❤Tas ir, kad viņš tev zvana, ja esi aizkavējusies kafejnīcā ar draudzeni, bet tu nedzirdi zvanu, un atgriežoties saņem nelielu ģimenes scēnu, jo viņam ir svarīgi zināt, kur un ar ko tu biji.
❤Tas ir, kad viņam draugos raksta kaut kāda “vecene”, un tu greizsirdīgi interesējies, kas tā ir, tā vietā, lai demonstratīvi novērstos no monitora, jo viņam taču var būt vienkārši pazīstamas meitenes, un vispār tā nav tava darīšana, un, ja viņš prasītu – kas raksta, tu arī neteiktu.
❤Tas ir, kad vari atnākt mājās un izraudāties, jo tev viss līdz kaklam, un viņš apskaus un teiks – mana maziņā, un tu patiešām sajutīsies kā maza meitenīte, saspiedīsi viņa pirkstu saujā un turpināsi raudāt, ne jau tāpēc, ka ir tik slikti, bet tāpēc, ka tev patīk, kā viņš tevi mierina.
❤Tas ir, kad viņš visu laiku liek tev silti saģērbties, paēst un pats atbrauc tev pakaļ uz otru pilsētas galu, “izsauc sev taksi, es samaksāšu” vietā.
❤Tas ir, kad viņš naktī krāc, bet tu klusītēm baksti ar elkoni viņam sānos, cenšoties panākt, lai viņš nomaina pozu, bet ne pamostas.
❤Tas ir, kad tu krāso kāju nagus, bet viņš kliedz, ka tagad visa istaba smird pēc lakas, un kā var taisīties divarpus stundas, bet pats vēl ir apakšbiksēs.
❤Tas ir, kad tu sestdienā, pēc vētrainas nakts, speciāli piecelies 10 minūtes agrāk un ar smaidu, pie sevis dungojot, ej vārīt kafiju un taisīt brokastis, kamēr viņš nav piecēlies.
❤Tas ir, kad viņš atnāk no veikala un saka – “skaties, es nopirku tavu mīļāko jogurtu vai mums kaut ko garšīgu vakaram”, un viņš par to obligāti jāpaslavē.
❤Tas ir, kad viņš skatās boksu, futbolu utt., bet tu sēdies blakus un jautā: “kuri ir mūsējie? Kuriem tu jūti līdzi? Un ko es tādu pateicu?”
❤Tas ir, kad tu ej dušā, bet viņš blakus tīra zobus un cauri aizkariem kniebj tev dupsī. Tas ir, kad tu jautā – kāpēc?, bet viņš atbild – tāpēc, ka es tā teicu un tu apklusti, jo viņš ir vīrietis un viņš zina labāk.
