Atceros pirms 26 gadiem, kad man bija 20, uzdzīvojām “Mākslā” un netālu no mums sēdēja divas sievietes – kāda pazīstama žurnāliste ar draudzeni. Viņām tajā laikā bija varbūt 30. Mēs ar draudzeni viņas aprunājām: “diez ko tādas vecas vēl te ķer!” Tie 40 atnāca, pat nepamanīju, kā un kad. Tagad, kad pati ietilpstu šajā kategorijā “meitenes virs 40”, manā redzeslokā bieži nokļūst tieši šādi raksti. Un šķiet, ka autors raksta tieši man – par mani, par to, kas svarīgs man. Protams, par sevi gribas tikai to labāko.
Meitenes (krieviski skan labāk – Девочки за 40) – viņas ir tādas Meitenes! Viņas ir ievainojamas, pat neaizsargātas. Naivas, uzticīgas, gluži kā 30 gados.
Aizmirsušas parupjo 15mitmieču romantiku, 25gadnieču aktīvo aizrautību un 30gadnieču racionālo iecirtību.
Viņas ir daudz redzējušas.
Pēc tam nocietinājušās.
Pēc tam atvērušas acis.
Un ieraudzījušas jaunu Pasauli, jaunu Sevi un jaunu Dzīvi.
Viņas atkal tic labajam, jo, kā likums, sliktākais jau ir aiz muguras. Un viņas izdzīvoja – tieši tāpēc, lai atkal ticētu labajam. Viņas saņem labāko, jo spējīgas to saskatīt, pat tur, kur citi to nesaskata. Viņām ir ass skats, jūtīga dzirde un maigas rokas. Tapēc arī pats labākais tā vien pie viņām prasās, līp un pieķeras…
Viņas ir skaistas. Nē, ko Jūs, – ne simpātiskas. Viņas ir brīnumaini skaistas, jo atzinušas to, ka viņām ir Lūk – tieši Tādi dibeni, Lūk – tieši Tādas krūtis, Tādi deguni un Tādas kājas. Viņas ir iemācījušās mīlēt šos dibenus-krūtis-degunus-kājas un tagad ikviens iemīlēsies viņās. Ir taču vienkārši iemīlēties pašā labākajā 🙂
Šīs meitenes zin noslēpumu. Viņas jau ir “pārvārījušas” šos “prikolus” par miljoniem, karjeru, veiksmi un sociālo statusu. Viņas skaidri zin to, ka pašu galveno nerāda pa TV, neraksta presē. Viņas zin, ka par pašu galveno klusē. Par to, kas ir galvenais dzīvē – Pati Dzīve, tās garša, krāsa, ritms, smarža, prasme priecāties par katru dienu.
Viņām sen vairs nav dežūrfrāžu, dežūrpaņēmienu, lai savaldzinātu, dežūrapģērbu iziešanai. Viņas ir pārstajušas būt “aktīvos meklējumos.” Viņas ir atradušas to, ko meklēja visus šos gadus – SEVI – ĪSTO. Un, izrādās, ka tādas – Īstas, viņas ir interesantas arī citiem. Praktiski visiem, it īpaši cienīgiem vīriešiem – vēl jo vairāk – tieši viņiem.
Viņas atkal prot šņukstēt aizgūtnēm un smieties sajūsmā aizrīdamās. Viņas jau sen ir atpogājušas savas sociālo normu, prasību, aizliegumu bruņuvestes. Viņas negrib atcerēties to laiku, kad muguru vajadzēja turēt taisni, lai kas arī notiktu, smaidīt tad, kad gribējās kaukt un piekrītoši māt, kad vajadzēja pagriezties un aiziet. Viņām apnicis “turēt sevi rokās” – rokas atlaidās un brīvībā izrāvās dzīva, jutekliska un īsta…
Viņas dzīvo, kā elpo: brīžiem trakulīgi, brīžiem klusiņām, brīžiem maigi, knapi dzirdami, bet tad atkal steidzīgi un azartiski… elpo dzīves ritmā. Beidzot – pēc 40 viņām sāk izdoties dzīvot vienlaicīgi ar dzīvi.
Meitenes virs 40 ir traki ziņkārīgas. Kaut kā tā ir sanācis, ka pēc “es pati visu zinu!” sākas “oi, meitenes, cik daudz visa kā interesanta!” Dejas, joga, ceļojumi, kulinārija… Viņas rada dzīvi, ver savas jaunās krelles no atklātajiem jaunajiem talantiem – glezno, apzīmē šķīvjus, dejo, rāpjas kalnos. Un viss viņām sanāk.
Meitenes pēc 40 pavisam nav tantes. Viņas nēsā garus svārkus, tāpēc, ka tas ir skaisti un sievišķīgi. Un īsus nēsā un džinsus nēsā un bižutēriju – vietējo, indiešu, malā noliekot dārgās “firmas” dārglietas. Viņai vairs nav jāpierāda, ka “man ir briljanti”. Viņām vajag, lai tas, kas viņām ir, pašām ļoti patiktu. Viņas neko negrib zināt par “modē”, “trends” un “šajā sezonā”. Viņām vajag, lai tas tieši viņām būtu skaisti. Un šajā “skaisti” ir daudz sievišķā, siltā un nesteidzīgā.
Meitenes pēc 40 ir beigušas skaitīt kalorijas. Tāpēc, ka mīlestība, interese, azarts, kustība, iedvesma ir daudz labāk kā plastiskie ķirurgi un visi pasaules dietologi kopā. Nu, ja, tieši tāpēc viņas arī kļuvušas tik skaistas.
Meitenes pēc 40 jau labu laiku ir atmetušas visus taimmenedžmentus, motivācijas runas un transformējošos treniņus. Viņas zin katras minūtes cenu, visur paspēj un nekur nekavē, jo nekur nesteidzas.
Ne sniedzas.
Ne cīnās.
Ne izcīna.
Vienkārši dzīvo.
Un skaidri zin, ka vel pēc 40 viss būs vēl interesantāk…
avots: gintafiliasolis.wordpress.com
