Cilvēkiem aprikozes patīk to smalkā aromāta un maigās garšas dēļ. Pie tam, no tām var ļoti daudz ko pagatavot: ievārījumu, pastilas, kompotu, ķīseli, džemu, sulu un pat vīnu! Protams, var ēst arī svaigā veidā vai izmantot, kā piedevu desertiem.
Kāpēc aprikozes ir vērtīgas?
-Bagātīgā vitamīnu un minerālvielu satura dēļ, veselības nostiprināšanai izcili vērtīga ir svaiga aprikožu sula ar biezumiem. Īpaši to iesaka dzert grūtniecēm un maziem bērniem.
-Lielā dzelzs daudzuma dēļ aprikozes iesaka ēst, ja ir mazasinība.
-Aprikozes arī normalizē kuņģa sulas skābumu, līdz ar to uzlabojas aizkuņģa dziedzera, aknu un žultspūšļa darbība.
-Tās labi palīdz arī sirds un asinsvadu sistēmas slimību reizēs. Lielā magnija daudzuma dēļ aprikozes ātri un stabili pazemina paaugstinātu asinsspiedienu.
-Aprikozes ir arī labs urīndzenošs līdzeklis, tās palīdz atbrīvoties no tūskām. Aprikozes vēlams dzert arī nieru iekaisuma gadījumos, jo tās izvada no organisma kaitīgās vielas.
-Aprikozes veicina smadzeņu darbību. Tajās esošais fosfors un magnijs paaugstina garīgās darba spējas un uzlabo atmiņu.
-Aprikozes atsvaidzina sausu, grumbainu, novecojušu sejas ādu. No augļiem noņem miziņu, mīkstumu saspaida un uzklāj uz sejas. Patur 20 minūtes, noskalo ar ūdeni. Pēc šīs maskas krēmu uz sejas neliek.
Uzziņai
Svaigas aprikozes satur līdz 27% dažādu cukuru, galvenokārt saharozi, vitamīnus C, B1, B2, B15, P, daudz A provitamīna. Aprikozes ir bagātas ar dažādiem mikroelementiem –dzelzi, kāliju, magniju, fosforu, kalciju, nātriju, pat tādus retus mikroelementus kā molibdēnu, niķeli un titānu. Aprikozēs ir organiskās skābes – ābolskābe, vīnskābe, citronskābe un salicilskābe.
Recepte – Aprikožu ievārījums
Sastāvdaļas: Aprikozes 2 kg, Ievārījuma cukurs 1 kg
Pagatavošana:
Aprikozes nomazgā, izņem tām kauliņus un sagriež mazākiem gabaliņiem.
Liek iekšā katliņā, kur taps ievārījums. Aprikozes apber ar cukuru tā, lai augļi būtu pilnībā nosegti, liek ledusskapī uz 30 min nostāvēties.
Pēc nostāvēšanās katlu liek uz plīts un vāra uz nelielas uguns, ja parādās putas, tad nosmeļ tās.
Ievārījums ir gatavs, kad augļi ir mīksti un cukurs ir pārvērties viendabīga masā.
Gatavo, karsto masu pilda sterilizētās burkās, jo atdziestot ievārījums kļūst kā želeja un to būs grūtāk dabūt iekšā burciņās.