Katrs no mums, kurš dienas laikā nostrādā 8 – 10 stundas, kad ierodas mājās, vēlas tikai atkrist dīvānā un attaisīt kādu alus pudeli vai iemīļoto dzērienu, lai atpūstos.
Lieta tāda, ka lielākā daļa no mums darbā savu laiku pavada, nekustīgi sēžot pie datoru ekrāniem vai dokumentu kaudzēm, un, līdzko ierodas mājās, atkal turpina sēdēt. Galu galā sanāk tā, ka dienas laikā cilvēks pavada aptuveni 12 stundas, vienkārši sēžot – tas ir daudz vairāk nekā mūsu organismam vajadzētu.
Varbūt kāds teiks, ka “cilvēka organisms ir veidots tā, lai tas varētu sēdēt”, taču tā nebūt nav patiesība. Evolūcijā nav ierakstīts tas, ka cilvēks lielāko dienas daļu pavadīs sēžot, tajā pat nav iekļauts tāds priekšmets kā krēsls. Mūsu ķermeņi tika veidoti tā, lai tie atrastos nemitīgā kustībā – lai izdzīvotu!
Tieši tādēļ fakts, ka mūsu ķermenis tiek bojāts sēdēšanas laikā, nav nekas dīvains. Jūs domājat, ka mēs pārspīlējam? Nebūt ne! Ne viens vien pētījums jums pierādīs to, ka mēs jums šodien stāstām patiesību. Ilga sēdēšana var izraisīt muskuļu distrofiju, sirds slimības, aptaukošanos, cukura diabētu un daudz ko citu.
Ja šādi tukši vārdi jūs nepārliecina, tad parunāsim nedaudz par faktiem.
Problēmas ar asinsriti
Mūsu ķermenis ir veidots, lai kustētos, nevis sēdētu, un to pierāda mūsu anatomiskā ķermeņa uzbūve. Katra cilvēka organismā ir ļoti daudz locītavu un muskuļu, kas palīdz ikvienu kustību veikt pēc iespējas brīvāk un vienkāršāk.
Varbūt atceraties to sajūtu, kad pēc ilgas sēdēšanas ikros jūtat tirpšanu vai dedzināšanu? Tas ir tādēļ, ka jūsu asinis ilgas sēdēšanas dēļ ir sakrājušās asinsvados. Mums tiešām jāmin, kādēļ tas ir slikti? Labi, atkārtosim vēl vienu reizi – insults!
Muskuļu atrofija
Kuras ir visgausākās ķermeņa daļas, kad jūs sēžat? Protams, ka sēžas muskuļi un ikri. Tajā brīdī šie muskuļi pilnīgi neko nedara. Par laimi, ir iespējams samazināt uz ķermeni radīto kaitējumu, nepieciešams vien ik pa laikam, sēžot pie rakstāmgalda, izkustēties vai izstiept kājas. Taču ja nevēlaties, lai muskuļi atrofētos pilnībā, iesakām pierakstīties trenažieru zālē.
Nosliece uz aptaukošanos
Šķiet, ka tas ir pats par sevi saprotams, taču šoreiz runa ir par īpašu fermentu, kurš nekustīga dzīvesveida dēļ izstrādājas daudz mazāk. Šo fermentu sauc lipoproteīna lipāze, un tas atrodams uz mūsu asinsvadu sieniņām, atbildot par to tauku šķīdināšanu, kuri pārvietojas pa mūsu asinsvadiem.
Līdzko pavadāt ilgu laiku sēžot, šis ferments sāk aizvien lēnāk strādāt, nemaz nerunājot par to, ka kustību neesamība nededzina taukus, tikai uzkrāj tos.
Nervu šūnas
Jums varētu šķist, ka sēdēt ir tik viegli un patīkami, lai gan patiesībā nervu šūnas saņem ārkārtīgi lielu stresu, un tas viss ir pielīdzināms īstam pārbaudījumam. Līdzko ķermenis tiek novietots tam nedabīgā pozā (kāda šajā gadījumā ir sēdēšana), nervi tiek nospiesti, un var rasties tirpas, sāpes un daudz kas cits.
Ja vienā pozā tiek pavadīts ārkārtīgi ilgs laiks, spazmas un sāpes ir neizbēgams līdzgaitnieks. Visbiežāk sāpes sākam izjust muguras lejasdaļā un sprandā.
Sēžot nekustīgi, jūs liedzat savam organismam pildīt evolūcijā ierakstītās funkcijas – nodrošināt organismu ar pilnvērtīgu asins apgādi un cirkulāciju, kā arī nepieciešamo enerģijas daudzumu.
Problēmas ar mugurkaulu
Problēmas ar mugurkalu parasti ir visizplatītākās, jo diemžēl neviens no mums neprot pienācīgi sēdēt. Visbiežāk mēs veidojam kūkumu, bet pleci tiek noliekti uz priekšu, veidojot nedabīgu pozu savam mugurkaulam. Ja mugurkauls tiek novietots nepareizi, uz tā liktā slodze tiek nevienmērīgi sadalīta, radot sāpes un bojājumus vietās, kur tām nebūu nebūtu jābūt.
Šādas problēmas noved pie lielas riska grupas, kas pakļauj hronisku slimību rašanās draudiem. Līdzko mugurkauls tiek novietots nepareizi, skriemeļi saspiežas un traucē cits citam, ar laiku radot neizturamas sāpes un reizēm pat neatgriezeniskus bojājumus. Taču šajā visā ir arī kāda laba ziņa – ja jūs ik pa 15 – 30 minūtēm mainīsiet savu sēdēšanas pozu, risks iegūt kādu no augstāk minētajām problēmām samazinās. Vairākas reizes stundā centieties mainīt savu sēdēšanas pozu, taču vislabāk ir piecelties, pastaigāt, izstaipīties.
Cīņa pret savu dabu
Neapvainojieties, bet cilvēki arī ir dzīvnieki. Jebkura dzīvā radība pēc dabas ir dzīvnieks. Katrai dzīvai būtnei ir iekodēta tā izdzīvošanas māksla, kas liecina par to, kā nepiecešams dzīvot, izdzīvot, kustēties un rīkoties briesmu brīžos.
Cilvēks no dzīvniekiem pašlaik atrodas vistālāk, taču tas nenozīmē, ka kaut kādas pazīmes no evolūcijas laikā ieliktajām mūsos ir zudušas. Mūsu dabā ir kustēties, būt dzīviem, attīstīties, nevis sēdēt pie datoru ekrāniem.
Jums jāsaprot, ka jūsu ķermenis neesat jūs paši, jo ķermenis vēlas kustēties un darīt pat tad, ja prāts to nomāc. Centieties ieklausīties tajā, kādus signālus sniedz jums ķermenis, lai novērstu jebkādas paliekošas veselības problēmas.
