Heather McManamy sūta jums vēstuli no kapa. Tā vienlaicīgi ir maiga, skumīga un neprātīgi aizkustinoša. 2013. gadā jaunajai māmiņai uzstādīja diagnozi – piena dziedzeru vēzis, un pavisam nesen, 36 gadu vecumā viņa nomira. Bet pirms pašas nāves viņa palūdza savu vīru Džeffu izpildīt viņas pēdējo vēlēšanos, publicēt vēstuli viņas Facebook lappusē.
Runājot no tās pasaules Hizere lūdz cilvēkus, lai viņi meitai izstāsta par viņas mīlestību, bet visvairāk Hizere lūdz visus mūs novērtēt katru mūsu dzīves dienu, tāpēc, ka ceļojums ar nosaukumu ‘’Dzīve” var pārtrūkt jebkurā brīdī.
***
Sveiciens visiem…
Es rakstu jums visas savas dzīves mīlestības vārdā. Tie ir viņas vārdi. Visiem mīlestību. – Jeff McManamy.
Nu ko… Man jums ir divi jaunumi, viens labs, otrs slikts. Sliktais jaunums – izskatās, ka esmu mirusi. Labais jaunums, ja tu lasi šo, tad tu noteikti esi dzīvs (protams, ja aizkapa dzīvē nav wifi). Jā, tas ir draņķīgi. Draņķīgi – tie ir vārdi, kurus jūs atcerēsieties, bet es esmu velnišķīgi priecīga tāpēc, ka esmu nodzīvojusi mīlestības, prieka un brīnišķīgu draugu pilnu dzīvi. Esmu laimīga, varu godīgi teikt, ka man nav ne kripatiņas nožēlas, jo katru enerģijas pilienu esmu iztērējusi lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi. Es jūs visus mīlu un pateicos jums par šo kolosālo dzīvi.
Neatkarīgi no reliģijas, kura nes jums mieru, esmu laimīga, ka jums tāda ir. Tomēr, cieniet manus ateistiskos uzskatus par dzīvi. Lūdzu, lūdzu, lūdzu nesakiet Briannai, ka esmu paradīzē. Esmu viņas dvēselē un tas nozīmē, ka esmu izvēlējusies pavisam citu vietu, tajā brīdī, kad nolēmu viņu atstāt. Es izdarīju visu, lai būtu viņai blakus, tāpēc ka eksistēšanas nekur, LIELAJĀ NEKUR vietā es viennozīmīgi izvēlētos dzīvi kopā ar Briannu un Džeffu. Lūdzu, nejauciet viņai prātu un dodiet viņai kaut vienu sekundi, ka tā nav patiesība.
Viss tāpēc, ka es neesmu paradīzē. Esmu šeit. Bet tagad man vairs nav draņķīgā orgāna, kurš bija sacēlies pret mani. Mana enerģija, mana mīlestība, mani smiekli, visas šīs brīnišķīgās atmiņas vienmēr ir ar tevi. Lūdzu, nedomājiet par mani ar žēlastību un skumjām. Pasmaidiet, zinot, ka mums kopā bija labi un tas bija satriecošs laiks. Ienīstu, kad cilvēki skumst manas vainas dēļ. Visvairāk man patīk likt cilvēkiem smieties un smaidīt, tātad, lūdzu, nevis rakstiet traģiskus vārdus mana stāsta beigās, bet smejieties par mūsu atmiņām un par to, cik mums kopā bija jautri. Lūdzu, izstāstiet Briannai stāstu par to, cik stipri es viņu mīlu un cik stipri lepojos un vienmēr lepošos ar viņu. Un viss tāpēc, ka neko stiprāk neesmu mīlējusi, kā to, ka varu būt viņas mamma. Neko. Katru, kopā ar viņu pavadīto mirkli es biju laimīga, es pat iedomāties nevarēju kas ir laime, kamēr viņa nebija ielauzusies mūsu dzīvē.
