Mūsdienu pasaulē fiziskais sods ir palicis otrajā plānā, tas vairs nav aktuāls. Tā vietā nākusi psiholoģiskā ietekmēšana. Kā pareizi pielietot psiholoģiskās metodes bērnu audzināšanā?
Visiedarbīgākais veids skaitās iemeslu un iespējamo seku paskaidrošana bērnam pēc kāda pārkāpuma izdarīšanas. Ja līdz divu gadu vecumam bērnam vēl var pateikt vienkāršo „nē”, tad sasniedzot divus gadus, aizliegums ir jāpamato un ir jāpaskaidro, kāds sods bērnu sagaida, ja viņš sadarīs blēņas. Vēl var likt labot savu nedarbu sekas, piemēram, notīrīt apķēpāto lietu, salīmēt saplēsto grāmatu, sakārtot izmētātas mantas utt. Bērniem ir stingri jāiegaumē, kas sekos, ja viņi rīkosies nepieņemami.
Vecākiem vienmēr ir jāpilda savi solījumi. Ja jūs pateicāt bērnam, ka par savām izdarībām viņš stāvēs kaktā, tad šis sods arī jāpiemēro. Pretējā gadījumā bērns pārstās saprast un atšķirt, ko var darīt un ko nevar. Ir jāturas pie uzstādītiem noteikumiem ģimenē, tā bērniem būs vieglāk dzīvot. Nekādā gadījumā nevajadzētu atgādināt bērnam par viņa pārkāpumu pēc tam, kad viņš jau bija sodīts. Pēc sodīšanas rekomendē bērnu uzmundrināt.
Jāpievērš uzmanība arī bērna labai rīcībai. Par to viņu var uzslavēt ar rotaļlietu, dāvanu, konfektīti uc. Par labu uzvedību var sarīkot kopīgo gājienu uz teātri, kino vai cirku.
Pastāv arī tāds soda veids kā pilnīga bērna ignorēšana. Šīs metodes pamatā ir bērna pārdzīvojumi, situācijas analīze un pārdomas par savu uzvedību, kuru dēļ vecāki pārstāja pievērst viņam uzmanību. Tieši vientulības un noraidījuma sajūtas bērniem ir visgrūtāk panesamas. Šo metodi labāk ir izmantot galējos gadījumos, kad pārējās metodes vairs neiedarbojas.
Vecākiem pastāvīgi ir jāpierāda sava autoritāte ar rīcību, vārdiem, dialogos ar bērnu. Bet kuru audzināšanas metodi izvēlēties – jāizlemj pašiem.
