Kā tāda vecene: kā manī ieperinājās “tantuks”

 

Esi uzmanīga! Tas apturēs iedzimto degradāciju!

Sindroms, kas aplipina 80% no visām sievietēm!

Kaut kad manī ieperinājās “tantuks”! Ne uzreiz. No sākuma, it kā “ieskrēja paciemoties uz minūtīti” pie manas vieglās, pārdrošās, bet tajā pat laikā spēcīgās, pārliecinātās “iekšējās meitenes”.

Tas viss notika tā: “pēkšņi ne no kurienes ņēma un uzradās” saimnieciskuma uzplūdi, tieksme tīrīt un mazgāt. Bet pats galvenais – kā rūkšana uz mājiniekiem, “ka nevienam citam, izņemot mani, šajā mājā nekas nav vajadzīgs”. Bet “iekšējā meitene” ātri izlika aizsēdējušos viešņu aiz durvīm. Un visiem atkaļ kluva viegli un jautri.

Tiesa gan, pēc dēla piedzimšanas nelūgtā viešņa sāka mani apciemot arvien biežāk un biežāk, paslēpusies zem sociāli iedrošinošām pienākuma un atbildības sajūtas maskām. Pēc meitas piedzimšanas “tantuks” pārcēlās pie manis uz visiem laikiem. Rupji un ciniski. Kopā ar visām savām mantām – skumjām, melanholiju, garlaicību,  mājsaimnieciskumu un lieko svaru. Viņa manā mājā veica revīziju un ar stingru roku aiz durvīm izlika meitenīgo garderobi un pavisam noteikti aizliedza nēsāt augstpapēžu kurpes. Kad es kautrīgi piedāvaju ieiet apakšveļas veikalā, “tantuks” bija nepielaužams: “Kur?! Dēlam kombinezonu vajag!”

Ar katru dienu viņa arvien drošāk iekārtojās mājās. Bērni arvien retāk smējās, draugi arvien retāk nāka ciemos, bet vīrs retāk ausī čukstēja visādus maigus vārdus. Bet kādā saulainā rudens dienā manai “iekšējai meitenei” nāca atskārsme: dzīve kļuvusi vienkārši neciešama.

Nopirkusi augstpapēžu zābakus un nokrāsojusi matus ugunīgi oranžā tonī, es izmetu no savas mājas ļauno, resno, saimniecisko “tantuku” ar viņas borščiem, rukšķēšanu, nogurumu un pienākuma sajūtu. Un uzrakstīju priekš sevis 8  baušļus cīņai ar “tantuka” sindromu.

LIKUMS Nr. 1
Visu dari viegli un ar mīlestību

Kā saka filosofi, kas iekšā, tas ārā. Ja tu priecājies par pasauli, izbaudi katru dzīves minūti, tad arī iekšeji kļūsti skaistāka, patīkamāka: gan apkārtējiem, gan arī veiksmei. Tavs labais noskaņojums, gluži kā ūdens viļņi izplatās uz visiem, kas apkārt. Tikai “tantuki” aizmirst, ka laimīgām mammām ir laimīgi bērni, un laimīgām sievām ir laimīgi vīri.

LIKUMS Nr. 2
Pievienojiet dāmu priekus dzīvē nepieciešamo lietu sarakstam. 

Atcerieties dziesmiņu no filmas “Uz priekšu, gardemarīni!”:”Piedzimt gudram nav nekāds noslēpums, Vīrietim prāts vai nu ir, vai nav. Sievietes prieks ir kas cits, tas ir kas apgūstams…”

Un ko gan mēs “apgūstam”, palutinot sevi ar dažādiem sievišķīgiem nieciņiem – Chanel smaržām, stringiem ar dimantiņiem? Sievišķību! Šarmu! Spēju padarīt traku! Nekādu “tantiskumu”. Tikai sajūta, ka tu vēl esi ohohoho! Neatkarīgi no vecuma!

LIKUMS Nr. 3
Es nevienam neko neesmu parādā.

Pienākuma sajūtai ( “es esmu parādā”, “man ir parādā”) ir jāvelta vesela nodaļa psihiatrijā. Žanra klasika: ienīstu gatavot (mazgāt, tīrīt), bet man tas ir jādara. Un tā vietā, lai vienkārši atteiktos no nepatīkamiem darbiem, mēs sevi piespiežam, esot niknas uz visiem un pārvēršoties par ļauno “tantuku”. Kaut gan “visi’ te nav vainīgi: viņi jau man nelika trīs stundas pavadīt virtuvē, lai viņus pie pusdiena galda iepriecinātu ar pieciem ēdieniem!? Ir jātiek vaļā no bērnībā iedzītās pārliecības, ka vīrs bez boršča aizbēgs un bērni nomirs aiz bada.