Un nesakiet, ka esmu zaudējusi vēzim. Vēzis var paņemt mani gandrīz visu, bet tas nekad neuzveiks manu mīlestību, manas cerības un manu prieku. Tā nebija ‘’kauja’’, vienkārši tāda ir dzīve, kura kādreiz ir nežēlīga, negaidīta un netaisnīga, bet tāda tā ir. Velns parāvis, neko neesmu zaudējusi. Uzskatu par savu uzvaru to, ka daudzus gadus esmu dzīvojusi ar vēzi. Tā ir uzvara. Lūdzu, atceraties to.
Pats galvenais, ka man ir neticami paveicies pavadīt vairāk par desmit gadiem kopā ar savas dzīves mīlestību un manu labāko draugu, Džeffu. Patiesa mīlestība un radniecīgas dvēseles eksistē. Katra diena kopā ar Džeffu bija jautrības un mīlestības pilna. Viņš, patiešām, ir labākais vīrs visā Visumā. Manas cīņas ar vēzi laikā, viņš ne brīdi nešaubījās, kad tik daudz cilvēku gribēja bēgt. Pat vissliktākajās dienās, kādas jūs vien varat iedomāties, mēs kopā atradām iemeslu smieties. Es mīlu viņu vairāk par dzīvību un no visas sirds ticu, ka tāda mīlestība var dzīvot mūžīgi. Laiks – tas mūsu pasaulē ir visvērtīgākais un es pateicos dzīvei, ka viņa man dāvāja iespēju lielu dzīves posmu pavadīt kopā ar Džeffu. Es ticu, ka Brianna – tā ir dzīvība, kura parādījās pateicoties mūsu skaistajai mīlestībai. Tieši tas salauž manu sirdi atvadu brīdī no tevis. Ja šī daļa dara tevi skumīgu, tad tieši tavas skumjas salauž manu sirdi, tāpēc, ka tas sarūgtina mani. Es ceru, ka ar laiku, tu, domājot par mani smaidīsi un smiesies, tāpēc ka, Dieva darbi, mums bija elpu aizraujoša dzīve. Kaut kādā veidā es vienmēr būšu kopā ar tevi. Es zinu, kad jūs apstāsieties un ieskatīsieties, es būšu tieši tur ( es ceru, ka tas nebūs tik briesmīgi). Tu – mana pasaule un es mīlēju katru sekundi, kuru mēs pavadījām kopā, vairāk nekā mūsu vārdus.
Draugi, es jūs visus mīlu un esmu jums pateicīga par to, ka jūs man dāvājāt brīnišķīgu, laimīgu dzīvi. Paldies visiem brīnišķīgajiem ārstiem un medmāsām, kuri uzņēmās rūpes par mani. Es nešaubos, ka mana ārstu komanda deva visu iespējamo, ko tik vien varēja. No visas sirds vēlu visiem maniem draugiem ilgu un veselības pilnu dzīvi un es ceru, ka jūs sajutīsiet manu atzinību par katru dienu, ko jūs esat man dāvājuši. Ja jūs iesiet uz manām bērēm, lūdzu, iekārtojieties bārā tā, lai es varētu ar jums lepoties. Uzsauciet bārmenim ‘’alus muciņu ,lūk tam zārkam’’ un nodejojiet man par prieku uz bāra letes ( tāpēc ka jums tur jābūt ballītei ar dejām). Nosviniet šo brīnišķīgo dzīvi ar traku ballīti, tāpēc, ka jūs visi zināt, ka tas ir tas, ko es gribu un zinu, ka, lai arī cik dīvaini tas būtu, es atradīšu iespēju tur būt kopā ar jums (tu zini, ka man ļoti nepatīk palaist garām jautrību). Es ar nepacietību gaidu katru no jums, tāpēc ka tās nav atvadas, bet mājiens, ka tiksimies vēlāk. Lūdzu, izdariet man patīkami un katru dienu vismaz dažas minūtes tērējiet tam, lai ienestu pārsteigumus šajā neprātīgajā dzīvē. Nekad neaizmirstiet: katrai dienai ir sava jēga.
avots: Heather McManamy
