Vērienīgā pētījumā, kurā piedalījās 2400 zēnu 14 gadu vecumā no astoņiem dažādiem Eiropas reģioniem, noskaidrots, ka ir iespējams ar vismaz 70% precizitāti laikus (līdz 16 gadu vecumam) noteikt cilvēka tieksmi uz alkoholismu.
Jau iepriekšējos pētījumos bija noskaidrots, tieši kuras smadzeņu struktūras nosaka pusaudžu noslieci eksperimentēt ar alkoholu un
narkotikām. Tagad pētniekiem, apsekojot dalībniekus vairākus – vismaz piecus – gadus, izdevies noskaidrot tos cilvēkus, kuriem
būs raksturīga tieksme uz kaitīgiem ieradumiem. Tā rezultātā tapa saraksts, ko veido virkne izšķirošo faktoru, kas nozīmē to, ka nav
runa tikai par kādu vienu īpašu iemeslu, bet gan to kopsummu. Bet tajā gadījumā, ja aptuveni 14 gadu vecumā pusaudzis kaut vai
vienu reizi ir bijis piedzēries, to jau var uzskatīt par ļoti nopietnu rādītāju saistībā ar viņa attieksmi pret alkoholu nākotnē.
Pētnieki pauž, ka svarīgi faktori ir – personības īpašības, nosliece meklēt asas izjūtas, sirdsapziņas trūkums un katrā ziņā arī ģimenē
ieturētās alkohola un narkotiku lietošanas tradīcijas. Tāpat liels alkoholisma attīstīšanās risks nobriest tad, ja jauniešiem šajā
vecumā nācies pārdzīvot augsta līmeņa stresa situācijas.
Pusaudža vecumā būtiski mainās ne tikai ķermenis, bet arī smadzenes, no kā ļoti atkarīga personības un sociālo saišu veidošanās. Esot pamats uzskatīt, ka tie bērni, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ šajā laikā smadzenes ir vājāk attīstītas, visdrīzāk, vēlāk būs ar noslieci uz pastiprinātu alkohola lietošanu.
Pētnieki gan pauž, ka tas, ja pusaudzis sāk lietot alkoholu, vēl nenozīmē, ka viņš ir arī slikts bērns. Visiem vienkārši jāspēj saprast, ka šādu viņa rīcību nosaka virknes dažādu faktoru kopsumma, kas vairumā gadījumu nav atkarīgi no paša cilvēka.