LIKUMS Nr. 4
Man vienalga, ko cilvēki teiks. Galvenais, ko par sevi domāju es pati.

Un par sevi ir jādomā tikai labas lietas. Un, ja kāds domā savādāk – tās ir viņa problēmas. Par to “ko teiks cilvēki”, pārdzīvo tikai “tantuki”.

“Meitenes” toties, kā īsti cīnītāji “izcilību meklē tikai pašas acīs”. Taisna mugura, viegla gaita, pacelts zods: vai tad kāds šaubīsies, ka jūs esat dieviete, plaukstoša, nevainojama, laimīga sieviete? Nē! Un, starp citu, pēc tam par to mazāk pļāpās.

LIKUMS Nr. 5
Augstpapēžu apaviem un seksapīlam apģērbam – jā! Maisiņiem un bezformīgam apģērbam pat bez vīra – nē!

Vai jūs zināt, ka visvairāk lūpukrāsu izmanto…neuzminēsiet!

Sievietes Arābu Emirātos. Es ilgi nevarēju saprast, kāpēc tā. Viņas taču staigā parandžās! Izrādās, viss ir ļoti vienkārši! Pie mums, Latvijā, sievietes sapucējas, kad iet ārā, uz darbu, ciemos. Vīra klātbūtnē staigā halātos, nesafrizējušās, bez kosmētikas – visā visumā, pašas saprotat.

Bet viņām viss ir otrādi. Austrumu dāmas var arī nesaposties, kad iziet cilvēkos, bet mājās – vīra un tuvinieku klātbūtnē viņas izskatās, kā karalienes. Zelta likums, vai nav tiesa?

LIKUMS Nr. 6
Ja ir jāizvēlas – sekss un boršča gatavošana, izvēlamies seksu.

Tikai “tantuki”saka “nav spēka”, “esmu nogurusi”, “aizņemta”, “negribas”. “Meitenes” ieslēdz fantāziju, pašķirsta “Kamasutru”, nodarbojas ar tantru, daoiešu seksuālajām praksēm, arābu dejām. Jo boršču var pagatavot arī pēc tam. Var, galu galā, nopirkt gatavu zupu vai arī uzaicināt mājsaimnieci. Bet, vai jūs gribēsiet, ka jūsu vīrs arī kādu uzaicina uz seksu?..

LIKUMS Nr. 7
Sievietes sūtība ir nevis apkalpot, bet gan iedvesmot vīrieti!

Mans tētis teica, ka no sievām, kas izcili gatavo un labi mazgā kreklus, vīri neaiziet. Viņam bija trīs (!) sievas. Visas brīnišķīgi gatavoja un mazgāja… Viņš tā arī nesaprata vienu lietu: mājsaimniece un sieva nav viens un tas pats. Pirmā ir norūpējies ar saimniecību, ar zupas karoti un priekšautu. Otrā spēj “padarīt cildenāku” ikdienu, kļūt par mūzu, iedvesmas avotu, ģimenes smadzeņu centru, galu galā – visu, ko vien vajag, tikai ne par  “tantuku”!

LIKUMS Nr. 8
Es esmu, un ar to vien pietiek, lai būtu prieks!

Citas tādas nav un nekad nebūs! Tāpēc piekrītiet – ir prelikumīgi justies nelaimīgai, nogalināt savu ar ikdienas, bieži vien izdomātām problēmām nokrautu individualitāti un pārvērsties par nūģi!

Un tā, izliekot aiz durvīm nelūgto viešņu, es atkal sāku mīlēt un priecāties, priecāties un mīlēt, laiku pa laikam veicot neprātīgas darbības (pirkumus). Varu atstāt pēdējo naudu skaistumkopšanas salonā – bez sirdsapziņas pārmetumiem par pustukšu ledusskapi. Un, lai cik tas dīvaini arī nebūtu, neviens man pat nepārmeta par izšķērdību, tikai vīrs ar aktiera cienīgu toni noteica: “Ak, šīs sievietes!” un ar iemīlējušos skatienu noglaudīja manas oranži sarkanīgās lokas. Es slidinos pa slidkalniņu baltās džinsenēs kopā ar savu dēliņu un ar krītu zīmēju uz asfalta. Kas teica, ka pieaugušas sievietes to nedrīkst darīt? “Tantuks”?! Es domās parādu viņai mēli un eju….braukt ar skrituļslidām!

 avots: soulpoust.ru