Mēs pārāk nopietni uztveram seksu. Mums liekas, ka mīlējoties svarīgi būt pašos varēšanas augstumos un nekādā gadījumā nedrīkst “iekrist ar seju dubļos”. Mūsu autore savākusi vairākus patiesus stāstus, kas pierāda, ka ir arī smieklīgs sekss, un visas mūsu neveiksmes ir tikai iespēja pasmaidīt.
Gan orgasms, gan smiešanās izstrādā prieka hormonus – endorfīnus. Tā ka – ja kaut kas neizdevās, smejieties!
1. Dziedošais putniņš
Katrīna, 24 gadi: “Neveiksmīgs, bet ļoti smieklīgs sekss man bija šajā vasarā: atvaļinājumu nolēmu pavadīt ciemos pie manas tantes laukos. Jau domās iztēlojos skaistu ainu ar puisi un piena krūku no rītiem, vainagiem un ziediem, vēlām sarunām pie ugunskura. Iemīlēšanās, protams, ar kādu no vietējiem spēcīgajiem puišiem. Un gandrīz viss arī piepildījās, tikai govi vairs tante netur. Tā kā piena vietā dzēru “paku pienu”. Un aizraušanās bija vietējais, bet tāpat šeit ieradies paciemoties puisis, tāpat kā es. Bet vienalga – stiprinieks.
Un, lūk, mēs nolēmām pamīlēties. Siena gubā, protams. Kur gan vēl nodarboties ar TO laukos? Bet tantei, tā kā viņai govs nav, siena šķūnis sen pārvērties par grabažu glabātuvi. Siena bija tikai nedaudz uz plata plauktiņa zem jumta, bet lejā stāvēja dažādas saimniecības lietas un instrumenti. Bet vai tad divus mīlētājus kas tāds atturēs!? Mēs uzrāpāmies uz plaukta, uzklājām jakas, lai siens nedurtos ādā, un ķēramies pie lietas. Viss bija labi, ja tikai gailis nesāktu dziedāt. Mums te “nakts pašā plaukumā”, bet viņam – rīts un modināšana. Un viņš sāka kaut kā ķērkt asi, riebīgā balsī, ka es un mana mīlestība neveikli noraustījāmies, un vecais plauktiņš neizturēja… un mēs abi nokritām uz tantes instrumentu kaudzes. Te nu “iekaucās” mans puisietis. Viņam kādā mīkstā vietā ar vienu zobu ieklemmējās zobs no kāda ravēšanai paredzēta instrumenta. Tad nācās modināt tanti, saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, braukt uz rajona slimnīcu, visu to vilkt ārā un apstrādāt rētu. Ārsti un tante, protams, visu saprata. No rīta jau visi apkārtnes ļaudis ar smīniņu apsprieda neveiklos pilsētniekus. Un pēc dienas tante palūdza mani braukt prom un pāris gadus pie viņas nerādīties. Kamēr runas aizmirsīsies!”
2. Varbūt labāk piestāt…
Aija, 29 gadi: “Mēs ar manu puisi satiekamies jau sešus gadus. Pats smieklīgākais sekss mums bija pāris mēnešus atpakaļ, kad atgriezāmies no laukiem. Jau kļuva tumšs, Raitis vadīja mašīnu, bet es tā pa jokam sāku viņam uzmākties. Pakāpeniski spēlīte mūs iekvēlināja, un es attaisīju viņa bikšu rāvējslēdzi… Mēs vēl nebijām izbraukuši uz lielā ceļa, un Raitis nolēma neapstāties. Viņš ar vienu roku vadīja mašīnu, bet otru nolika man uz galvas, un viņam pavisam noteikti patika notiekošais. Tikai nezināmā veidā viņš nepamanīja lielu bedri ceļa vidū. Mašīna palēcās, es atsitu galvu pret stūri un no sāpēm sakniebu zobus. Man likās, ka iekodu ne visai stipri… Bet Raitis apgalvo, ka žokļi saspiedās ar tādu spēku, it kā šajā brīdī es viņam par kaut ko atriebtos. Labi, ka viņam pietika izturības piebremzēt, piestāt, un neizveidojās avārijas situācija.”
