Marija un Vladimirs Kudrini no Maskavas – laimīgs pāris, kurš mūsdienās uzskatāms par retumu. Jaunā pāra laimi vēl jo vairāk papildināja fakts, ka pavisam drīz viņiem bija lemts kļūt par vecākiem.
Marijas grūtniecība noritēja bez liekiem sarežģījumiem. Gaidību laikā smaids no meitenes sejas neizgaisa ne dienu.
Marija un Vladimirs katru dienu brauca kopā uz darbu, dodoties pāri pie Peredelkino pārbrauktuves. Kādā dienā topošā māmiņa devās uz staciju viena. Iepriekš paredzēt tās dienas šausminošos notikumus, viņa, protams, nevarēja.
Tuvojoties stacijai Marija redzēja, ka vilciens nav tālu. Pienākot pie platformas malas, viņa negaidot paslīdēja un nokrita uz ceļiem ar galvu pa priekšu. Pienākošais vilciens vairākas reizes pārbrauca garām nabaga meitenes galvai, nopietni ievainojot.
Marija nekavējoties tika nogādāta slimnīcā, ārsti bija ļoti pārsteigti, ka meitene vispār palikusi dzīva. Kad mediķi saprata, ka Marija ir stāvoklī, palātā iestājās pilnīgs klusums. Jau tā pārbiedētajam un sāpinātajam Vladimiram ārsti nespēja palīdzēt un nevarēja neko apsolīt, Marija bija iekritusi dziļā komā.
Ārsti ļoti labi apzinājās, ka viņu rokās ir divas dzīvības – bērna un mātes. Meitenei tika veikta sarežģīta neiroķirurģijas operācija. Pēc 2 mēnešu ilgušas cīņas un intensīvas aprūpes par mātes vēderā esošo mazuli, ārsti izlēma veikt ķeizargriezienu. Tā bērnam bija kaut nelielas izredzes piedzimt, jo māte turpināja atrasties komā. Mediķi veica operāciju, lai gan viņiem nebija nekādu garantiju, ka šai procedūrai varētu būt pozitīvs iznākums. Varēja cerēt vienīgi uz brīnumu.
Brīnumi notiek, ja vien mēs tiem ļoti, ļoti noticam. Mazā Oksana piedzima kā pilnīgi veselīgs bērniņš. Protams, tā kā viņa bija priekšlaicīgi dzimusi, kādu laiku mazulītei nācās pavadīt slimnīcā. Tomēr to prieku, kādu piedzīvoja jaunais tēvs, aprakstīt nav iespējams.
Vladimirs teica: “Ja jau notika viens brīnums, notiks arī otrs!” Un viņam izrādījās taisnība. Pēc dzemdībām Marija pamazām sāka mosties no komas. Mēģināt izskaidrot šādus notikumus ar zinātni nav iespējams. Gluži vai mātes daba un mātišķās rūpes bija tās, kuras lika Marijai atmosties, lai varētu redzēt savu mazulīti. Brīnums, kuru Vladimirs tik ļoti gaidīja beidzot piepildījās.
Runāt un staigāt Marija pagaidām nevar, bet vismaz meitene visu dzird un jūt. Viņas vīrs Vladimirs dara visu, lai nodrošinātu meitenei vislabāko aprūpi un ārstēšanu. Ārsti joprojām nedod nekādas pozitīvas garantijas, bet arī viņi ir sapratuši, ka brīnumi šai ģimenē ir visai ierasta lieta.
Šādi notikumi liek noticēt, ka brīnumi patiešām vēl eksistē. Mīliet un sargājiet savus mīļos!
avots: g8ozd.ru