Domājot par tevi es nenosaukšu tavu vārdu. Es zinu, ka šāda veida vēstules ir vājuma pazīme, bet es nekādi nevaru izmest tevi no galvas. Tu man nodarīji lielas sāpes. Tu atņēmi manas attiecības. Tu esi egoiste un domāji tikai par sevi un savu laimi. Paldies. Mēs neesam pazīstamas, bet es zinu, ka tev kaut kas ir jāzina par mani. Es esmu sieviete, kuru tu izglābi pašā dīvainākā no iespējamajiem veidiem. Mans mīļotais mani piekrāpa ar tevi. To es uzzināju sociālajos tīklos. Es varētu tevi apsveikt, vai arī sākt tev atriebties, kā tas ir pieņemts. Galu galā, jūs esiet viens otra vērti. Bet es tā nedarīšu.
Es tev pateikšu paldies.
Ir patīkami domāt, ka nav nekā sliktāka, kā nodarīt citai sievietei to ko tu nodarīji man. Tas ir tas no kā visvairāk baidās sievietes, bet es tevi neienīstu par to. Tu patiešām man ļoti palīdzēji. Izdarīji to uz ko man, visticamāk, nekad nepietiktu drosmes. Paldies par bezmaksas mācību ko man sniedzi. Paldies, ka izglābi manu nākotni, ja nebūtu tevis, tad tajā būtu ļoti daudz melu un sāpju. Pateicot tev, ka tu liki manam vīram parādīt savu patieso būtību. Pateicos par iespēju atvadīties no smagākās nastas, kāda jebkad ir gūlusies uz maniem pleciem. Paldies par to, ka tu no jauna atvēri man nākotni. Pateicos tev par vainas sajūtu, kuru tu tagad izjūti. Un par to, ka devi man iespēju aiziet un sākt visu no sākuma. Paldies, ka atgādināji, ka es esmu vairāk vērta par meliem un izlikšanos. Tu mani atbrīvoji no emocionālās vardarbības un no traumējošās pieredzes. Paldies, ka atgādināji man par to, ka manam tētim vienmēr bija taisnība. Tu man liki saprast, ka īsta mīlestība tā vēl ir draudzība, bet man tās nebija. Pateicos tev par rūpēm. Tagad es saprotu, ka šīs asaras bija īpaši svarīgas man. Paldies, ka biji mans mācītājs un psihologs vienā personā un atgādināji, ka es neesmu nekas bez ticības sev. Paldies, ka devi man lielisku iespēju atkal aiziet uz pirmo randiņu, atkal sajust pirmo skūpstu un par iespēju atkal sākt visu no ”tīras lapas”. Paldies, ka atgādināji man par to, ka, ja nav sāpju, tad nav arī izdziedināšanās prieka. Ja mums nemēdz būt slikti, mēs nespējam saprast to, kas ir labi. Bez tavas iejaukšanās es nebūtu ieguvusi šo svaigo, brīvo dzīvības elpu. Pateicoties tev, es no jauna esmu iemācījusies elpot. Paldies. No sirds.
Sieviete, kurai tu bezmaksas palīdzēji no jauna iemīlēt dzīvi.
Pilnigi vienpusigs vavulojums, meginajuma nesaredzet savu vainu, to uzvelot tam citam. Kas tauta saka, 1 pagale nedeg… Tatad kads piedalas vai nu tas dedzinasana, vai dzesana…
Luk kur tiesam pamacoss situacijas izklasts, kuru butu verts nemt vera katrai sievietei, nevis gausties par pasas vainu:
Greizsirdīga sieva:D :DSieva pārnāk no darba mājās agrāk nekā parasti un pieķer vīru gultā ar svešu sievieti.
Sieva auro: – Tu, netīrais cūka! Tā tu atmaksā savu bērnu mātei?! Viss, šķiros!
Vīrs:
– Pagaidi! Izstāstīšu, kā bija!
Sieva:
– Ko man no tevis vēl gaidīt? Nu labi, lai tava grēksūdze būtu pēdējie vārdi, ko no tevis dzirdu.
Vīrs stāsta:
– Braucu mājās pēc darba, ieraudzīju ceļa malā stopojošu meiteni, palika viņas žēl, pieturēju. Jau mašīnā ieraudzīju, ka viņa ir slikti apģērbta, netīra un acīmredzami izsalkusi. Tā arī pateica, ka jau trīs dienas neko nav ēdusi. Man palika viņas žēl, atvedu viņu pie mums mājās un atdevu viņai tavas vakar neapēstās vakariņas, jo tu taču pati teici, ka gribi notievēt. Viņa metās virsū ēdienam un divās minūtēs tika ar to galā. Es pajautāju, vai viņa negrib nomazgāties. Kamēr viņa bija dušā, es šausmās skatījos uz viņas drēbēm – novalkātas, nemazgātas… Tāpēc atnesu viņai tavus džinsus, kurus tu jau sen nevalkā, jo tajos neietilpsti. Atradu arī to jaciņu, kuru tev uzdāvināju dzimšanas dienā un kuru tu tā arī ne reizes neuzvilki, apgalvojot, ka man ir slikta gaume. Nolēmu viņai atdot arī to žaketi, ko tev uzdāvināja mana māsa un kuru tu nevelc viņai par spīti. Nu jau meitenes nonēsātie apavi nekādi negāja kopā ar viņai atdoto apģērbu, tāpēc es viņai piedāvāju tās kurpes, kuras tev nopirku dārgā veikalā un kuras tu nevalkā, jo tādas pašas esot tavai sekretārei. Meitene bija ļoti priecīga, pilnīgi apraudājās…
Sieva:
– Un tālāk?!
