu māju lieveņus rotājuši ne tikai ar ķirbjiem, bet arī ar dažādiem citiem dārzeņiem – kartupeļiem, bietēm vai kāļiem. Arī pirms diviem simtiem gadu cilvēki grebuši dārzeņu vidusdaļu un izgriezuši tiem šausminošas “sejas”. Izgrebtā ķirbī bieži tika ievietota arī aizdegta svece.
Biedējošā mājas rotājuma tradīcijas aizsākumi ir meklējami kādā senā īru teikā par puisi vārdā Džeks. Viņam esot izdevies divas reizes apmānīt pašu Sātanu. Proti, pēc kopīgas iedzeršanas krogā, Džeks licis Sātanam pārvērsties par monētu. Tomēr tā vietā, lai godīgi samaksātu par dzērieniem, Džeks no kroga aizbēdzis nesamaksājis, bet velnu, kas pārtapis monētā, paslēpis kabatā. Vēlāk viņš atbrīvoja nelabo pret solījumu, ka Džeks nekad nenokļūs ellē.
Taču, ka jau Sātanam pieklājās, viņš savu glābēju apmanīja. Kad Džeks nomira, viņa dvēsele palika uz Zemes uz mūžīgiem laikiem un klejoja kā spoks. Lai izgaismotu viņam ceļu, Sātans iedeva Džekam izgrebtu rāceni ar kvēlojošām oglēm. Cilvēki, kas zināja šo teiku, sāka savos rāceņos un ķirbjos cirst baisas sejas, lai aizbaidītu ļaunos garus.
Ar laiku tieši ķirbji kļuva par primāro Visu svēto dienas “dārzeņu laternas” materiālu – jau 1842. gadā ASV laikraksti publicēja aprakstus un padomus, kā pareizi izgrebt ķirbi Halovīnam.
Saldumus vai izjokošu
Vēl viena tradīcija, bez kuras grūti iedomāties mūsdienu Visu svēto dienas priekšvakaru ir bērnu staigāšana pa kaimiņu dzīvokļiem ar frāzi: “Saldumus vai izjokošu”. Par šīs tradīcijas izcelsmi pētnieki nav vienisprātis. Pastāv vairākas ticamas versijas.
Pirmā teorija vēsta, ka senie ķelti atstāja ēdienu, lai nomierinātu garus, kuri Visu svēto dienas priekšvakarā klīst pa Zemi. Laika gaitā tradīcija transformējās, proti, cilvēki sāka paši ģērbties kā spoki un izjokot citus apmaiņā pret ēdieniem un dzērieniem.
Vēl viena teorija pauž, ka viduslaikos Skotijā bērni un nabadzīgie pieaugušie 31. oktobrī staigāja pa mājām un prasīja ēdienu un sīknaudu, apmaiņā piedāvājot aizlūgt par dēvēju dvēselēm Visu svēto dienā. Vēlāk lūgšanas nomainīja pret dziesmām, jokiem un citiem trikiem.
Vēl viena versija apgalvo, ka mūsdienu amerikāņu un citur pasaulē pārņemtā “saldumus vai izjokošu” tradīcija ir aizgūta no vācu un amerikāņu Ziemassvētku tradīcijas. Proti, bērni ģērbās kostīmos un pēc tam apstaigāja kaimiņus, lai noskaidrotu, vai pieaugušie var uzminēt, kas ir atnācis. Gadījumos, kad neviens nevarēja viņus atpazīt, bērni tika apbalvoti ar ēdienu vai citiem gardumiem.
Melnie kaķi un sikspārņi
Bailes no melniem kaķiem nāk no viduslaikiem, kad šos dzīvniekus asociēja ar pašu Sātanu. Vēl vairāk melno kaķu reputācijai kaitēja tas, ka sievietes, kuras uzskatīja par raganām un kuras apsūdzēja burvestībā, bieži vien bija tieši melno kaķu īpašnieces.
Laika gaitā cilvēki sāka ticēt, ka arī melnie kaķi ir pārdabiskas būtnes, kas palīdzēja viņu saimniecēm praktizēt tumšo maģiju. Māņticīgi cilvēki joprojām no satikšanās ar melnu kaķi negaida neko labu. Arī patversmes ļoti gausi adoptē šīs nokrāsas peļu junkurus.
Vēl viens dzīvnieks, kas saistās ar Halovīnu, ir sikspārnis. Visu svēto priekšvakarā ķelti dedzināja lielus ugunskurus, kas piesaistīja kukaiņus. Tie savukārt piesaistīja sikspārņus. Drīz vien sikspārņu pamanīšana kļuva saistīta ar Halovīnu. Jāpiebilst, ka arī viduslaiku folklorā atrodamas vairākas māņticības, kas balstījās uz pārliecību, ka sikspārņi ir nāves priekšvēstneši.
Zombiju uzvaras gājiens
Pateicoties popkultūrai šobrīd Halovīna ballītēs neiztiek bez zombiju kostīmiem un grima. Zombiju jēdziens ir nācis no Karību jūras Haiti salas kultūras, kur praktizē vudū. Haiti iedzīvotāji tic, ka vudū burvji spēj atdzīvināt mirušos. Taču šādiem dzīviem miroņiem jeb zombijiem nav gribas brīvības, viņi ir pakļauti burvim, kas viņus ir radījis.
“Masu kultūrā” šī žanra pamatlicēja bija skotu rakstniece Mērija Šellija un viņas romāns “Frankenšteins”, kas tika publicēts 1818. gadā. Kopš tā laika sācies zombiju jeb dzīvo miroņu uzvaras gājiens, īpaši populāri tie kļuva līdz ar kino industrijas un televīzijas attīstību. Kurš gan neatceras popa karaļa Maikla Džeksona slaveno klipu “Thriller”?
FOX kulta seriāla “Staigājošie miroņi” pirmizrāde notika 2010. gada Halovīna vakarā. Daudziem par pārsteigumu, seriāls ar panākumiem bija izrādīts teju divpadsmit gadus. Tam ir arī vairāki atvasinājumi, kuri ir atsevišķi stāsti par dažiem no gadu gaitā iemīļotajiem varoņiem, piemēram, par Derilu Diksonu.
“Staigājošo miroņu” popularitāte, iespējams, slēpjas tajā, ka tas ir kaut kas vairāk nekā kārtējais seriāls par zombijiem. Starp citu, seriāla veidotāji nemaz neizmanto vārdu “zombijs”, tā vietā lietojot apzīmējumu “nedzīvs”.
Tas ir stāsts par cilvēkiem, kas cenšas izdzīvot jaunajā pasaulē, kurā bailes no dzīvajiem var būt bīstamākas par staigājošiem miroņiem.
Halovīna vakars ir īpaši piemērots, lai atkal satiktos ar iemīļotajiem varoņiem, jo FOX piedāvā “Staigājošo miroņu” maratonu, kas sāksies 31. oktobrī plkst. 22.00!
