Kad es biju maza, izdzirdēju frāzi “Sākt no baltas lapas…” Un man kļuva interesanti. Es pajautāju mammai, kā to saprast? Viņa paņēma tīras papīra lapas, krāsas un otu…un teica:
“Skaties, pastāstīšu tev piemēru. Meitene ir kā balta lapa. Puisis ir mākslinieks. Bet mākslinieki mēdz būt dažādi. Mīļotājs paņems lapu, sāks likt vienu krāsu, nenomazgās otu, paņems citu. Krāsas saplūdīs, viss kļūs pelēks un nesmuks. Viņš lapu saņurcīs un izmetīs, pēc tam paņems citu. Un tā vairākas reizes.
Bet ir arī īsti mākslinieki. Viņi nesteidzīgi ņems vienu krāsu un liks to uz lapas. Ļaus nožūt. Tad liks citu. Izveidosies spilgta, sulīga varavīksne. Tā viņam patiks. Šādu zīmējumu viņš saglabās.
Un tomēr. Viens mākslinieks nopirks tuvākajā veikalā lētu zīmēšanas bloku. Cits meklēs kvalitatīvu papīru, var gaidīt nedēļu, mēnesi, var pat doties uz otru pasaules malu to meklēt.
Nesteidzies būt par lapu, esi dārgs papīrs, neļauj sevi burzīt, apliet ar pelēku krāsu, esi kā varavīksne – gaidi savu mākslinieku
skaisti….bet nu gaidu ,gaidu …un nesagaidu…taa laikam var liidz pat vecumdienaam nesagaidiit….