Zemeni var uzskatīt par ogu karalieni, jo neviena cita oga neapvieno sevī tik daudz pozitīvu īpašību. Galvenokārt tās iecienītas ļoti labās garšas, aromāta, lielās vitamīnu un minerālvielu bagātības, agrā ogu ienākšanās laika, ātra ražošanas sākuma, piemērotības dažādiem audzēšanas apstākļiem, ražīguma un citu vērtīgu īpašību dēļ. Kopš seniem laikiem zemenes izmanto ārstniecībā, jo tās satur daudz vērtīgu vielu, tā nupat klajā nākušajā grāmatā “Zemenes” raksta tās autore Valda Laugale.
Zemenes – vērtīgas vielmaiņai un asinsritei
Pateicoties lielajam dzelzs daudzumam, zemenes veicina asinsriti un asiņu atjaunošanos, kā arī organisma vielmaiņas procesus, Kalcija un fosfora savienojumi paaugstina darbaspējas un izturību, bet kālijs ir svarīgs sirds veselībai un ogļhidrātu apmaiņai organismā. Zemenēs ir daudz joda, tādēļ tās ieteicamas vēža un elpceļu slimību pacientiem.
Dabiskā salicilskābe mazina sāpes, iekaisumu, drudzi, dabiskajai citronskābei ir antibakteriāla un antiseptiska iedarbība, tā dezinficē urīnceļus un iznīcina nevēlamus mikroorganismus.
C vitamīns, kas zemenēs ir lielā daudzumā, stiprina organisma imūnsistēmu un palīdz dziedēt brūces, stiprina kapilārus un sekmē skābekļa un barības vielu apriti organismā, veicina dzelzs uzsūkšanos.
Zemenes nav ieteicams ēst cilvēkiem ar kuņģa problēmām – gastrītu, palielinātu skābju daudzumu.
Tautas medicīnā – vairāk meža zemenes
Tautas medicīnā pārsvarā izmanto meža zemenes – gan ogas, gan lapas, gan sakneņus un ziedus.
Ogas izmanto organisma attīrīšanai no kaitīgām vielām (pat radioaktīvām), pretestības spēju paaugstināšanai pret dažādām slimībām, vielmaiņas veicināšanai, asins sastāva uzlabošanai, asinsvadu paplašināšanai, asinsspiediena normalizēšanai. Tām ir sviedrējoša un urīndzenoša darbība.
Meža zemeņu lapu tēja noder pret bezmiegu, kakla skalošanai, vannām.
Gan ogas, gan lapas ārstē aknu, žults-pūšļa, liesas, kuņģa, nieru slimības un uzlabo vielmaiņu.
Kaltētu augļu tēju izmanto ginekoloģisku asiņošanu gadījumos, ar to ārstē sklerozi, hipertoniju, regulē zarnu darbību.
Svaigu ogu apliekamos lieto ekzēmu, sastrutojumu, čūlu, piņņu gadījumos.
Kad un kā vākt zemeņu ogas un lapas?
Meža zemeņu lapas tējām vāc ziedēšanas laikā maijā, jūnijā. Ogas kaltēšanai ieteicams ievākt no rīta, kad nožuvusi rasa, vai dienas beigās pirms rasas parādīšanās, jo mitras ogas ātrāk bojāsies. Ogas var ne vien žāvēt, bet arī sasaldēt. Saknes rok vēlu.
Brīdina par alerģiju
Kaut arī zemenes ir veselīgs produkts, daļai cilvēku var izraisīt alerģiju. Alerģija var izpausties kā ādas nieze, izsitumi, tūska, vēdersāpes, galvas reiboņi, vemšana. To izraisa dažas specifiskas olbaltumvielas, kas veidojas zemenēs un galvenokārt saistītas ar ogu krāsošanos. Pašlaik zinātnieki cenšas noskaidrot šā alerģiskumu izraisošos gēnus.
Avots: Veselam.la.lv
