Pirms 15 gadiem mani uzaicināja pievienoties adīšanas pulciņam. Mana gausā iebilde “Kad lai es ar to nodarbojos?” tika atbildēta ar pārliecinātu “Pirmdien četros”. Nodarbības notika pie draudzenes mājās, kura nemaz tik tuvu nedzīvo. Es piekritu tikai pamēģināt.
Adīt mani iemācīja mamma, 15 gados es jau adīju skolā stundu laikā un vēl dažus gadus pēc tās beigšanas, bet pēc tam es adāmadatas biju nolikusi uz vairākiem desmitiem gadu. Tomēr pēc pāris tādām pirmdienām pie draugiem, mani jau atkal pavisam nopietni savervēja adītāju rindās.
Es noadīju neskaitāmus vilnas lakatus, bērnu segas, džemperus, vestes, šalles, bikses, cepures, piedurknes, cepurītes jaundzimušajiem un divus pārklājus. Adāmadatas es ņemu līdzi visur, lai kur es arī ietu, it īpaši, ja tur nepieciešams sēdēt un klausīties. Kā es jau skolā noskaidroju, roku nodarbināšana palīdz noturēt apziņu “šeit un tagad”.
Pēc portāla CraftYarnCouncil datiem, mūsdienās ar adāmadatām ada aptuveni viena trešā daļa no sievietēm vecumā no 25 – 35 gadiem. Viņu rindas papildina pat vīriši un skolnieki, kuru starpā ir trīs mana drauga mazbērni, kuri ir 6, 7 un 9 gadus veci.
Slavens kardiologs, viens no psihosomātikas pionieriem un grāmatas “Relaksācijas brīnums” autors dakteris Herberts Bensons apgalvo, ka regulāra adīšana veicina apziņas atslābināšanos, kas ir līdzīga meditācijai un jogai. Pēc tam, kad būsiet pārvarējuši pirmās apmācības grūtības, adīšana spēj samazināt sirdsdarbības ātrumu un asinsspiedienu, kā arī līdz normālam līmenim samazināt stresa hormona kortizola daudzumu asinīs.
Tikai atšķirībā no meditācijas, rokdarbi nes arī materiālo, bieži vien noderīgo, rezultātu, kas būtiski palielina pašvērtējumu.
Pēc simtiem tūkstošu adītāju aptaujas datiem – viņas visas nosauc stresa mazināšanu un radošu izpausmi kā galvenās adīšanas priekšrocības.
Starp viņām ir kādas priekšlaicīgi dzimušas meitenītes tēvs. Pēc viņa vārdiem, to piecu nedēļu laikā, kurus meitiņa pavadīja intensīvās terapijas nodaļā, “apmācība cepurīšu adīšana deva cerību un palīdzēja nejusties bezpalīdzīgam. Tas ir hobijs, ar kuru esmu nopietni aizrācies, un tas joprojām palīdz man tikt galā ar stresu darbā, kā arī palīdz atrast laiku problēmu risinājumam”.
Tomēr, ja rokam dziļāk, tad guvums no adīšanas iziet tālu ārpus cīņas ar stresu un radošuma baudas robežām.
Piemēram, trenere no Toronta Karena Zila Heisa ir izstrādājusi adīšanas terapijas programmu. Programma vērsta uz to, lai palīdzētu smēķētājiem atteikties no kaitīgā ieraduma, kā arī palīdzētu pārdzīvot smagas nelaimes, tai skaitā arī vēzi.
Savukārt skolu un cietumu administrācijas atzīmē, ka rokdarbu programmai piemīt nomierinošs efekts, un tās uzlabo sociālas prasmes. Turklāt nepieciešamība sekot instrukcijām grūtu rokdarbu shēmu gadījumos var uzlabot arī bērnu prasmes matemātikā.
Daži cilvēki uzskata, ka darbs ar rokām palīdz viņiem kontrolēt savu svaru.
Vienkārši tāpēc, ka smēķēt adīšanas laikā ir tehniski sarežģīti – kad rokas tur adāmadatas un tamborējamo adatu, tad prāts nedomā ne par ēdienu, ne par bezjēdzīgām uzkodām aiz garlaicības.
Pēc padzīvojušu adītāju sacītā, cītīgs darbs ar dziju labvēlīgi ietekmē pirkstu asinsvadus artrīta gadījumā.
Kāda sieviete, kura cieš no milzīgas sāpes rokās izraisošas autoimūnas saslimšanas, atzinās, ka aizraušanās ar adīšanu padarījusi asinsvadus elastīgākus un ievērojami samazinājusi sāpes.
- gadā Britu Kolumbijas Univeristātē tika veikts pētījums, kurā piedalījās 38 sievietes ar novērotiem ēšanas traucējumiem un nervozo anoreksiju. Pēc apmācībām adīšanā sieviešu veselības stāvoklī tika manīti ievērojami uzlabojumi. Septiņdesmit četri procenti no sievietēm atzina, ka rokdarbi palīdzējuši samazināt bailes un atturējuši no domām par savām problēmām.
Trenere un grāmatas “Adiet veseli” autore Betsana Korkhila izveidojusi mājaslapu (Stitchlinks), kurā izskaidrota, kā viņa saka, terapeitiskās adīšanas nozīme. Starp viņas respondentiem 54% no tiem, kuriem bija klīniskā depresija, apgalvo, ka adīšana palīdzējusi viņiem justies laimīgiem vai pat ļoti laimīgiem.
Pētījums, kurā piedalījās 60 cilvēki ar hroniskām sāpēm, parādīja, ka adīšana palīdzēja viņiem novērsties no sāpēm.
Korkhila pieņem, ka smadzenes spēj vienlaikus apstrādāt tikai noteiktu informācijas daudzumu. Tāpēc adīšana sarežģī uzdevumu smadzenēm, apslāpējot sāpju signālus.
Visintersantākais, laikam, ir pētījums, saskaņā ar kuru adīšana ar adāmadatām un tamborējamo adatu spēj novērst vecuma vājprātu un galvas smadzeņu funkciju pavājināšanos.
Pētījumā, kurš publicēts žurnālā Journal of Neuropsychiatry & Clinical Neurosciences, apgalvots, ka tiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar rokdarbiem, ir mazāks risks zaudēt atmiņu un mazāks mēreno kognitīvo traucējumu attīstības risks.
Tai pašā laikā tiek atzīmēts, ka regulārai laikrakstu lasīšanai un mūzikas klausīšanās nepiemīt tāds efekts. Pēc zinātnieku domām, rokdarbi veicina neironu ceļu attīstību galvas smadzenēs, kas palīdz uzturēt kognitīvās spējas.
avots: lifter.com.ua
Tikai kāpēc tad ārsti neiesaka adīt sievietēm, kam ir dzemdes kakla vēzis, ka tas ir kaitīgi.