Minerālsāļi, īpaši kālijs, ar ko kāposti ir bagāti, sekmē liekā šķidruma izvadīšanu no organisma. Turklāt kālijs nepieciešams muskuļiem, sirdsdarbībai un daudzu fermentu procesiem.
Arī šo īpašību dēļ kāposti ir veselīgi visiem, kas sirgst ar sirds un nieru kaitēm un kuriem ir ūdens un sāļu maiņas traucējumi.
Kāpostos ir arī daudz C vitamīna – tikpat, cik apelsīnos un citronos. Pateicoties askorbīnskābei, kāposti veicina holesterīna izvadīšanu no organisma un novērš aterosklerozes attīstību. Dziednieciski ir gan svaigie, gan skābētie kāposti. Tie palīdz uzveikt ne vienu vien slimību.
Pret angīnu
* Angīnas gadījumā kaklam apliek viegli izdauzītas balto galviņkāpostu lapas un apsien ar vilnas šalli. Lapas pret svaigām maina ik pēc 2 stundām. Ja iekaisusi rīkle, kaklu skalo ar ūdenī atšķaidītu kāpostu sulu.
Pret bezmiegu
* Miegu palīdz uzlabot svaigi spiesta kāpostu sula ar cukuru, kas sajaukta ar kāpostu sēklu novārījumu.
Pret gastrītu
* Pret hronisku gastrītu, kā arī tā profilaksei ieteicami skābēti kāposti (īpaši to sula).
Pret bronhītu
* Viegli izdauzītu balto galviņkāpostu lapu apziež ar medu un uzliek krūtīm.
Pret aizcietējumu
* Mīkstināt vēdera izeju palīdz silta skābēto kāpostu sula. Ja aizcietējums ir hronisks, brokastīs jāapēd paliela deva sīki sakapātu kāpostu un ābolu. Neko citu ēst nedrīkst. Efektīvs līdzeklis ir arī kāpostu sula.
Pret aknu un žultspūšļa kaitēm
* Senāk dziednieki aknu slimību ārstēšanai ieteica lietot skābēto kāpostu un tomātu sulas maisījumu (pa pusglāzei no katra).
Uzmanību! Ja žultspūslī ir akmeņi, skābētus kāpostus lietot nedrīkst.
Avots: Zeltene.lv
