- Necentieties visu kontrolēt.
Stress sākas tad, kad prasības, kuras jums uzliek, noteiktos apstākļos pārsniedz jūsu spēju tās kontrolēt. Jebkura problēma par 50 % sastāv no faktoriem, kuri pakļaujas jūsu kontrolei, un pārējiem 50 %, kuri nav no jums atkarīgi. Ieciklējoties uz tiem faktoriem, kurus nespējat kontrolēt, jūs automātiski sevi noskaņojiet uz stresu.
- Uztveriet problēmas kā īslaicīgu parādību.
Daudz vieglāk saglabāt mieru, ja problēmas uztvert kā īslaicīgus sarežģījumus, kuri agri vai vēlu pāries.
Cilvēkiem ir raksturīgi divi domāšanas tipi: fiksēta domāšana – kad cilvēki balstās tikai uz pašu zināšanām, bet visu, kas iziet ārpus rāmjiem, uzskata par kļūdu; attīstības domāšana – cilvēki uztver mācīšanos kā procesu un tāpēc nebaidās kļūdīties, pateicoties kam iegūst jaunu pieredzi. Pārslēdzieties uz attīstības domāšanu.
- Ieturiet distanci.
Ja nekas nemainās uz labo pusi, ja pat niecīga rezultāta sasniegšanai jums ir jāpieliek milzu pūles, ir laiks nedaudz atkāpties. Piedalieties tikai tajos projektos, kuri ir jūsu laika un enerģijas vērti.
- Iemācieties „atslēgties”.
Atzīmējiet savā dienas grafikā „ieslēgšanās” un „atslēgšanās” periodus. Spēku atjaunošanai izvēlieties darbības, kas jūs atslābina vai uzlādē ar enerģiju.
- Elpojiet pareizi.
Meditējiet un veiciet elpošanas vingrojumus.
- Nosakiet prioritātes.
Labākais veids, kā turēt savu iekšējo darba kārtību zem kontroles – censties, lai visām jūsu domām būtu viens virziens. Šis fenomens ir pazīstams kā domāšana noteiktā virzienā. Iedomājieties rezultātu, kuru jūs vēlaties sasniegt, un tad domājiet, jūtiet un dariet visu tā sasniegšanai. Skaidrs mērķa redzējums palīdz koncentrēties tiem apstākļiem, kurus jūs spējat ietekmēt.
- Deleģējiet.
Meklējiet iespējas deleģēt funkcijas un uzdevumus. Ja jūs nevarat deleģēt darba pienākumus cilvēku trūkuma dēļ, kuri būtu spējīgi tos paveikt, tad izdariet tā, lai darbiniekiem, kuri neuzrāda pienācīgus rezultātus, rastos iespēja sevi parādīt. Ja nebūs progresa, nekautrējieties un atrodiet kādu, kas paveiks šo uzdevumu labāk. Nav jāsamierinās ar zemu kvalifikāciju un nav jāizvairās apspriest tiešā tekstā neapmierinošus rezultātus, cenšoties saglabāt „diplomātiju”.
- Pareizi sakiet „nē”.
Esiet tieši – lieciet sarunu biedram skaidri un gaiši saprast, kāpēc jūs nevarat izpildīt viņa lūgumu. Palūdziet vairāk laika vai izmainiet uzdevumu.
- Pievērsiet vairāk uzmanības darbam.
Jūs vienmēr kaut kas atraus no darāmā – tas ir neizbēgami. Izturieties pret savu laiku, enerģiju un uzmanību kā pret vērtīgiem un neatjaunojamiem resursiem, kuri jāsaudzē.
- Cieniet miegu.
Miegs mēdz būt trausls, ja smadzenes atrodas pastāvīgā uzbudinājuma stāvoklī. Ir jāizstrādā komplekss organisma pārejai miega stāvoklī. Sāciet 15-30 minūtes pirms miega. Apgaismojumam ir jābūt maksimāli pietuvinātam dabīgai gaismai (var izmantot, piemēram, sveces). Sastādiet sarakstu ar ieplānotiem darbiem nākamai dienai, kuri šodien pārpilda jūsu galvu. Uz 1-3 minūtēm koncentrējieties uz labo, kas dienas laikā ar jums ir noticis. Nodarbojieties ar to, kas jūs nomierina – tā var būt lasīšana, zīmēšana vai meditācija.
