-2.5 C
Rīga
svētdien, 24 novembris, 2024

Vīrs atgrūda sievu, lai izglābtos no slīkstoša kuģa. Kad es uzzināju iemeslu, acīs sariesās asaras…

 

muzh-stolknul-zhenu-v-vodu-chtoby-vybratsya-kogda-vy-uznaete-prichinu-vashe-serdtse-budet-v-zameshatelstve_14cabe11127745af0cd6d7ef9ecec97f

Skolotāja klasei izstāstīja stāstu par laineri, kas noslīka.

“Uz kuģa atradās laulāts pāris, kas spēja nokļūt līdz glābšanas laivai, bet, par nelaimi, tur bija tikai viena vieta. Pēkšņī vīrs pagrūda sievu un pats ielīda laivā. Bet sieva pirms nāves izkliedza viņam pēdējos vārdus.

Te skolotāja apstājās. “Kā jūs domājat, – viņa jautāja, – Kas tie bija par vārdiem?”

Lielākā daļa skolnieku tūlīt izsaucās: “Es tevi ienīstu!” vai arī “Cik gan es esmu bijusi akla!”

Te skolotāja pievērsa uzmanību puisītim, kurš visu šo laiku sēdēja un klusēja.

“Un, kā tev liekas, ko viņa pateica?”

“Es domāju, ka viņa pateica: “Parūpējies par mūsu bērnu!”

Skolotāja izbrīnījās: “Vai tu zini šo stāstu?”

“Nē, vienkārši to pašu mana mamma pateica manam tētim pirms nāves,” – puisēns paraustīja plecus.

Skolotāja cerēja, ka neviens nepamanīja, kā viņai acīs sariesās asaras. “Pareizi”.

Un tā, kuģis nogrima. Vīrietis tika mājās un viens pats audzināja meitu. Pēc daudziem gadiem, kad tēvs jau bija miris, meitene atrada viņa dienasgrāmatu, kurā viņa izlasīja sekojošo:

“Viņai jau bija briesmīga diagnoze, kad mēs braucām ceļojumā. Dzīvot nebija palicis vairs ilgi. Ak Dievs, kā es gribētu noslīkt viņas vietā, bet meitas dēļ es nevarēju. Es varēju vien atstāt viņu vienu pašu okeāna vidū.”

Ar to arī stāsts beidzās. Visa klase klusēja.

Skolotāja pēc bērnu acīm redzēja, cik ļoti viņus šis stāsts ir aizskāri un ka viņi šodien pirmo reizi saprat, ka ne vienmēr zem labestības aizsega atrodas labais, kā arī zem ļaunā aizsega, ļaunas rīcības ne vienmēr slēpjas nodevība. Lūk, kāpēc nekad nevjag cilvēkus vērtēt virspusēji. Mēs varam ļoti daudz par viņiem nezināt.

avots: marketium.ru
 

17 KOMENTĀRI

  1. Mazliet stāsts ir sajaucies – te puisēna tēva māte tos pēdējos vārdus ir teikusi, te izrādās, ka tam vīrietim un sievietei bija meita. 😉

  2. Ja Juus manu dzeju taa kritizetu , es peec taadas kritikas vien maltos uz vietas bez izaugsmes tajaa… Ja kritika buutu Nevis lakonisku fraazzu kopsavilkus,bet gan progresijas pilna tad tiem komentaariem buutu Vieta….bet tikai retais saskata moraali staastaa. Bet ne visi ir nobaudiijushi pieredzes pilno augli. Bet kljuudas kljuudas rakstiibaa pastaav….. Taapat kaa man 😉

  3. es pati nezinātu, ko es darītu, bet nu jā… kad vīrs pēkšņi nogrūž nost no glābšanas laivas pēdējās brīvās vietas, tas izklausās jocīgi.. 😀

  4. jauki, bet tālu no realitātes… cik dzirdēts- glabj vispirms sievietes ar bērniem.. un daži brašuļi vīrieši- tur pat neielaiž laivā, pat ja grūstās…
    Protams, varbūt kaut kāda titānika stereotipi, bet nu …. ideja jau nav slikta par tādu stāstiņu….

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your comment!
Please enter your name here

The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.