* Es esmu sieviete, tāpēc saku savu izlēmīgo: Varbūt!
* Sieva atgriežas agri no rīta. Vīrs bļauj: Kur tu biji!? Es visu nakti negulēju, uztraucos!
Sieva: Ko domā – es gulēju!?
* Ja es teicu “rīt”, tātad “rīt”, un nav ko pārjautāt katru dienu!
* Nolakoju nagus. Uzreiz ievajadzējās aiziet uz tualeti, pakasīt muguru, sakārtot matus, sameklēt kaut ko somiņā un pārģērbties.
* Satiku savu sapņu vīrieti. Ak Dievs, nu gan man ir sapņi!
* No rīta pie spoguļa: Es tevi nepazīstu, bet uzkrāsošu.
* Jūs neesat ievērojušas – kad no rītiem pamosties kurpēs, ļoti sāp galva?
* Iztaisnoju matus – pret lietu.
Ieveidoju matus – pret vēju.
Beigās uz galvas vienalga haoss – satiku daudz draugu.
* Paskaidroju ceļu policistam, ka vakar biju citās kurpēs, tāpēc tiesības palika otrā somā. Vīrieša loģika nespēja tam izsekot.
* Ja sieviete līdzās jums saka: Kāda gan es esmu muļķe! – tas nepavisam nenozīmē, ka jums tam jāpiekrīt.
* Biju gatava uz liktenīgu soli, taču nekādi nespēju izvēlēties kurpes…
* Vakar izdomājām ar sievu spēlēties ar tankiem. Trīs stundas izvēlējāmies, kā tankisti izskatīsies un kādi būs viņu vārdi.
* Nevajag tikai domāt, ka es esmu labsirdīga, man vienkārši ļaunuma priekš visiem nepietiek.
* – Cik jums gadu?
– Astoņpadsmit.
– Bet divus gadus atpakaļ jūs teicāt to pašu.
– Es neesmu no tiem, kas vienu dienu saka vienu, otru – ko citu!
* Katru gadu es saprotu, kāda muļķe biju iepriekšējā gadā.
