Atēnai Orčardai (Athena Orchard) no Lesteras, Anglijā bija tikai 12 gadi, kad viņai konstatēja briesmīgu diagnozi – kaulu vēzis. Viņas dzīve acumirklī pārvērtās bezgalīgu operāciju, ķīmijterapijas un visa pārējā virknē.
- gada 28. maijā Atēna nomirs. Viņai bija tikai 13 gadi…
Atēna bija mīļa un jautra meitene, palīdzēja saviem vecākiem, mammai Karolīnai un tētim Dīnam, rūpēties par savām 6 māsiņām un 3 brālīšiem.
Pat, kad Atēna kārtējo reizi gulēja slimnīcā, viņa visiem spēkiem centās izdarīt tā, lai viņas ģimene neskumtu. Viņa vienmēr smaidīja un centās labi ēst, lai vēl vairāk nesarūgtinātu mammu.
Pēc kāda laika, kad meita jau bija mirusi, Karolīna un Dīns atrada sevī spēkus, lai sakārtotu mantas Atēnas istabā. Kad viņi atvirzīja pret sienu atstutēti spoguli, tā aizmugurē viņi atklāja sūtījumu, kas sastāvēja no 3000 vārdiem.
Pēc tam kad Atēnai tika noteikta briesmīgā diagnoze, viņa uz spoguļa aizmugures sāka rakstīt sūtījumu savai ģimenei.
Atēna gribēja izteikt savas domas par to, kas viņas uztverē ir dzīve, laime un mīlestība.
Lūk, ko šī drosmīgā meitenīte uzrakstīja:
“Laime ir atkarīga tikai un vienīgi no mums pašiem. Iespējams, ka lieta nav tikai par laimīgām beigām, bet par pašu stāstu. Dzīves jēga ir apzināta dzīve. Atšķirība starp vienkāršo un nevienkāršo ir maziņš “ne”.
Laime – tas ir virziens, nevis mērķis. Paldies par to, ka tu esi. Esi laimīgs, brīvs, tici, paliec vienmēr jauns. Tu zini manu vārdu, bet ne manu stāstu. Tu esi dzirdējis par to, ko esmu izdarījusi, bet ne par to, caur ko man vajadzēja iziet. Mīlestība ir kā stikls: neticami skaists, bet trausls.
Mīlestība sastopama reti, dzīve ir savāda, bet nekas nav mūžīgs, cilvēki mainās. Katra diena ir īpaša, nodzīvo to pēc pilnas programmas, jo jau rīt tu vari atklāt, ka esi saslimis ar neārstējamu slimību. Dzīve ir slikta tikai tad, ja to tādu pataisa.
Ja kāds mīl, viņš neļaus tev aiziet, neatkarīgi no tā, cik grūta ir situācija. Atceries, ka dzīve ir pilna ar kāpumiem un kritumiem. Nekad nenovērsies no tā, bez kura tu nevari nodzīvot pat dienu. Es gribu būt meitene, kura sliktās dienas padara labākas un tā, kas izmaina mani satikušo cilvēku dzīves.
Mīlestība nav tas, cik bieži mēs par to runājam, bet gan tas, cik ļoti tu vari to pierādīt ar saviem darbiem. Mīlestība ir kā vējš: viņu var just, bet nevar saredzēt. Es gribētu kādu iemīlēt un atklāt šim cilvēkam savu sirdi. Mīlestība ne ar to, ar kuru tu sevi redzi nākotnē, bet ar to, bez kura tu neredzi…
Dzīve ir spēle, bet mīlestība – uzvara. Tikai man ir tiesības sevi tiesāt.
Dažreiz mīlestība ir sāpes. Tagad es cīnos pati. Bērniņ, es jūtu tavas sāpes. Sapņi man ir aizstājuši realitāti. Man sāp, bet nekas, esmu jau pieradusi.
Nesteidzies tiesāt mani, tu redzi tikai to, ko es esmu nolēmusi tev parādīt… tu nezini patiesību. Es vienkārši gribu priecāties un būt laimīga bez tiesāšanas.
Tā ir mana dzīve, nevis tavējā, tā kā, lai tevi nesatrauc tas, ko es daru. Cilvēki tevi ienīdīs, vērtēs, centīsies salauzt, bet tas, cik ļoti tu vari tam pretoties, padara tevi par tevi!
Nevajag raudāt, jo es zinu, ka mēs drīz tiksimies”.
Šie neticamie vārdi satriec līdz dvēseles dziļumiem. Atēna bija ļoti gudra savā vecumā, un paspēja daudz ko par dzīvi saprast. Pēc mammas stāstītā, meitene bija stipra un dzīvespriecīga, viņa bija apķērīga un viņai patika rakstīt. Meitenes vecāki saka, ka noteikti saglabās spoguli, jo tas ļauj viņiem sajust, ka viņu meita ir blakus.
Tēvs neieskatījās spogulī. Virsraksts neatbilst.
Ieakatìjàs aiz spoguļa , nevis spogulìi.
Jums”Dievietei” ir TĀDI Virsraksti,ka,tiešām “bail atvērt”… 😉 🙂