Vīrs:
– Tad es viņu pavadīju līdz durvīm,
un viņa asarām acīs man jautāja: “Varbūt jums ir vēl kaut kas, ko jūsu sieva nelieto?”….:D 😀 😀
Izcili …. patiesi.
Eriks – labais!
ar lieliem burtiem arī es saku paldies,jo tos pazemojumus un ņirgāšanos ko pieļāvu ,pielaudama ka varbūt viss ies uz labu,kam dzivē negadās ,ka cilvēkam jādod iespēja ,taču izrādās tiešām viņam ir citas vērtības dzīvē un acīmredzot dzīve melos un otra pazemošanā pat publiski ir pieņemamsfakts virietim – tu palidzeji man arī izdarīt liktenīgo soli ,tagad saprotu ka nav virietis–šis to vērts ,lai es dzivotu ar viņu,lai arī smagi sākt visu no ja una,ticēt sev un arī citam. es jūtos arī kādam vajadzīga ,paldies vari brīvi izmantot šo iespēju bez tavas iejaukšanās es nebūtu atguvusi sevi.,
Ēriks labi uzrakstīja?
Sievietes nekad nesaskata savu vainu un neizdarības
Pateikšu tikai vienu – ja vīrietim mājās viss kārtībā, tad vīrietis nemeklē citas mājas un cita sieviete neko nevar uzjaukt.
Ir cilvēki,(gan Sievietes,gan Vīrieši) kuri savādāk nevar un nemāk- kā krāpt savu otru pusīti.Tādi viņi vienkārši ir.Vieni to dara,jo it kā mājās iet traki,bet negrib (dēļ pieraduma,it kā bērniem,dēļ stereotipiem)pamest ģimeni.Citi tapēc,ka mājās ir pārāk labi un gribas asumiņu….Katrs to dara citu iemeslu dēļ….Un vienīgie cietēji,situācijas ķīlnieki ir bērni,ja tādi ir tajās attiecībās,kurās kāds kādu krāpj.
Piekrītu-viena pagale nedeg,bet ja ir problēmas,tad tās ir jārisina abiem,nevis viens mēģina kaut kā cīnīties,bet otrs uzgriež muguru un atrod sev risinājumu- mīļākajā.Jā ,ir dažādas dzīves situācijas,bet žēl,ka no tā visvairāk tomēr cieš bērni.Nepiekrītu arī tam,ka neviens neko nevar izjaukt un kā vēl var.Lai jau priecājas tās sievietes,kurām tīk līst cita ģimenē,bet par to kādā brīdī arī būs bargi jāmaksā,jo šajā dzīvē nekas nenotiek tikai tāpat.
Deg , deg viena pagale. Un kā vēl deg! Sprakšķēdama! Mani vīrs piekrāpa pēc pirmajiem trīs kopdzīves gadiem, ļoti pārdzīvoju, raudāju…Viņš vēl visu vainu novēla uz mani . Ok. , analizēju , strādāju ar sevi, piedevu . Likās , ka viss kārtībā , taču viņš atkal nolaida pa kreisi- tieši pirms Valentīndienas. Mums taču viss bija kārtībā , ne strīdu, ne problēmu! Un pēc tam , pēc dažiem mēnešiem , pēc neliela strīda , kuru izraisīja viņš pats , viņš jau neslēpjoties , aizbrauca un trīs dienas nodrāzās…Nožēloju izniekoto pēdējo pusotru gadu…. Vajadzēja aiziet jau pēc pirmās krāpšanas. Nebija vērts, tādi nemainās.Un , starp citu , nebija mums problēmas gultā , viņš teica , ka es tomēr esot vislabākā, salīdzinot ar citām.
Tagad , esmu izvākusies no kopīpašuma, īrēju nelielu dzīvoklīti, neatbildu uz bijušā zvaniem, e-pastiem,SMS. Vai sāp? Jā, ļoti!Bet es nevainoju TĀS sievietes, kā šīs vēstules autore.Vainīgs ir tikai un vienīgi viņš. Mana vaina – ka pusotru gadu ļāvu sevi pataisīt par grīdaslupatu un pazemot.
???Piekrītu Jums.
Sviests 🙂
Vai kā cieš un kā piedod un kā meklē.Par šādām sievietēm atliek pabrīnīties.
Nesaprotu, kas tie par vīriešiem var būt, ja reiz krāpj. Kaut kādas lupatas, ne vīrieši. Vienmēr esmu uzskatījis, ka nedrīkst neko citu uzsākt, ja esi attiecībās…vismaz man tā ir.
….nepieauguśi vīrieši,kuri nabassaiti nav părgriezuśi ar bèrnību,pusaudžu gadiem,kuri tă arī nepieaugs:(
Vainos jebko,jebkuru,lai tikai neuzñemtos atbildību .
Upuris??-vistuvăkais,SIEVA.
Ir radi kas vienmer izpalidz. It seviski kad virs komandejuma, nagla iebrauc gimenes osta ar traucejumiem,
Tadu atbivot un dot ne nevienu iespeju.
Zakt auglus sava darza nav pievilcigi..