3. Kā cirka arēnā
Aleksandrs, 32 gadi: “Vai variet iedomāties, kāds var būt sekss, ja uz tevi skatās pāris simtu stiklainu ačteļu? Vienreiz es iepazinos ar meiteni, kura jau no bērnības krāja plīša lācīšus. Mēs atnācām pie viņas uz mājām, kur glabājās visa šī kolekcija. Meitene bez tējas un priekšspēles sāka mani izģērbt, bet es stāvēju un apmulsis skatījos uz visu šo pūkaino lāču valstību. Man likās, ka atrodos cirka arēnā un visas šīs mantiņas mani vēro. Kamēr meitene centās mani padarīt kaujas gatavībā, es skaitīju, cik gan to lāču ir. Pie skaitļa 168 es padevos. Un arī meitene padevās. Pēc tam mēs padzērām tēju, šķīrāmies un nekad vairs netikāmies. Mani tikai interesē – vai kāds ir izturējis tādu uzstājīgu lāču uzmanību?”
4. Ar lieliem apgriezieniem
Terēze, 33 gadi: “Kādā žurnālā izlasīju, ka meitenēm patīkot mīlēties uz veļasmašīnas, kad tā darbojas centrifūgas režīmā. Pašu kustībām pievienojas iekārtas vibrācija, un tad kļūstot īpaši patīkami. Kad mums bija veļas mazgājamā mašīna, tā centrifūgas režīmā nevis vibrēja, bet drīzāk lēkāja. Es nodomāju, ka beidzot no šī mostra būs kaut kāda jēga un vilku savu vīru uz vannasistabu. Tikai neparēķināju, ka virs veļasmašīnas stāv skapītis. Mēs vienalga varējām kaut kā iekāroties uz sadzīves tehnikas, taču atlika tikai tai sākt darboties centrifūgas režīmā, kad es ar visu spēku sāku sisties ar plecu pret skapīti. Vīrs neizturēja, visu pārstāja un sāka smieties par mani un manu ideju. Bet man kļuva ne tikai sāpīgi, bet arī aizvainojoši. Tas nu bija sliktākais sekss manā dzīvē.”
5. Trešais liekais
Natālija, 37 gadi: “Man liekas, ikvienam vecākam ir pazīstama situācija, kad pašā mīlēšanās plaukumā istabā ienāk bērns, kuram neguļas vai rādījies slikts sapnītis. Mūsu jaunākā meita pusotru mēnesi katru nakti nāca pie mums ar vārdiem, ka viņai ir bailes, un atgūlās starp mums gultā. Visi mēģinājumi pārvākties uz savu gultiņu beidzās ar asarām, mēs padevāmies un ļāvām viņai palikt pie mums. Mēs pat vairs nesākām glāstus, bet gaidījām – atkal jau viņa atnāks. Mūsu ar vīru mokas beidzās, kad bērnus uz nedēļu paņēma vecmāmiņa. Tiklīdz aiz viņiem aizvērās durvis, vīrs bez liekiem vārdiem aizstiepa mani uz guļamistabu un sāka izģērbt. Šajā brīdī atvērās istabas durvis, ieskrēja mūsu suns un ar priecīgu smilkstēšanu uzreiz vēlējās pievienoties, bāžoties virsū vīra kājai. Tik smieklīgs sekss mums vēl nebija bijis! Ja jūs būtu redzējuši, ar kādu niknumu ģimenes tēvs iespundēja suni pārnēsājamā būrī. Labi, ka mamma nebija nekur tālu aizbraukusi un grieza mašīnu atpakaļ. Vīrs vienos džinsos iznesa suni pagalmā un atgriezies dzīvoklī, niknā balsī pajautāja, vai mūsu dzīvoklī ir palicis vēl kāds bez mums. Es nolēmu neatgādināt par zivtiņām.”
