Lai arī tas nebija tik neatņemama popkultūras sastāvdaļa kā mūsdienās, arī viduslaikos cilvēki nodarbojās seksu. Kāds tas bija salīdzinājumā ar mūsu laikos piekopto?
Saskaņā ar baznīcas noteikumiem, sievietei dzimumakta laikā bija jāuzvedas klusi un pieticīgi, t.i., mierīgi jāguļ un jābūt iespēju robežās mazkustīgai, kā arī nav jākunkst vai jāizdod citas skaņas. Tāpat naktskreklam bija jāpaliek mugurā visa akta laikā.
Reiz viduslaikos noticis starpgadījums, kad vīrs, domādams, ka sieva vienkārši dara visu kā pienākas, veicis dzimumaktu ar viņas mirstīgajām atliekām – sieva pirms tam bija gultā nomirusi. Nepatīkamā vēsts nonākusi pat līdz Romas pāvestam, kurš veicis izmaiņas noteikumos – dzimumakta laikā sievietei ik pa laikam obligāti jāizrāda kaut kādas dzīvības pazīmes, tomēr ierastā atturība jāsaglabā.
Viduslaikos visa cilvēku seksuālā dzīve atradās baznīcas kontrolē – lielākā seksa veidu daļa tika dēvēta par “maldīgu ceļu” un tos piekopjošos itin bieži sodīja ar nāvi. Tai pat laikā garīdzniekiem pašiem interesēja dzimumakti, kurus viņi pētīja un atklāto piefiksēja, kā dēļ mēs arī tagad varam zināt kā viss notika viduslaikos.
Viduslaikos nedrīkstēja fiziski izrādīt seksuālo ieinteresētību, tomēr pieļāva, ka mīlestībai varētu būt kaut kāds sakars ar seksu. Tiem kas ievēroja noteikumus, par seksu bez laulībām runa nemaz nevarēja būt – pirmslaulību vai ārpus laulību sakarus sodīja ļoti skarbi, bieži pat ar nāvi.
Baznīca arī noteica kā tieši var piekopt seksu – visas pozas, izņemot misionāra, tika uzskatītas par grēku un aizliegtas. Kategoriski aizliegts bija arī orālais un anālais sekss, par masturbēšanu nemaz nerunājot, jo ar tiem bērnus radīt nav iespējams, kas tolaik tika uzskatīts par vienīgo iemeslu vispār veikt dzimumaktus.
Šo noteikumu neievērošanu arī sodīja – par citu pozu piekopšanu tika piespriests trīs gadus ilgs nožēlas laiks, kurā jākalpo baznīcai. Par neievērošanu baznīca uzzināja grēksūdžu laikā no pašiem “grēciniekiem”, kuri nespēja to turēt noslēpumā tā kunga priekšā.
Protams arī homoseksuāli dzimumakti bija kategoriski aizliegti – šādu bezdievīgu rīcību sodīja ar nāvessodiem, kā piemēram sadedzināšana uz sārta, pakāršana un nomērdēšana badā.
Izrādās, ka arī viduslaikos tika izmantotas seksa rotaļlietas – proti mākslīgie dzimumlocekļi. Interesanti, ka sievietes nogrēkošanās līmenis tika mērīts pēc falla garuma.
Prostitūcija, kā jau senākā profesija, zēla un plauka arī viduslaikos, kur gan prostitūtas darbojās anonīmi, lai arī tā tika uzskatīta par pilnīgi pieņemamu un pat cienījamu profesiju. Iespējams tie bija vienīgie laiki, kad baznīca atbalstīja prostitūciju.
Pat vairāk – baznīca uzskatīja, ka šo pakalpojumu izmantošana palīdz novērst laulības pārkāpumus un homoseksualitāti, tādēļ tā ir faktiski obligāta!
