Iegūt zināšanas ir lieliski, bet, vai jūs zinājāt, ka mācības universitātē var padarīt jūs stulbākus?
Kolektīvā domāšana
Pētījumos pierādīts, ka IQ testa rezultāti, kas pildīti grupās, ir sliktāki, nekā darbojoties individuāli. Acīmredzami tas notiek tāpēc, ka sociālais statuss spēlē milzīgu lomu mūsu smadzeņu darbībā, un cilvēki pat neapzināti fokusējas uz to sociālām lomām grupā, tādēļ vairs nesanāk koncentrēties pamatdarbam. Pētnieki uzskata, ka piecu mācību gadu laikā studenti pierod pie šādas uzvedības un turpina līdzīgi rīkoties arī pēc universitātes beigšanas, piemēram, lietišķo tikšanos laikā.
Sēdēšana visas dienas garumā
Sēdēšana uz vietas visu dienu pasliktina prāta spējas. Ir pierādīts, ka cilvēkiem, kuri sēž ilgāk par 2 stundām dienā, būtiski pazeminās vielmaiņa – faktors, kas tieši saistīts ar kognitīvām spējām. Degvielas vietā jūsu smadzenes izmanto glikozi, kas rodas organismā kaloriju sadedzināšanas laikā. Tāpēc nepārtrauktas mācības vairāku stundu garumā vai nakts mācību materiāla iekalšana galvā pirms eksāmena var novest pie tā, ka smadzenes vairs neuztvers informāciju tik efektīvi.
Vairāki uzdevumi vienlaicīgi
Mēģinājums darīt vairākus darbus vienlaicīgi neveicinās sekmību, jo tādā veidā ir grūtāk uztvert jaunu informāciju un vēlāk to arī atcerēties. Cilvēkiem, kas regulāri spiesti veikt daudzus uzdevumus vienlaicīgi, ar laiku pavājinās spējas filtrēt nevajadzīgu informāciju no nevajadzīgas un ir grūtāk koncentrēties vienam konkrētam uzdevumam.
Skriešana
Skriešana pilsētas vidē, kur valda liels gaisa piesārņojums, mazina jūsu spējas uztvert jaunu informāciju. Tas ir saistīts ar kaitīgu vielu pieaugumu asinīs. Tāpēc sportot labāk ir vējainā dienā vai lietū, kad pilsētā kļūst puslīdz tīrs.
Stress
Stress ir ierasta daļa no universitātes dzīves. Jūs visu laiku atrodaties citu cilvēku sabiedrībā, nākotne ir atkarīga no jūsu atzīmēm, un bieži nākas slēpt savas darbības.
Jēlas stresa centrs veica pētījumu ar 100 cilvēkiem, kuri pagātnē piedzīvoja spēcīgas stresa situācijas. Rezultāti uzrādīja: jo lielāks stress tika kādreiz piedzīvots, jo lielāka bija prefrontālā garoza – smadzeņu daļa, kas ir atbildīga par impulsu kontroli un emocionālo stabilitāti. Šīs abas īpašības ir svarīgas, lai spētu mācīties no savas pieredzes. Turklāt stress mazina neironu daudzumu smadzenēs, tādā veidā pasliktinot smadzeņu spējas apstrādāt un uzglabāt jaunu informāciju.
Miegs
Nepieciešamība agri celties vai pavadīt bezmiega naktis, gatavojoties pārbaudes darbiem, arī var padarīt jūs stulbāku (turklāt ar ilgtermiņa sekām, jo pazeminās neironu aktivitāte).
Lekcijas
Statistika rāda, ka universitātē lielāko daļu laika mēs pavadām, klausoties svešā monologā. Šādā veidā mēs mācāmies. Tai pat laikā šāds mācību veids pazemina jūsu spējas pieņemt patstāvīgus, pārdomātus lēmumus. Vienā pētījumā tika noskaidrots, ka studenti uz jautājumiem lielākoties atbildēja tā, kā viņiem tika mācīts, pat ja tas bija saistīts ar risku. Toties, nesaņemot rekomendācijas, viņi ņēma vērā visus apstākļus, arī iespējamo risku, pieņēma patstāvīgus lēmumus un tikai tad deva atbildi. Pētījuma laikā šiem studentiem veica smadzeņu magnētisko rezonansi. Otrajā gadījumā smadzeņu aktivitāte uzrādījās augstāka.
Raksta autoram vai tulkam ieteiktu pastudēt augstskolā – vai pamanījāt, ka virsrakstā ir daudz gramatisko un stilistisko kļūdu, un virsraksts nav saprotams???
Virsraksts ir uzrakstīts pilnībā pareizi. Teikuma daļa “mācoties universitātē” ir jāliek komatos, jo tas ir divdabja teiciens. Kā arī teikums ir saprotams, un tas, ka tu šo teikumu nesaproti, liecina par to, ka tu esi mācījusies universitātē.
Raksta autoram vai tulkam ieteiktu pastudēt augstskolā – vai pamanījāt, ka virsrakstā ir daudz gramatisko un stilistisko kļūdu, un virsraksts nav saprotams???
Virsraksts ir uzrakstīts pilnībā pareizi. Teikuma daļa “mācoties universitātē” ir jāliek komatos, jo tas ir divdabja teiciens. Kā arī teikums ir saprotams, un tas, ka tu šo teikumu nesaproti, liecina par to, ka tu esi mācījusies universitātē.