Neticami poētiska rakstnieka Deivida Tumarinsona proza par to, kas notiek apskāviena intīmajā brīdī.
— Kad vīrietis klusi no aizmugures pienāk un apķer sievieti, tad savām rokām viņš noslēdz apli. Viņas un savu. Maiguma, siltuma, sapratnes, drošības apli. Un pašā šī dzīvā apļa vidū viņš nostāda sievieti. Ar to viņš parāda, ka tagad viņa ir vīrieša Visuma centrs. Vīrietis apķer sievieti un klusē. Klusē arī sieviete. Viņa jūt, kā no karstajām un klusajām rokām izdalās silta plūsma.
Kad vīrietis apķer sievieti, tad tajā brīdī viņai izaug spārni. Šajā aplī viņa jūtas mierīgi. Ērti. Šajā klusajā maigumā viņa izkūst kā cukura graudiņš. Kas viņa tagad ir, stāvot vīrieša dzīvā apļa centrā?
Ko viņa jūt? Kas viņa ir šajā brīdī?
Sieviete vai meitene? Mīļotā vai mīlošā. Klusums…nepateiktais kā viegls pleds apsedz sievietes plecus… un paslēpj viņas domas no vīrieša…vai arī vairs neslēpj? Jo viņš viņu tagad tikai apskauj., aizsargā viņu no ārpasaules, kur ir tik auksti un salīgi. Bet šeit, viņa rokās, ir silti un ērti…Aizsargāti. Un mierīgi. Viss tas, ko sieviete meklē šeit arī atrodas…
Biežāk apķeriet sievieti! Ievediet viņu sava apļa centrā! Vienmēr aplaimojiet viņu ar savu jūtīgo maigumu! Vienkārši mīliet viņu! Tas viņai ir tik ļoti vajadzīgs. Tāpat, kā tas tagad ir nepieciešams jums.
Autors: Dieviete.lv
Jā,taisnība…es burtiski izkusu,biju bezspècìga,kad manèjais tā darīja…..
Es šajā pozā vienmēr gribēju pakaļā iespraust peni, bet viņa neļāva attaisnojoties ar hemeroīdiem