Tā kā ne katrs var atļauties profesionāļa veiktu masāžu laika un līdzekļu trūkuma dēļ, ir vērts apgūt pašmasāžu. Tad nav iespējams atslābināties tik labi kā klasiskajā masāžā, kad masē profesionāls masieris, taču grūti aizsniedzamu vietu izmasēšanai var izmantot dažādas palīgierīces.
Pašmasāžu var veikt kaut vai katru dienu, no piecām minūtēm līdz pusstundai ilgi. Tomēr pirms kursa (10–15 procedūras) sākšanas ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu.
Kustību virzienam jābūt vērstam uz tuvākajiem limfmezgliem (attiecīgās ķermeņa puses padusi vai cirkšņiem), lai veicinātu limfas kustību.
Kāju pašmasāžu sāk ar augšstilbu masāžu. Ieteicams to darīt sēdus pozā. Masējot ceļa locītavu, nevajag aiztikt ceļa mugurējā virsmā esošo paceles bedrītes apvidu, kur atrodas limfmezgli. Masējot apakšstilbu, svarīgi pacelt kāju augstāk, lai veicinātu venozo asiņu un limfas teci.
Rokas masē šādā secībā: pleca locītava, augšdelms, elkoņa locītava, apakšdelms, plaukstas locītava, delna un pirksti. Kakla masāžas laikā ieteicams atbalstīt galvu pret sienu, krēsla atzveltni vai spilvenu, lai atslābtu muskuļi.
Sēžas muskuļus un gūžas locītavas apvidu masē stāvus vai guļus. No jostasvietas un krustu skriemeļiem masē virzienā uz sāniem, no sēžas muskuļiem – uz augšu un sāniem, bet gūžas locītavas apvidū veic apļveida kustības.
Muguras krūšu daļa un krūškurvis jāmasē sēdus un stāvus, sākot ar muguras platajiem muskuļiem. Tad masē krūškurvi – ar labo roku kreiso krūškurvja pusi, ar kreiso roku – labo.
Vēderu masē apļveida kustībām pulksteņa rādītāja virzienā.
Sagatavots pēc izdevuma “400 padomi skaistumam un veselībai”
Raksts tapis sadarbībā ar portālu LA.lv